un vēl - baumo, ka rīt Piena svētkos tas, kas plkst. 22os programmā atzīmēts kā "Viesi", būs nekas cits, kā albuma "Viegli" radošais sastāvs. kjūt, mī going.

ārprāts, paskatījos lāstefemmā, kādi koncīši ir jau ielikti manā Londonā būšanas laikā, un noteikti apsēstos, ja jau nesēdētu - KAS PAR FESTIVĀLU!

āāā, āāā, āāā. vien tādi nelieli šķēršļi, kā:
1) ir beigušās biļetes,
2) pat, ja izdotos atrast kādu, kam nopirktā biļete ir lieka, tās cena slikti ietekmētu manu budžetu,
3) viss sākas manā otrajā darba dienā, un pateikt, ka mēģinājumi sarunāt ar direktori kaut kādas darbdienu samainīšanas otrajā darba dienā izskatītos nesmuki - tas būtu par maz pateikts.

nu labi, pirmo un otro varētu mēģināt izdomāt kaut kā apiet, mistiskā kārtā dabūnot žurnālista akreditāciju, jāizdomā tik, kam rakstīt. savukārt par trešo.. hmmmmmmm, ja jau tā sieviete man liks valkāt tās Desigual panckas, tad - es domāju, viņai būtu jābūt nedaudz saprotošai darbdienu samainīšanas jautājumos, VAI NE?!!

āā, āāā. :)

ieeju Slavenajā portālā, sadaļā "Runā" šāds teksts no sūtītāja ar nosaukumu "Mana Valsts": "Izpalīdzi draugam! Aizsūti draugam Metāla Siju par brīvu! Viņam tas noderēs tilta būvniecībā."

nu neko, saraucu pieri, nodomāju, hmmmm, varbūt kāda jauna pilsoniska iniciatīva tā "Mana Valsts", kaut kādu savstarpējās palīdzības tīklu veido. noklikšķinu, kas tad tas - "Mana valsts" izrādās tik vien kā vēl viena spēlīte no "Fermu" u.tml. sērijas :(

man ļoti patīk tas, ko misjē Bažārs, vai kā nu viņu transkribē, raksta savā grāmatā "How to talk about books you haven't read" (un par ko parasti runāt ir nepieklājīgi):

"(..) the concept of nonreading is itself unclear, and so it is often hard to know whether we're lying or not when we say that we've read a book. The very question implies that we can draw a clear line between reading and not reading, while in fact many of the ways we encounter texts sit somewhere between the two. (..) To varying degrees, books we've skimmed, books we've heard about, and books we have forgotten also fall into the rich category that is non-reading."

man šķiet, ka iekšējā ziņā ļoti liela nozīme ir - izjūtu, notikumu, etc - sabalansētībai. vismaz, lai tu attīstītos kā cilvēks. un ir krīpī šeit dzīvot visu, visu, visu dzīvi, bet tad, ja labu laiku esi dzīvojis kalnos (metafora), tad pēc tam labu laiku vari dzīvot arī līdzenumā (metafora); pat vairāk - tev tas ir nepieciešams, lai iekšēji izlīmeņotos.

aizvien vairāk sāku novērtēt savu dzīves pieredzi ar dzīvošanu ārzemēs. sākotnēji to vērtēju kā intelektuālu degredāciju (un, protams, kaut kādā ziņā tas tā arī ir), tomēr esmu arī ļoti daudz ieguvusi - vispārējas pieaugšanas ziņā. un var jau, protams, sevi attīstīt tikai vienā virzienā (kalni/lejas) un tajā sasniegt vērā ņemamus rezultātus, bet - vai tas ir no svara? vai cilvēks ir laimīgāks, kad kļuvis par vienām lielām smadzenēm?

- vienas atbildes, protams, te nav un nemaz nevar būt, īpaši, ja ņem vērā, cik ļoti katra prātā citādi interpretējama kļūst doma, kas izteikta vārdos, bet atbilde, kuru esmu atradusi priekš sevis kā vispiemērotāko, ir - nē. un piedodu sev dzīvošanu uz virsmas (Kūle, haha) un cenšos visus ar to saistītos sirdsapziņas pārmetumus pēc iespējas no sevis atvairīt, lai dzīve ir tīra un nesamocīta dzīvošanas prieka pilna.

kā lai uzzina, ka kontā ieskaitīta nauda projektam? - zvana telefons, kurā laipna bankas darbiniece dedzīgi saka, ka, rekā, Implozijskundz, jums te tāda summiņa kontā, a ziniet, mums ir tādas un šitādas noguldīšanas iespējas; Implozija - nē, nē, nevajag, bankas darbiniece - nu varbūt tomēēēēr.., mums ir arī īstermiņa!

mani reāli tracina dažu centieni tikt vaļā no saviem kompleksiem uz citu noniecināšanas rēķina (pēc principa - jūtos slikti par to, ka esmu resns, tāpēc nevis nometīšu bikiņ svaru vai centīšos ar to sadzīvot, bet gan labāk postulēšu, ka tievi cilvēki ir idiņi vai tml.).

tā, vot, piemēram, viena mana nīderlandiešu paziņa - liela, figūrīga meitene, ja es būtu ļaunāka, varētu viņu aprakstīt kā "riktīgu vali". lūk, un vienā no tādām reizēm stāvam mēs bariņā pie kādas mājas (tikko beigusies Kultūras nakts, kurā mums katram bija jāprezentē sava valsts; par to man arī būtu pulka stāstāmais, tāpat kā par visu to Malaizijas epopeju kopā, bet to citreiz), uzpīpējam un triecam par šo un to. nu, un iznāk aiztriekties līdz Karaliskajām kāzām. dūdas sāk kaut ko labu teikt par Midltones kleitu, nīderlandiešu vale momentā metas starpā, tādā dzēlīgā tonī izmesdama: "yeah, yeah, the dress was okay, but too bad it was empty". jo, nu, valei, dabiski, visi tie daudzie kilīši ne tik vien riepiņā & co noguldījušies, krūtīs arī ticis. bariņa ietvaros iestājas neērts klusums - nevarētu teikt, ka mēs tur visas pārējās pavisam dēlīgas būtu bijušas, bet, nu, apmērus salīdzināt ar vali neviena neņemtos; tai pat laikā - kā lai zolīdā veidā pasaka to, ka.. nu.. fakoff, junou?

ai, vot tādas situācijas, lūk, mani besī. bet, hmmm, varbūt Fl.bija taisnība, jautājot, vai es pēc vairāku dienu nepīpošanas neesot tāda kā uzvilktāka palikusi, jāiet labāk nopirkt cigaretes :D (a tā ir taisnība, ka pēc trīs dienu nepīpēšanas sāk atjaunoties plaušas?)

Are you the Brutal Heart
Are you the Brutal Heart that I've been looking for
Cause if you're looking for love, you can look for that door
Hearts
Hearts that break the night in two
And arms that can't hold you that true

So use me
So use me

I don't mind at all
I don't mind that you only call me when you want
And Im just glad you want me at all
Hearts
And hearts that break the night in two
And arms that can't hold you that true

So use me

So use me

So are we Brutal Hearts
Are we Brutal Hearts that break the nigh in two
Because I just want this night with you

Well I don't like the man
I don't like the man that I am
I just want this night with you
Well then lets take this night from black to blue
Well then lets take this night from black to blue

So use me
So use me

gaga, festivaļčika direktore ziņo, ka pasākumu sponsorēšot arī Desigual - kas ir viens no maniem visneiecienītākajiem brendiem pasaulē - un ka viņi nodrošināšot pa kleitai katrai no darbiniecēm. tā kā nu man viņai jāsūta savs apģērbizmērs, un atpakaļceļa vairs nebūs.

nē, nu fantastika - vajadzēja jau, zin', arī tam būt tieši, TIEŠI Desigual - es jau tagad varu iedomāties sevi izskatāmies pēc bezgaumīgas jefiņas tanīs pārspīlētajās panckās, kā arī, izmantojot lauzni, lai apveltītu savu seju ar kaut ko līdzīgu smaidam par spīti tam visam. nopietni, es viņu lapā varēju atrast tikai divas kleitas, kuras es būtu ar mieru uzvilkt (šo un šo) - jo tās ir pilnīgi parastas kleitas, bet tās jau nu neizvēlēsies, jo tās nekliedz viņu zīmolam atbilstošajā nebalsī: "esmu neprātīgi stilīga un radoša jauna sieviete, un maniem vecākiem vai vīram ir pietiekami daudz naudas, lai to izgrūstu šajās mākslinieciski un oriģināli sašūtajās un saraibinātajās lupatās (par kurām daudz foršākas var atrast humpalās)". nerunājot nemaz par sirdsapziņas pārmetumiem, ka tas drausmīgais paltraks neadekvāti dārgi maksā, un šinī gadījumā nedomāt par to, ka daudz lietderīgāk būtu to naudu aizsūtīt bērniem Āfrikā, ir vienkārši neiespējami.

vot, tādas tās fīmeilu problēmas. bet - kas mūs nenogalina, tas padara mūs stiprākus, ja? :>