Ar šo gribēju teikt, ka senajos budistu klosteros nodarbojās ar zinātni, bet ne tādā veidā, kā to saprotam mūsdienās (tolaik zinātnes centri bija klosteri). Un viņiem tās vīzijas izmainītajā apziņas stāvoklī nebija galvenais, bet pavisam citi mērķi. Par to arī rakstīja paši rietumnieki, piemēram, Berouzs (bet ne par budismu). Bet tā arī neuzzināju, vai viņš tiešām iemācījās telepātiju, kā bija cerējis. Varbūt viņam bija loti neoarasts intelekts un iztēle, kas apvienojumā ar vielām viņam ļāva rakstīt. Bet n labi, jau novirzījos no tēmas. Vnk tavs ieraksts lika padomāt, vai šāda pieredze ko var mainīt cilvēku dzīvēs.