sapņojam

tumsone:

Laras Kroftas sapnis no pirmās personas skatu punkta. Bij ļoti forši. :)
Tālāk tas pārtop X-menu sapnī. Pēc tam (mafijas) ģimenes problēmu sapnī.
Tālāk jau es slēpju kaut kādus speciālos bumbierus un maisiņu (priekšmeti no Lost room) kaut kādā daļēji reliģiskā vietā. Protams viens bumbieris tika noslēpts grēku sūdzāmajā kabīnē. :D
Šķiet ka Death Note es jau biju laicīgi nozūmējusi.
Protams bija arī jau klasiskais veikala sapnis (šoreiz izskatījās pēc Jysk un Rimi krustojuma). Tik šī bij viena no tām retajām reizēm, kad es tur neko negribēju nozagt. (Es jau biju nozagusi bumbierus un ko vēl tur no mafijas bosa laikam)
Sapnī bij arī onkulītis. Laikam ceļa/stopējamajā daļā.

Bija arī gandrīz lucid dream (pēdējā laikā sāk padoties.) Piezīme man - ja ir apzinātais sapnis, nesāc lidot. Tev ir bail.
Tātad - ir rīts un es izlemju pagulēt vēl. Guļu ar acīm ciet un domās risinu savas bildes. Kā jau vienmēr, labi redzu viņas acu priekšā. Tad es izdomāju, ka viņas es varētu mainīt, uzvedoties tā kā iekš lucid dream. Domāts, darīts. Tik vēlāk, kad es pamodos es sapratu, ka tas bij viscaur sapnis. :D

Diezgan bieži ir sapņi, kad es sapņoju, ka man ir apzinātais sapnis, bet tā īsti līdz apziņai, ka šis ir sapnis, ir aizgājis reti. :)

Kad atkal man bij kārtīgs apzinātais sapnis, es pie tā nonācu, jo attapos uz vientuļa ceļa un sāku domāt, kā lai tieku atpakaļ uz pili. Tad es sāku domāt - a kā es tiku uz šejieni? Loģika ir laba lieta. :)