ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2026-01-16 00:16:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Ilūzija
Es negribu ļoti piebradāt Disfiguratora žurnālu, tāpēc oponēšu viņam šeit:

http://klab.lv/users/disfigurator/194856.html

Tātad kas ir ilūzija? Ilūzija ir doma ka halucinogēnu (LSD, DMT, psilocibīna utt) lietošana kaut kādā veidā padara domāšanu labāku/ efektīvāku. Jā tās vielas rada subjektīvus izmainītas apziņas stāvokļus. Tie var atstāt iespaidu uz doto indivīdu, bet neuzlabo viņu, nepadara gudrāku, nepaaugstina intelektu, neatver kaut kādus jaunus domāšanas veidus.

Tas ka ar ķīmisku smadzeņu modifikāciju tās var uzlabot bija hipotēze XXgs sākumā/ vidū Vācijā, PSRS, arī ASV, tie ir tagad visiem zināmie MKultra tipa projekti. Ilgi tika pētīts, daudz naudas iztērēts, sačakarēti cilvēki, bet rezultātu nebija un nav. Nevar tādā veidā dabūt superspējas, tagad tas ir apmēram skaidrs. Un ne tikai superspējas bet labāku domāšanu arī nē. Nav atklājumu un izgudrojumu psihodēliķu ietekmē. Ja būtu - tad būtu pētnieku, inženieru, konstruktoru komandas kuras strādātu šo vielu ietekmē kontrolētos apstākļos.

Pētīt, izgudrot un konstruēt var tikai skaidrā :)

Šeit ar cilvēku izspēlē joku viņa paša neiro/bioķīmija, tās vielas izmaina signalizāciju smadzenēs dažādos specifiskos veidos, līdz ar to cilvēkam subjektīvi ir [atkārtoju, priekš viņa subjektīvi] ļoti neparastas sajūtas. Bet tās ir tikai sajūtas. No ārpuses šis cilvēks nekļūst par superdomātāju, viņš ir vienkārši apsities. Jā pēc tam viņš citiem stāstīs kāda neparasta pieredze bija, bet šī pieredze nesaturēs neko jaunu par esamību.

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]kochka
2026-01-16 01:14 (saite)
Ļoti sen lekcijā par budismu dzirdēju, ka viņiem ir speciālas prāta psihotehnikas, kas nesagatavotam prātam ir kas līdzīgs narkotikām. Un tad gan tas var būt bīstami un izolējoši. Man šķiet, ka vielas neminēja, tā ka mūsdienu apzinas pētniekus tas varētu interesēt, kā var trenēt prātu un "redzēt vairāk". Vienā karā nodega Nālandas universitātes bibliotēku Indijā. Bet nu tur bija stingra sistēma, ne tikai meditācija.


Grūti pateikt, cik tas ir patiess, ko cilvēki redz, lietojot tādas vielas, tehniski var izskaidrot, bet kas tas ir? Saprotami, ka cilvēki grib aizmirsties vai pārsniegt prāta robežas, gūt mistisku pieredzi, bet vieglāk ir bez vielām domāt.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2026-01-16 01:22 (saite)
/speciālas prāta psihotehnikas/

Protams tādas ir, jo dažādi stimulējot noteiktu neiropeptīdu u.c. neirotransmiteru atbrīvišanos ar autogēnā treniņa tipa metodēm var dabūt līdzīgus stāvokļus. Pats primitīvākais paņēmiens - sevis smacēšana, jo skābekļa bada apstākļos signalizācija sāk strādāt avārijas režīmā un mest ārā transmiteru rezerves, starp citu tas pats izskaidro tā saucamo nāvei tuvo pieredzi, nu visādas vīzijas tipa tueļi, spīdums utt. Skābekļa bads, avārijas režīms.

/Grūti pateikt, cik tas ir patiess, ko cilvēki redz, lietojot tādas vielas, tehniski var izskaidrot, bet kas tas ir?/

Ciktāl pašreiz noskaidrots, rodas anomālas cilpas redzes garozas datu apstrādē, līdz ar ko cilvēkam rodas vizuāli tēli no viņa smadzeņu garozas , pamatā redzes garozas iekšējiem procesiem. Protams ka tas "izskatās" nekam nelīdzīgi un līdz ar to mistiski.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kochka
2026-01-16 02:21 (saite)
Ar šo gribēju teikt, ka senajos budistu klosteros nodarbojās ar zinātni, bet ne tādā veidā, kā to saprotam mūsdienās (tolaik zinātnes centri bija klosteri). Un viņiem tās vīzijas izmainītajā apziņas stāvoklī nebija galvenais, bet pavisam citi mērķi. Par to arī rakstīja paši rietumnieki, piemēram, Berouzs (bet ne par budismu). Bet tā arī neuzzināju, vai viņš tiešām iemācījās telepātiju, kā bija cerējis. Varbūt viņam bija loti neoarasts intelekts un iztēle, kas apvienojumā ar vielām viņam ļāva rakstīt. Bet n labi, jau novirzījos no tēmas. Vnk tavs ieraksts lika padomāt, vai šāda pieredze ko var mainīt cilvēku dzīvēs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2026-01-16 08:43 (saite)
Ar vielām tam nav nekāda sakara. Cilvēki meditē dažādos veidos ar dažādu tehniku, un ja izdodas, tad iegūst prāta mieru. Kamēr visi pasaulē ir satraukti un skraida apkārt kā sadeguši, šāds cilvēks ir pilnīgi mierīgs un apcer savas domas, un jūtas laimīgs par to. Bet tas nekādi nebojā viņa smadzenes, jo viss notiek dabiski.

Ar vielām reāli var sabojāt smadzenes, jo ietekme ir ķīmiska un pārmērīga, “izdedzina” prātu. Mikrodozēšana varbūt ir drošāka, bet tās devas, kuras lieto cilvēki, lai sajustu ekstāzi vai īpašu prāta stāvokli ir ļoti augstas. Piemēram, amfetamīns, kura terapeitiskā deva UHDS gadījumā ir augstākais 70 mg dienā, izklaides nolūkos ir vajadzīgs 700 mg.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kochka
2026-01-16 21:59 (saite)
Jā, nav, tev taisnība. To pierāda fakts, ka meditaciju esmu mēģinājusi, bet narkotikas nē. Līdz ar to iepriekšējā komentārā gribēju teikt, ka izmainītu prāta stāvokli, pat labāku, var sasniegt bez vielām, bet tā kā jau bija vēls neformulēju pietieksmi skaidri. Kopīgais ir tas, ka cilvēkiem, piemēram, ar predispozīciju uz šizofrēniju, meditāciju neiesaka, taču narkotikas ir bīstamākas, jo ietekmē neironefiatoru darbību, kavē vai pastiprina endogēnu vielu izdalīšanos. Jautājums, par ko domāju, bet noguruma dēļ: kāpēc cilvēki ķermeņa un smadzeņu sistēmu uzskata par ko tik naidīgu, ka vajag uzhakot? Es neesmu par narkotiku lietošanu, tās var izraisīt psihozes, bet kādam var nenotikt nekas.Par meditāciju zinu, ka jābūt ļoti uzmanīgam, jo es pazīstu divus cilvēkus, kas neapdomīgi gribēja lēkt iekšā tajā līmenī, uz kuru bufisti iet pakāpeniski. Tas, ko gribu saprast, kā šī kontrkultūra aizgāja un veicināja daudzu talantīgu cilvēku pāragru nāvi. Bet to izteicu tik maigā gormā, jo negribu nevienam uzbrukt, ka dzīvo nepareizi. Un vai tas ir tā vērts, bojāt veselību, lai piedzīvotu ārpusķermeņa pieredzi un citas lietas ārpus loģikas. Man arī nepatīk, ja pārāk noniecina cilvēka prātu, garīgo piepūli, kamēr ar vielu palīdzību tāda nav vajadzīga atšķirībā no meditācijas. Piekrītu, ka narkotikas bojā veselību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2026-01-16 22:06 (saite)
Attiecībā uz budistiem, meditācijas pieredzēm un sasniegumiem ir grūti saprast, kas ir reāls un kas ir cilvēku izdomājumi un fantāzijas. Daudzi apraksti ir tik ļoti metaforiski, piemēram, indiešu kundalinī, ka ir ļoti daudz jāšifrē, ko tas viss nozīmē.

Nedomāju, ka no meditācijas var sajukt prātā, vienkārši cilvēki, kas ar to nodarbojas, bieži ir tik ezotēriski savā saziņā, ka neko nevar saprast, ko viņi domā, kad stāsta par savu pieredzi. Varbūt viņi paši tam tic, tāpēc ir tāds iespaids, ka sajukuši prātā. Bet viņu fiziskā veselība ir normāla, un arī psiholoģiski viņi spēj par sevi parūpēties, tāpēc nav tur nekas par ko satraukties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2026-01-16 22:11 (saite)
Kritērijs ir vienkāršs: vai no tā visa uzlabojas atmiņa, uzmanība, reakcija, IQ vispārīgi, vai tiek iegūtas kādas specifiskas kognitīvas prasmes kā piemērem operēt ar vairākiem jēdzieniem vienlaicīgi, domāt augsta līmeņa traucējumu situācijā, ātri precīzi pieņemt lēmumus utt. Ja kaut kas no šī ir - ir vērts studēt attiec. metodi. ja ir tikai subjektīvba pieredze - tas ir tikai subjektīva pieredze un tā ir tikai rotaļa.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kochka
2026-01-16 22:13 (saite)
Nevar sajukt. Var uznākt panika. Zinu cilvēku, ka balsis teica, lai griež rokas, neiet uz skolu utt. Tas nenozīmē, ka meditācija kaitīga, bet vajadzīgs labs skolotājs vai psihologs. Mūsdienās daudzi saka, kādiem cilvēkiem meditācija nav tik piemērota. Nosliece uz ezotēriku nav jukšana prātā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2026-01-16 22:19 (saite)
Es domāju, ka tas ir vairāk par to, ka ir divas izvēles:

1) sēdēt kādā alā un meditēt un būt laimīgs,

2) darīt kaut ko noderīgu, būt uzņēmējs, ārsts, skolotājs vai ģimenes cilvēks, un tā protams nebūs mierīga dzīve un, ja daudz stresa, tad pavisam nelaimīgs, pat ja citādi veiksmīgs.

Katram ir savas izvēles dzīvē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2026-01-16 22:23 (saite)
Es šeit negribu pieminēt tos, kam nesanāk ne viens, ne otrs, un kas ir narkomāni vai alkoholiķi – pavisam nelaimīgi un nenoderīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kochka
2026-01-16 22:17 (saite)
Mūsdienās neirozinātnē ir pētījumi par meditācijas labvēlīgo ietekmi. Daudzi meistari arī ļāvuši pētīt to, kas smadzenēs notiek meditācijas laikā. Ezotēriskā puse zinātni neinteresē, bet kā darboas prāts. Man tā ir sveša kultūra un domāšana, agrāk nedaudz mācījos japāņu valodu, tāpēc nezināmo nenoraidu. Jā, es nezinu, ko nozīmē varavīksnes ķermenis, bet neuzskatu par trakiem. Vnk tā ir cita veida domāšana un uztvere.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2026-01-16 22:21 (saite)
Kā jau es Extranjero teicu - kritērijs vērtēšanai ir kā tas strādā. Ja teiksim meditācijas meistars var man parādīt kā viņš iegaumē 10 lpp teksta ar vienu skatienu vai kā atāsifrē cilvēka raksturu un noskaņojumu pēc sejas miromīmikas vai kā var citu cilvēku suģestēt vai tml - jā tad es saku, efekts ir, metodi vajag studēt. Vajag neatkarīgi novērojamu efektu, tieši tāpat kā jebkur citur zinātnē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2026-01-16 22:21 (saite)
Neiropētījumi ir sviets. Tie neko daudz nepasaka, kas reāli notiek smadzenēs, jo mēs vispār nedaudz daudz par smadzenēm pagaidām nezinām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2026-01-16 22:22 (saite)
Nu mēs sākam kaut ko uzzināt izmantojot transkraniālās bezkontakta metodes, precīzo fMRI utt. Arī elektrodu klasterus primātiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kochka
2026-01-16 22:32 (saite)
Jā, ir ļoti daudz nezināmā. To ir teikuši paši pētnieki. Tas, ko pēta, ir cilvēka bioloģija, tas, ko var izmērīt, pārbaudīt. Tā nu teorijām ir savi trūkumi un robežas. Nav tā, ka neko tas nedod, bet zinu, ka daudzi cilvēki ir skeptiski par psiholoģiju kā zinātni. Es arī šad tad esmu, bet tomēr interesanti palasīt, kā darbojas atmiņa, kā labāk mācīties utt. Bet nu psiholoģiju lielā mērā praktizē visi cilvēki, jo analizē savu un citu reakciju saskarsmē, tad nu šķiet, ka maz jēgas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2026-01-16 22:36 (saite)
Psiholoģija ir jāeksaktizē, vairāk jābalsta uz mērījumiem, analīzēm utt. Nupat sāk ieviesties nepieciešamā tehnika - elektrodi, dažādas MR tehnikas , transkraniālā stimulācija utt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2026-01-16 22:45 (saite)
Es tagad sāku lasīt Banduras “Self-eficacy”, kas laikam ir izdota 1977. gadā. Vienā nodaļā viņš atspēko KBT pamatprincipu, kā mazināt trauksmi. Vispār pēc tā man šķiet, ka psiholoģijā ir šausmīgi daudz šarlatānu, tāpēc arī nav progresa.


Banduras pieeja ir tik loģiska. Nevajag cilvēku ielikt trauksmes apstākļos un gaidīt kamēr trauksme mazināsies, jo tas ir traumējoši, bet tā vietā sākt ar mazumu – dot iespēju cilvēkam veiksmīgi tikt galā ar vieglu trauksmi radošu situāciju, un tad pamazām celt latiņu. Tieši tā notiek jebkura apmācība – bērnu māca lasīt no sākuma pa burtiem un zilbēm un svarcēlājs sāk treniņu ar vieglāku svaru un pakāpeniski palielina utt. Tieši tāpat tas varētu attiekties uz to, kā tikt galā ar trauksmi, bet pat KBT psihoterapeiti to nemāca.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kochka
2026-01-17 00:42 (saite)
Par šo būs jāpalasa. Esmu aizmirsusi par psiholoģijas skolām un novirzieniem, jo likās, ka KBT balstās novērojumos. No KBT man palīdzēja dienasgrāmatas rakstīšanas metode, kad strādāju sev neierastā un skaļā vidē ar bērniem. Var jau oponēt, ka pašrefleksiju jau praktizēja seno grieķu filozofijas skolas, tas neka jauns.


Ja kāds tīši provocē un izraisa trauksmi man nešķiet ok. Ja to māca, tas jocīgi, jo parasti speciālists balstās arī savos vērojumos un sarunā ar konkrēto cilvēku, ne tikai tajā, kas mācīts, jo taču diezgan empātiski cilvēki šo profesiju izvēlas.
Bet, vai tev bijusi slikta pieredze ar psihologiem vai terapeitiem?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2026-01-17 00:46 (saite)
Neviens no viņiem nav bijis īpaši noderīgs. Neesmu jutis arī īpašu empātiju no viņiem. Man šķiet, ka tas ir tikai tāds mīts, ka šo darbu izvēlas empātiski cilvēki. Būtībā jau arī tas nav vajadzīgs. Ir vajadzīgas zināšanas un efektīvas metodes.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kochka
2026-01-17 01:09 (saite)
Ja tev ir analītiska domāšana, tad varbūt tiešām tev ir cita pieeja šim, un neder tas, jo nevajag emocionālo atbalstu, bet citu pieeju. Esmu dzirdējusi dažādus viedokļus par psihologiem, gan pozitīvus, gan negatīvus. Ja tev ir sava pieeja un zināšanas, ja tu proti meditēt, varbūt tas ir efektīvāk.

Ja profesijā jāprot klausīties, empātija noder, bet cilvēks ar empātiju bez izglītības un zināšanām nav psihologs. Var būt smagas, neizrunātas traumas. Kara pieredze, izvarošana, piemēram. Trauma tā vienkārši nepazūd pēc sarunām ar psihologu. Bet ir cilvēki, kam terapija palīdzējusu atradināties no alkohola. Taču tas ir ilgstošs process. Bet nu, ja ir skepse un pamatoti redzi trūkumus, tad jau noteikti ir citas metodes, kas var palīdzēt. Tā ka, jā, piekrītu, zināšanas un efektīvas metodes ir ļoti noderīgas, bet jāprot arī sarunāties, jo cilvēki ir ļoti atšķirīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2026-01-17 09:36 (saite)
Es vienkārši domāju, ka visa psiholoģijas nozare ir mazattīstīta un savīta ar šarlatānismu. Paskaties, cik daudzi psihoterapeiti joprojām slavē Freidu savās mājaslapās. Tas ir apmēram tāpat, ja ārsti joprojām ārstētu ar homeopātiju un citām alternatīvām terapijām.

Runas terapija, tu saki? Kāpēc psihologi ļoti baidās iziet no kabineta un iet pie klientiem, kur viņi izjūt problēmas, lai novērotu un palīdzētu? Ārsti tā bieži nedara, jo nav vajadzības. Bet reāli pat ārsti iet uz mājām pie slimniekiem, kuri nevar pastaigāt vai palīdz uz ielas utt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2026-01-16 22:16 (saite)
Kāpēc cilvēki grib lietot dažādas vielas? Vai tas ir kāds noslēpums, ka cilvēki grib justies uz kādi brīdi labi.

Antidepresanti būtībā ir nedaudz kā vieglas narkotikas tikai ar minimālu atkarības potenciālu un minimālām blakusparādībām. Daudz drošākas kā alkohols. Visas teorijas par smadzeņu bioķīmiju neko nenozīmē, jo būtība ir tajā, ka tās liek cilvēkam justies nedaudz apreibušam, kas padara depresiju vieglāku. Ja kādam tas palīdz, tad tas ir daudz labāk nekā alkohols vai vēl smagākas narkotikas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kochka
2026-01-16 22:25 (saite)
Jā, nezinu, vai var kļūt atkarīgs no antidepresantiem. Var rasties pieradums. Ir cilvēki, kuriem tie palīdz, kuriem nepalīdz, jo dažādiem organismiem dažādas vajadzības. Bet noteikti labāka alternatīva par alkoholu un narkotikām. Ir cilvēki, kas grib pārkāpt prāta robežas, jo kopš sirreālisma trakā mākslinieka un ģēnija tēls bija vēl ilgi modē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2026-01-16 22:26 (saite)
/Jā, nezinu, vai var kļūt atkarīgs no antidepresantiem./

Var. Šķiet ka Stīvens Kings ar šo cīnījās un tika ārā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2026-01-16 22:28 (saite)
/Ir cilvēki, kas grib pārkāpt prāta robežas, jo kopš sirreālisma trakā mākslinieka un ģēnija tēls bija vēl ilgi modē./

Nu jā tikai šādi to nevar izdarīt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2026-01-16 10:30 (saite)
Nu lūk tieši par šo jau ir ieraksts - šādā ``alternatīvā`` veidā nekas īpašs nesanāk, nav mums apsteidzošas budistu civilizācijas, nevar viņi tajos klosteros neko būtisku parādīt. OK, ir dažas specifiskas treniņu metodes kuras viņi ir izstrādājuši un kuras citi var pamācīties, tas ir vērtīgi bet nav ģenerāli par mūsējo pārākas zinātnes un tehnikas vispārīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kochka
2026-01-16 22:09 (saite)
Tajā periodā zinātne bija apmēram līdzīgā līmenī, Rietumu izrāviens sākās vēlāk. Tā kā nāca miegs, nerakstīju pēc būtības, jo šajā gadījumā nav vēlmes iebilst, ka skaidrs prāts ir labs. Budismu pieminēju, ka ir veselīgāki veidi, kā palīdzēt prātam vērot pasauli. Tas vairāk par cilvēka psiholoģiju. Bet nav vienīgā tehnika, kas nomierina prātu. Pietiek arī stundu pasēdēt klusumā bez ārējiem kairinājumiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2026-01-16 22:14 (saite)
Nu jā bet rietumu izrāviens ir, tajā pašā laikā nekāda specifiska budistu izrāviena nav. ĀZijas valstīs kā Ķīna, Japāna, Koreja, Indija utt izrāviens sākās tad kad viņi iepazinās ar Rietumu zinātni.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kochka
2026-01-16 22:19 (saite)
Jā, šis Rietumu domāšanas veids ir fenomens. Kāds budisma pētnieks varētu labāk pastāstīt šo atšķirību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2026-01-16 22:23 (saite)
Un atkal - acīmredzot kaut kādos veidos pareizāks ir tas domāšanas vaids kura rezultātiu ir ne tikai komplicētas filozofijas bet arī lidmašīnas, elektrostacijas, zāles utt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2026-01-16 22:29 (saite)
Rietumu pasaule neko daudz nezina par meditāciju. Nezinu kāpēc, varbūt tāpēc, ka dzīve sūrākos apstākļos nozīmē, ka nevar tā sēdēt un neko nedarīt, jo nosalsi.

Bet mūsdienās ļoti vajadzētu, jo ekonomika ir tik laba, ka daudzi tāpat neko nedara un dzīvo uz pabalstiem, tas ir, ja nav lielas prasības, tad meditācija ir ļoti lēta un pieejama.

Un nav jau absolūti jāizdara izvēle starp (1) un (2). Arī Austrumos cilvēki kādu laiku meditēja un tad pastrādāja. Mūsdienu stresa apstākļos meditācijas kūres varētu būt ļoti noderīgas stresa mazināšanai, miera gūšanai, dziļākai introspekcijai un labākai sevis apzināšanai, kā arī garīgumam.

Tā vietā cilvēki pārāk daudz strīdās sociālajos tīklos un tas tikai pavairo viņu stresu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2026-01-16 22:31 (saite)
Strīdēšanās drusku trenē argumentāciju un domāšanu vispār, stresu nepavairo.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kochka
2026-01-16 22:35 (saite)
Jā, nezina. Rietumu budisms ir sagrozīts un pielāgots rietumu cilvēka prātam. Bet nu tāda ir cena par labklājību un ērtībām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kochka
2026-01-17 00:50 (saite)
Varbūt pārspīlēju, jo var atrast nedaudz laika klusumam. Zinātnieks Mārcis Auziņš arī praktizē meditāciju. Mani pārsteidza, ka viņš citēja Deivida Linča frāzi, ko pati biju sev piefiksējusi, ka pirms mākslas darba radīšanas vismaz stunda vai vairāk jāsagatavojas, mierīgi sēžot darbnīcā. Viņš tā darot pirms rakstīšanas. Bet nu ne visiem tāda iespēja.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2026-01-17 00:57 (saite)
Klusums vienkārši ir normālie dzīves apstākļi. Klusums ir nepieciešams.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]honeybee
2026-01-16 08:01 (saite)
OK, bet padomā par šo
1) ir daudzi cilvēki, kuriem ir nediagnosticētas smadzeņu bioķīmijas (un uzbūves vispār) atšķirības
2) reizēm šiem cilvēkiem izraksta medikamentus, kuru efekts ir pierādīts (un gan jau ka varētu sarakstīt sarakstu ar izgudrojumiem, kuri ir notikuši tādēļ, ka cilvēki ir bijuši uz antidepresantiem, antipsihotiķiem, garastāvokļa stabilizētājiem, ko tik vēl ne, t.i., ja cilvēki to baigi popularizētu) => t.i., var apgalvot, ka šīs vielas palīdz "domāt labāk/efektīvāk"
3) citkārt šie cilvēki nodarbojas ar pašārstēšanos, tai skaitā ar narkotiskajām vielām (bet arī daudzām citām vielām) (un dažkārt ir recepte + pašārstēšanās), un tas palīdz (tiesa, nekontrolētākā veidā)

Tātad var apgalvot, ka ir gadījumi, kad narkotiskās vielas palīdz domāt labāk/efektīvāk. Es neapgalvoju, ka optimālā veidā, un skaidrs, ka nebūs tā, ka tie strādātu universāli (tāpēc masveida eksperimenti ar narkotiskajām vielām, ignorējot katra cilvēka specifiku, ir sūdīgi eksperimenti), bet principā šādi gadījumi nav izslēdzami pilnībā.

Smadzenes tāpat ir viena vienīga ilūziju mašīna, apgalvot, ka to stāvoklis kaut kādā "tīrā, dabiskā" veidā ir pēc definīcijas "pareizais", kamēr visi pārējie ir pēc definīcijas sliktāki, ir... nu, atpakaļpiedabisms.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]extranjero
2026-01-16 08:59 (saite)
Ir milzīga atšķirība devās – jau pieminēju amfetamīns terapeitiskā deva UDHS gadījumā maks. 70 mg dienā, deva, lai kaifotu sākas no 700 mg.

Metadona deva heroīna džankijiem vidēji 40 mg dienā, kas ir līdzvērtīgi 1 mg heroīna. Heroīna deva, kuru lieto džankijs atkarībā no tolerances var būt 50 mg, tātad 50 reizes lielāka par terapeitisko devu.

Arī Skots Aleksandrs daudz rakstījis par LSD lietotājiem, ka viņu atklāsmes citiem ar neko īpašas nešķiet. Droši vien nedaudz līdzīgi kā ar alkohola lietotājam smagā reibumā pašam šķiet, ka viņam ir forša uzvedība, kamēr pārējiem viņš vienkārši riebjas. Lai gan mazās devās tas varētu veicināt socializēšanos, justies labāk utt. Ja visiem izdotos pie tām apstāties, tad jau droši vien nebūtu problēmas. Bet naivi domāt, ka tā būs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]disfigurator
2026-01-17 12:43 (saite)
Pozitīvie pienesumi ir ārpus tripa laika un ilgstoši, tā teikt paliek pēc. Tripa laikā protams, ka tur nekas ne runājams, ne no malas foršs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2026-01-16 10:27 (saite)
Par terapeitisko aspektu es piekrītu. Ja smadzenes nestrādā pareizi [ar pareizi šeit domājam tādā vaidā kur persona jūtas labi un var domāt par lietām] tad izkoriģēt līdz pareizi/ tuvāk pareizajam ir OK.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]disfigurator
2026-01-17 13:00 (saite)
Jup.

Un vēl lietošanas mērķis no svara. Es un cilvēki man zināmie, izturamies pret to nevis kā party drug, bet kā Smagvakaru.
Iepriekšējā dienā ir domāšana par to, sagatavošanās, parūpēšanās par komfortu, pieskatītāju, kurš parūpējas par lietām fiziskām. Diēta, tad uz tukšas dūšas.
Introspektīvs sevis izziņas pasākums ar maniem diapozitīviem, labu mūziku un dzērieniem, kad lietas sāk normalizēties. Tad sarunas, chill. Labu draugu pasēdēšana ar pievienoto elementu. Diapozitīvi citādā apziņas stāvoklī vienkārši strādā pavisam citādi. Kā portāli uz vietām un lietām.

Aptesties prikola pēc nešķiet interesanti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2026-01-16 09:55 (saite)
Daudzi runā par noteiktu vielu mikrodozēšanu, bet vairums, kas to uzsāk, pēc tam atmet, jo nejūt nekādu vērā ņemamu efektu.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]disfigurator
2026-01-17 13:27 (saite)
mhm

Placebo efekts arī te lomu varētu spēlēt, lai gan mikrodozas sanāk stipri tuvas terapeitiskajām, līdz ar ko iedarbībai vajadzētu būt arī samērīgai +-

Vēl lomu var spēlēt tas, ka apnīk visu laiku preparātus taisīt un regulāri ņemties gar aizliegtām vielām, lai cik mazi tie daudzumi lietošanai arī nebūtu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?