Silv.mani piedabūja iet šovakar uz lesbiešu un feministu pārteju, bet tikko arī izstāstīja, kā viņai savulaik gandrīz nolaupīja svaigi nomazgātu vecmāmiņas līķi; tagad tā jāsmejas, ka nevar ieiet dušā.

manas dienas paiet darba sludinājumu un konferenču apmeklēšanas piedāvājumu sijāšanā, un pārtraukumos mēs ar Silv.sevi izklaidējam ar plāniem iet izlūkos uz scientologu baznīcu. pārdieniņ apakaļ viņa bija kaut kā sākusi pētīt attiecīgo subj., un brīdī, kad viņa ar draudzeni pie Blackfairs metrīša stacijas piepeši uzskrēja tai mājai virsū, bija skaidrs, ka tā ir ZĪME, un nu nedēļas nogalē mēs iesim uz turieni (pazviegt). gribu arī aiziet uz melno katoļu baznīcu, kura esot tepat netāļi no manas Austrumlondonijas rezidences - arī par to man pastāstīja Silv.; vienurīt viņas bija tai gājušas garām ar citu drušku, atgriežoties mājās no viena reiva pārteja un joprojām esot zem MDMA; baznīcas pagalmā pie durvīm esot stāvējusi omulīga un entuziastiska nēģeriete, kura gospeliskā balsī viņām uzsaukusi: "come in, sisters, everybody's welcome!". tobrīdiņ viņas baltās poļu māsas iekšup vis negāja, jo bija prātīgi nospriedušas, ka TĀDS trips tai rītā būtu drusciņ par traku, bet nu gan mēs iesim.

un vispār ir viegls pavasaris, mana galva griežas no tā, cik ļoti es cenšos viņu atvērt vieglākai dzīves uztverei, un ļoti mīlu Neutral Milk Hotel. ap sirdi ir labi, un viss notiek.

bija sarunāts iet uz kino "Draivu" skatīties. rit minūtes, Goslings ķinītī jau nervozi ielūkojas pulkstenī, savu uzstāšanos uz ekrāna taisīdamies sākt, sirdsāķis arī tāds tramīgs gaida pabā pie metrostacijas, a tikmēr implozijs, riktīgi vainīgs par kavēšanu juzdamies, joņo pa tiem metro eskalatoriem kā traks.

nu, joņo, joņo, a te piepeši - DENGŠ, spēja sāpe kājā, tāda, ka uz priekšu tikšana jau pavisam apgrūtināta. nu ņiko, aizplosās pēdējiem spēkiem līdz metrītim, brauciena laikā mēģina kaut kā to muskuli masēt, bet figu palīdz, krampīts tāds ne pa jokam. tas vēl nebūtu nekas, ja vien - DENGŠ - tāds pats brandzinieks ar minūtes atstarpi neiemestos arī otrā kājā. dēēēm! un jāskrien taču, Goslings ar vienu kāju jau uz ekrāna!

nu neko, no metrīša kaut kā ardievuzpusēm izkāpu, bet tālāk - ne pa kam; kocīgām kājām pa peronu aizklamzojos līdz sienai, kur pieturēties; sajūta - pilnīgs vakafaks, jo krampji man visā līdzšinējā dzīvē bija gadījušies tik vienreiz, a tagad - tādi spēji, nepamatoti, ABĀS kājās un vēl brīdī, kad jāsteidzas! pakustēt uz priekšu nevar, līdzcilvēki uz perona neizpratnē lūr virsū, sirdsāķim piezvanīt nevar, jo pazemē nav zonas.

nēnu galu galā tagad es pie tās sienas vairs nestāvu (internetkonekšena jau pazemē arī nav), pēc kāda brīža tāda lēnītiņa kustētspēja atgriezās; paldies Dievam, pa īstām trepēm bija jāuzkāpj tikai viens posms, pārējais - ar eskalatoriem, un tad jau no stacijas varēja sūtīt SOS sirdsāķim, lai nāk glābt. šis sākumā nemaz ar' neticēja, domāja, ka es tik vien tā muļķojos, jo kurš on earth gan kaut ko kavē tāpēc, ka viņam metrostacijā abās kājās iemetas krampji? :) lai nu kā, kad atnāca - noticēja; čubinājām uz priekšu lēnītiņām kā internets Anglijā pēc tam, kad kaut kas ir nokačāts; pabā, lai tiktu uz otro stāvu, viņš mani mēģināja nest, bet mums abiem vienlaikus par to visu bija tā jāsmejas, tā jāsmejas, ka tas nekam nederēja.

bet vakars bija ļoti foršs, un es tagad zinu, kā jūtas invalīdi. Goslings lai pagaida līdz citai reizei; kaut gan - nafig man kino, kad jau dzīve pati mani ar savām pigorīgajām situācijām pietiekami izklaidē. trū storī.

mēģinājumos sakārtot dienas režīmu izlēmu šonakt/dien veikt miega deprivācijas aktu (t.i., gulēt nemaz neaiziet). tagad tad nu sēžu gultā, skatos filmas priekš darba un skaļi ķiķinu. nabaga mani ukraiņu kaimiņi (te šobrīd ir vēl tikai astoņi no rīta).

then again.. pēc tam, kad pie manis pa nakti palika mans intērneta stalkēris (uz grīdas, nekur citur), viņš apgalvoja, ka esot ķiķinājusi arī miegā. tā kā lielas starpības jau nav.

khh, veikals, kurā es atradu savu ideālo sarkano kleitu, sevi reklamē šādi:
"There will be the occasional piece of entertainment in the form of Burlesque superstars and Circus supreme".

vakar ilgi nevarēju aizmigt; kad beidzot aizmigu, sapnī redzēju, ka mums būvējas lav-afērs ar Tomu Jorku. smieklīgi.

un tad nu vienreiz tā -

ejam mēs ar sīko pa Oksfordstrītu, pienāk tūristsieviete, ekskjūzmī, eksjūzmī. atrotu jau piedurknes ceļa rādīšanai, bet tad izrādās, ka viņa grib zināt nevis, kā nokļūt līdz Koventgārdenai vai Soho, bet gann..

- could you tell me where do i go to see the snow?
- the snow?
- yeah, i want to take a picture of it.
- ...

jāpiebilst, ārā grādi kādi desmit plusā. what do you say - ejiet tur, pa šito ielu, pie luksofora griezieties pa kreisi? :)

alrighty-right. soma jau bija nosvērta, viss sapakots līdz pat matu ruļļiem, bet atlika savienoties alkoholam ar draudziņunisonu, kad jau rīt agri no rīta nekur nelidoju un palieku šeit vēl vairāk kā nedēļu.

vājš raksturs, sadodīts! :)

tikko ietagoju feisbukā vienā bildē savu feisbukdraudziņu Valdi Dombrovski, tagad smaidu bārdā. pieaugusi laikam nekļūšu nekad.