ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2026-01-16 00:16:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Ilūzija
Es negribu ļoti piebradāt Disfiguratora žurnālu, tāpēc oponēšu viņam šeit:

http://klab.lv/users/disfigurator/194856.html

Tātad kas ir ilūzija? Ilūzija ir doma ka halucinogēnu (LSD, DMT, psilocibīna utt) lietošana kaut kādā veidā padara domāšanu labāku/ efektīvāku. Jā tās vielas rada subjektīvus izmainītas apziņas stāvokļus. Tie var atstāt iespaidu uz doto indivīdu, bet neuzlabo viņu, nepadara gudrāku, nepaaugstina intelektu, neatver kaut kādus jaunus domāšanas veidus.

Tas ka ar ķīmisku smadzeņu modifikāciju tās var uzlabot bija hipotēze XXgs sākumā/ vidū Vācijā, PSRS, arī ASV, tie ir tagad visiem zināmie MKultra tipa projekti. Ilgi tika pētīts, daudz naudas iztērēts, sačakarēti cilvēki, bet rezultātu nebija un nav. Nevar tādā veidā dabūt superspējas, tagad tas ir apmēram skaidrs. Un ne tikai superspējas bet labāku domāšanu arī nē. Nav atklājumu un izgudrojumu psihodēliķu ietekmē. Ja būtu - tad būtu pētnieku, inženieru, konstruktoru komandas kuras strādātu šo vielu ietekmē kontrolētos apstākļos.

Pētīt, izgudrot un konstruēt var tikai skaidrā :)

Šeit ar cilvēku izspēlē joku viņa paša neiro/bioķīmija, tās vielas izmaina signalizāciju smadzenēs dažādos specifiskos veidos, līdz ar to cilvēkam subjektīvi ir [atkārtoju, priekš viņa subjektīvi] ļoti neparastas sajūtas. Bet tās ir tikai sajūtas. No ārpuses šis cilvēks nekļūst par superdomātāju, viņš ir vienkārši apsities. Jā pēc tam viņš citiem stāstīs kāda neparasta pieredze bija, bet šī pieredze nesaturēs neko jaunu par esamību.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]kochka
2026-01-16 22:32 (saite)
Jā, ir ļoti daudz nezināmā. To ir teikuši paši pētnieki. Tas, ko pēta, ir cilvēka bioloģija, tas, ko var izmērīt, pārbaudīt. Tā nu teorijām ir savi trūkumi un robežas. Nav tā, ka neko tas nedod, bet zinu, ka daudzi cilvēki ir skeptiski par psiholoģiju kā zinātni. Es arī šad tad esmu, bet tomēr interesanti palasīt, kā darbojas atmiņa, kā labāk mācīties utt. Bet nu psiholoģiju lielā mērā praktizē visi cilvēki, jo analizē savu un citu reakciju saskarsmē, tad nu šķiet, ka maz jēgas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2026-01-16 22:36 (saite)
Psiholoģija ir jāeksaktizē, vairāk jābalsta uz mērījumiem, analīzēm utt. Nupat sāk ieviesties nepieciešamā tehnika - elektrodi, dažādas MR tehnikas , transkraniālā stimulācija utt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2026-01-16 22:45 (saite)
Es tagad sāku lasīt Banduras “Self-eficacy”, kas laikam ir izdota 1977. gadā. Vienā nodaļā viņš atspēko KBT pamatprincipu, kā mazināt trauksmi. Vispār pēc tā man šķiet, ka psiholoģijā ir šausmīgi daudz šarlatānu, tāpēc arī nav progresa.


Banduras pieeja ir tik loģiska. Nevajag cilvēku ielikt trauksmes apstākļos un gaidīt kamēr trauksme mazināsies, jo tas ir traumējoši, bet tā vietā sākt ar mazumu – dot iespēju cilvēkam veiksmīgi tikt galā ar vieglu trauksmi radošu situāciju, un tad pamazām celt latiņu. Tieši tā notiek jebkura apmācība – bērnu māca lasīt no sākuma pa burtiem un zilbēm un svarcēlājs sāk treniņu ar vieglāku svaru un pakāpeniski palielina utt. Tieši tāpat tas varētu attiekties uz to, kā tikt galā ar trauksmi, bet pat KBT psihoterapeiti to nemāca.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kochka
2026-01-17 00:42 (saite)
Par šo būs jāpalasa. Esmu aizmirsusi par psiholoģijas skolām un novirzieniem, jo likās, ka KBT balstās novērojumos. No KBT man palīdzēja dienasgrāmatas rakstīšanas metode, kad strādāju sev neierastā un skaļā vidē ar bērniem. Var jau oponēt, ka pašrefleksiju jau praktizēja seno grieķu filozofijas skolas, tas neka jauns.


Ja kāds tīši provocē un izraisa trauksmi man nešķiet ok. Ja to māca, tas jocīgi, jo parasti speciālists balstās arī savos vērojumos un sarunā ar konkrēto cilvēku, ne tikai tajā, kas mācīts, jo taču diezgan empātiski cilvēki šo profesiju izvēlas.
Bet, vai tev bijusi slikta pieredze ar psihologiem vai terapeitiem?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2026-01-17 00:46 (saite)
Neviens no viņiem nav bijis īpaši noderīgs. Neesmu jutis arī īpašu empātiju no viņiem. Man šķiet, ka tas ir tikai tāds mīts, ka šo darbu izvēlas empātiski cilvēki. Būtībā jau arī tas nav vajadzīgs. Ir vajadzīgas zināšanas un efektīvas metodes.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kochka
2026-01-17 01:09 (saite)
Ja tev ir analītiska domāšana, tad varbūt tiešām tev ir cita pieeja šim, un neder tas, jo nevajag emocionālo atbalstu, bet citu pieeju. Esmu dzirdējusi dažādus viedokļus par psihologiem, gan pozitīvus, gan negatīvus. Ja tev ir sava pieeja un zināšanas, ja tu proti meditēt, varbūt tas ir efektīvāk.

Ja profesijā jāprot klausīties, empātija noder, bet cilvēks ar empātiju bez izglītības un zināšanām nav psihologs. Var būt smagas, neizrunātas traumas. Kara pieredze, izvarošana, piemēram. Trauma tā vienkārši nepazūd pēc sarunām ar psihologu. Bet ir cilvēki, kam terapija palīdzējusu atradināties no alkohola. Taču tas ir ilgstošs process. Bet nu, ja ir skepse un pamatoti redzi trūkumus, tad jau noteikti ir citas metodes, kas var palīdzēt. Tā ka, jā, piekrītu, zināšanas un efektīvas metodes ir ļoti noderīgas, bet jāprot arī sarunāties, jo cilvēki ir ļoti atšķirīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2026-01-17 09:36 (saite)
Es vienkārši domāju, ka visa psiholoģijas nozare ir mazattīstīta un savīta ar šarlatānismu. Paskaties, cik daudzi psihoterapeiti joprojām slavē Freidu savās mājaslapās. Tas ir apmēram tāpat, ja ārsti joprojām ārstētu ar homeopātiju un citām alternatīvām terapijām.

Runas terapija, tu saki? Kāpēc psihologi ļoti baidās iziet no kabineta un iet pie klientiem, kur viņi izjūt problēmas, lai novērotu un palīdzētu? Ārsti tā bieži nedara, jo nav vajadzības. Bet reāli pat ārsti iet uz mājām pie slimniekiem, kuri nevar pastaigāt vai palīdz uz ielas utt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?