Vai ir kādi žargonapzīmējumi šim verķim, neskaitot plakano "mobilo" un visādus rusismus?

-and i'll be put in a box, and all i'll need is a tiny glass of water and lots of tiny pieces of pizza and the box will have wings like an airplane." and you'll ask, "were will it take you?" "home." i say. -

šodienas Carnikavas velobrauciens bija tāda konfekte!!!! kalniņi un kalni, daudz stumšanās, sakņaini nobraucieni ar neieklipsētām kurpēm, dzīšanās pakaļ un bēgšanas.... un apmaldīšanās. tā arī nesapratu, vai tā bija vai nebija mana vaina, bet es braucu tur, kur man parādīja. trase muļķīgā veidā veido cilpu, un mani tur iesūtīja vēlreiz, kopā ar meitenēm, kas kāpj lejā, kalnu jau ieraugot vien.. ātri sapratu, ka nav labi, bet pa to laiku mana stabilā 1.-2. vieta pakāsta, jo garām bija aizbraukusi vēl viena meitene. un labi ka tā, ka tikai viena..
aa, un es trasē ēdu. apēdās 4 vīģes, kas bija aizbāztas aiz šortu apakšmalas - velošortiem ir tāda gumijota maliņa, nekas nekrīt laukā. un ērti.
aizbraucām arī uz turieni un atpakaļ (30km katrā virzienā), gonka sanāca 22km - šodien kopā 82km velobaudas! :) es tajā dakšā esmu samīlējusies, varētu gultā ņemt līdzi.. jūt katru nelīdzenumu, viss notiek tikai tad, ja es pati strādāju, paceļu, nolaižu, pārlecu, nedrīkst palaisties uz to, ka amortizators izvilks. man ļoti, ļoti patīk, bet roku muskuļi ar laiku pieradīs.

pārsvarā tika pavadīta uz hipsterielas (16-22), pašam nedaudz pietrūka prievītes ap galvu (neiedomājos paņemt no skapja, kur stāv savulaik pamatskolā valkātās), bet tā drusku, drusku dzirdēju Daksi, kaut cik "Baložu pilnus pagalmus" ("Mans zirgs" aranžējums ir tāds, eēē, savdabīgs) un visu "Alis P". Tāpat redzēts vaigā rasbainieks un iepazīta Līzīte - iespējams pasaulē bailīgākais pitbuls.

Tāpat iepazīts tika arī "Aragats" - paika varēja būt labāka (hačapuri bija pavisam nekāds, tīteņi tomēr labāki ir ar kāpostu lapām), daļa apkalpošanas kā no padomju laikiem, bet saimniece bija laba. Neizslēdzu vēl kādu apmeklējumu, bet tad jāskatās, lai kompānijā visi ir pietiekoši lieli ēdāji.

Kopumā jāsecina, ka meikaps nebija velti šķiests.

Mani ir pārņēmis "rīt jānodod bakalaura darbs" izmisums cenšoties sakārtot atsauces. Esmu nonākusi pie saraksta ar 74 atsaucēm, kas uz citu kolēģu fona ir nepieklājīgi daudz. Citi gan mierina, ka tā neesot problēma, bet gribētu dzirdēt jūsu komentārus par to, kā šo situāciju risināt, jo atsauču sarakstā ir daudzas vietnes, uz kurām attiecas vairākas atsauces, piemēram,

http://www.adobe.com/products/flex/faq.html
http://www.adobe.com/products/flashplayer.html
http://www.adobe.com/products/air.html

un tādā gadījumā rodās jautājums, vai tās visas trīs rakstīt atsevišķi vai arī apvienot zem http://www.adobe.com? Tā varētu samazināt atsauču skaitu, bet nezinu, vai to vajag darīt.

Palīgā! Un paldies jau iepriekš!

Vakar, kad biju aizdevusies pie vienas ekspertes pēc viedokļa topošam pasākumam, cita starpā viņa pajautāja - Sakiet, vai nebūtu iespējams uztaisīt kādu informatīvu kampaņu bandītiem "Nedod pa galvu!"? Jo pēdējā laikā Rīgā uz ielas ir tik smagi piekauti jauni vīrieši, ka viņiem pat runāt un staigāt ir jāmācās no jauna. Un tieši galvas traumu dēļ.

Vajag 1m garu metāla lineālu. Ne pavisam ļoti plāno, jo vajag, lai gar viņu var arī kaut ko nogriezt.

Varianti:
1)Kur tādu varētu nopirkt līdz 10 Ls? Patreiz nav laika uz labu laimi apskraidīt visus veikalus.
2)Varbūt kādam lieks un var pa lēto nopārdot?
3)Aizdot uz 2-3 nedēļām?

Ernsts fon Kampenhauzens 1870. gados apceļodams Eirōpu, rakstīja uz mājām Livonijā par redzēto un dzirdēto: "Cilvēks esot cēlies no mērkaķa. Man šķiet, ka drīzāk būs otrādi, tie cēlušies no cilvēka; jā, daži homo sapiens pārstāvji ir vēl tālu no mērkaķu inteliģences līmeņa. (..) Anglijā ir izgudrots mehānisms - kāds misters Remingtons to jau ražo lietošanai -, ar kura palīdzību, tikai piespiežot atsevišķu taustiņu, var uz papīra uzdrukāt jebkuru burtu, turklāt burti ar vienmērīgām atstarpēm ierindojas kā ar lineālu vilktā, taisnā līnijā, neticami precīzi viens blakus otram, un raksts iznāk tik brīnišķīgs - kā drukāts. Piesit taustiņu kā uz klavierēm - un jau skaņu vietā paklausīgi uz papīra lec atsevišķi burti, sastājas ierindā, veidojot vārdus un pakārtotus teikumus. Tas, kas vēl nupat bija prātā un neizrunāts, jau ir gatavs nodrukāts uz papīra, katram bērnam vai vājai acij viegli salasāms! Nu man ir ziņkāre, ko gan vēl cilvēks neizgudros - pēc šujmašīnas, divriteņa un šīs rakstāmmašīnas, kas visu alfabētu uz papīra uzbur?"

Fēgezaks Z. fon., Senči un pēcteči. - Vesta-LK: Rīga, 2011., 377.-378. lpp.

Man šausmīgi nepatīk rīvēt. Dažreiz es iztēlojos elli kā vietu, kur mūžīgi mūžos jārīvē neliels gabals pamīksta siera. Vai daudzi jo daudzi jo daudzi cieti burkāni, piemēram.
Šīszemes dzīvē mani, par laimi, glābj virtuves kombains. Kad kombains vēl iemanīsies nepiešmucēt ar bietēm vai burkāniem visu svaigi iztīrīto virtuvi, būs pavisam labi.

Iespējams, ka mani nākamie iekš-austiņu atskaņotāji būs šie
( ... tālāk ... )
un tikai tāpēc, ka tur ir izmantots koks.

Turpinu meklēt mūzikas atskaņotāju - ko ir vērti apskati, kuros verķim ieliktas 4 zvaigznes, un kā viens no diviem trūkumiem minēta slikta skaņas kvalitāte. Sak, skan sūdīgi, bet toties labi izskatīsies kaklā pakārts, un visi atzinīgi novērtēs ražotāja logotipu.

Lai vai kā tur būtu ar to Eirovīziju, bet šī gada "šovs", iespējams, ka arī iepriekšējie, diezgan labi ilustrē, kas Latvijai kaiš.

Absolūts profesionalitātes un paškritikas trūkums, provinciālisms, kaut kāda naiva latviskuma izrādīšana, cerēšana uz brīnumu, kodējot kaut kādus ziņojumus un vēstījumus.
UPD: un vēl naudas trūkums.

Kautkad mēģināju skatīties GoT, sāku ar 1s1s un pēc zavļekalova pirmajās 15min tālāk sekoja tādi pati santabarbara kā labākajos seriāla formāta paraugos. Da nu viņu - ja filma iet ilgāk par 100min, režisors nav apguvis griešanu. Bet seriāli ir kā radu saiešanas - mazliet gaidpilni, mazliet garlaicīgi, ēšana (intriga) tiek izstiepta nejēdzīgi ilgi ar absurdu secību un atkārtojumiem un beigās ir tikai pārkairināta kuņģa sindroms un vēlme to visu pārtraukt.

bet es pēdējās divas naktis neesmu gulējusi.

kas ir klasiskaa muuuzicinja/teema ko parasti laizh dazhados aranzeejumso kad kaads varonis ar zirgu jaaj ieksh to wild wild west(ti gandriiz jebkuraaa westerna) ?

rekur piemeers: http://youtu.be/tqaVM7rfuBA?t=6m46s

ausiis skan bet nosaukumu nezinu mozh kaads zin ?

Domājot par 15. jūniju: lūk kur par brīvu pieejams G.E.M. Anscombe (1958) "Modern Moral Philosophy"

Jokojot par vakardienu - velti būsim par šo tēmu ņēmušies, jo Vikipēdijā par Bad Faith jau viss būtiskais uzrakstīts :DDDD

Kas šodien Rīgā tāds pačilot-saulītē-palūrēt-no-malas notiek?

I got a good letter today, Friday, August 23rd, 1996, from a young stranger named Jeff
Mihalich, one would guess of Serb or Croat descent, who is majoring in physics at the University
of Illinois at Urbana. Jeff says he enjoyed his physics course in high school, and got top grades,
but "ever since I have had physics at the university I have had much trouble with it. This was a
huge blow to me because I was used to doing well in school. I thought there was nothing I
couldn't do if I just wanted it bad enough."
My reply will go like this: "You might want to read the picaresque novel The Adventures of
Angle March by Saul Bellow. The epiphany at the end, as I recall, is that we shouldn't be seeking
harrowing challenges, but rather tasks we find natural and interesting, tasks we were apparently
born to perform.
"As for the charms of physics: Two of the most entertaining subjects taught in high school or
college are mechanics and optics. Beyond these playful disciplines, however, lie mind games as
dependent on native talent as playing the French horn or chess.
"Of native talent itself I say in speeches: 'If you go to a big city, and a university is a big city,
you are bound to run into Wolfgang Amadeus Mozart. Stay home, stay home.' "

To put it another way: No matter what a young person thinks he or she is really hot stuff at
doing, he or she is sooner or later going to run into somebody in the same field who will cut him
or her a new asshole, so to speak.

Kurt Vonnegut, (1997) "Timequake", Ch. 38.

vai gada pārskatos strādājošo skaitā ietilpst arī valdes locekļi?