sapņojam

cannibalsmith:

Bungarunga!

cannibalsmith:

cannibalsmith:

Sapņiju, ka mācījos RTU kopā ar brālēnu. Sēdēju lasītavā, urbu grāmatas. Baigi sagribējās ēst. Devos uz RIMI, bet netīšām iekāpu 11. tramvajā un aizbraucu uz Bērnu Pasaules RIMI, bet tur no bērnu pasaules pāri palikušas tikai automātiskās stikla durvis. Un cilvēki staigāja caur viņām šurpu, turpu. Bet īstenībā RIMI atradās uz pretējā stūra - tur, kur Sportland. Bet īstenībā nē. Piezvanīju brālēnam un pastāstīju par notikušo. Tad devos tālāk, bet mani noķēra policisti un paskaidroja, ka es īstenībā esmu kaut kāds vampīrveidīgias, kas piedalās cīņas turnīrā (vakar noskatījos DOA - šausmas!), un visi gļuki ir tāpēc, ka es jūdzos nost no asimilētajām dzīvībām (es asimilēju suņus!!). Tad es atcerējos, ka īstenībā tās RIMI durvis ved uz blakus dimensiju. Bet tad es attapos savā gultā, bet ieraudzīju, ka mana pidžama dublējas - vienlaicīgi ir man mugurā un uz grīdas mētājas. Un manā istabā ir melns suns! Nē! Sāku kratīt galvu un pamodos. Pierakstīju sapni un likos gulēt.

Tad es sapņoju, ka esmu mājās, bet man dzenās pakaļ slepkava un Dainas tante ir iesaldēta ledusskapī.

Ā, un starp citu, manus datorspēļu sapņus ir nomainījuši sapņi par galda RPG. Sapņoju par druīdiem, pūķiem, prestižklasēm un fītiem. Visādas tabulas ar bonusiem peld garām. Ugh!

psihs:

man pirkstos iekodās vilks, un es nevarēju tikt no viņa vaļā. tad itkā pamodos un ierakstiju to cibibā. saņēmu dažus komentārus - man prasīja cik pirksti man ir nokosti.

negaisiic:
sapņoju, ka sāp galva un devos uz aptieku iegādāt zāles. ( tur )

panacea:

(Ja Jums apnīk, ta sakiet)

Tātad, es turpinu murgot. Katru nakti. Šonakt atkal bija baigais murgs, no kura es pat pamodos. Trīs šausmīgākās lietas:

 3. Es biju 10 gadīga meitenīte, bet izskatījos kā veca tantīte, kura bija bārenīte un kuru visi ienīda un sita. Tad osamam līdzīgs puisis gribēja mani glābt, bet tur nekas neizdevās.

2. Nākamajā sapnī mēs tur bijām kaut kādā dzīvoklī un vienā brīdī paskatoties pa logu redzēju: a) ka tuvojas nenormāla vētra, b) ir saules aptumsums. Bet tas īstenībā nebija saules aptumsums, bet MILZĪGS bišu bars ar MILZĪGĀM bitēm. Tas bars bija kā bumba, bet drausmīgi liels. Nu diametrā kādi nu 100 m vai tā, un pašas bites bija kā milzīgi prusaki. Es sāku bļaut ka jātaisa logi ciet un tikko kā mēs aiztaisījām tā tās bites metās virsū un triecās pret logiem, sienām, apkārtējām mājām. Pie reizes sākās arī tā vētra ar pērkona negaisu un tad tur bija tāda ritīgi apokaliptiska ainiņa.

1. Un vistrakākais sapnis bija tāds, ka es ar vēl kauko indēju žurkas. Ar ciankāliju, kas tobrīd bija tas pats kas zilskābe. Tas ciankālijs bija pulvera veidā un mēs atjaucām ar ēdienu un metām tām žurkām. Vislaik bija šausmīgi bail, ka tik nesaelpojos vai pati nenoriju. Lai nu kā - sametām to saindēto pārtiku un pieskrēja 3 žurkas. Ieēda un sāka šausmīgi raustīties. Divas bija lielas un 1 maza. Viņas tur tādos krampjos raustījās un palika ar ziliem deguniem. Tad viena paskrēja zem klavierēm, un es centos vilkt viņu ārā aiz astes, bet nenāca. Tad es paņēmu to mazo, arī pusdzīvo un mēģināju izvilināt ārā. Bet tad viņas abas sāka lēkāt un raustīties kaut kādā agōnijā, un kost. Un es sapratu, ka ja man iekodīs tad es nomiršu un centos bēgt. Bet tad viena no viņām ar tādu ritīgi zilu degunu man uzkrita virsū un jau koda un tad es pamodos.

P.S. Nu nē - es tiešām laikam ar zinātniskajiem pētījumiem in vivo nedrīkstu nodarboties.

shrinaut:
eu, a jūs esat kādreiz sapnī jutuši smaržas? šonakt gadījās, bet pirmstam nekad neesmu jutis ar degunu

panacea:
Toties šonakt es sapņoju, ka bija sabojājies pagarinātājs. Tas bija tāds īpašs optiskais pagarinātājs, bez vada. Un katru reizi, kad liku iekšā kontaktu, tad skrēja zilas elektrības gaismiņas. Un tad vienā brīdī viņš sāka degt, un lai kā es pūlētos, nedzisa nost. Es domāju, ka jālej ūdenis virsū, bet nez kur uzradusies elina  sāka teikt, ka ūdeni virsū liet nedrīkst, jo tad būšot vēl trakāk. Tad viņa pagrāba manas labākās drēbes un uzmeta virsū tam degošajam pagarinātājam. Es biju bišķiņ dusmīga, par to ka manas labās drēbes ir sabojātas, bet uguns, par laimi, bija apdzēsts.

panacea:
Biju kaut kur Spānijā ar pāris draugiem, bet viņi kaut kur noklīda. Es iemaldījos tādā diezgan papretīgā rūpniecības rajonā, kurā bija daudz žurkas, bet viņas visas bija manas draudzenes. Tur bija arī šausmīgi daudz musaru konteineru, pa kuriem tās žurkas ložņāja un tajos musaros bija arī daudz tārpu. Kādus 4-5 cm gari, resnumā kā sliekas un ļoti kustīgi. Es it kā gāju prom, bet kaut kādi vietējie urlas lielā barā nāca man pretī un draudēja sist. Es bēgu atpakaļ uz musariem un tad no debesīm sāka birt kaut kāda dzeltena pārtika, kas ļoti garšoja tiem tārpiem. Un tad VISS bija pilns ar tārpiem - viss asfalts kustējās un musari kustējās un visur, pilnīgi visur bija tie tārpi. Un lai urlas mani nesistu, es ar roku paņēmu to dzelteno pļuru, kas bija pilna ar tārpiem un žurkām un rādīju to urlām. Viņiem tas likās baigi pretīgi un viņi aizbēga prom.

Tad es pamodos.

cannibalsmith:

Sākumā biju lielā telpā ar skatuvi. Uz skatuves bija stalažas, kas patiesībā bija saliekamās trepes. Es pa viņām uzkāpu, bet ne līdz pašai augšai, jo man vienmēr bail pašā augšā. Tur bija vēl viens mans biedrs, bet nezinu, kas. Tad mēs uz brīdi pametām to telpu, bet kad atgriezāmies, tur bija ļaunītis, kas bija izdarījis neatceros ko.

Tad mēs spēlējāmies mežā. Tas bija sauss kāpu mežs kā Jūrmalā. Pienāca nakts un bija jāiet mājās. Mani spēļu biedri nedabīgi ātri aizskrēja prom uz mājām, un es netiku viņiem līdzi. Izskrēju laukā no meža un nonācu dzīvžogu ielā, kur visapkārt vasarnīcas. Tumsa bija teju vai ar roku grābjama - tālāk par nepilniem desmit metriem neko nevarēju redzēt. Zināju, ka gan mana, gan Ērgļu māja ir tepat tuvumā.

Te pēkšņi no tumsas izskrēja Ruta, Vilis un Diāna, kam drīz sekoja... es! Mans otrs "es" arī bija tērpies pidžamā - tieši tajā, kura man nomoda pasaulē tajā brīdī mugurā. Viņš bija identiska mana kopija izņemot to, ka viņam īsi mati. Es nodomāju: "Viņš ir no nākotnes?" Mana kopija sāka man kaut ko dedzīgi stāstīt, bet es ieraudzīju, kāds izskatos no malas savā uzvedībā, žestos, runas manierē. Kādas šausmas!! Es sāku smieties un norādīju savam otram "es" uz savu novērojumu. Mēs abi smējāmies, un es pamodos. 2:46 naktī.

panacea:
Tas sapnis bija garāks kopumā, bet īsumā:

Darbība risinājās 9-stāvu mājas 9. stāvā, kur kādā dzīvoklī visai bohēmiskā gaisotnē tika risināta zinātniska darbība. Mums tur bija kaķi, žurkas un truši pētījumiem un arī 1 līķis. Darba vadītājs bija aizgājis kaut kur prom un mums sāka pietrūkt vietas. Un tad es un vēl kāds cilvēks izdomājām, ka ir jāatbrīvojas no tiem dzīvniekiem. Un tad mēs pa vienam sākām mest viņus lejā. Tas kā viņi atsitās pret zemi un sašķīda gabalos bija šausmīgi pretīgi. Viens vecs žurktēviņš gan izdzīvoja un tāds klibs aizbēga. Beigās izmetām ārā arī līķi. Tas bija vēl pretīgāk.

Un tad atnāca darba vadītājs un lika man paskaidrot, kāpēc mēs izdarījām, to ko izdarījām un tad es mēģināju izdomāt sakarīgu paskaidrojumu, bet nekas nesanāca.

Veh, diezgan riebīgas sajūtas bija no rīta.

dags_slota:
http://klab.lv/users/dags_slota/24173.html

likvidet:

Atrodos Tūjā, jau nāk vakars klāt, esmu ar nepazīstamu klasi kopā, klases audzinātāja mūs aizved uz lauku, kurš pieaudzis pilns garām, garām nātrēm, visiem cimdi rokās. uzdevums ir brist iekšā un meklēt marihuānas augus. man apnīk un es izeju no lauka uz ceļa, un sāku stopēt, jau nakts, un mašīnas brauc negribīgi. pieskrien vēl kāds marihuānas nemeklētājs klāt, stopējam kopā. beigās nostopējam kādu sievieti, kuras izskats liecina, ka dzīve nav lutinājusi, mēs samaksājam viņai 40 naudiņas, un braucam uz Limbažiem, pa ceļam mēģinam noskaidrot vai nav kāds darbs tur, ar kuru varētu nopelnīt naudu dzīvošanai, viņa atbild, ka varam rakt(viņa gan teica citu vārdu, savā īpatnējā žargonā, tas bija līdzīgi "žļurgāt") kartupeļus. tad viņa stāsta savu dzīvesstāstu, kas nav īpaši aizgrābjošs un es pamostos.

psihs:

nopirku sviestmizi pa 4 lati, naakosho reizi, kad gaaju pirkt chetras sviestmaizes vinja teica, ja es uzkaapshot pa trepeem astotajaa staavaa, tad dabuushot atlaidi, nopirku tad pa astonji lati, bet tajaa tornii nekaapu, gribeeju jau saakt eest, bet viens pimpis uz mani kautko uzdirsa, tad es vinjam teicu ka es vinjam izdauziishu purnu, un mees izgaajaam aaraa kauties (pastuumu malaa beernu ratus ar maati), es vinjam iepisu pa muti un vinsh izlidoja cauri stikliem atpakalj eedniicaa, izaardijaam visu eedniicu un vel iejaucaamies vienaas kaazaas

dags_slota:
http://klab.lv/users/dags_slota/17364.html?mode=reply

josephine16:
Šonakt, porcelāna mēnestiņa ietekmē, sapnī tika piesolīts pasaules gals ar koardinātēm laikā :D
Ā, un vēl mamma sapnī skaidroja, ka nedrīkstot gulēt pie lielas adatu kaudzes, jo zemes kustības ap sauli rezultātā šajās adatās inducējoties EDS :DDD

...bet vispār šonakt ļoti sūdīgi gulēju, sāpēja galva [dīvaini, kā var naktī sāpēt galva?] un vēl pietam nereāli karsti arī bija.

dags_slota:
dodos uz andrejsalu, kas īstenībā nav tāda, kā andrejsala bet pussala ar bākveidīgu kantainu torni, pa kuru dodos augšup, satieku meiteni. k.ko runāju, kantējos klāt, bet viņa negribīga. džeks esot. uhh! tā nu es mazliet savīlos un blandījos k.kur pa pussalaas apakšlīmeni, kur visādi tuneļu kanāli, sienas. tur arī bija kāds skuķis. vecais stāsts ar džeku.. bet nu tā arī bija, viņas man nemeloja. tik sīki gan es neatceros visu notikušo, bet man tur patika.

devos prom. pa ceļam redzēju maisiņu, kurā bija kāda kaste. nu neko, paskatījos - tur k.kas dzīvs, laikam divi kāmji. nu labi, atstāju maisiņu un devos sķērsielā. tur pusdegušajās pārkrautajās miskastēs ieraudzīju rāmi ar sietu un ar divām žurkām. mmmm.. labais! domāju, domāju un sadomāju. gāju atpakaļ pēc maisiņa ar kāmjiem, atnācu atpakaļ un izgriezu žurku rāmī augšā tādu caurumiņu, ka tik žurka var izlīst. to pašu izdarīju ar kāmju kasti apakšā. uzliku vienu uz otras miskastē un skatījos.. nais! gaidīju gadsimta faitu! žurkas ienāca pie kāmjiem, kopā paskraidīja, bet nekas naidīgs tā arī nenorisinājās. tā nu viena žurka caur sava rāmja apakšu iegrauzās miskaastē, tad uzkāpa uz maliņas un ieleca man kājstarpē.. ielīda pie jaicām un krāna un skraidelēja apkārt šurpu turpu. a man taču tā sakutēja, ka ņēmu aiz astes un vilku ārā, noliku nost, bet šamā atkal ieleca un sāka mani kutināt..

ps. padomos un sāku smieties, man patika. un arī man patika mobīlā diktafons, caur kuru miegā ierunāju galvenos notikumus. negribēju iespējams pazaudēt sapni. tā lūk.

bestia:
kāzās nevarēju izturēt uz mani pamatīgi uzēdušos vienu meiteni, tāpēc, ar slaidu rokas vēzienu, visnotaļ eleganti aplēju viņu ar šampanieti. viņa paķēra palielu stikla krūzi, kurā, spriežot pēc krāsas un konsistences, visticamāk bija iekšā sula, iespējams, nedaudz atšķaidīta, u,n ieņēmusi izaicinoši kaujiniecisku pozu (viena kāja mazliet vairāk uz priekšu kā otra, svars uz aizmugurējās) un provokatīvu skatienu, mazliet šūpināja pilno dzēriena trauku. es brīdināju, lai viņa to nedara, taču tas netika ņemts par pilnu - pēc mirkļa viss krūzes saturs jau sūcās cauri ne tikai manām drēbēm, bet arī manam ego. tomēr es nemaz neapjuku. nolēmu, ka šī situācija nav man diez ko glaimojoša, arī sajūta nebija no patīkamākajām, tādēļ patinu sapni nedaudz uz atpakaļu, un mirklī, kad viņa atvēzējās un gāza sulu manā virzienā, es vienkārši pakāpu solīti sāņus. jau pirms tam nojautu, ka modīšos, tāpēc sekoja momentāna reakcija - ierunājos (nepaceļot balsi, jāsaka) tik skaļi, ka VISI dzird: "ārprāts, ko tu dari!?"
tāds arī bija arī mans mērķis, jo pēdējais, ko pirms pamošanās redzēju, bija dārgo kāzu viesu pārmetošo skatienu jūra.

cannibalsmith:

Sapņoju, ka eju iepirkties kopā ar mammu un Annu. Es neatceros, ko viņas pirka, bet man bija garlaicīgi. Iegāju elektronikas preču veikalā un prasīju mazās austiņas (ear buds), bet man gribēja iesmērēt kautkādas milzīgas. Tad pārdevēja man piedāvāja TechnoPhile platekrāna televizoru, kas man dos nemirstību. Un lietošanas instrukcija tam televizoram ir bībele. Tad parādījās saprāta balss un teica, ka televizors saplīsīs un es palikšu kā muļķis ar savu bībeli. Tad zvanīja modinātājs, un es (joprojām sapnī) paskatījos, no kurienes nāk skaņa. Bet tur bija tumsa, un es pamodos.

morraa:
Es šonakt redzēju nenormālu sapni.
Bij tā, ka es dzīvoju dzīvoklī, kas sadalīts trīs daļās. Vienā - pilsētas mērs, otrā - mana sieva (nē, es nezinu kā viņa tur izskatījās un kas viņa bija, tā vienkārši bija sieva - bez sejas un personības), un trešajā es.
Vienreiz pilsētas mērs aizbrauca uz Ziemeļkoreju vērot kodolizmēģinājumus, bet es skatījos dozimetrā - radiācija vislaiku bija 20-40 mikrorentgeni stundā un dažreiz palecās līdz 1400. Tad mērs at saviem kalpiem atgriezās un es viņam saku - tu stulbs esi? Tev mašīnai blakus it 40 mikrorentgeni! Tad es filtrēju visas automašīnas, pierādot viņam ka radioaktīva ir tieši viņa automašīna. Vēlāk atnāca sieva, kas jau nebija sieva, vienkārši kkāda ķīniete or tml., un sagrāva mēram automašīnu. Es tā vēl padomāju - nu, man viņš nekad nav paticis, tāpēc ir ok, neprotestēšu. Tad mērs izņēma no kabatas savu pistoli un teica - "es jūs visus nogalināšu!" Un sāka šaudīties pa malām. Tad uz tās mājas, kas pretī, jumta uzkāpa kkāds čoms, ķīniete viņam bļauj - "āā, tu esi pederasts!" Un tas čoms ņem pistoli, kas šauj ar tādiem kā gareniskiem metāla gabaliem un sāk šaut. Pa to laiku no kreisās puses parādās kkāds jauneklis un viena no izšautajām "naglām" trāpa tam kājā. Nu, tur asinis, etc., bet es mēram saku - "ā, es tevi tulīt nositīšu", mērs paceļ pistoli lai mani nošautu un tad apstājas, jo tas pederasts uz jumta sadūris mēram pilnu naglu muguru. Mērs beigts, hepīends, asinis. Es mostos.

Apdeits: AFAIK, šitādi sapņi ir slimības pazīme. Bet nu jā, saaukstējos :)