saka jau, ka Londonā esot pilns latviešu, bet realitātē es to pārāk bieži neizjūtu. ir gan dažas epizodes, kad dzirdu cilvēkus latviski runājam, tad parasti iepazīstos un paklausos viņu stāstus par situāciju celtniecībā un tamlīdzīgi. tomēr, tā kā cilvēki parasti paši ar sevi nesarunājas un uz pieres izcelsmi neuzraksta, cilvēkus, kuri pastaigājas vieni, ir grūti identificēt kā savus tautiešus. un tad aizmirstas, cik mūsu te ir daudz.

līdz brīdim, kad, interneta kafejnīcā ielogojoties skaipā, pamanu, ka iepriekšējais lietotājvārds ir bijis "caurule1".