Es tagad sāku lasīt Banduras “Self-eficacy”, kas laikam ir izdota 1977. gadā. Vienā nodaļā viņš atspēko KBT pamatprincipu, kā mazināt trauksmi. Vispār pēc tā man šķiet, ka psiholoģijā ir šausmīgi daudz šarlatānu, tāpēc arī nav progresa.


Banduras pieeja ir tik loģiska. Nevajag cilvēku ielikt trauksmes apstākļos un gaidīt kamēr trauksme mazināsies, jo tas ir traumējoši, bet tā vietā sākt ar mazumu – dot iespēju cilvēkam veiksmīgi tikt galā ar vieglu trauksmi radošu situāciju, un tad pamazām celt latiņu. Tieši tā notiek jebkura apmācība – bērnu māca lasīt no sākuma pa burtiem un zilbēm un svarcēlājs sāk treniņu ar vieglāku svaru un pakāpeniski palielina utt. Tieši tāpat tas varētu attiekties uz to, kā tikt galā ar trauksmi, bet pat KBT psihoterapeiti to nemāca.