sapņojam

psihs:

steigā kravāju mantas, somu, taisos laikam kautkur braukt, izrādās, ka jālido ar lidmašīnu, kautkādu reaktīvo modeli, bet man jāsēž viņai pie riteņiem, kad pacelsies, tad mani nometīs nost, tā lidmašīna ieskrienās un paceļās, un mani nomet zemē, pēctam nokrīt lidmašīna un pārlūst uz pusēm, aizdegās, nolūst degošais priekšgals un lido pa pļavu, aizdegās kūla, tā viņš tur lēkā un maina virzienu, visa pļava beigās liesmās, gandrīz vai uztriecās man arī virsū, zemnieks pļauj kūlu, jo lakam domā, ka tā nenodegs māja, beigās gāju samainīt biļeti

cannibalsmith:

Šonakt bija ļoti garš un skaists sapnis - žēl, ka atceros tik maz no viņa. Es tusēju apkārt pa tādu ideālu happy place paradīzi, kur viss bija košs, tā kā ar bloom. Vienā brīdī apzinājos, ka sapņoju (bet ne līdz galam - kā iepriekš) un lidoju. Lidoju tā riktīgi kā jābūt - pilna kontrole ar galvu pa priekšu - ļoti patīkama, gandrīz eiforiska sajūta. Uzlidoju debesīs līdz mākoņiem un šļūcu lejā pa no mākoņiem veidotu slidkalniņu.

bi4:

http://www.paradigm-sys.com/ctt_articles2.cfm?id=31
interesanti par OBE, taisni vai gribas ticēt, ka tā tomēr nav kautkāda ceļošana mūsu pašu zemapziņā, jo kā gan viņa varēja zināt to numuru, protams, ja tas viss nav safabricēts. Ja kādam viegli sanāk obe, varbūt vajadzētu pamēģināt kautko līdzīgu. Vienreiz atceros redzēju pulksteni un tad cēlos augšā pārbaudīt vai patiešām pareizi esmu redzējis, neatceros vai sakrita vai nē... Kautgan saka, ka astrālī cipari bieži vien izskatoties savādāk, kā reālajā pasaulē...

bi4:

Kāda ir atšķirība starp lucid dreaming (apzināta sapņošana) un out of body experience? Vai tas tomēr nav viens un tas pats? Un, ja nav, tad kā to var atšķirt?

likvidet:

rīklē man bija iestrēdzis akmens, sekoja operācija - ar skalpeli uzšķērda kaklu, pārgrieza rīkli un dakteris ar pirkstiem tad kādu laiciņu vēl muļļādamies izņēma to ārā. nevarēju elpot, baisa sajūta.

cannibalsmith:

[Sapnī] gribēju pielikt jaunu bildi savai sienai, taču tad atskārtu, ka tas jau ir noticis. Un patiešām kārtīgu nopētīšanu bilde neizturēja un iztvaikoja. It kā saprotu, ka šis ir sapnis, bet neiegūstu kontroli un apziņu. Sapni nomaina pretīgs OBE, kur to vien spēju, kā piecelties (pielevitēt) stāvus un nolaisties atpakaļ guļus. Jūtu, ka mans ķermenis ir paralizēts. Mēģinājums ļauties šim stāvoklim tikai vēl vairāk piepildīja mani ar visapkārt esošo baiļu "esenci". Sāku kratīt galvu, lai pamostos, un pamodos tajā pašā pozā, kādā biju iekš OBE. Kamēr sāku sakopot domas, pamanīju gaisā dzirksteles, izbijos un iededzu gaismu.

Šī jau nav pirmā reize, kad mans sapņu "es" saprot, ka tas ir sapnis, bet nenodod kontroli man. Man tas galīgi nepatīk.

panacea:
šonakt sapņoju, ka bezpeņsieriņš kārums izraisa nāvējošu infekciju. no infekcijas varēja izvairīties, ja koda kārumu no gala, bet ja no sākuma noēda glazūru un tikai tad pārējo, tad dienas bija skaitītas

psihs:
es šodien nosapņoju, ka mani iekš yoga ir iekomentējušas (abām bija katukas smieklīgs un bildīte no kautkādām multenēm laikam) blondaa_truba un goo

likvidet:

piecas no septiņām nedēļas naktīm sapņos vai nu sēdēju trako namā, vai nu pavadīju laiku ar kādu šizofrēnieti(+bonuss - arī lezbiete)(šinī pārņēmu kontroli pār sapni, tomēr nevarot to līdz galam mainīt pēc savas gribas), vai nu apciemoju mammu, kas traķenē, vai nu balansēju uz prātā sajukšanas robežas, uzvedoties kā ķerta neirastēniķe, un tad atkal jau traķenē. paldies dievam nedēļa ir garām un nu jau sapņi atslābst, šonaktsapnī šņabis bij mans draugs.

psihs:

( es pamatskolā )

psihs:

( pērku cepuri )

psihs:

( šņabis pie radiem )

psihs:

( menti un pīpēšana, pilnīgs sviests )

panacea:

A kādās valodās jūs sapņos runājat? Nu parasti jau es runāju latviski, bet arī angliski gadās. Kad vēl dzīvoju BE, tad uz beigām sapņoju baigi daudz nīderlandiski, bet tagad sapņos nīderlandiski māku daudz labāk kā dzīvē. Krieviski ir tā - so so - praktiski nekad nerunāju krieviski sapņos. Vairāk valodas nemāku (nu biši biši latīņu un spāņu, bet tās neskaitās), toties vienu reizi es sapnī perfekti ar vienu mazu vjetnamiešu mietenīti sarunājos vjetnamiski. Es neko nemāku vjetnamiski, nezinu vai tas bija mans iztēles auglis vai kolektīvā [zem]apziņa kas darbojās, bet ja es tur patiešām būtu runājusi vjetnamiski, tas būtu reijāli ās kikīgi. Ā un tad vēl reiz man parādījās mistiska zīme kaut kāda, kam bija milzīga nozīme pasaules vēsturē. Un no rīta pamostoties es viņu daļēji atcerējos un piefiksēju - moš kādreiz noderēs :)

UN KĀ IR AR JUMS?

idally:

Man ir daudz sapņu. daudz tādu, kurus pārstāstīt neesmu mēģinājusi. Un bija viens īss. Varbūt arī nebija īss, bet tajā notika tikai viens.
Es kādu laiku neēdu gaļu un arī nedomāju, ka atkal vajadzētu. Sapnī man bija bļodiņa. Uz to centrējās visa uzmanība. Tā bija pilna ar vārītas gaļas šķēlēm, kuras es pa vienai vien Visas apēdu..pamodos, bet bija tā slikti vispār to pārdomājot..nez nez kāpēc

likvidet:

spēlējos ar suni, tad viņš man cilvēka balsī saka, ka grib bučoties. kāds pastāsta, ka ar gēnu inženierijas palīdzību ir panākts, ka suns var pateikt dažus teikumus cilvēka mēlē. man saka, ka tas suns ir manas dzimšanas dienas dāvana, mana sejas izteiksme šokā, kāds prasa, vai esmu dusmīga, atbildu, ka nē, tikai ļoti ļoti skumja. dāvinātāji uzskata, ka esmu nepateicīga un labprāt vēlētos mani nogalināt.
naidīgā noskaņa saglabājas arī nākamajā sapnī, kur tētiņš un žurks grib piebeigt mani, dažādas nightmare ainas saplūst virpulī un galva griežas virpulim pa vidu, kā filmās rāda, pamostos nakts vidū un pēcāk bail atkalaizmigt.

psihs:

šodien bija šķidrais sapnis, bet visai sūdīgs, tipa lidinājos pa savu istabu, a viss tāds kā tumšs, sūdīgi kautko redzēt

cannibalsmith:

Sapņoju, ka devos mājās no universitātes. Nonākot pieturā, konstatēju, ka tur pilns ar urlām. Paši viņi arī pilni. Viens no viņiem man nez kāpēc iedeva attaisītu, pilnu alus pudeli. Viņi ķipa vienu no savējiem pavadīt atnākuši. Pienāca trolejbuss, un es un pavadāmais iekāpām iekšā. Nonācām pieturā, kas uz Valdemāra ielas pie Lāčplēša ielas. Es viņam nez kamdēļ teicu, ka jāpārsēžās, bet viņš neko nerubīja. Atdevu alus pudeli un pārsēdos 3. trolejbusā, kas pieturā bija pienācis tieši pirms mums, bet es pēdējā brīdī paspēju pa aizmugurējām durvīm iešmaukt. Bet iekšpuse šim trolejbusam bija kā tramvajam. Es pamanīju, ka uz grīdas sīcene mētājās. Sāku lasīt: viens divdesmitnieks, divi, trīs, oi bļē, lats, divi, trīs, beigās divlatniekus jau lasīju! Pilna sauja. Pieturā pirms manējās iekāpa kontrole, bet nekas - parādīju kartiņu. Pienāca mana pietura, izkāpu un pamodos.

Paēdu brokastis un izlēmu vēl pasnaust. Tad bija divi sapņi. Viens standarta spiegu sapnis: lavīšanās pa koridoriem, izvairīšanās no sargiem. Un tad bija sapnis, kas sastāvēja tikai no taustes: es ilgi un cieši apskāvu atlanta. Mmmm... ^___^

panacea:
Atkal man te piedāvā darbu ar žurku mušīšanu un akal rādās murgi par žurkām un laboratorijas jaukumiem.

Murga pirmā daļa tātad notika laboratōrijā, kur šoreiz žurkas pat nebija. No sākuma runājos ar vienu kursabiedreni (kas īstenībā zinātnes lauciņā nestrādā) par to, vai viņai nav bijis pretīgi galināt visas tās žurkas. Un viņa teica, ka it kā nē. Bet tad es iegāju blakus laboratorijā un tur bija melns kokerspaniels (vispār īstenībā jau parasti izmanto bīglus), kam bija attīstīts cukura diabēts un tamdēļ kājā bija iemetusies gangrēna un kāja bija noņemta. Bet tad tur bija arī tāds melnīgsnējs, bet visai simpātisks džeks, kam bija atklāta kkāda nedziedināma slimība un viņš sevi bija novēlējis zinātnei. Un, kā smejies, viņam arī bija attīstīts diabēts un ar bij kājā iemetusies gangrēna un kāja bija noņemta.

A otrs sapnis bija ar zinātni nesaistīts.

Tātad es biju Merķeļa/Barona ielas krustojumā, bet tā māja, kur atrodas LMA, bija daudz lielāka - kādi 7 stāvi un tāda oranžīgi brūna. Un pa tās mājas kāda 3 vai ceturtā stāva logu bija izliecies vīrietis, ka šāva uz visiem tajā krustojumā. Bet neviens tās lodes nepamanīja, tikai es un viens vīrietis, kas bija izliecies ārā pa blakus logu pie šaujošā vīrieša. Nu lūk. Es biju pamatīgā panikā un pretējā ielas pusē pretī Drogām (nespēju tagad acerēties, kas tur pa īstam ir) tur atradās Elkor Centrs, kurā es metos iekšā paslēpties no tām lodēm. Bet tas ļaunais, šaujošais mužiks arī pēc brīža iepeldēja Elkorā un paslēpās tur aiz kautkādiem drēbju stendiem un turpināja šaut (ļoti dīvaini, bet vispār viņš nevienam tā arī netrāpīja). Nu lūk, un es akal biju šausmīgā panikā un metos ārā no Elkor Centra un bēgu prom.

Tad tajā naktī bija vēl 2 sapņi, bet tos atceros pārāk miglaini.

cannibalsmith:

Šonakt kāvos ar urlām. Manu miegu iztraucēja kaķis, un es, vēl pa pusei sapnī būdams, spēru urlai taču trāpīju sienai pie gultas un sasitu īkšķi. Au!