Aufklärung ([info]avralavral) rakstīja,
@ 2020-09-08 13:15:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
No Konstantinova raksta par pusaudžu terapiju:

Ir tādi bērnu namu audzēkņi, kuriem risperidons ir kļuvis par metaforu visam sliktajam, ko pieaugušie jebkad viņiem nodarījuši. Daži, ieraugot brūno etiķeti vien, var eksplodēt histērijā – man reiz bija zvans no audžuģimenes, kur tikko uzņemtais pusaudzis bija izskrējis no mājas un aizbraucis ar audžutēva mašīnu nezināmā virzienā, ieraugot mammas iepirkumu maisiņā labi domāto un psihiatra nozīmēto medikamentu. Risperidons ir antipsihotiķis, kuru lieto šizofrēnijas ārstēšanai, bet tas diezgan labi nomierina arī nepaklausīgus pusaudžus. Latvijā plaši lietots uzvedības traucējumu ārstēšanai. Protams, ir arī mīnusi. Pusaudži mēdz palikt galīgi slābani, siekaloties, gulēt pa divdesmit stundām un blenzt tukšām acīm kaut kur tālumā. Vēl viens blakusefekts, par kuru psihiatri, visticamāk, vizītes laikā nestāstīs, ja esat vienkārši dumpīgs un nepaklausīgs pusaudzis, kura pienākums ir ārstēties, nevis uzdot jautājumus, – zēniem no tā reizēm sāk augt krūtis. Kad viņi to pamana, tas uzvedību īpaši neuzlabo.
Pagājušajā gadā risperidona ražotājam "Johnson & Johnson" tiesa piesprieda vēsturiski rekordlielu 8 miljardu dolāru sodu par nepamatotu medikamenta mārketēšanu lietošanai pusaudžiem un blakusefektu slēpšanu. Nav dzirdēts, ka Latvijā no tā būtu kādas atskaņas vai furors.

https://satori.lv/article/bruknas-terapijas-plans


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]lyrica
2020-09-08 14:59 (saite)
Es tiesam gaidu, kad Latvija saks runat par to, ka vieteja psihiatrija parak daudz balstas uz visai pardrosam medikamentu kombinacijam. Diemzel, meginot mazinat stigmu, paradas raksti par biokimisko disbalansu, kas ir loti kaitejoss mits. Es rakstiju un ari klausijos, ko N.K. stasta, loti priecajos, ka ari seit sak runat par socialajiem faktoriem, kas Rietumeiropa ir passaprotami. Kad es vel aizravos ar mentalisation based therapy, runaju ar Peter Fonagy un vins man teica- mes jau varam arstet pacientus ar mentalizaciju, dbt, cbt, kaut Lakanu, bet, ja vinam jadzivo sabiedriba, kur vins tiek marginalizets, si palidziba nav ilgstpejiga. Esmu daudz domajusi, kapec Latvija tads uzsvars uz medikamentiem, kapec tadas drausmigas kombinacijas un kapec jauniem pacientiem ar neskaidram diagnozem tiek doti antipsihotiki( risperidons nav ne labaks, ne sliktaks par, piemeram, quietiapinu vai aripiprazolu) utt. Manuprat, tas notiek tapec, ka a)psihiatri nepietiekosi apgust psihoterapiju, b) Latvija nav notikusi psihiatrijas totalitara mantojuma izvertesanas, psihiatri cits citu aizstav, tapec nav izveidojusies kritiskas diskusijas kultura, c)nav gribas no ministrijas planot un izpildit psihiatriskas aprupes reformas, pasreizeja ministre pirma tik redzami par to runa, bet izpilde tiek uzticeta ezoteriskiem amatieriem, d)psihiatrijas ka specialitate tiek loti zemu verteta, ari profesionala stigmatizacija ir augsta. Es ceru,ka N.K. mainis kaut ko berniem un jauniesiem, pieaugusajiem, diemzel, ir mazak ceribu, jo lidzvertiga terapeita vinam Latvija nav.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-09-08 15:20 (saite)
+

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]marina_
2020-09-08 16:14 (saite)
tā kā ezotēriskā amatiere šo lasa, izmantošu iespēju pastāstīt par psihiatriskās aprūpes reformu, ko īstenojam kopš pagājušās vasaras. Minēšu tikai tās sadaļas, kas ļoti tieši skar konkrēto virzienu par politikas maiņu no medikamentozās terapijas uz nemedikamentozo vai kombinēto.

1. Valsts stacionāros un ambulatorajos centros ir ieviesta obligāta prasība veidot ap klientu multidisciplināŗu komandu, kurā cilvēkam piemeklē viņam atbilstošākās terapeitiskās metodes (psihologs, mūzikas, dejas terapeits, ergoterapetis, fizioterapeits utt)+ psihiatrs. Šai komandai ir jāstrādā kopā - psihiatrs uzstāda mērķus un seko līdzi to izpildei, bet lēmumus par ārstēšanās procesu visi speciālisti pieņem kopā, regulāri savā starpā daloties ar to, ka cilvēks reaģē uz terapiju. Esmu praksē redzējusi, kur šīs komandas tiešām strādā labi un esmu redzējusi, ka vecās paaudzes psihiatri turpina šos terapijas speciālistu uztvert kā "cirkus māksliniekus". Diemžēl tas tā ir, jo jaunās paaudzes psihiatru mūsu valstī nav tik daudz, ne visi vecie ir ieinteresēti mainīties.

2. Aptuveni pusei valsts psihiatru ir pieejams psihologs, pie kura var sūtīt savu klientu - vienalga vai tā ir vienreizēja konsultācija, diagnostika vai 10 terapijas sesijas. Domāju, ka nākamgad jau tas būs 100% visiem valsts psihiatriem pieejams pakalpojums. '

3. Šogad kopā ar šo pašu Nilu (līdz viņš aizgāja no PRC) esam izveidojuši sabiedrībā balstītu pakalpojumu pusaudžiem ar depresiju, trauksmi un suicīdu, kur psihiatra pakalpojums praktiski vispār ir tikai, lai uzraudzītu, kā pildās mērķi. Praktiskais darbs ar pusaudžiem notiek tikai ar terapijas metodēm, kur pēc vajadzības piesaista arī socdarbinieku utt. Neraugoties uz traģisko veselības budžetu, ezotēriksā amatiere ir izplēsusi iespēju šogad finansējumu palielināt, lai samazinātu milzīgo pieprasījumu pēc šī pakalpojuma un turpinātu to vēl lielākā apjomā nākamgad un tālāk replicētu arī Valmierā, Daugavpilī un Ventspilī.

4. Ir veiktas izmaiņas izglītības ieguvē, lai rosinātu straujāku ārstu paaudžu nomaiņu - atvieglojot jaunu bērnu psihiatru un parasto psihiatru studiju procesu no nevajadzīgiem sistēmiskiem šķēršļiem. Tāpat ir pārskatīti bērnu psihiatru un parasto psihiatru tarifi, ko valsts viņiem maksā, lai rosinātu privātos atgriezties valsts pakalpojumā. Kā norāda, piemēŗam, Ņikita Bezborodovs, interesi par šīm profesijām, ir augusi ģeometriskā progresijā. 2018. gadā uz 6. bērnu psihiatrijas rezidentūras vietām nebija neviena pieteikuma, 2019. g. vasarā pēc šīm pārmaiņām uz šīm 6 vietām bija, šķiet, 24 pieteikumi un mēs meklējām risinājumus, lai uzņemtu vairāk. Tātad varam cerēt, ka profesionālā stigmatizācija lēnām sāk kust.

5. Šobrīd notiek konkurss uz jaunu Tvaika ielas slimnīcas valdi, uz ko liekam daudz cerību. Sīkāk gan diemžēl komentēt nevaru, taču mūsu redzējums ir tieši par neterapeitiskās pieejas izvēršanu un kopīgu darbu ar sociālajiem dienestiem, pacienta mentoriem utt utjp.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]marina_
2020-09-08 16:22 (saite)
6. esošā kampaņa "Viss ir Norm.a" ļoti atklāti dalās ar pacientu pieredzes stāstiem, kas uzsver terapijas nozīmi vai pat izvēli pilnībā atteikties no medikamentiem. Tāpat pie stāstiem ir publicēti speciālistu komentāri - viens ir psihiatrs un otrs terapeits, tā pasvītrojot terapijas nozīmi. Mēs no video negriezīsim ārā arī vietas, kur pacienti dalās ar savu neveiksmīgo psihiatru pieredzi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-09-08 16:33 (saite)
Ļoti izsmeļoši. Paldies!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]marina_
2020-09-08 16:44 (saite)
8. Tvaika iela pat gribēdama nespēj piedāvāt jēgpilni terapeitisko pakalpojumu, jo nav telpu. Tur ir tikai gultas un tabletes, kā arī viena ruķu mājiņa, uz kuru pavisam bēdīgie varianti var iet mācīties mizot krtupeļus. Šī pati ministre ir dabūjusi Eiropas fona naudu ambulatora centra būvniecībai, lai cilvēkiem vispār būtu fiziska vieta ambulatora pakalpojuma saņemšanai. It kā var besīties- atkal grūdīs piķi būvniecībā, bet psihoneiroloģiskajām slimnīcām tā tiešām reizēm ir traģiska (izņemot Strenčus un ironiskā kārtā Daugavpili) un cilvēkiem bieži ir jādzīvo apstākļos, kurus ieraugot, pat veselam cilvēkam sākas panikas lēkme (tas nav metaforisks salīdzinājums, bet gadījums, kad ezotēriskā amatiere ar ministrijas atbildīgajiem ierēdņiem apbraukāja visas psihoneiroloģiskās slimnīcas)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]lyrica
2020-09-08 17:55 (saite)
Busu majas, atbildesu pa punktiem, bet isuma tava atbilde jau tikai pierada, ka nepiemerotaku kandidatu reformu vadisanai bija gruti atrast. Sorry, bet ar celojumiem uz Indiju nepietiek,ir nepieciesama profesionala izglitiba, kuras tev nav. To ari teica man teica kolegi, pusjauni un jauni, entuziastiski, arzemes skolojusies psihiatri, ka ta ir bijusi loti pazemojosa Zina-tik ilgi gaiditas parmainas notiks soferu delu gara. Neviens ministrs nav meginajis mainit, piemeram, kirurgisko vai kardio aprupi Latvija, laujot lemumus pienemt pr cilvekiem, kam nav nekadas nozares pieredzes.Tas ir Skandals 0ats par sevi. Tevis uzskaititie punkti tikai pierada, ka izpratnes par psih. Aprupi tev ir loti rudimentara limeni.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]marina_
2020-09-08 19:20 (saite)
nu ko lai saka pēc anonīmiem ad hominem argumentiem, kas atsaucas uz anonīmiem kolēģiem - vislabāk jau neko. labprāt satiktos klātienē un uzklausītus apsvērumus, kas esošajā psih.ves.aprūpes plānā (ko veidoja sapulcinātie Latvijas labākie psihiatri, balstoties uz skandināvijas un uk pierādījumos balstītiem pakalpojumiem) pie plānotā finansējuma būtu jāmaina - kā reiz tūlīt jāķeras klāt jaunajam, jo esošais tuvojas beigām.

labprāt arī pastāstīšu par politikas un nozares politiku veidošanu valstī, kas varbūt mazinās apjukumu, kāpēc ministrijā nestrādā nedz ķirurgi, nedz vecmātes, nedz psihiatri. un labi, ka tā, jo viņiem ir jāstrādā ar pacientiem un jāsniedz mums ekspertīze. tā kā nojaušu, ka Jums tāda varētu būt, labprāt uzklausīšu. var droši man rakstīt uz publiski pieejamo epastu un varam satikties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]lyrica
2020-09-08 23:27 (saite)
Es nebiju domajusi ad hominem, atvainojos. Tas gan nekadi nemazina faktu, ka tev nav kompetences joma, kuru vadi. Neviens jau negaida, ka ministrija stradatu arsti, ta tiesam butu resursu skerdesana, bet butu jabeidz prakse, ka jebkurs var darit jebko, ja vien ir labs cilveks ar sirdi istaja vieta. Parmainu procesus vislabak ir vadit stabilai ieredniecibai, jo tie ir kompetenti nozares cilveki, kuri pardzivo ministru mainas un nodrosina kontinuitati. Komunikaciju specialistu vieta nav nozares politikas planosana, tur nekada apjukuma nav, ari politikas teorija. Var diskutet par demokratiska mandata iegusanu, bet tada sobrid isti nav pat ministrei. Visiem psihiatriem, psih.masam, soc.darbiniekiem utt. tika loti skaidri nodemonstrets, ka pandemijas gadijuma mes balstamies uz ekspertu viedokli, jo tas ir sabiedribas izdzivosanas intereses, psihiatrijas gadijuma pietiek ar lojaliem cilvekiem. Visi 7 tevis uzskaititie punkti parada, ka sistemiska plana nav. Tvaika iela nav psihiatriskas aprupes a un o, situacijas analizes nav, jo nav cilveku, kas to spetu veikt, ir pr kampanas stigmas mazinasanai, kas sobrid pat nav tik butiski, jo nav jau pieejamas aprupes, ipasi regionos, kur siem cilvekiem versties. Viss tas psihiatrs/terapeits nodalijums, vienas aprupes formas centrala ievesana( multiprofesionalas grupas), runas par rezidenturas uzlabosanu pierada, ka isti izpratnes jau nav. Bez datiem, un vispirms jau definicijas, kadi dati ir nepieciesami, nekadas parmainas veikt nedrikst. So datu iegusanai ir nepiecisami epidemiologi ar specializaciju psihiatrija, kuru Latvija isti nav, bet outsorcesana nav pat planota. Problemu analizi Latvijas psihiatri ari isti taisit nevares, zinot, ka Terauds un Rancans ar farmacijas firmam ir saistiti, bet Taube un Kupca piesedza represivos padomju psihiatrus un meginaja kavet represeto rehabilitaciju. Objektivi cilveks bez pieredzes veselibas nozare, vienalga kada funkcija vai akademiska nozare, sistemisku skatijumu attistit nevar un objektivi nedrikstetu but vadiba joma, kur pieredzes nekadas, bet viedoklis ir. Mana anonimitate ir diezgan vienaldziga, bet kolegu vardus Latvija noteikti nevelos atklat- Uga Gruntmana gadijums, kad Stradinu endokrinologiem Krievina kungs draudeja ar strukturvienibu slodzu samazinasanu, jo tika izteikts lugums Ugi par endokrinologijas centra vaditaju iecelt, visiem mazinaja velmi pec neanonimitates. Pat ja Uga kasisanas vieta un nevieta beigas kaitinaja visus, ta tomer pilnigi noteikti paradija, ar ko kolegi Latvija riske. Un man tiesam nav velmes stradat ar amatieriem, lai vai cik jaukiem, labak gaidisu tos laikus, kad psihiatrija ka nozare tiks nemta nopietni un netiks atstata entuziastu vala.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-09-09 00:03 (saite)
Tev derētu rakstīto sadalīt pa paragrāfiem. Tad vieglāk būtu lasīt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]lyrica
2020-09-09 00:16 (saite)
Sorry, rakstu plansete, kas rakstisanai isti nav domata.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Nodzēsts puksts)

[info]lyrica
2020-09-09 10:52 (saite)
Emocionalas atbildes ir labi, bet neviena bridi neatspeko argumentu, ka nozares parmainu vadiba ir javada profesionaliem nozares cilvekiem, kas nenozime, ka arstiem noteikti javada parmainas medicinas nozare, to var darit ari psihologi, med.antropologi, juristi, kas specializejusies med.tiesibas, sabiedribas veselibas specialisti ar pieredzi psihiatrija, epidemiologi, medmasas, soc.darbiniekie. visas sis nozares ir tas, kuru absolventi strada veselibas ministrijas. Sis nav ad hominem, bet bakalaura grads turisma vadiba un pieredze pr sadu pieredzi nedod. Medicina ir reguleta nozare, kur izglitibai ir liela nozime, un ja loti gribas tur but vaditajai, tad ir jarekinas, ka tiks uzdots jautajums par kvalifikacijas atbilstibu ienemamajam amatam. Man ir pieredze parmainu veidosana psihiatrija - esmu piedalijusies 2 aprupes modelu izstradasana, slimnicas ietvaros izveidojot stacionaras aprupes modeli hron.pacientiem, kura merkis bija samazinat stacionara dienu skaitu, ka ari aprupes rajona limeni izstradajot sistemu stacionara ekvivalenta pakalpojumam. Nacionala limeni biju pie vienas no darba grupam, kas analizeja psih.pakalpojumu apmaksas kartibas mainu seit Vacija. Viss sis tika un tiek darits uz apjomigu datu pamata, pilotejot modelus un izvertejot, vai un ka strada, psihiatri tur bija tikai viena no grupam, ne galvena, un par to neviens ari necepas, jo visiem cilvekiem bija ieverojama pieredze nozare. Medicinas vesture, psihiatrija it ipasi, ir daudz piemeru, kas notiek, ka parmainas vada neprofesionali un atri, jo pacientiem, luk, jau rit vajag labaku pakalpojumu. Biznesa vides specialisti ari nav tie, kuriem butu kas jasaka par medicinas vidi, Amerika ir labs piemers tam, kas notiek, ja biznesa dizaini tiek piemeroti medicinai, nhs trastu privatizacijas diskusija ir vel viens piemers. Es nesezu un nedirsu, bet netaisos ari atbalstit profesijas pazemosanu, sakot, ka parmainu vadibam diplomus nedod un galu gala nav starpibas starp laikmetigo makslu, psihiatriju un tamboresanas pulcinu, ka tik rosiba un labs cilveks. Fakts, ka ministrija ar neprofesionaliem parmainu vaditajiem var centralizeti diktet konkretu terapijas formu ievesanu ir vel viens iemesls tureties no si visa saviena attaluma. Lai es varetu kaut minuti patstavigi izlemt, kada terapija pacientem ir vajadziga, man bija 8 gadi jastude medicina un pirmie gadi paiet stingra uzraudziba. Seit, acimredzot, pietiek ar apzinu, ka esam gaismas brunenieki un visi, kas mums iebilst, ir dirseji, ja vini negrib musu vieta pildit majasdarbus un nakt ar konkretiem ieteikumiem. Sada attieksme ir tira kaitnieciba.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]panacea
2020-09-09 15:48 (saite)
es esmu farmakologs (ar doktora grādu no labas skolas) un mani arī ļoti satrauc tas kādas zāļu kombinācijas es dzirdu latvijas psihiatri izraksta saviem pacientiem un pat pirmajās vizītēs. es nezinu, kas esi tu un kas ir publiski pieejamais epasts, bet ja tādu var man iedot un tā kaut kā varētu palīdzēt šai situācijai, es labprāt par šo tēmu izteiktos sīkāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]panacea
2020-09-09 15:55 (saite)
es kā farmakologs pilnīgi pievienojos, ka, cik man nācies dzirdēt case reports par LV psihiatru izrakstītajām zāļu kombinācijām, tur mēdz būt klusās šausmas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2020-09-09 22:38 (saite)
Man liekas tie psihiatri pamatā izraksta zāles, kas viņiem pašiem dod kaifu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-09-09 22:46 (saite)
Nu tas nebūs risperidona kaiss :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?