Krustvārdu mīkla

Anna Marija Levi

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Vispābā, šis žurnāls un tā īpašnieks ir morāli bankrotējis, tā man jāteic. Ja vien doma par dzēšanu kā tādu man nešķistu tik ārprātīgi gļēva un bezatbildīga (par saviem vārdiem), nekavējoši izdzēstos. Jau krietni sen es te nereflektēju par ārkārtīgi daudzām lietām. Gan dēļ auditorijas jutīguma, gan dēļ ētiski-politiskiem aspektiem. Nav jau tā, ka nav, ko teikt. Taču nevaru. Sausais atlikums ir tāds, ka man pašai nepatīk gandrīz nekas, ko es ierakstu. Pļarkstēt tikai sev zem atslēgas šķiet kaut kā tā neveselīgi.

Ir jau arī tā, ka virkne laikabiedru ir tik diezgan labi pazīstami, izprotami un atpazīstami, ka tur pie viņiem arī nav ko pakomentēt, reiz te nesen mēģināju un nekavējoši izraisījās pusfleims, kas aizgāja pilnīgos pārpratumos un auzās. A tāds risinājums - par Džekilu un Haidu, kad raksta n žurčos paralēli, nu tas pavisam savādi. Kaut kāda personības šķelšanās. Varbūt vienmēriņ atliekas aiziešana pagrīdē? Nevar saprast..

Kā jūs glābjat savus žurčus no mundeinisma, pliekanuma un totālas prognozējamības?
  • neiznu, gan jau ka esmu pliekana un prognozējama, bet es dalu rakstamo - vienu daļu rakstu vaļējo, publikai, kur ir viss ikdienišķais, kas nav pārlieku intīms. Un pārējo - tuvākiem cilvēkiem, no kā nekas īpaši nav jāslēpj. A par darbu vispār gandrīz nerakstu, jo tā tikai kaut kādi pārpratumi sanāk.
  • Neglaabju.
    • jā, neglābjam.
      • +1. we'll all go down together, kā dzied vienā no prtg iekopētā gabalā
        • +2
          • vai nu tiešām atliek kolektīva pašnāvība...
            • par miršanu vien runā, bet nekādi nevar nomirt (c)
              • esmu sapisusies tiktāl, ka tagadiņ domāju, vai šite ir vai nava jāapvainojas :)
                • cmon veģma!
                  • neignorē smailijus, tas ved pie "fleima un pārpratumiem" (c)
                    dziesma un albūms ir par zemūdeni, tā ka nav tik traki. kontemplācija pa laikam ir nepieciešama, tāpat kā pašrefleksija atkal iznirstos virspusē, un arī jūras kaujas, un tas arī ir tas, kas aizpilda vairumu žurču
        • + daudz. tas ripinās klusējot, cibas jēgas ritentinš.
        • Philistines Jr.! The Sinking of the S.S. Danehower - skaņu celiņš neuzņemtai filmai
  • Nekā. Nerakstu gandrīz.
    Tik vien palicis pieradums regulāri lasīt frendlisti.
  • man liekas, glābiņš būtu sākt dzīvi no jauna, no jaunā žurnāla nečupojoties ne ar vienu paziņu un citādi nerādot savu identitāti. bet tad atkal pēdudzēšanas cenzūra sanāktu.
    • vot. jāraksta tik dziļi savu apziņas nostūru fragmenti, ka pašam, kad tos ietērpj vārdos, grūti noticēt, ka tas nāk no sevis.
  • nu jau laikam sen vairs neglābju.
    • Lai arī manam ž. ir pieci gadi, tas jau sen ir sācis atkārtoties un saprotamu iemeslu dēļ kļuvis mazāk atklāts un interesants, taču man šī komunikācijas forma joprojām ir pieņemama un patīkama. Gribētos producēt kaut kādus svaigus dzīvīgus novērojumus bez personiskā gruzona.
      • nē, nē, man patīk ko tu raksti. Nu vienīgi tas par darbu tā. Bet tu to ieliec pietiekami reti, ka es pat pagūstu izsekot līdzi tai noskaņu maiņai. Nē, tev viss ir kārtībā! ;)
  • reizi n gados sāku visu no jauna
    • reinkarnācija man nepalīdzēs. atdzimšanai no pelniem es arī īsti neticu. atliks vien tā identitātes krīze.
  • Neglābjam. Mēs izsludinam mundeinismu, pliekanumu un totālu prognozējamību par ideālu, uz ko tiekties :)
    • tā es nevaru. tas i tāds durnojs fatālisms. Jāizdomā kaukas cic...
      • Dzēsties neruļz, jo patiesi ir incanti pārlasīt, kas jaunīb'sdienās sadarīts.

        Paralēlie žurņi nerulz - ibo nerulz, tas tak ir murgs kaut kāds.

        Atliek sadzīvot un mierināt sevi ar domu, ka vismaz neraksti, kā vēderiņš izgāja un cik garšīga auzu pārslu putra sanāca, tb - varēja būt vēl glupšāk :)
  • neglàbjam
    • Aizbrauc uz Voleriem, čomiņ! Tur es vakar atradu vienu dārzu, kurā zeme pārnosēta ar plūmītēm, da āboliem. Uzreiz par tevi iedomājos, tkemali princese :)
  • titullapā ir atgādinajums:
    Tavs personīgais realitātes šovs

    Sviesta Ciba ir Tava dienasgrāmata, weblogs, klabe, mājas lapa, Tava dzīve, sadirstā un veltā.

    BEZ CENZŪRAS, BEZ KORPORATĪVĀ TIZLUMA, BEZ VĒLMES NOPELNĪT PAR KATRU CENU.
    • Neesam, tomer anonimi - nevar but iista dienasgramata. Skaidrs, ka mes te nerakstam tikai sev. Tas, protams, nozime, ka, lai gan pastav ... nu kaa pateikt 'the thrill of reading something you shouldn't" , tajaa pashaa laika mees nevaram but tik atverti, kaa...
    • un? kāpēc tu man to saki? šķiet, es skaidri ilustrēju, kur slēpjas problēma. Ja nu vienīgi par to pelnīšanu - vot, ja kāds piķotu par ierakstiem klabā, es apsvērtu iespēju gan.
      • Moš jāizceļ piķis, jāveido vismaz kaut kāds fonds pazaudēto un neatgriezto bļogeru atbalstam - ar 900to nr'u, tv reklāmām un tādām lietām.
  • kāpēc būtu jāglābj?
    • nu, jāglābj tāpēc, ka man pašai vairs nepatīk. Un tamdēļ jau es to uzsāku, ka patika un gribas, lai ir forši.
  • pusaudžu gados braucām makšķerēt arī uz turieni. tur kaut kāda atteka bija vai Bolderājas kanāla (?) daļa, pusiegrimuši sarūsējuši vraki. un mazdārziņi visapkārt.

    PS Atcerēsimies Lediņu ar ko!
    • O, tas vraks. Tumsā no ūdens puses izskatās akurāt tā, ka drusku jānobīstas un jāatceras bērnības dienu grāvējromāns 'Mēs - Līvsalas zēni'. Pēc tā priekšmeta apskates izkāpt ārā gribējās vēl ātrāk nekā pirmīt.
  • man arī bankrots. nav iekāriena rakstīt (tiesa arī pendēlēties apkārt pa ģenerālo norisi, līdz ar ko iztrūkst aprakstāma materiāla un refleksijas ierosinājuma). d-lentu arī lasu ļoti virspusēji un garlaikots.
    un fjokla mani atdraugojusi.
    • da es bieži sevi atronu, ka būtu jau gan ko vēstīt, bet kaut kā kad aiziet līdz teksta iebakstei logā, tam visam jau vairs nava vērtības, da i tā kaut kā. Un jā, nu vot ir tāda nelaime, ka ne visu es varu arī izpaust, lai nerastos nevajadzīgi pārpratumi.
      Dakša kaut kāda.
  • pasaulīgums jau patiesībā ir labi, žurnālam ir nepieciešams sazemējums, tas piešķir īstuma dimensiju priekiem, sāpēm, gruzonam un visam pārējam cibiņu ikdienas galaktiku ceļojumos. pārējo var novērst, nerakstot to, kas nav rakstīšanas vērts -- un attīrīsies caurules, lai riekšavā satecētu tas, kas ir vērts.
  • izkrāsoju dzīvi
  • Tu zini, kapēc raksti?
    • kādreiz jau zināju gan. Tagad grūti to tā noformulēt, patiešām. Tāpēc arī lauziens.
Powered by Sviesta Ciba