January 19th, 2026
"Zem paklāja gadiem slaucīto problēmu jātnieks"
/Jana Streleca
"Vecais Hamamura bija kas vairāk par bibliotekāru. Šeit viņš bija strādājis gadiem un pat pēc aiziešanas pensijā bija izvēlējies palikt pie lasītāju apkalpošanas letes. Veco vīru varētu dēvēt par šīs senās bibliotēkas dzīvo enciklopēdiju. Lai gan Hamamura bija cinisks, ar mainīgu garastāvokli un diezgan sarežģītu raksturu, viņš nebija slikts cilvēks. Galu galā viņš Nanani bija iepazīstinājis ar dažnedažādām brīnišķīgām grāmatām. Tomēr brīžos, kad Hamamura nebija omā, pastāvēja risks krist nežēlastībā viņa asās mēles dēļ. Šodien nepārprotami bija tāda diena.
Vecais Hama vienmēr izskatās tik nīgrs, ka nav iespējams pateikt, vai viņš ir labā vai sliktā noskaņojumā."
Sosuke Nacukava - "Kaķis, kas izglāba bibliotēku"
par psihodēliķu lietošanu.
Kā zināms opiātu tipa atkarību tie nerada, tāpēc daudzi atbalsta to rekreatīvo lietošanu.
Bet no oponenta pievestajiem piemēriem seko, ka tur ir vēl viens papildu risks: Tie var sabojāt ego, salauzt cilvēku mentāli, padarīt bailīgu un pazemīgu, tas ir - sakropļot psihiski.
🔗 Jaunas sūdzības par Dailes teātra vadības komunikācijas kultūru – oficiālu atvainošanos pieprasa gaismu māksliniece Jā, man nācās to veikt arī psiholoģiski sarežģītā situācijā, kad arī šis lēmums man bija jāprezentē pašai komandai, arī tāpēc tas bija publisks.
Vadības 101 - sliktas ziņas paziņo un izrunā privāti, klātienē, uzslavas publiski kaut vai twitterī. Nē, tā nebija vienīgā iespēja, komandai to varēja prezentēt pēc tam.
es no varmākas esmu kļuvis arī vienlaicīgi par upuri, jo es tagad esmu publiskajā sabiedriskā medija tiesā un man jāaizstāvas
Kairiš,
dzert vajag mazāk.
Kamēr citas valstis ziņo par šīs slimības izskaušanu, Latvijā tās izplatība pagājušā gadā pieauga. Jo bail no vakcīnām. Dabīgā atlase, evolūcija vai tml.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.01.2026-latvija-pieaug-saslimstiba-ar-dzemdes-kakla-vezi.a630619/
Es jau to zināju iepriekš. Gunta apstiprināja šodien atkal. Man ir nereģistrētu lasītāju loks.
Fuck you. Es nerakstu priekš jums. Es rakstu sevi, un man pietiek pilnīgi ar 1 lasītāju. Zinot, ka mani neviens, pilnīgi neviens nelasa, es nespētu ierakstīt
Jack White — Love Is Blindness. es zinu U2 cover, but more immpressive then original
https://www.youtube.com/watch?v=ZWir6wUkPtw&list=RD2cm7MEONP48&index=14
15. janvārī sēdējām kādas 2h ar studentu klerku Swedbank. Izdarījām visu. Ja es neesmu garants, Gunta vienmēr ir ar skaidru prātu, tīģera mindset. Nepalaidīs garām, kas pienākas.
Šis būs interesanti.
Kad šodien atkārtorti bijām filiālē "lai bļeģ dod naudu", visas formalitātes jau izdarītas pirmajā reizē.
Mēs gaidījām uz minūtēm pazudušu Swedbank darbinieci. Es vnk valstīju plaukstu pa galdu "Pohui, nosperam laptopu un tinamies". Laptopa vērtība bija stingri zem tā, ko mums vajag.
Turpinājās ar to, kamēr Swed meitene bija prom, es iebāzu kabinetā esošo peli kabatā. Gunta vnm atbalsta manus noziegumus. "Nekas nesanāks, vēl ir puļķis datorā". "O, patiešām". Un kad sniedzos pēc puļķa, Gunta apstādināja "beidz". Atliku peli atpakaļ.
Vēlāk, sarunas laikā, ar 2 darbiniecēm, es runājot, pievācu vēlreiz peli kabatā. Mēs vēl runājām minūtes. Un tad mani palūdza nolikt peli atpakaļ. Esot kameras and stuff. Kameras? Es parādīju pirksta fuck kamerās, un parādītu savu mīksto, ja meitenes nebūtu klāt.
Jau Guntai savācot mani puspālī ap 12:30, vēl mēs bijām manās mājās. Izvēlējāmies mammai apglabāšanas labākās drēbes. Es spēju piedalīties tikai estētiski, ne pārāk funkcionāli.
Gunta nekad nav maz. Es šodien laikam 2x pateicu, ka viņa ir tik stulba, pazaudēt mani, jo es joprojām viņu mīlu, un nekad nespēju aizmirst, viņa ir labākā drauga statusā līdz beigām.
Par swedbank nākamais ieraksts
Pirmā ziņa, atnākot mājās, no visas dienas kopā ar G, – mans šoks. Gunta uzzina, ko rakstu cibā, no kāda puspaziņas.
Gunta nelasa cibu. "Kā tu to vari zināt?", "Ai, Armands cibā raksta". Cilvēks, ko nekad neesmu zinājis.
Protams, patīk, jo es rakstu asiņojot, un patīk, ja kāds spēj novērtēt. Ka man vsp ir auditorija.
Pēc atsvaidzinošas nedēļas lauku sētā, kur tieši aiz virtuves durvīm glāzē pilnā apjomā sasalst ūdens, tik ļoti pieradu pie pastāvīgā drebuļa ķermenī, ka, uz vienu nakti nokļūstot civilizācijas apstākļos, sajutos kā Ēģiptes kūrortā.
Pirmkārt, nevis Izraēlas, bet bijušais Argentīnas ebreju asociāciju delegācijas (DAIA) viceprezidents.
Otrkārt, tvīts ir "Galu galā, tie no Patagonijas bija palestīnieši". Visticamāk, tas ir sarkastisks komentārs par Palestīnas atbalsta demonstrācijām Patagonijā.
Laikam tajās čemtreilistu miskastēs, kur mapats tusē, ir joprojām dzīva teorija par
Andīnijas plānu.
Vienīgais aspekts, kurā, neticami, bet šoreiz mapats nav sadirsis - tvīts ir
īsts un svaigs.
par savu industrijas aizraušanos, vai vienkārši es biju medījums:
my industry were loud white noise, powerfull abstract beats, texts spoken, some dissolved, heavy input, strong rythm. stare in my eyes from music. full power, no turning back.
sanāk, tās ļoti retās, nevienam neizziņotās industriāļu sanāksmes, ar iespaidīgu stereo, bija reāli Dievkalpojumi
January 18th, 2026
we listened to so very industrial with Juliāna. it was her choice, i was popmusic boy. i could bear it but i didnt like it. she asked "what u hear in that sound?". i said "mm, ok". she asked "what are is your imagination?". "chaos". she smiled "i hear there pure love".
Kad biju ar reāli underground industriāļiem, nu tādiem, kuru mūziku nekad neatrast, mani industrija biedēja, jo tā ņēma deep reliģiskā līmenī. Tikai vēlāk es apzinājos, ka tik hardcore industrija manī raisīja sajūtas, ko neviens nespēj izskaidrot. Nenormālas sāpes un atvieglojumu. True industrija ir garīga mūzika, bet internetā to nevar atrast :(
wait. tagad iešu deep dark industry. ļoti sen tur nebiju bijis.
ziņošu caur skafandru
ļoti vīlos. nevar atrast internetā true deep dark industrial.
viss ir lētas bonbongas.
sanāk, es 90's biju pašos dziļākajos industrial parties, kur krūtis vibrē no tumbām, un tev no mūzikas ir tāds mīziens, vai arī pilnīgs apjukums.
kādas sajūtas bija reālos industriāļos? tu iznāc pēc nakts ārā, un dzīve ir ir tik viegla, kā nekad
Govij:
Absurdas pakāpes greizsirdība.
Vislabākajos izteiksmes veidos, savos labākajos pateikšanas stāvokļos, centos viņam atrisināt vismaz to, kas attiecas uz manīm.
Tas bija sen. Tagad ir iekritis ar helmetu citos dubļos. Viņš vienmēr atrod dubļus, kur iekrist ar purnu.
Meitenei ir šausmīgi dzīvot ar tādu, kurš tev nonstop netic, un ķircina savās ārprātīgās sāpēs ar vāji slēptām [pilnīgi slimām] aizdomām.
Tās nekad vairs nevar būt attiecības.
"How long have you been
Lost down here
How did you come
To lose your way?
When did you realize
That you'd never be free?"
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
![[info]](http://klab.lv/img/community.gif){kind=small}