sapņojam

cannibalsmith:

Mani šonakt sapnī spīdzināja. Gribēja caurdurt ar adatām, bet es "Nekā nebija!" un pamodināju sevi. Hahā!

ziemas_taurenis:

redzēju zīmētu sapni. gluži kā multfilmā vai komiksā. es biju uzzīmēta un visa pasaule, krāsaini un ar zīmuļiem. blakus man stāvēja zils pūķis, kurš uzzīmēts no trīsstūriem un tas sarunājās ar mani, nez ko tas nozīmē.

cannibalsmith:

Mēs ar darkans eksplorējām spooky rajonu (vecpilsēta), kur bijām apmetušies viesnīciņā. Viss bija ļoti tumšs, un no katra stūra uzglūnēja briesmas. Vairākās vietās redzējām līķus, taču baidījāmies iet klāt, jo Trax bija GM (bet vienlaikus tas notika pa īstam, cik nu sapnī tas ir iespējams). Kad atgriezāmies noīrētajā istabiņā, es mēģināju ieslēgt gaismu, bet dabūju vieglu elektrošoku no slēdža un pamodos.

Tad bija sapnis par kādu piejūras kafejnīcu, kur viņi taisīja dzērienu, kuru neļāva nevienam dzert, jo tas patiesībā bija kaut kāds mega eliksīrs or something. Pa starpām vis kaut kas notika, bet beigās tas nonāca līdz vardarbībai - izrādījās, ka īpašnieki ir noziedzinieki un profesionāli karotāji vai kaut kas tāds. Viens šāva nost visus apmeklētājus, bet otra bija sieviete, kas ar karatē visus piekāva. Bet tad džeks ar ložmetēju šāva arī pa karatē sievieti, bet šī izvairījās no lodēm tādā komiksu bullet time stilā - ļoti super izskatījās. Tad īpašnieki aizbēga kafejnīcas pagrabā ar liftu, un izrādījās, ka tas iet super dziļi zemē, un tur ir bunkurs. Daži apmeklētāji, kas īstenībā bija aģenti, viņiem sekoja. Bet īpašnieki iedarbināja pašiznīcināšanās mehānismu, kas aizbēra šahtu ar akmeņiem. Tad sapnis patinās daudzus gadus uz priekšu, kur viens no izdzīvojušajiem aģentiem, jau vecs riteņkrēslā un pie sistēmas, rok (ar algota darbaspēka palīdzību) vaļā to visu. Tad viņš tur nodibināja kafejnīcas vietā baznīcu.

Trešajā sapnī mēs bijām sadalīti divās naidīgās nometnēs, starp kurām veda trīs ceļi, kuru malās bija no vīteņiem pīti krogi. Taču viens bija nokaltis, jo to ceļa posmu bija apsēduši bandīti. Tad nu mēs bandītus atvācām, un vītenis atkal kļuva zaļš. Es grasījos uzpit jaunu krogu, kad zvanīja modinātājs.

likvidet:

Kādu laiku neatcerējos sapņus, beidzot viens.
Ir vasara, eju pa asfaltētu ceļu, skaista apkārtne, esmu kaut kur laukos, strīdos ar mammu, no mugurpuses brauc Džeks uz riteņa, nostopēju, kaut kā mēģinam braukt, sākumā es uz stūres sēžu, tad uz rāmja, tad viņš uz stūres, nobraucam uz mazu taciņu, pārbraucam pāri tiltiņam un nonākam pie ēkas. Iekšā, tumšs, drēgnas telpas ar tumši zilganu nokrāsu, izskatās pēc pamestas rūpnīcas vai kaut kā tamlīdzīga. Vienā no telpām sēž Tante pie galda tumšās drēbēs. Es apsēžos vienā galda galā, Džeks otrā. Sākas seanss(kāds?). Tante raida no sevis ārā taureņus vai mazus putniņus un tie ielido Džekā iekšā. Viņš ir transa stadijā un es redzu, kas notiek Džeka galvā(aizmirsu, ko tur redzēju). Pēc tam mana kārta. Sajūtu sevi grimstot transā, kad taureņi/putni jau lido uz manu pusi. Kad ielido, redzu ainu ar baltu lāci, kas nostājies uz pakaļkājām, aizvērtām acīm stāstu to Tantei, viņa saka, ka nav svarīgi, kas tas pa lāci, lai stāstot kaut ko citu. Nezinu, ko viņai teikt, stāstu, ko redzu, lāča kažoks ass, dubļains un tādas detaļas. Tad man kaut kas uznāk, nokrītu no krēsla un vārtos pa grīdu traki smiedamās, kad apnika smieties, sēdos atpakaļ krēslā. Turpinājumu neatceros.

josephine16:
Tā kā manam pēdējā laikā atkal neizguļamais miega periods uznācis, tad viendien ar` pa dienas vidu aizgāju gulēt tieši tad, kad bija sācies kārtējais pērkona negaiss... guļu, guļu..., kko sapņoju un tad man sapnī iespēra zibens. Sajūta bija visnotaļ dīvaina, neaprakstīšu. Tad iestājas absolūta tumsa un ausīs tāda sīkoņa... mana doma: "Nu, varu jau arī nomirt, ja baigi vajag". Tiklīdz šito biju iedomājusies, tā viss atkal noskaidrojās un atgriezos atpajkaļ normālā sapņa režīmā, atdzīvojos tb. :D
Diezgan dīvains man tas sapnis no sākuma izlikās, bet pēctam atcerējos, ka no skolas nākot pa negaisu, tieši iedomājos: "A nez, kāda ir sajūta, kad iesper zibens." Re kā, uzzināju arī... un nemaz sāpīgi arī nebija. :)

cannibalsmith:

cannibalsmith:

Šīsnakts sapni atceros pavisam švaki. Atceros, ka mēs kopā ar darkans dzīvojām D&D pasaulē. Darkanam bija dārzs, kuru viņš steidzīgi kaplēja. Tad bija 2D fighting spēles grafikā cīņa faiteris pret mūku. Viņi abi izmantoja Enlarge Person. Cīņa bija līdzīga. Tuvu pie beigām mani uzmodināja modinātājs.

dags_slota:
http://klab.lv/users/dags_slota/26690.html

cannibalsmith:

Mēs kopā ar amerikāņiem uzbrukām Ziemeļkorejai. Ieņēmām kaut kādu ostas pilsētu. Tad mūsu pārtiju, kas sastāvēja no manis, darkans un ilitīda, kopā ar vēl kādiem čubāriem nosūtīja ar vilcienu uz ziemeļkorejas ziemeļiem. Galapieturā es no vilciena izlecu uz perona ar stilīgo trīspunktu piezemēšanos. Redzēju savu kreiso roku - man bija stilīgi cimdi. Pilsētiņā, kurā ieradāmies bija smadzeņu restorāns, un ilitīds par to bija sajūsmā. Tad mēs kaut ko darījām, neatceros. Tad Darkans nolaupīt un nolūtot amerikāņu busiņu, bet es viņu atrunāju. Tad es pamodos.

cannibalsmith:

Sākumā mēs ar kaut kādiem čomiem skrējām pa tādām kā parkūristu trasēm - pamestas noliktavas, utml. Tad es skraidīju apkārt pa ledu (kā multenēs pa tādu mazu aplīti), līdz ledus izkusa, un es iekritu ūdenī. Ūdens nebija baigi auksts - viegli izrāpos ārā. Tad sapnis nomainījās uz kosmosu un kariņu. Atceros, ka mums gribēja uzbrukt kāda planēta, kuras iedzīvotāji to bija pārvērtuši par kaut ko līdzīgu Death Star. Es ar pāris kājniekiem un kaut kādu helikopterīti centos iznīcināt viņiem mājas, kas darbina viņu staru ieročus. Tad sapnis pārgāja pirmajā personā, un es cīnījos pret vienu planētas bosiņu un viņa palīgiem (apšaude noliktavā). Vinnēju. Tad ieradās otrs bosiņš, bet es viņu nevarēju atvākt, jo man bija izbeigušies ieroči (pat zobeni nodiluši). Tad nu es vienkārši ar kulakiem situ pa seju un izmantoju lietas, kas pagadījās pa rokai, piemēram, ar karoti centos putru viņam nāsī iebāzt. Beigās izrādījās, ka viņš ir neiznīcināms, jo, kad viņam palika tikai viens hitpoints (visiem pretiniekiem virs galvas bija veselības mērītāji), un es viņa galvu atkārtoti dauzīju pret asu galda malu, pat tad viņš neatsprāga. Tad es pamodos.

tumsone:

Laras Kroftas sapnis no pirmās personas skatu punkta. Bij ļoti forši. :)
Tālāk tas pārtop X-menu sapnī. Pēc tam (mafijas) ģimenes problēmu sapnī.
Tālāk jau es slēpju kaut kādus speciālos bumbierus un maisiņu (priekšmeti no Lost room) kaut kādā daļēji reliģiskā vietā. Protams viens bumbieris tika noslēpts grēku sūdzāmajā kabīnē. :D
Šķiet ka Death Note es jau biju laicīgi nozūmējusi.
Protams bija arī jau klasiskais veikala sapnis (šoreiz izskatījās pēc Jysk un Rimi krustojuma). Tik šī bij viena no tām retajām reizēm, kad es tur neko negribēju nozagt. (Es jau biju nozagusi bumbierus un ko vēl tur no mafijas bosa laikam)
Sapnī bij arī onkulītis. Laikam ceļa/stopējamajā daļā.

Bija arī gandrīz lucid dream (pēdējā laikā sāk padoties.) Piezīme man - ja ir apzinātais sapnis, nesāc lidot. Tev ir bail.
Tātad - ir rīts un es izlemju pagulēt vēl. Guļu ar acīm ciet un domās risinu savas bildes. Kā jau vienmēr, labi redzu viņas acu priekšā. Tad es izdomāju, ka viņas es varētu mainīt, uzvedoties tā kā iekš lucid dream. Domāts, darīts. Tik vēlāk, kad es pamodos es sapratu, ka tas bij viscaur sapnis. :D

Diezgan bieži ir sapņi, kad es sapņoju, ka man ir apzinātais sapnis, bet tā īsti līdz apziņai, ka šis ir sapnis, ir aizgājis reti. :)

Kad atkal man bij kārtīgs apzinātais sapnis, es pie tā nonācu, jo attapos uz vientuļa ceļa un sāku domāt, kā lai tieku atpakaļ uz pili. Tad es sāku domāt - a kā es tiku uz šejieni? Loģika ir laba lieta. :)

cannibalsmith:

Esmu iemācījies aizmigt uz muguras! Yay! Tagad tik pa jaunu jāiemācās atcerēties sapņus. Ā, un vēl es cenšos atmest kafiju.

traksaule:
Sapņoju, ka ar vienu no saviem bijušajiem X sēžu krastmalā ar muguru pret upi. Ir zeltaina gaisma. Mēs sēžam rindā ar vēl daudziem cilvēkiem, kurus nevar redzēt, tikai sajust. Es sāku runāt par problēmām, kas manī ir sakrājušās, bet viņš sāk, ka viņš neesot nekāds gudrinieks un nesaprotot pats sevi. Tad pie manis nonāk kaut kāda zīmīte. Neatceros, kas tur bija rakstīts, bet sūtītājs bija draugs D, kas klusi sēdēja X blakus un vērās tālumā. Es viņu centos uzrunāt, bet viņš izgaisa. Mēs ar X, cenšoties runāt par savām problēmām, dejojām tādu kā deju uz apzeltīta bruģa.

shrinaut:
sen sen redzēju, bet pašķirstīt gan neiznāca, jo bija jāskrien, sķiet. tagad laikam žēl :)

likvidet:
Ar diviem svešiem cilvēkiem atrados pie mazas alas, kurai priekšā siets. Viens no cilvēkiem saka: "Tam, kurš pirmais paskatīsies uz tiem(mošķiem), kurus izlaidīšu ārā, sapūs acis." Es, protams novērsos, bet, kad siets tika noņemts, ārā izspurdza siseņu bars, un ieēdās manā pakausī, aizlīda līdz acīm un saēda. tad es nomiru, pagaidām vēl atrados nāvītes pagaidtelpā, bija tumšs, es domāju par to, cik nepatīkami, ka tuvinieki sēros. Pēc kāda laika saprotot, ka pagaidtelpā nedrīkst palikt, jo miršanas process tā nekustas uz priekšu, sāku par sevi lūgt, lai nonāktu augstākā līmenī. Parādījās baltā gaisma, kas ievilka mani sevī, sajutu mieru un laimi, un pamodos, jo no istabas sienas ar troksni atlīmējās papīra loksne. Tad es domāju par to, kā tā lapa zināja iztraucēt manu sapni labākajā posmā.

darkans:
Sapņoju, ka braucu trolejbusā. Bez manis vēl sēž 2 pasažieri pašās beigās (tādi ap gadiem 50) un kko sarunājas. Viens ir tāds resnāks ar sirmiem matiem un pliku galvvidu, otrs nedaudz jaunāks, ar noskūtiem matiem un izteikti bandītisku seju. Es sadzirdu, ka viņi taisās izdarīt kādu noziegumu. Šie pēkšņi skatās uz manīm, un vēlas mani novākt, jo esmu dzirdējis viņu plānu. Es saku, ka viss ok, es nevienu nestučīju, esmu savējais. Šie it kā uz brīdi novēršas, bet skūtais pēkšņi izvelk ieroci un sašauj mani vēderā. pirmo reizi sapnī izjutu tik spēcīgas sāpes. Es saļimstu šķērsām uz trolejbusa krēsliem, un domāju, ka jātēlo beigts, varbūt vēl izdosies kkā aizbēgt. Savkārt bandīts tik turpina šaut tajā pašā vietā kādas patsmit reizes. Katru šāvienu sajūtu kā sāpīgu dūrienu. Man sāk tecēt asinis gar rokām un es baidos zaudēt samaņu. Izvemju kkādas recekļainas asinis. Šis pieiet pie mana ķermeņa, ar pirkstiem iebrauc asinīs un kko izsmejošu saka. Es saņemu rokās spēkus, pielecu kājās un cenšos izraut no viņa rokas pistoli.  Man tas neizdodas, un es saņemu vēl kādus 2 šāvienu vēderā. Tad es sāku ar pirkstiem spiest viņam ārā acis un izpiežu kreiso aci ārā pa visam, tā nokrīt uz trolejbusa grīdas. Šis sāpēs saliecas un satver aci, un man izdodas viņam izraut pistoli no rokas. Uzreiz raidu vairākus šāvienus viņam sejā. Šis man uzbrūk ar visu asiņojošo aci. Kad iešauju viņam tieši acs dobumā viņš beidzot saļimst un es aizbēgu.

likvidet:

nu labi, es sapņoju ka jāju baltā zirgā(es nebiju princis) pa baltiem sniegotiem laukiem, kupenām, nezinu, kā noturējos viņam mugurā, jo traucāmies kā vējš, kā traki lecot pāri visam, kas pagadās ceļā, izklausās garlaicīgi, bet man gan patika, sapnim tak pierē rakstīts - i am cured.
otrais, sapņoju par putnu spalvām, atradu viņas, tādas rakstainas un ornamentu rotātas, tie laikam brīnumputni būs bijuši.

brokolis:

 

šim sapnim nu jau būs kaut kādi divi gadi, bet es nespēju to šeit neierakstīt.

 

es esmu baznīcā ar mammu, ļoti plašas telpas tāda dūmakaini saulaina atmsfēra, tomēr akmens mūri un kaut kādi silueti.

neviena cita nav tikai mēs ar mammu. tad pekšņi  no kaut kādas "dibentelpas" izlien jēzus savā baltajā tērpā ar spoži baltu auru apkārt.viņš pienāk mums klāt un uzsāk sarunu kā tāds viesmīlīgs namatēvs. kaut ko parunājam, īsti vairs neatceros ko, bet jēzus teica, ka viņam otrajā stāvā esot dzīvoklis un lai tik es nākot uz viņa dzīvokli, viņš man kaut ko parādīšot. šajā brīdī mana māte pamet manu sapni un es palieku divatā ar jēzu. Pieņēmu uzaicinājumu un gāju kopā ar jēzu uz viņa dzīvokli.

atceros šauras kāpnītes, kas veda uz riņķi līdz kaut kādām durvīm, tad jēzus izvilka atslēgu un tās atslēdza. Iegājām iekšā - dzīvoklītis ļoti ļoti mazs un viss piekrauts ar grāmatām. kaut kādi daži grāmatu plaukti, bet pārpildīti un pārējās grāmatas čupās pa grīdu, sajūta tāda it kā viņš tur nesen būtu ievācies. Tā nu viņš mani apsēdināja uz kādas no grāmatu čupām. mēs pļāpājām diezgan ilgi, īsti vairs neatceros par ko, bet es laikam pieminēju zīmēšanu un ka man patīk vai kaut ko tādu. tad jēzus sāka stāstīt ka marija arī jaunībā esot zīmējusi un ka viņam pat esot saglabājušās dažas viņas zīmējumu klades. viņš pat varot sameklēt.

es protams palūdzu lai jēzus ir tik laipns un sameklē tās klades. viņš to arī izdarīja - atrada kaut kādas divas rūtiņu klades, kuras ir pilnas ar skicēm un zīmējumiem. šķirstija un stāstīja kas un kā, diemžēl to vairs neatceros, bet vienu zīmējumu gan atceros. tajā bija maza meitene melniem matiem  jūras krastā.

šis zīmējums arī bija pēdējais ko ieraudzīju, jo tad es pamodos.

nenuil_:
Es sapņoju, ka man pienāk īsziņa. Kad atvēru, lai izlasītu, biju samērā pārsteigta, ka tā ir no Overlord, kura telefona numura man, protams, nemaz nav, taču sapnī man tas bija. Īsziņa bija ļoti jauka un lika man pasmaidīt. Vēlāk viņš man vēl zvanīja un kaut prasīja/stāstīja. Es pateicos par foršo īsziņu un vēlāk viņam aizsūtīju pati sms.
Vēl man ir neskaidra nojausma, ka šajā sapnī bija kaut kas ar ģērbšanos un drēbēm. Un dzīvokļa iekārtojums, kurā es atrados, bija ļoti līdzīgs Zanes dzīvoklim. pf.
Un bija vēl diezgan daudz citu cilvēku sapnī, kurus es neatceros.

~~~

Es atkal aizmirsu. >< Rīt jau no paša rīta pierakstīšu. ^___^
Bija kaut kas par daudz, daudz trušiem. Un viens no viņiem izdarīja kaut ko īpašu. Es biju Pļaviņās. Mikijs sēdēja logā, kurā vienmēr deg gaisma, taču šoreiz tur bija piekārti aizkari. Šķiet, es gribēju Mikijam kaut ko padot, bet viņš bija izlaidis nagus, tāpēc es to nedarīju. Jā, pārējo ņe pomņu.

~~~

Šonakt sapnī man atkal bija gari mati. ^^ Uz pusi garāki nekā ir patiesībā. Un man bija tāds prieks. No rīta ieraudzīja, ka man joprojām ir īsi, biju gandrīz vai šokā.
Un vēl es sapņoju, ka esmu kaut kādā datorspēlē, kur mans mērķis ir kopā ar kaut kādu ruksi savākt atkritumus, kas bija piemētāti pa māju. Bet galu galā mani atslēdza kaut kāda kibermeitene, iebakstīdama ar kaut kādu dīvainu lietu man mugurā.
jā. dīvaini.

~~~

Pt.1.
Šonakt man bija neizsakāmi mīļš sapnis. Dzīvē varbūt tas viss, kas notika sapnī, liktos dīvaini, bet sapnī tas bija vienkārši neaprakstāmi. Es biju kopā ar vienu feinu puisi, kuru gan es īpaši labi nepazīstu, un mēs vienkārši visādi muļķojāmies. ^__^

Pt.2.
Un vēl manā sapnī bija termometrs, kurš patiesībā veica aptaujāšanas funkciju. Uz termometra bija jautājums: Jā vai Nē? Un bija jāuzspiež uz vienas no pogām, lai atbildētu. Es pateicu: Jā. Un tad parādīja rezultātus, ka lielākā daļa ir teikusi Nē. Un Zane arī atbildēja: Nē. Un es pateicu, ka zināju, ka viņa tā atbildēs. XD

~~~

Es visu dienu dusmojos uz vienu zēnu, jo redzēju viņu sapnī un man bija visu dienu jādomā par viņu. Ne jau visu laiku, bet iedomājos ik pa brīdim. Patiesībā jau tur bija divi zēni. Tas otrs gulēja Laines gultā. ;D Un vienā brīdī teica, ka es viņam bojāju dzīvi. Vispār tai gultā vajadzētu būt neērti, jo tā ir pārāk īsa arī man, bet viņš ir garāks par mani. Nu, jā, bet tas, uz kuru es dusmojos, nezin kādā sakarā bija ienācis manā istabā nakts vidū. Vazājās apkārt un runāja ar to otru zēnu. Viņi domāja, ka es guļu, jo runāja arī par mani. Un tad viņš atvēra manu skapi un kaut ko tur paskatījās. Viņš patiesībā izskatījās daudz īsāks nekā vajadzētu. Ununun. Tad viņš apsēdās manā gultā, es jau gulēju ar muguru un neredzēju viņu, tad es izdomāju, ka parādīšu, ka arī es neguļu un griezos, lai paskatītos uz viņu. Un es pamodos un pagriezos pa īstam un biju briesmīgi dusmīga, ka iztraucēju to sapni, bet ātri turpināju gulēt, un sapnis arī turpinājās. Viņš pieliecās man klāt un kaut ko prasīja, pieminēja arī to otru džeku, bet es aizmirsu, par ko viņš jautāja. Ai. Un tad vai nu sākās cits sapnis, vai arī mani pamodināja, bet starp to jautājumu un pamošanos es neko neatceros. Žēl, ka es nepaspēju atbildēt, es gribēju zināt, ko es teikšu. ;/

shrinaut:
šonakt redzēju Pašu Nelabo. izskatījās apmēram tā. bija ļoti smieklīgi un ļoti nopietni reizē