tā kā ezotēriskā amatiere šo lasa, izmantošu iespēju pastāstīt par psihiatriskās aprūpes reformu, ko īstenojam kopš pagājušās vasaras. Minēšu tikai tās sadaļas, kas ļoti tieši skar konkrēto virzienu par politikas maiņu no medikamentozās terapijas uz nemedikamentozo vai kombinēto.

1. Valsts stacionāros un ambulatorajos centros ir ieviesta obligāta prasība veidot ap klientu multidisciplināŗu komandu, kurā cilvēkam piemeklē viņam atbilstošākās terapeitiskās metodes (psihologs, mūzikas, dejas terapeits, ergoterapetis, fizioterapeits utt)+ psihiatrs. Šai komandai ir jāstrādā kopā - psihiatrs uzstāda mērķus un seko līdzi to izpildei, bet lēmumus par ārstēšanās procesu visi speciālisti pieņem kopā, regulāri savā starpā daloties ar to, ka cilvēks reaģē uz terapiju. Esmu praksē redzējusi, kur šīs komandas tiešām strādā labi un esmu redzējusi, ka vecās paaudzes psihiatri turpina šos terapijas speciālistu uztvert kā "cirkus māksliniekus". Diemžēl tas tā ir, jo jaunās paaudzes psihiatru mūsu valstī nav tik daudz, ne visi vecie ir ieinteresēti mainīties.

2. Aptuveni pusei valsts psihiatru ir pieejams psihologs, pie kura var sūtīt savu klientu - vienalga vai tā ir vienreizēja konsultācija, diagnostika vai 10 terapijas sesijas. Domāju, ka nākamgad jau tas būs 100% visiem valsts psihiatriem pieejams pakalpojums. '

3. Šogad kopā ar šo pašu Nilu (līdz viņš aizgāja no PRC) esam izveidojuši sabiedrībā balstītu pakalpojumu pusaudžiem ar depresiju, trauksmi un suicīdu, kur psihiatra pakalpojums praktiski vispār ir tikai, lai uzraudzītu, kā pildās mērķi. Praktiskais darbs ar pusaudžiem notiek tikai ar terapijas metodēm, kur pēc vajadzības piesaista arī socdarbinieku utt. Neraugoties uz traģisko veselības budžetu, ezotēriksā amatiere ir izplēsusi iespēju šogad finansējumu palielināt, lai samazinātu milzīgo pieprasījumu pēc šī pakalpojuma un turpinātu to vēl lielākā apjomā nākamgad un tālāk replicētu arī Valmierā, Daugavpilī un Ventspilī.

4. Ir veiktas izmaiņas izglītības ieguvē, lai rosinātu straujāku ārstu paaudžu nomaiņu - atvieglojot jaunu bērnu psihiatru un parasto psihiatru studiju procesu no nevajadzīgiem sistēmiskiem šķēršļiem. Tāpat ir pārskatīti bērnu psihiatru un parasto psihiatru tarifi, ko valsts viņiem maksā, lai rosinātu privātos atgriezties valsts pakalpojumā. Kā norāda, piemēŗam, Ņikita Bezborodovs, interesi par šīm profesijām, ir augusi ģeometriskā progresijā. 2018. gadā uz 6. bērnu psihiatrijas rezidentūras vietām nebija neviena pieteikuma, 2019. g. vasarā pēc šīm pārmaiņām uz šīm 6 vietām bija, šķiet, 24 pieteikumi un mēs meklējām risinājumus, lai uzņemtu vairāk. Tātad varam cerēt, ka profesionālā stigmatizācija lēnām sāk kust.

5. Šobrīd notiek konkurss uz jaunu Tvaika ielas slimnīcas valdi, uz ko liekam daudz cerību. Sīkāk gan diemžēl komentēt nevaru, taču mūsu redzējums ir tieši par neterapeitiskās pieejas izvēršanu un kopīgu darbu ar sociālajiem dienestiem, pacienta mentoriem utt utjp.