Sviesta Ciba |

Aufklärung (

avralavral) rakstīja,
@ 2020-09-08 13:15:00

No Konstantinova raksta par pusaudžu terapiju:

Ir tādi bērnu namu audzēkņi, kuriem risperidons ir kļuvis par metaforu visam sliktajam, ko pieaugušie jebkad viņiem nodarījuši. Daži, ieraugot brūno etiķeti vien, var eksplodēt histērijā – man reiz bija zvans no audžuģimenes, kur tikko uzņemtais pusaudzis bija izskrējis no mājas un aizbraucis ar audžutēva mašīnu nezināmā virzienā, ieraugot mammas iepirkumu maisiņā labi domāto un psihiatra nozīmēto medikamentu. Risperidons ir antipsihotiķis, kuru lieto šizofrēnijas ārstēšanai, bet tas diezgan labi nomierina arī nepaklausīgus pusaudžus. Latvijā plaši lietots uzvedības traucējumu ārstēšanai. Protams, ir arī mīnusi. Pusaudži mēdz palikt galīgi slābani, siekaloties, gulēt pa divdesmit stundām un blenzt tukšām acīm kaut kur tālumā. Vēl viens blakusefekts, par kuru psihiatri, visticamāk, vizītes laikā nestāstīs, ja esat vienkārši dumpīgs un nepaklausīgs pusaudzis, kura pienākums ir ārstēties, nevis uzdot jautājumus, – zēniem no tā reizēm sāk augt krūtis. Kad viņi to pamana, tas uzvedību īpaši neuzlabo.
Pagājušajā gadā risperidona ražotājam "Johnson & Johnson" tiesa piesprieda vēsturiski rekordlielu 8 miljardu dolāru sodu par nepamatotu medikamenta mārketēšanu lietošanai pusaudžiem un blakusefektu slēpšanu. Nav dzirdēts, ka Latvijā no tā būtu kādas atskaņas vai furors.
https://satori.lv/article/bruknas-terapijas-plans

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

lyrica
2020-09-08 23:27 (saite)

Es nebiju domajusi ad hominem, atvainojos. Tas gan nekadi nemazina faktu, ka tev nav kompetences joma, kuru vadi. Neviens jau negaida, ka ministrija stradatu arsti, ta tiesam butu resursu skerdesana, bet butu jabeidz prakse, ka jebkurs var darit jebko, ja vien ir labs cilveks ar sirdi istaja vieta. Parmainu procesus vislabak ir vadit stabilai ieredniecibai, jo tie ir kompetenti nozares cilveki, kuri pardzivo ministru mainas un nodrosina kontinuitati. Komunikaciju specialistu vieta nav nozares politikas planosana, tur nekada apjukuma nav, ari politikas teorija. Var diskutet par demokratiska mandata iegusanu, bet tada sobrid isti nav pat ministrei. Visiem psihiatriem, psih.masam, soc.darbiniekiem utt. tika loti skaidri nodemonstrets, ka pandemijas gadijuma mes balstamies uz ekspertu viedokli, jo tas ir sabiedribas izdzivosanas intereses, psihiatrijas gadijuma pietiek ar lojaliem cilvekiem. Visi 7 tevis uzskaititie punkti parada, ka sistemiska plana nav. Tvaika iela nav psihiatriskas aprupes a un o, situacijas analizes nav, jo nav cilveku, kas to spetu veikt, ir pr kampanas stigmas mazinasanai, kas sobrid pat nav tik butiski, jo nav jau pieejamas aprupes, ipasi regionos, kur siem cilvekiem versties. Viss tas psihiatrs/terapeits nodalijums, vienas aprupes formas centrala ievesana( multiprofesionalas grupas), runas par rezidenturas uzlabosanu pierada, ka isti izpratnes jau nav. Bez datiem, un vispirms jau definicijas, kadi dati ir nepieciesami, nekadas parmainas veikt nedrikst. So datu iegusanai ir nepiecisami epidemiologi ar specializaciju psihiatrija, kuru Latvija isti nav, bet outsorcesana nav pat planota. Problemu analizi Latvijas psihiatri ari isti taisit nevares, zinot, ka Terauds un Rancans ar farmacijas firmam ir saistiti, bet Taube un Kupca piesedza represivos padomju psihiatrus un meginaja kavet represeto rehabilitaciju. Objektivi cilveks bez pieredzes veselibas nozare, vienalga kada funkcija vai akademiska nozare, sistemisku skatijumu attistit nevar un objektivi nedrikstetu but vadiba joma, kur pieredzes nekadas, bet viedoklis ir. Mana anonimitate ir diezgan vienaldziga, bet kolegu vardus Latvija noteikti nevelos atklat- Uga Gruntmana gadijums, kad Stradinu endokrinologiem Krievina kungs draudeja ar strukturvienibu slodzu samazinasanu, jo tika izteikts lugums Ugi par endokrinologijas centra vaditaju iecelt, visiem mazinaja velmi pec neanonimitates. Pat ja Uga kasisanas vieta un nevieta beigas kaitinaja visus, ta tomer pilnigi noteikti paradija, ar ko kolegi Latvija riske. Un man tiesam nav velmes stradat ar amatieriem, lai vai cik jaukiem, labak gaidisu tos laikus, kad psihiatrija ka nozare tiks nemta nopietni un netiks atstata entuziastu vala.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	extranjero 2020-09-09 00:03 (saite)
	Tev derētu rakstīto sadalīt pa paragrāfiem. Tad vieglāk būtu lasīt. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	lyrica 2020-09-09 00:16 (saite)
	Sorry, rakstu plansete, kas rakstisanai isti nav domata. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Nodzēsts puksts)

lyrica
2020-09-09 10:52 (saite)

Emocionalas atbildes ir labi, bet neviena bridi neatspeko argumentu, ka nozares parmainu vadiba ir javada profesionaliem nozares cilvekiem, kas nenozime, ka arstiem noteikti javada parmainas medicinas nozare, to var darit ari psihologi, med.antropologi, juristi, kas specializejusies med.tiesibas, sabiedribas veselibas specialisti ar pieredzi psihiatrija, epidemiologi, medmasas, soc.darbiniekie. visas sis nozares ir tas, kuru absolventi strada veselibas ministrijas. Sis nav ad hominem, bet bakalaura grads turisma vadiba un pieredze pr sadu pieredzi nedod. Medicina ir reguleta nozare, kur izglitibai ir liela nozime, un ja loti gribas tur but vaditajai, tad ir jarekinas, ka tiks uzdots jautajums par kvalifikacijas atbilstibu ienemamajam amatam. Man ir pieredze parmainu veidosana psihiatrija - esmu piedalijusies 2 aprupes modelu izstradasana, slimnicas ietvaros izveidojot stacionaras aprupes modeli hron.pacientiem, kura merkis bija samazinat stacionara dienu skaitu, ka ari aprupes rajona limeni izstradajot sistemu stacionara ekvivalenta pakalpojumam. Nacionala limeni biju pie vienas no darba grupam, kas analizeja psih.pakalpojumu apmaksas kartibas mainu seit Vacija. Viss sis tika un tiek darits uz apjomigu datu pamata, pilotejot modelus un izvertejot, vai un ka strada, psihiatri tur bija tikai viena no grupam, ne galvena, un par to neviens ari necepas, jo visiem cilvekiem bija ieverojama pieredze nozare. Medicinas vesture, psihiatrija it ipasi, ir daudz piemeru, kas notiek, ka parmainas vada neprofesionali un atri, jo pacientiem, luk, jau rit vajag labaku pakalpojumu. Biznesa vides specialisti ari nav tie, kuriem butu kas jasaka par medicinas vidi, Amerika ir labs piemers tam, kas notiek, ja biznesa dizaini tiek piemeroti medicinai, nhs trastu privatizacijas diskusija ir vel viens piemers. Es nesezu un nedirsu, bet netaisos ari atbalstit profesijas pazemosanu, sakot, ka parmainu vadibam diplomus nedod un galu gala nav starpibas starp laikmetigo makslu, psihiatriju un tamboresanas pulcinu, ka tik rosiba un labs cilveks. Fakts, ka ministrija ar neprofesionaliem parmainu vaditajiem var centralizeti diktet konkretu terapijas formu ievesanu ir vel viens iemesls tureties no si visa saviena attaluma. Lai es varetu kaut minuti patstavigi izlemt, kada terapija pacientem ir vajadziga, man bija 8 gadi jastude medicina un pirmie gadi paiet stingra uzraudziba. Seit, acimredzot, pietiek ar apzinu, ka esam gaismas brunenieki un visi, kas mums iebilst, ir dirseji, ja vini negrib musu vieta pildit majasdarbus un nakt ar konkretiem ieteikumiem. Sada attieksme ir tira kaitnieciba.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: