dienas ir izvērsušās dzīvokļa medībās; patlabanējais potenciālais upuris nav tas vislieliskākais pasaulē, toties lēts un viegli no visurkurienes sasniedzams.

An.feini aprakstīja foršos Londonas rajonus, pielīdzinot tos iņģī ballītes meklējumiem Rīgā: dzīvot Kamdenā būtu tas pats, kas iet uz "Depo" (t.i., tur to varēja meklēt gadus desmit atpakaļ), dzīvot Šordičā/Brikleinā būtu tas pats, kas iet uz "Pulkvedi", savukārt dzīvot Stoukņūingtonā būtu tas pats, kas iet uz "Nabaklabu".

"Nabaklabā" mums dzīvot nesanāks, tomēr uz turieni viegli varēsim aizbraukt. fingers crossed, lai upuris rīt veiksmīgi nomedās saimnieka atsūtīta apstiprinājuma izskatā.

bet vispār sēžam ar An.viņas gultā un strādājam, klausamies Bonu Iveru un pašironiski smejamies par savām dzīvēm. man starp krūtīm ir ābola serde, un An.tik smejas un mana iepriekšējā ieraksta sakarā saka, ka, nē, implozij, veca tu nebūsi vēl ilgi. un man likās, ka vecums nu pilnīgi nav to lietu sarakstā, no kā es baidītos. bet laikam jau tas arī nav vecums, bet gan potenciāla nerealizēšana, dzīves neizdzīvošana, no kā es baidos.

labi, back to vorkī vork. uz mani ir pārlikuši arī visus pienākumus, kas saistīti ar presi, un es darbā vai krītu no kājām; bet vakarā, izejot no kinoteātra, mēs ar direktori, kura strādā vēl vairāk, saprotoši saskatāmies un apskaujamies. un tas to visu atsver, jo mēs zinām, kāpēc mēs to visu darām. un - jā, tad ir silti ap sirdi n shit.

An.: "ko tu domā par "X-Factor" šovu?" /neļaujot man atbildēt,/ "man tas līdzinās sengrieķu traģēdijai."

viņa tiešām ir lieliska un one-of-a-kind, bet to nemaz tā nevar izstāstīt.

man tas spāņu filmas scenārijs nadajel, rīt no rīta braucam pie draugiem uz Birmingemu uz ballīti, kurai dresskods ir "Holivudas glamūrs", HAHA, tad nu tagad sēžam ar An.gultā, domājam, ko vilkt, ņirgājamies viena par otras izvēlēm, klausāmies grupas "Fūgotāji" lielisko skaņdarbu "Ahilleja papēdis", kā arī grupas "Jūdas graši" skaņdarbu "Rīt" un ļoti smejamies. ai. mirklīšu romantika.

pffffhhh, saņēmu ziņu no direktores, ka viņa patlaban esot ITĀLIJĀ un atpakaļ būšot vien 10. septembrī. meanwhile es varot "just get familiarised with the programme etc". bleh, wtf is THAT?! nēnuprotams, it kā jau varētu līksmot, ka man vēl ir 10 dienas, kurās neko nopietnu nedarīt, bet man tiešām gribas strādāt, jo citādi es izjūtu baigo degradāciju. un es te biju sataisījusies pirmajos mēnešos ļoti aktīvi strādāt, lai vēlāk būtu brīvāks un varētu sapelnīt papildus piķīti, pasniedzot spāņvalodu, a tagad viss karājas kaut kādā gaisā un nekonkrētībā, un grūti saprast, ar ko (laikiem, naudām) rēķināties. bez maz jāuzprasās uz vēl dažām haltūrām no mājām, bet to taču es varētu darīt arī no Rīgas. meh, KATALĀŅI.

un tad vēl es svārstos starp palikšanu šajā miteklī vēl mēnesi vs. pārvākšanos uz istabu tuvāk centram jau tagad. no vienas puses, palikšana šeit būtu drusku lētāka (kaut gan, pieskaitot transporta izmaksas, atšķirība nav nemaz TIK liela) un vienkāršāka, bez tam varētu sagaidīt savu draudzenīti atbraucam no Latvijas, kā arī, iespējams, pēc tam pārvākties uz citu dzīvokli kopā ar viņu. no otras, doma par dzīvošanu vēl vienu mēnesi šeit, ellē vellam uz ragiem a.k.a. Stretamhilā, man diez ko nepatīk, un kad jau man īsti šeit nav, ko darīt, līdz pašam 10.ajam, tad tās vismaz būtu kaut kādas pārmaiņas, bez tam, pārvākšanās oktobra sākumā varētu būt kudiš sarežģītāka, ņemot vērā, ka tieši tad festivāls ies vaļā vislielākajā no spariem. no pirmās puses atkal, man tiešām gribētos dzīvot ar An., jo viņa ir īsts enerģētisks mīļumiņš, un pēdējos gadus, kopš viņa dzīvo UK, mums maz ir sanācis būt kopā. hmmm, saka implozija un beidz savu domāšanu rakstveidā (starp citu, tas ļoti palīdz sakārtot haotiskas domas, tā kā pāārdon visiem, kuriem šis ir jālasa pret savu gribu (bet vienmēr tak jau var atfrendoties)). cheers :>