uzskatu, ka šis ir vislabākais veids, kā piebeigt savu cibošanas epopeju, khh :)
mjū: instrumenti - apēst tevi
starp citu, biju bišķi pacentusies pasargāt savu informācijas telpu referenduma tēmiņas; manuprāt, ja uz lietām skatās nedaudz distancēti, skats ir skaidrāks, asinis mierīgi turpina ritēt neuzvārījušās un savas izvēles var veikt aukstasinīgi racionālā manierē (nevis kā, piem., mans (latviešu) paziņa, kuru viss tas bardaks bija tā novedis, ka šis ievilka krustiņu pie "PAR" un pierakstīja klāt "sitiet latviešus":) ). tagad esmu pilnvērtīgi atgriezusies pie internetiem (tai skaitā - izlasījusi pasenu Lindermana bloga ieraksta tulkojumu un atkarinājusi žokli) un nospriedusi, ka labākais, ko varu izdarīt, ir iepostēt šeit kādu bildīti. sacīts - darīts.
no šejienes: http://www.guardian.co.uk/world/2012/feb/0
"Mani sauc Anita – es esmu Jūsu Virsmāte."
/http://www.stumbleupon.com/su/2ztc3e/ca