bet vispār sēžam ar An.viņas gultā un strādājam, klausamies Bonu Iveru un pašironiski smejamies par savām dzīvēm. man starp krūtīm ir ābola serde, un An.tik smejas un mana iepriekšējā ieraksta sakarā saka, ka, nē, implozij, veca tu nebūsi vēl ilgi. un man likās, ka vecums nu pilnīgi nav to lietu sarakstā, no kā es baidītos. bet laikam jau tas arī nav vecums, bet gan potenciāla nerealizēšana, dzīves neizdzīvošana, no kā es baidos.

labi, back to vorkī vork. uz mani ir pārlikuši arī visus pienākumus, kas saistīti ar presi, un es darbā vai krītu no kājām; bet vakarā, izejot no kinoteātra, mēs ar direktori, kura strādā vēl vairāk, saprotoši saskatāmies un apskaujamies. un tas to visu atsver, jo mēs zinām, kāpēc mēs to visu darām. un - jā, tad ir silti ap sirdi n shit.