bueh. veidojot nākamā fesķika programmu, mums te darba djūtijos ietilpst arī visu iesniegto filmu skatīšanās. a tur, dievam žēl, lielākā tiesa ir sūdi, pa kādai normālai filmai reti gadās. un filmu žanru spektrs arī visplašākais.

nēnu un tad tikko beidzu skatīties vienu filmu par džeku-naktssargu, kam mazais brālītis ir pilnīgs rītards, kurš jābaro un jāmazgā, tēvs tik dzer un lamājas, ar māti vispār nezin, kas noticis. viņam ir kaut kāda netaisna apsūdzība par miesasbojājumu nodarīšanu vienam džekam, un tur tagad jāmaksā milzu kompensācija, lai iztiktu bez tiesas. tad vēl naktssargdžekam ir veselības problēmas, galva sāp un whatnot, visas sievietes viņu atraida, tikai viena tāda veca ne pa tēmu gadījās, kas viņam mašīnā piepeši nolēma, atvainojos, atsūkāt, bet pat tas viss beidzās ar to, ka džeks sāka vemt (jo viņam tās veselībsproblēmas). un filma ir ļoti lēna un MELNBALTA, un džekam no tās visas situācijas nav, kur sprukt, un tad vēl beigās viņu atlaiž no darba! āāā! un tad viņš nošauj supermārketa pārdevēju par to, ka viņa neļāva viņam par kolu un sviestmaizi samaksāt ar karti, jo tur minimālā summa ir desmit eiro, un tā nu viņš paliek bez kolas un, ārpusē ēdot sviestmaizi, piepeši saņemas, aiziet atpakaļ un - BENG BENG, and you are dead, pārdevēja! āāā!

..tādas filmas skatoties, nekur es no tā depresņaka nesprukšu. no otras puses, koncentrējoties uz pozitīvo, tas džeks vairākas reizes filmā gāja dušā, kur mēs varam novērtēt viņa skaisti spalvaino torsu, kā arī karaokē viņš sadzēries dzied Oči čornije! būdams KATALĀNIS, hahā!.. ..mēh, nē, man tomēr nesanāca koncentrēties uz pozitīvo. rīt labāk pārmetīšos uz Ž kategorijas spāņu komēdijām ar jokiem ar tortēm sejās. jā, jāskatās man šeit ir viss.

un tad nu vienreiz tā -

ejam mēs ar sīko pa Oksfordstrītu, pienāk tūristsieviete, ekskjūzmī, eksjūzmī. atrotu jau piedurknes ceļa rādīšanai, bet tad izrādās, ka viņa grib zināt nevis, kā nokļūt līdz Koventgārdenai vai Soho, bet gann..

- could you tell me where do i go to see the snow?
- the snow?
- yeah, i want to take a picture of it.
- ...

jāpiebilst, ārā grādi kādi desmit plusā. what do you say - ejiet tur, pa šito ielu, pie luksofora griezieties pa kreisi? :)

saka jau, ka Londonā esot pilns latviešu, bet realitātē es to pārāk bieži neizjūtu. ir gan dažas epizodes, kad dzirdu cilvēkus latviski runājam, tad parasti iepazīstos un paklausos viņu stāstus par situāciju celtniecībā un tamlīdzīgi. tomēr, tā kā cilvēki parasti paši ar sevi nesarunājas un uz pieres izcelsmi neuzraksta, cilvēkus, kuri pastaigājas vieni, ir grūti identificēt kā savus tautiešus. un tad aizmirstas, cik mūsu te ir daudz.

līdz brīdim, kad, interneta kafejnīcā ielogojoties skaipā, pamanu, ka iepriekšējais lietotājvārds ir bijis "caurule1".

bet vispār sēžam ar An.viņas gultā un strādājam, klausamies Bonu Iveru un pašironiski smejamies par savām dzīvēm. man starp krūtīm ir ābola serde, un An.tik smejas un mana iepriekšējā ieraksta sakarā saka, ka, nē, implozij, veca tu nebūsi vēl ilgi. un man likās, ka vecums nu pilnīgi nav to lietu sarakstā, no kā es baidītos. bet laikam jau tas arī nav vecums, bet gan potenciāla nerealizēšana, dzīves neizdzīvošana, no kā es baidos.

labi, back to vorkī vork. uz mani ir pārlikuši arī visus pienākumus, kas saistīti ar presi, un es darbā vai krītu no kājām; bet vakarā, izejot no kinoteātra, mēs ar direktori, kura strādā vēl vairāk, saprotoši saskatāmies un apskaujamies. un tas to visu atsver, jo mēs zinām, kāpēc mēs to visu darām. un - jā, tad ir silti ap sirdi n shit.

An.: "ko tu domā par "X-Factor" šovu?" /neļaujot man atbildēt,/ "man tas līdzinās sengrieķu traģēdijai."

viņa tiešām ir lieliska un one-of-a-kind, bet to nemaz tā nevar izstāstīt.

šodienas tematiskais: "eu, a, lai ietu uz revolūciju, man vispirms jāieiet dušā!"

lieliski. ieeju zooveikalā, nostājos pie kases un gaidu savu kārtu. tikmēr, dabiski, aces, laiku nosizdamas, riņķo apkārt, līdz aizriņķo līdz uz letes noliktajam suņu kārumiņam.. ar uzrakstu "PENIS". es tāda - wtf:), pabolos vēl vairākas reizes, vai pareizi izlasīju, apsveru, vai kādā valodā tas nevarētu nozīmēt vēl ko citu, nospriežu, ka diez nu vai, un nolemju "kārumiņu" papētīt tuvāk. objekts tāds sažuvis, riktīgi yucky paskata (blakus bija arī kārumiņš "TESMENIS", taču tam nebija iespēju izskatīties TIK yucky, jo tas bija sagriezts mazos gabaliņos). uz paciņas nebija rakstīts, kuru dzīvnieku (?..) viņi šitā apstrādājuši, tā kā tiek nolemts, ka jāvēršas pie pārdevējas.

impl.: "sakiet, lūdzu, no kura dzīvnieka ir..šis?"
pārd.: "tas ir penis. sunīšiem. viņiem ļoti patīk."

...āā. nu okei :)

..un tā nu savu šīvakara sliktas kvalitātes šķiņķi jeb spamu gribu nobeigt ar to, ka izvirzu hipotēzi, ka man ir vislieliskākais kaķis visumā. bolās uz mani savām lielām acēm, uz dīvānatzveltnes guļot, tad izstiepj pakaļķepas kā iz kādas Havajsalu ceļojumu reklāmas un vienu no acēm PIEMIEDZ. es esmu naturāli pa grīdu izplūdusi, divreiz.

sazvanījos ar sencīti, prasu, ko šiem atvest no Espaņjas. sencītis tik atkratās, sak', neko, neko, savukārt mātes kundze fonā dzirdama šim pār plecu bļaujot, lai atvedot manu katalāņu bij.brūtg., kurš taču "implozijai pašai tā ne visai paticis" - jo māte ar viņu varēšot parunāt par puķkopību.

:). mātes..

BUAAAAHAHAHA! - vot, dzīve. aizgāju papildināt spēkucīšus pētnieciskiņā materiāleļa rakstīšanai (kā visiem labi saprotams, tā kā tādos nevar izmantot dahuja deminutīvus, es šeit tos lieku lietā ar dubultu sparu) uz piemājas Dabl Kofī, nu neko, ieeju, apsēžos, - a ko es dzirdu? - nuja, taisni pie blakus galdiņa apsēdušies divi spāņūzīši un ļoti sparīgi sarunājas. sākumā domāju, moš aiziet pievienoties viņu galdiņam (Spānijā tas būtu augstākajā mērā normāli) papraktizēt valodiņu, abet tur jau nāca meitene-meņūnesēja, un labi vien bija, JO - izrādījās, ka spāņūzīši tik entuziastiski apspriež to, kamā klausīties ir visinteresantāk - dūdiņas, protams. ahahā. nu neko, sēžu, ar pusausi klausos, cenšos nesmaidīt, gygy, un tur tik gāja vaļā - tā - šitāda, tā, savukārt, - šitāda. meitenes vispār te esot ļoti smukas (mūsu džeki ar' tika pieminēti, lai gan, jāatzīst, tiem tika atvēlēta visai niecīga loma šajā sarunā - vien līdzjūtīgs "njāā.." :) ); dabūju arī zināt, ka es esot dūdiņa, ar ko vienam no viņiem noteikti atrastos, par ko parunāt (es DOMĀJU GAN, rofl, jo es tak runāju spāniski). jāpiezīmē, ka saruna bija izteikti funkcionāla rakstura; cik noprotams, viņi jau iepriekšējās dienas bija padzīvojušies pa naktsklubiem, meitenes copēdami (gan ar veiksmēm, gan neveiksmēm), un nu stratēģiski apsprieda kafejnīcas kontingentu, meklējot šīvakara potenciālās "upures". šai sakarā, ja pareizi sapratu (nebija viegli, jo visas dūdiņas tika pieminētas, izmantojot vietniekvārdu "šitā" un rokas vēzienu attiecīgajā virzienā, bet pusacs skatīšanās tehnika ir reizēm maldīga), par mani tika nospriests, es esot meitene mīlēšanai, nevis vienai naktij (pieņemu, ka uz šīm domām viņus varēja vedināt mans mājas džempera stila autfits pretstatā kontingenta vairākuma lakotajiem špiļkzābakiem un visam no tā izrietošā, bet nu labi), savukārt vienai promejošai iespīlētai krievu dūdiņai, par kuru tika nospriests pretējais, viens no spāņūzīšiem metās pakaļ, "mei ai 'ev jõr telepoun namber" vaicādams, hahaha. telepounu viņš nekādu nedabūja, un pēc tam pie galdiņa tika atzīmēts, ka meitenes šeit esot "agresīvas", savukārt, kad devos prom es, cik sapratu, notika vēl ātrā apspriede, kā rīkoties, tomēr beigu beigās telepounu tomēr man nepaprasīja. nebūtar' devus', gan arī jāatzīst, tomēr bikiņ žēl, jo būtu varējusi pa espaņski šim atbildēt, prikols būtu. nu jā, bet paprasīt man neko nepaprasīja, tā kā es tagad esmu jau apakaļ mājās rakstīt savu fakin' pētnieciskiņo materiāleli griezt vēnas, jo es, redz', neesmu pietiekoši smukiņa! :[[