Sākām te runāt, ka "tu viņu/mani par resnu nosauci" ir kļuvis par tādu stabilu Cibas subkultūras valodas sastāvdaļu. Paskat, cik daudz rezultātu:
http://www.google.lv/?q=nosauci+par+resnu+site:klab.lv

Ir plāns rīt nodot sevi studentu rīcībā:
a) jūsu padevīgais kalps prezentēs sevi kā tipisku latvieti universitātes studentiem, kas mācās latviešu valodu;
b) "stundu stāvu domādama", vai prātīga būtu ideja iet uz universitātes stomatoloģijas klīniku, kur ir iespēja par lētākām naudām atdoties zinātnei (topošiem zobārstiem).

Šodien viss un visi kaitina, bet es viens tāds mīļumiņš, smaidu kā maija saulīte un bārstu pieklājībiņas. Šo varam ērti norakstīt uz rītdienas pilnmēnesi.

Jā, un vēl piemetīšu arī savu pagali ugunskurā — neklikšķiniet uz aizdomīgiem linkiem Skaipā!

Kāds igaunis atradis visai oriģinālu veidu (raksts+video igauņu valodā), kā sildīt mašīnu šai aukstajā laikā — "parkojoties" uz siltumtrases. :)

Mediji ziņo, ka šonakt šeit esot bijuši -32,2 °C.

Pirms deviņiem gadiem 4. februārī pzrk izveido savu cibu.
Pirms astoņiem gadiem 4. februārī tiek izveidots Facebook.

Nepilnus četrus gadus vēlāk pzrk pievienojās Facebook, jautājums paliek atklāts — kad Facebook pievienosies pzrkam?

( sveiciens korporatīvās kultūras haizivīm, forelēm un taimiņiem )

Vakar, starp citu, bija vispasaules paroļu maiņas diena. Šodien, starp citu, ir murkšķa diena. Nomaini paroli un noskaties filmu!

Plānoju rīt iziet no mājām, aizbrist uz veikalu pēc provianta, bet tad gan palikt mājās līdz pavasarim (vai temperatūrai, kas ir siltāka par -10, atkarībā no tā, kas iestājas pirmais). Laika ziņas gan sola stabili visu laiku zem -20 līdz pat pirmdienai, un mans plāns varētu neizdoties.

Es gan nesūdzos. Aukstums mani pieveicis, kakls ciet, neko negribas darīt (hehe). Un vate galvā, domas tādas tumīgas, idejas tādas tumjas.

Man šodien pastāstīja, kā igauņi skatās Eirovīziju. Viņi nosēdina radiostudijā divus prātvēderus (nu, esot sakarīgi cilvēki, ne gluži jampampiņi, viens no viņiem esot autors grāmatām (grāmatai?) par Loti). Tad šie vīri tur komentē tiešraidi, bet ar īpašiem noteikumiem, kurus es pilnībā neizpratu, un nebija arī uzskates materiāls pieejams — ja kāds no viņiem tiešraidē pasaka ko rupju vai nepolitkorektu (politnekorektu), otram jāiedzer.

Tā kā tauta viņus mīl (vai arī mīl viņu iknedēļas radioraidījumus, es tā īsti nesapratu), tad šim šovam par godu viņiem tiek sanesti visi nepieciešamie rekvizīti: ēdieni / dzērieni. Apmēram tā kā pie mums kādreiz izdarījās ar TV raidījuma "Labvakar" veidotājiem un pie viņiem ar "Brīnumu lauka" raidījumu.

Ā, nu, jā, būtiska piebilde, ka eirobalagānu var skatīties arī, "kā parasti" — ar normālu komentēšanu nacionālajā televīzijā, bet daudzi tā vietā izslēdzot TV pārraidei skaņu un klausoties to radiošovu.

Es domāju, laba ideja.

Starp citu, ventilators ir sācis griezties. Vēl vari paspēt pieteikties.

Nevaru izdomāt, vai dusmoties uz Swedbank vai uz PayPal. Dusmošos uz abiem pēc kārtas (tb zvans turp, zvans šurp). Izgāju normālam čakaram cauri, lai nomainītu karti uz Mastercard (kuru pieņemot Paypal, kā teica Swedbank), un izrādās, nepieņem vis. Tb izņemt naudu uz Mastercard nevar. Sūkā ledu un bibi.

20.gs. Zvana telefons. Pacel klausuli (burtiski) un sāc runāt.
( tas izskatās apmēram šitā )

21.gs. Zvana telefons. Paņem telefonu rokās, redzi informāciju, ka kāds zvana, bet neredzi iespēju uz zvanu atbildēt. Ar vieglu pirksta kustību atbloķē ekrānu, uzreiz nonāc kaut kādā bērnu-drošā režīmā, no kura nevar tikt ārā bez koda ievadīšanas (kas gan ir tik vienkāršs, ka trīsgadnieks to uz bujduj reizēm var atkost). Kad beidzot tiec ārā no bērnu-drošā režīma, virinies pa izvēlnēm, lai aktivizētu zvana režīmu.

Ak kungs.

No otras puses, es šo tekstu rakstu vienā no diviem monitoriem, ar datoru, kas pa bezvadu tīklu pieslēgts rūterim, caur kuru tālāk ir tiešais savienojums ar serveri Rīgā.

Lielākoties par tehnoloģiju progresu nesūdzos.

( aiz šī lj-cut nebūs atbildes par dzīves jēgu )

Preambula. Īpaši svarīgais Vislatvijas Cibas Personības Tests ir mani pievīlis un nav man atsūtījis rezultātus (un citi pa tam lāgam ir paguvuši sazin cik jaunus testus izpildīt un uzreiz saņemt rezultātus), tāpēc man ir stress un es gandrīz gandrīz nebūtu uzzinājis atbildi uz svarīgo jautājumu "kas es esmu". Bet. Tā vietā es izlasīju kādu no padziļinātajiem horoskopiem (kaut kur te cibā mētājās links, goda vārds, neatceros, kurš to bija ielicis) un esmu aizpildījis šo trūkstošo nišu ar trūkstošo informāciju. Piemēram, es noskaidroju, ka es esot virspusīgs cilvēks, un ar šo atziņu es esmu apmierināts. Jo...

Tagad man ir karogs rokās, un es dodos skatīties popsu — pieveikt Oskaram nominēto filmu maratonu. Kā jau katru gadu ap šo laiku. (Var jau būt, ka šī mana tradīcija nesniedzas baigi tālu atpakaļ, līdz gadsimta sākumam pilnīgi noteikti ne, bet man jau tagad patīk to saukt par tradīciju.) Jāteic, līdz nomināciju paziņošanai biju redzējis tikai dažas no sarakstā iekļautajām filmām, un līdz galam noskatījies vēl dažāk mazāk — attiecībā uz "The Tree of Life" man vēl jāsaņemas tikt tālāk par pirmajām divdesmit minūtēm. No citām nominētajām filmām esmu redzējis vēl arī "Drive" (šamiem viena nominācija par labāko skaņas montāžu (tiešām to nomināciju tā sauc latviešu valodā?)) un "Rise of the Planet of the Apes" (nominācija par labākajiem vizuālajiem efektiem (man nav milzu pārliecības par Vikipēdijā sarakstītajiem nomināciju formulējumiem, bet lai jau paliek)). Par abām pēdējām filmām pilnībā piekrītu — abas nominācijas ir pelnītas. "Drive" skaņa (jo īpaši mūzika) tiešām mani pavilka, bet "Pērtiķu planētas sākotnes" vizuālais tiešām bija nereāli reāls. Un arī piekrītu, ka neko mežonīgi daudz vairāk (citās nominācijās) tām filmām nebija ko darīt, lai gan vienubrīd pat satraucos, ka internetos manu, ka "Drive" kļūst par kulta filma, bet es tur neko tik ūber krutu nesaskatu. Whatever, piedodiet, pofig, piedodiet, lai jau.

Bet. Šodien noskatījos "Midnight in Paris". Mmm, ņam, ņam, garšīga filma. Man ļoti patika. Vudijs Alens ir foršs džeks. Tāda forša filma par rakstnieka sapni. Kur nu vēl burtiskāk. Man ļoti patika (vai! to es laikam jau teicu). Un vēl romantiska komēdija. Tieši man uz kārā zoba. :D Dažās citās filmās Vudijs Alens pats arī tēlo, bet šajā filmā jau no paša sākuma mani nepameta sajūta, ka galvenais varonis (Ovena Vilsona personā) runā tieši Vudija Alena stilā. Savukārt izskata ziņā šis te galvenais varonis man ļoti atgādināja kādu V-pils muzeja darbinieku Dzintaru. :) Bet filmā ir vēl daudzi forši aktieri (piem., Marijona Kotijāra! Un kas to būtu domājis, ka tur arī Karla Bruni! Un citi!) un vēl foršāki tēli un vēl foršākā pilsētā. Ne mirkli nešauboties, filmai dodu 9 ovenus.

( meitenes aizgriežas )

Pildu Igaunijas tautas skaitīšanas anketu, tiku līdz jautājumam "Does your household grow agricultural and horticultural products or keep farm animals, domestic fowls or bees mainly for own consumption?" (un tur tālāk piemēri, tipa, 10 truši, trīs bišu stropi, seši ogu krūmi utt.), un uzreiz atcerējos rēcīgo ainu no "Black Books", kur Bernards mēģina aizpildīt nodokļu deklarāciju.

Vēl es iedomājos, ka manis aizpildītā Vislatvijas Personības Testa Anketa droši vien aizceļojusi uz vēstures mēslaini, jo es tak tur norādīju, ka nedzīvoju Latvijā. (Nu, tipa, man neviens nesūta nekādus rezultātus, un es te dzīvoju pilnīgā neziņā. Kas es esmu?!)

Drīz ēnu diena. Varbūt pieteikties, lai atsūta man kādu armiju ar interesentiem. Hehe.

Upd. Ā, nē, neies cauri, mans novads nav sarakstā.

Ārā kaut kāds sniega armagedons. Aizslēpošu uz veikalu.

Es gan šodien* kaut ko purpināju, ka šī nav nekāda MAS diena, bet tik ilgi, pat nedēļām ilgi, vēroju frendlistē ik pa laikam uzpeldošos zināmā personības testa rezultātus, ka neizturēju un arī aizpildīju. Tagad gaidīšanas svētki.

* Juridiska atruna: "šodiena" man ilgst līdz brīdim, kad eju gulēt.

P.S. Praktiska atruna: laikam jāiet gulēt