Chloroform Sauna ([info]martcore) rakstīja,
@ 2011-07-11 13:24:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
es, principā, ne pārāk piekrītu fromma un markūzes patērētāju sabiedrības kritikai
viņi pilnībā ignorē to, ka leisure society pamatā ir izvēles iespēja
lai arī, protams, cilvēks, pirmoreiz paņēmis rokā ikeas katalogu, uzvedas no sākuma kā primāts, pēc tam kā nepieaudzis bērns
bet beigās sāk kaut cik rubīt fišku un jau sāk izvēlēties to, ko viņam tiešām vajag un tiešām patīk

šajā ziņā arī briesmīgā-smadzenes-skalojošā-reklāma ir veikusi savu attīstības apli - ja 60-jos gados cilvēks ar mirdzošām acīm desoja pirkt televizorā redzēto marlboro paciņu, tad šodien reklāma ir kaut kas tāds, kas traucē skatīties futbolu un iecienīto seriālu, kā arī piemēslo reālās un virtuālās pastkastītes
tāpat nav saprotama statusa patērēšanas piesaiste preču patērētāju sabiedrībai kā tādai - statusa patērēšana ir eksistējusi vienmēr un droši vien eksistēs vienmēr

tieši tāpēc hipsteru paaudze ar visu savu vintāžu un dažādību man šķiet kā jau samērā antipatērētāju sabiedrības aizmetņi
respektīvi, zināms antagonisms izvēlēs ar parastajiem jaunajiem karjeristiem jau veidojas nevis uz sociālā protesta fona, bet po žizņi
cilvēks cenšas dzīvot interesantāk
tiesa,man nāk smiekli, kad pēteris pūrītis raksta, ka socionika ir šarlatānisms - socionika kā reizi ir čujs uz orientieru maiņu dvižuhā, bet tas ir cits stāsts

otrs patērētāju sabiedrības cepiens ir par to, ka viss jobņīsies no pārprodukcijas
lai viss jobņījas no pārprodukcijas, izvēlēties vienu no diviem dīvāniem ir hujovāk kā izvēlēties vienu no divdesmit, tam ir grūti nepiekrist, un tas tiešā veidā attiecas uz dzīves kvalitāti
tāpat es neeibilstu pret ideju pārprodukciju, piemēram
tā ka patērētāju sabiedrība atstās diezgan labu mantojumu, es domāju


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]watt
2011-07-11 13:50 (saite)
izvēlēties vienu no diviem var būt labāk: jo tu vari izvēlēties labāko. un sūdīgākā vietā pēc tam nāks cits, labāks par to pirmo.

bet vienu no divdesmit vienādi sūdīgiem izvēlēties ir sūdīgi.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]martcore
2011-07-11 13:52 (saite)
konkurenci ar izrietošajām sekām neviens nav atcēlis

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]watt
2011-07-11 14:07 (saite)
ja konkurence ir 20 dīvāni, neviens pircējs nespēj objektīvi izvērtēt kurš ir labāks un kurš sliktāks. sekojoši neinformēta pircēja gadījumā uzvar tas ar to lielāko peļņu (visnekvalitatīvākais+dārgākais), kā tas, kam vislielākā peļņa un ir lielāka nauda reklamēt un marketēt savu sūdu.

lai konkurence darbotos, ir jābūt informētam pircējam. tas nozīmē, jābūt ierobežotam piedāvājumam, lai cilvēks spētu tajā orientēties un salīdzināt. ja tirgus tiek piegāzts ar kaudzēm modeļu, kas katru gadu mainās (var teikt, lai jauktu cilvēkiem prātus), tad neviens nespēj pateikt kas ir labs, kas slikts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]martcore
2011-07-11 14:15 (saite)
es nedomāju,ka informācijas laikmetā mēs varētu s;ūdzēties par informācijas trūkumu
piemēram, es pirms iepirkt kādu preci, kura maksā diezgan būtisku naudas summu, skatos, kādas atsauces ir internetā citiem pircējiem (es, protams, saprotu, ka pastāv arī viltus pašslavināšana, etc, taču priekšstats vienalga rodas)

katrā gadījumā diviem dīvāniem vispār nekas nav jāmaina - katrs būs savā cenu kategorijā, cilvēkiem tos nāksies pirkt tā vai tā, jo kaut kur zvilnēt ir nepieciešams
kamēr pie lielākas izvēles iespējas būs tāpat kā pirms pāris gadsimtiem, kad klibu zirgu tev varēja iesmērēt arī bez visas reklāmas, bet var noveikties ar labu kumeļu arī tad, ja neesi īpašs dzīvnieku speciālists

kas notiek ar sašaurinātu izvēli mums demonstrē kaut vai padomju autoindustrija (lai arī pārējā industrija arī uzskatāmi demonstrē)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]rediiss
2011-07-11 14:26 (saite)
eeem, jā, es, teiksim, šitā ieinteresējos par kindleveidīgu iekārtu. jā, gribēju paskatīties atsauksmes. bet arī par citiem produktiem, lai var salīdzināt. beidzās ar to, ka galvā iestājās putra un vienīgais, ko sapratu ir, ka man ir jāpaņem trīs brīvdienas, lai varētu tās veltīt risērčam :) nēnu, labi, varbūt 1 dienu. bet, aj mīn, info IR, bet, lai to apstrādātu, ir nepieciešams reāli LAIKS. jo nu laikam man nav tik technoloģiski auksti attīstītas smadzenes, lai uzreiz iebrauktu visos tajos cipariņos. nujā, varbūt tā ir mana dziļi personīga problēme hehe :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]martcore
2011-07-11 14:29 (saite)
a kādas ir problēmas
ja tu neesi pārāk turīgs cilvēks un gribi kaut ko pirkt par pārsimts usd, nav taču žēl laika,lai parisērčotu

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]snark
2011-07-11 14:46 (saite)
izvēlēties vienu savējo no 2 draņķīgiem dīvāniem ir tikpat skumīgi kā izvēlēties no 20 draņķīgiem dīvāniem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Anonīms)
2011-07-11 14:06 (saite)
par izvēli starp dīvāniem:
http://en.wikipedia.org/wiki/The_Paradox_of_Choice:_Why_More_Is_Less
http://www.telegraph.co.uk/health/healthnews/7044550/Too-much-choice-leaving-us-bewildered-and-depressed.html

un antikonsūmerisms ir ciklisks - uz to tak jau hipiji savulaik gāja. vēlāk viņu jau pieaugušie bērni braši turpināja ceļu uz saulaino ikejas tāli, un viņu bērni, kas ir tagadējie divdesmitgadīgie hipsteri, pretojas vecāku radītajai pasaulei.
viss ir paredzams un garlaicīgs. mums varbūt tāpēc ir paveicies ar komunisma kolapsa vēsturi, mēs vēl nedzīvojam velbeka pasaulē.

(Atbildēt uz šo)


[info]biezpientaure
2011-07-11 14:10 (saite)
ja hipsteri ir tie paši, kuri par eur80 pērk plastmasas foķegus, tad es neko neteikšu par antipatērētāju kultūras aizmetņiem - tie ir īstākie patērētājkultūras džungļi :)

pārprodukcija balstās uz nekvalitatīviem izstrādājumiem no sūdīgām izejvielām, par kādu dzīves kvalitāti te varam runāt? vafelītes taisa ar smegmas pildījumu tieši pārprodukcijas apstākļos nevis kad ir tikai divi ražotāji.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]martcore
2011-07-11 14:16 (saite)
un vafelītes ar smegmas pildījumu arī banrotē, it's so simple

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]snark
2011-07-11 14:45 (saite)
nu, tā ir patērētāja neinformētība un gatavība pirkt draņķi, kas nosaka, kādus atkritumus ražotājs var nesodīti bāzt savā produkcijā. princips vienlīdz labi darbojas i divu, i viena, i divdesmit viena ražotāja gadījumā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]watt
2011-07-11 14:52 (saite)
tak saka tev, 2 ražotāju gadījumā nedarbojas, jo ir skaidri pretnostatīts "a ir labāks par b". un viss.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snark
2011-07-11 14:57 (saite)
abi ražotāji izmanto draņķi, un nav svarīgi, kas kā ir pretnostatīts. turklāt apgalvojums "labāks" neizsaka vispār neko.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]watt
2011-07-11 15:02 (saite)
ja nav pretnostatīts, tā nav konkurencē, un situācija īstenībā ir kā ar vienu ražotāju. nedzen te demagoģiju, ja.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snark
2011-07-11 15:16 (saite)
kuru interesē, ja (vai) savā starpā konkurē divi, kas ražo draņķi?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]biezpientaure
2011-07-11 15:34 (saite)
Apdomājos par ražotāju skaitu, jāpiekrīt ka divi vai cits skaitlis nav izšķiroši. Piem. coca-cola un pepsi-cola - neviens no tiem nav labāks, pa lielam. Tie, kuri izvēlas kādu no šiem diviem, nevadās pēc racionāliem kritērijiem.

Ir jābūt citam kritērijam. Ja pieprasījums pārsniedz piedāvājumu - var tirgot zemas kvalitātes preci par augstu cenu. Ja piedāvājums pārsniedz pieprasījumu - ļoti bieži izvēlas samazināt izmaksas, lai konkurētu izmantojot zemāku cenu. Man sanāk, ka jābūt īpašai pieprasījuma un piedāvājuma attiecībai, bet šo lietu nevar atrisināt algoritmiski, kautko regulējot. Vienādojumā ir mainīgie, kas ir ārpus kailas ekonomikas. Pircējam jābūt izglītotam un nobriedušam - tam nevajadzētu piekrist negodīgam līgumam (ēst zemas kvalitātes ēdienus, vilkt mugurā 5gadnieku šūtas drēbes kas irst pa vīlēm, dzert kafiju kuras audzētāji izcērt džungļus) uz cenas rēķina. Ražotājiem un tirgotājiem - līdzīgi. Bet cilvēce ir tur, kur tā ir un cilvēki pielāgojas apstākļiem, pērk vislētāko desu, uzdzer tai t.s. alu, jo vieni elementāri grib izdzīvot, bet otri ekonomē lai varētu nopirkt lcd televizoru vai aizbraukt ceļojumā. Jautājums ir tikai par izdzīvotāju % uz kopējā fona, bet visi pārējie grib uzlabot dzīves kvalitāti, kā to raksturotu aptaujas un referāti konferencēs. Alkatīgums rada vēlmi patērēt vairāk un labāk, un tas pats alkatīgums apmierina šo pieprasījumu. Un cilvēce cieš par savu alkatību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]rediiss
2011-07-11 16:04 (saite)
dooora savulaik iepukstēja linku uz filmiņu par "light bulb conspiracy". tur var palūkot, kā cilvēce tika iemācīta, pat piespiesta, patērēt vairāk un straujāk. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]biezpientaure
2011-07-11 16:32 (saite)
Vakarā palūrēšu, vai tur tikai fakta konstatācija vai kas jauns ar` ir.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]starro
2011-07-11 15:19 (saite)
gribētu redzēt % sadalījumu starp tiem kuri pērk dranķi domājot, ka pērk Mantu un tiem kuri pērk draņķi labi zinot, ka pērk dranķi

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?