es varu saprast vanaga kapātāju Atašienē, kuram patīk sulīgi un skaļi kraukāties, tostarp frāze "šī valsts/visi zagļi."

es varu saprast pastnieci Atašienē, kurai dzīve sūra, viss smagi, ārija elksne, viss sarežģīti. "Re, kāds pateica, kā ir."

es varu saprast vēl duci savu izvēļu, notikumu kopsakarību rezultātā dažāda veida nabadzībā un ciešanās esošu cilvēku, kuriem populistu skaidrā valodiņa ir medus uz rieciena.


tīņus, kam lauzt, ne celt un āboltiņai ūsas un učenei pupus piezīmēt un māti dirsti pasūtīti, bet paņemt viņas matukrāsu, to saporotu (nu labi, pēdējiem pa muti un pie aukstā galda, bet tomēr).


es nesapratīšu izglītotus, pelnošus, šķietami domājošus cilvēkus ar balsi un svaru un influenci katram savā ozīrī....nē, nesaprotu un punkts.