pajautā! - Atkopšanās pēc insulta

kāpēc rehabilitācijai nav piemērota? Kurs to teica?

es ārstam pretī nerunāšu, tik pastāstīšu no pieredzes.
Pirmais pusgads ir pats svarīgākais, kad iespējams kāds progress. Tad fizioterapija ir ļoti svarīga. Regulāra vingrināšanās. Jūsu gadījumā ir labi, ka nekustīgā puse ir kreisā, jo labā roka, kas pieradusi visu darīt, strādā. Slikti tas, ka sirds pusē nekustīgums. Par to runāšanu..man tā īsti neticas, ka par 100% uzreiz var pateikt. To, kādi nervu puduriņi galvā skarti, kas par ko atbild, to tā parasti nevar uzreiz noteikt. Bieži ir tā, ka cilvēks vairs nemāk nomazgāt muti, bet lieliski atceras kas jādara, lai ar vienu roku noģērbtos.
Jebkurā gadījumā, arī sēdinot omi uz pāris stundām ratiņkrēslā, var viņu aizvest tālu no dārzeņa stāvokļa.

nu jā..tas viss LV.
Tur ir milzu darbs jāiegulda. Kaut vai tā saucamajā "norīšanas treniņā".
Man ļoti, ļoti žēl, ka LV ir tāda materiālā un vispār situācija, ka ārsti uz tādiem cilvēkiem liek krustu.
Viss, ko varu vēlēt - izturību un pacietību.
Ja nu kas, tad raksti uz arbeit pie tvnet varbūt varēšu palīdzēt ar kādu praktisku padomu.

Izgulējumus var dabūt neticami ātri :(

Es tomēr esmu pieredzējusi, ka situācija var pat ļoti uzlaboties, ja nekavējoties sāk rehabilitāciju. Gan kustību, gan runas ziņā. Bet - tas viss nenormāli dārgi maksā, jo valsts atsūtītais rehabilitalogs mums bija pilnīga nulle. Nācās ņemt privātipar 25 Ls vienā reizē. 3 reizes nedēļā. Mammu no gultas un ratiņkrēsla neizcēla, bet kustību apjoms ievērojami palielinājās, un arī runas spējas atgriezās.

atkarīgs no atrašanās vietas, bet ir dažādas aprūpes mājas, kurās slimnieks tiek apkopts un aprūpēts. mana vecmamma līdzīgā stāvoklī šobrīd ir Varakļānos šādā aprūpes mājā, nav lēti - aptuveni 400 eiro mēnesī - bet ja nav iespējas pielāgot mājokli slimniekam, kurš ir jākopj, šādas aprūpes mājas ir viscilvēcīgākais risinājums.

Prasi ģimenes ārtam feldšeri, kas varēs atnākt, apkopt izgulējumus. Un vispār - prasi ģimenes ārstam kā kopt. Un pacenties nepielaist izgulējumus (kas mežonīgi sāp un praktiski neārtējas.
viņa neceļas. Tātad jāgroza no viena sāna uz otru reizi 2 stundās (arī naktī) vai arī http://poc.lv/index.php/lv/ jāiegādājas gumijas piepūšamais pretizgulējumu matracis.
Autiņbiksītes. Barošana no bļodiņas. Rumpīša mazgāšana.... Un daudz pacietības.

nū.... es vēl gribēju teikt, ka var dabu't pabalstu guloša tuvinieka kopšanai, bet ja tuvinieks ārzemēs, tad jāskatās tās valsts kārtība...

Varbūt ģimenei ārzemēs ir līdzekļi, lai ievietotu vecomammu Dzintara Melodijā. Tas ir tāds franču aprūpes nams tepat pie Spices. Dārgs. Bija dārgs, tagad palicis vēl dārgāks. Bet kopšana tur laba.

Tas tiesa. Jo ļoti maz maksājot.

izsaku līdzjūtību. esmu fizioterapeits, ja ir kādi jautājumi pa manu līniju, varu atbildēt.
piekrītu visam iepriekšminētajam un arī izsveru, ka nedrīkst pieļaut izgulējumus- ir speciāli silikona pretizgulējumu matrači un jāgroza tiešām ik pa divām stundām. vajadzētu izvingrināt nekustīgās puses locītavas, taču ja ir smags svtāvoklis- problēmas ar sirdi, spiedienu, ļoti uzmanīgi. nevaru ieteikt, kur doties, taču noteikti ir iespēja saņemt mājas aprūpētāju un arī 10 reizies fizioterapeita apmeklējumu bez maksas.

Ar manu vecmāmiņu notika ļoti līdzīgi aptuveni pirms gada. paralizēta kreisā puse, nevar parunāt (toties joprojām spēj dziedāt). Uz mājām nāca fizioterapeits, kas vingrināja, nāca logopēds. Diemžēl uzlabojumu šī gada laikā nekādu tie visi pasākumi nedeva. Šobrīd viņai ir palicis daudz sliktāk, iespējams, bijis vēl kāds neliels insults.

Pieredze ar manu vecomammu precīzi tā pati - tāda pati trauma, tāda pati diagnoze.
Tiesa gan, tā kā mamma ir mediķis, tad caur visādiem galiem tas viss tika ātri risināts, un pirmais, kam pievērsa uzmanību, atvedot mājās, tiešām bija tas, lai neveidotos izgulējumi.
Pēc neilga laika viņa tika arī Vaivaros, bet šaubos, ka caur blatiem, šķiet, ka viņu tiešām tur ielaida tāpēc, ka vietējie ārsti uzskatīja, ka ir atbilstošs pacients (lai gan tas, ko teica ārsti, kā jau sacīju, precīzi tas pats, kas šajā gadījumā).
Pēc rehabilitācijas dzīvojās pa mājām, un pa pāris gadiem sakopās līdz maksimāli dzīvojamam līmenim šādā situācijā - samācījās atkal pati staigāt, iet uz tualeti, paēst. Sākumā, protams, viss notika ar palīdzību (bija ratiņkrēsls ar podiņu apakšā, tika barota, utt.), bet ar laiku pierada pati. Tiesa gan, runāt nerunā, ir skaidrs, ka visu saprot un zin arī, ko atbildēt, bet ārā nāk tikai skaņas. Komunicē pārsvarā ar intonāciju - pārējie ļoti labi saprot, kad ir priecīga, kad uztraukusies, dusmīga, utt. Pirms pusotra gada tika arī Ogres pansionātā uz (bail sameloties) ~ pusgadu? Būdama jau atkopusies, tur iedzīvojās dikti labi - kopšana bija atbilstoša, tai skaitā ar ārstniecisko apgaitu, arī dzīves apstākļi viņu šķita apmierinam. Tagad gan ir atpakaļ mājās. Bet, ja ir iespēja tikt kādā tādā iestādē - šajā gadījumā tas var dot ļoti daudz.

Paveicās gan. Tas jau laikam atkarīgs no paša cilvēka gribasspēka. Prieks tomēr, ka šādi stāsti arī ir.

Tas laiks, kad tev jāuzņemas atbildība par kādu, kas iepriekš bijis patstāvīgs, un jāpieņem lēmumus viņa vietā, ir ļoti smags, tāpēc līdzjūtības.

Katrā ziņā, ja vēlaties ievietot vecomammu aprūpes centrā, tad sākat agresīvi apzvanīt iestādes, jo ir divi aspekti:

1) vietas parasti ir aizņemtas;
2) vietas nav lētas.

Un līdz ar to - atrast variantu ir smags darbs.

Mana vecmamma gulēja šeit - http://www.mentamed.lv/ personāls no vizītēm atceros, ka šķita ļoti jauks un cenas bija samērīgas (ar to domājot - salīdzinoši lētas).

Vienkāršākais ar ko sākt - dabūt speciālo matraci, kas pats sevi piepūš/izpūš, kustinot gulošo.
Ja ir piķis - rehabilitāciju par maksu - ja neņem arī par naudu Vaivaros, Līgatnē, varbūt individuālie. Kā jau te tika minēts, rehabilitācijai vislielākie rezultāti ir agrīnā posmā.
Bet var arī būt tā, ka uzreiz slimnieks tai nav gatavs. Manai mammai arī pirmos mēnešus nekāda rehabilitācija nebija iespējama, - bija insults ļoti smagā formā.
Ja vienkārši atstāt uz laiku vecmāmiņu, kamēr saprot, ko darīt, - var 1.slimnīcā - ir insulta nodaļa. Bet nu tur ir konvejieris, uz nekādu atlabšanu necerot - vienkārši uz laiku noparkot.

Tad visādas ķēpas ar sociālajiem dienestiem, formalitātes, jo valsts (kāds brīnums :) ) ir paredzējusi ļoti daudz dažādu iespēju un atlaižu un "viss par velti" variantus. Vjag tik skriet, noskaidrot, nokārtot. Es šitam esmu veltījis n-tās nedēļas, bet tā pa plauktiņiem salikt vairs neatceros.

p.s. matracis man ir, bet nav īpašumā. ja vajadzēs, varu apjautāties, vai varu aizdot. mans pasts pie mana jūzerinfo.

Mentamed arī bija viena no iestādēm, ko varēja izvēlēties, kad mamma bija jāpārved no pirmās palīdzības Gaiļezerā. Cik zinu, Mentamed atrodas 1. slimnīcas teritorijā/telpās, bet laikam kā atsevišķs iestādījums. Mamma bija tieši 1.slimnīcā.

Jūtu līdzi. Jāpriecājas, ka vecmāmiņa ir dzīva. Vectētiņš pagājušo vasaru no insulta aizgāja aizsaulē- žēl, ka nepaspēju parunāties, palūgt piedošanu par to, ja neesmu bijusi gana laba mazmeita un tā. Lai nu kā, brīdī, kad viņš iekļuva slimnīcā,pat vēl pirms viņš bija nācis pie samaņas, tika domāts, kas tiks darīts tālāk, jo bija zināms, ka viena ķermeņa puse paralizēta, rīšana apgrūtināta, utt. Viens variants ir aprūpes nams. Otrs variants ir vismaz to pusgadu vai gadu pašiem rūpēties - attieksmes ziņā tas ir kā diena pret nakti, jo arī tais aprūpes namos viņiem tas tomēr ir tikai darbs un gribi negribi tam cilvēkam pašam sāk šķist, ka viņš ir dārzenis, kur saskābuši cilvēki, aptākļu spiesti, viņu kopj. Vai arī paņem atvaļinājumu, apgūsti kā rūpēties par vecmāmiņu un pēc tam atrodi un apmāci cilvēku, kas spēs darīt to, ko esi novērojusi vecmāmiņai kā vispiemērotāko.

Es pati esmu aprūpētāja - personīga attieksme ir tas, kas cilvēkiem grūtajā brīdī ir vajadzīgs visvairāk.

Pirmais posms būs visgrūtākais, bet pēc tam, kad gan vecmāmiņa, gan tu pati pieradīsiet pie apstākļiem un iemācīsieties tajos orientēties - būs vieglāk. Dzīve jāņem no gaišās puses. Varbūt tādējādi dzīve māca mums nesavtīgi rūpēties, mīlēt vai kaut vai just un sajust dzīvības vērtību, un formulēt tās nozīmi sev pašam. Kamēr ir dzīvs, tikmēr vēl var ko mainīt. Nepadodieties, esiet pacietīgi un lai jums sirdsspēks vada! :)

Ja vēlies, uzraksti uz ho_tai@inbox.lv, nosūtīšu tev 2 rakstus par guļošu pacientu aprūpi. Pēc 5 dienām būsu atkal LV, pajautāšu kolēģiem, kas pēc pēdējiem novērojumiem labāks no VSAC Pierīgā.

Nav tā svaigākā info, jo mans kopjamais tuvinieks jau dažus gadus aizsaulē.
Jākārto invalīda kopšanas pabalsts. Ja ģimenes ārsts pats nedod, ir jāprasa pamperu receptes, daļu kompensēs.
Uz izrakstīšanos ideāli, ja var saņemt mediķa konsultāciju, vai izraksts atbilst slimnieka stāvoklis. Mūsu gadījumā nebija ierakstītas būtiskas lietas, kas pēc tam apgrūtināja papīru kārtošanu.

kristieši moka var atnākt uz mājām piepalīgot.

Liels paldies par atsaucību. Pagaidām problēma ir atrisināta.