meh! tikko uzzināju par Wilderness festivālu - cilvēki ar teltīm brauc uz kaut kādu parku, kur visu vīkendu piedalās visdažādākajos vorkšopos, klausās iedvesmojošos dažādu jomu profesionāļos, skatās teātrizrādes, klausās dzejas lasījumus etc, etc. mājslapiņu apskatot, konstatēju, ka tur ir arī mjūziksadaļa, kuras ietvaros uzstāsies Spiritualized (jīhā!) un Wilco! very tempted, vienvārdsakot.

nākošais solis: izčekot cenas; lētākā adult weekend pass - 129 mārciņas, ar booking un transaction fee kopā sanāk 146 mārciņas. nākošais solis: izčekot atrašanās vietu; pasākums ies vaļā frickin ellē vellam uz ragiem netālu no ČARLBURIJAS, kas ir miests nekurienē un pavisam noteikti tālu no manas šībrīža dzīvesvietas. tātad vēl arī transports, telts būtu jāpērk un tur arī kaut kas jāēd. 250 mārciņas minimums. fakin hell, kā teiktu mans kaitinošais ukraiņu dzīvokļbiedrs!

viss, pēdējais brīdis sākt pelnīt lielo piķi; man gribas varbūt elitāras, bet jēgpilnas izklaides.

bet pagaidām - pabeigšu ēst savus pelmeņus un iešu uz Annas Frankas dienasgrāmatas izstādi, kura man te ir ar kājām aizejamā attālumā un par velti, kā arī neprasa telts iegādi. nu jā.

kad vien izlemju par labu miega deprivācijai, visu rīta cēlienu nostrādāju tik efektīvi, ka pati sev aplaudētu, nebūtu rokas aizņemtas.

bueh. veidojot nākamā fesķika programmu, mums te darba djūtijos ietilpst arī visu iesniegto filmu skatīšanās. a tur, dievam žēl, lielākā tiesa ir sūdi, pa kādai normālai filmai reti gadās. un filmu žanru spektrs arī visplašākais.

nēnu un tad tikko beidzu skatīties vienu filmu par džeku-naktssargu, kam mazais brālītis ir pilnīgs rītards, kurš jābaro un jāmazgā, tēvs tik dzer un lamājas, ar māti vispār nezin, kas noticis. viņam ir kaut kāda netaisna apsūdzība par miesasbojājumu nodarīšanu vienam džekam, un tur tagad jāmaksā milzu kompensācija, lai iztiktu bez tiesas. tad vēl naktssargdžekam ir veselības problēmas, galva sāp un whatnot, visas sievietes viņu atraida, tikai viena tāda veca ne pa tēmu gadījās, kas viņam mašīnā piepeši nolēma, atvainojos, atsūkāt, bet pat tas viss beidzās ar to, ka džeks sāka vemt (jo viņam tās veselībsproblēmas). un filma ir ļoti lēna un MELNBALTA, un džekam no tās visas situācijas nav, kur sprukt, un tad vēl beigās viņu atlaiž no darba! āāā! un tad viņš nošauj supermārketa pārdevēju par to, ka viņa neļāva viņam par kolu un sviestmaizi samaksāt ar karti, jo tur minimālā summa ir desmit eiro, un tā nu viņš paliek bez kolas un, ārpusē ēdot sviestmaizi, piepeši saņemas, aiziet atpakaļ un - BENG BENG, and you are dead, pārdevēja! āāā!

..tādas filmas skatoties, nekur es no tā depresņaka nesprukšu. no otras puses, koncentrējoties uz pozitīvo, tas džeks vairākas reizes filmā gāja dušā, kur mēs varam novērtēt viņa skaisti spalvaino torsu, kā arī karaokē viņš sadzēries dzied Oči čornije! būdams KATALĀNIS, hahā!.. ..mēh, nē, man tomēr nesanāca koncentrēties uz pozitīvo. rīt labāk pārmetīšos uz Ž kategorijas spāņu komēdijām ar jokiem ar tortēm sejās. jā, jāskatās man šeit ir viss.

smieklīgi - esmu tā pārstrādājusies, ka sponsoru izpētes materiālos jau sāku iekļaut jokus.

tulkojot subtitrus vienai spāņu filmai, teju visu laiku nākas likt izsaukuma zīmes teikuma beigās. man tas dikti riebjas, bet - ko lai dara, ka spāņiem ir tāds runasveids? kontekstā tas iederas dabiski.

un vispār filma baigi foršā. līdz šim nebija sanācis neko redzēt no spāņu ironiskā traģikomēdijmeistara Berlangas; tad nu tagad sanāk uz pilnu klapi, un pat prasās pēc vēl.

bet vispār sēžam ar An.viņas gultā un strādājam, klausamies Bonu Iveru un pašironiski smejamies par savām dzīvēm. man starp krūtīm ir ābola serde, un An.tik smejas un mana iepriekšējā ieraksta sakarā saka, ka, nē, implozij, veca tu nebūsi vēl ilgi. un man likās, ka vecums nu pilnīgi nav to lietu sarakstā, no kā es baidītos. bet laikam jau tas arī nav vecums, bet gan potenciāla nerealizēšana, dzīves neizdzīvošana, no kā es baidos.

labi, back to vorkī vork. uz mani ir pārlikuši arī visus pienākumus, kas saistīti ar presi, un es darbā vai krītu no kājām; bet vakarā, izejot no kinoteātra, mēs ar direktori, kura strādā vēl vairāk, saprotoši saskatāmies un apskaujamies. un tas to visu atsver, jo mēs zinām, kāpēc mēs to visu darām. un - jā, tad ir silti ap sirdi n shit.

redzot darbu listi, ko šonakt vēl jāpabeidz, un apzinoties, ka rīt obligāti jāceļas velnsviņzincikos, šķiet, beidzot pienācis laiks izmantot R.reiz ieteikto piecelšanās tehniku. telefons ar ieslēgtu vibrozvanu jāieliek šķīvītī ar monētām; rezultātā modinātāja skaņa esot kā no elles.

pēdējā nedēļa pirms festivāla, hurray.

man ļoti patīk šis darbs, ko te daru, un šī kompānija vispār :) vakar, piem., bija runāts satikties Koventgārdenā ar vienu kolēgu, kura man nodos festivāla filmas, ko noskatīties. kā tas izvērsās - pēc filmu pieņemšanas/nodošanas akta Pat.pavēstīja, ka šovakar tur notiekot kaut kāds Vogue fešn pasākums, kur visādos fešn ūķīšos dodot dzērienus un uzkodas par brīvu, un ka, davai, ejam. labi, gājām arī, un sākotnēji atturīgi čomiskā komunikācija, kāda jau tā ir starp cilvēkiem, kuri tikko iepazinušies, izvērsās ļoti foršā kontaktā, kas, tā vien rādās, tālāk izvērsīsies sirsnīgā draudzībā. izstāstījām viena otrai savus dzīvesstāstus un izdzērām ļoti daudz šampanieša (un apēdām daudz tapu); Pat.ir ļoti jauka spāņu meitene, kura strādā vienā iņģī kinoteātrī, un tagad varu iet tur bez maksas iet skatīties visādus ārthausus - profit! ierados mājās ar autobusu no Brikstonas, joprojām drusku štimī, An.jau smējās, kāds foršs darbs mums, "māksliniekiem". par to man viņai sanāca netīšām drusku atriebties, noskatoties "Show me you genitals" dziesmu uz viņas parlamentārā datora, no kura historija šitais nekādi negribēja izdzēsties. ai, smieklīgi, vienvārdsakot.

un šodien pamodos vēlu, e-pastā jau bija atlīgojuši vairāki meili no direktores ar piezīmi "urgent" tematā; visa diena pavadīta, kārtojot distribution listes, un tagad, tā kā piepeši uzkārusies vienošanās ar izplatīšanas kompāniju un viena filma palikusi bez angļu subtitriem, šovakar priekšā stāv vēl 20 lappušu teksta tulkošana no spāņu valodas. frājdei, frājdei, lololol. un tulkot jau man ļoti patīk, ja vien lieta nebūtu tāda, ka jātulko ir no ieskanēta scenārija no 60. gadiem, kurā brīžam nevar neko salasīt.

bet skudras nepadodas, tāteikt, un active mode - on. tikmēr lejā, dzīvojamā istabā, guļ Pija, kura atgūstas no krūšu palielināšanas operācijas un tauku atsūkšanas; mjā, dzīve šeit ir viens vienīgs cirks.

eju cauri festivāla programmas filmu anotācijām. kā jau varēja gaidīt, teju visās filmās ir kaut kas iepīts par seksu, haha. ek, spāņi :)

pffffhhh, saņēmu ziņu no direktores, ka viņa patlaban esot ITĀLIJĀ un atpakaļ būšot vien 10. septembrī. meanwhile es varot "just get familiarised with the programme etc". bleh, wtf is THAT?! nēnuprotams, it kā jau varētu līksmot, ka man vēl ir 10 dienas, kurās neko nopietnu nedarīt, bet man tiešām gribas strādāt, jo citādi es izjūtu baigo degradāciju. un es te biju sataisījusies pirmajos mēnešos ļoti aktīvi strādāt, lai vēlāk būtu brīvāks un varētu sapelnīt papildus piķīti, pasniedzot spāņvalodu, a tagad viss karājas kaut kādā gaisā un nekonkrētībā, un grūti saprast, ar ko (laikiem, naudām) rēķināties. bez maz jāuzprasās uz vēl dažām haltūrām no mājām, bet to taču es varētu darīt arī no Rīgas. meh, KATALĀŅI.

un tad vēl es svārstos starp palikšanu šajā miteklī vēl mēnesi vs. pārvākšanos uz istabu tuvāk centram jau tagad. no vienas puses, palikšana šeit būtu drusku lētāka (kaut gan, pieskaitot transporta izmaksas, atšķirība nav nemaz TIK liela) un vienkāršāka, bez tam varētu sagaidīt savu draudzenīti atbraucam no Latvijas, kā arī, iespējams, pēc tam pārvākties uz citu dzīvokli kopā ar viņu. no otras, doma par dzīvošanu vēl vienu mēnesi šeit, ellē vellam uz ragiem a.k.a. Stretamhilā, man diez ko nepatīk, un kad jau man īsti šeit nav, ko darīt, līdz pašam 10.ajam, tad tās vismaz būtu kaut kādas pārmaiņas, bez tam, pārvākšanās oktobra sākumā varētu būt kudiš sarežģītāka, ņemot vērā, ka tieši tad festivāls ies vaļā vislielākajā no spariem. no pirmās puses atkal, man tiešām gribētos dzīvot ar An., jo viņa ir īsts enerģētisks mīļumiņš, un pēdējos gadus, kopš viņa dzīvo UK, mums maz ir sanācis būt kopā. hmmm, saka implozija un beidz savu domāšanu rakstveidā (starp citu, tas ļoti palīdz sakārtot haotiskas domas, tā kā pāārdon visiem, kuriem šis ir jālasa pret savu gribu (bet vienmēr tak jau var atfrendoties)). cheers :>