pēc vakardienas pasēdēšanas manmājā, šķiet, kaut kas nav riktīgi, un kaut kas vakar būs noticis. pasēdējām, padzērāmies, aizgājām padejot. diezgan drīz visu gan slēdza, un izklīdām pa mājām. viss it kā normāli, bet šodien dzīvokļbiedri - allaž tik laipnie un pieklājīgie ukraiņi - piepeši ir dikti izvairīgi, nezina, kur likt acis, un nereaģē uz klauvējieniem, kad eju piedāvāt donutus. watafak?! kā arī vēl viena mistērija ir tāda, ka skaidri atceros, ka gulēt aizgāju bez drēbēm, bet pamodos apakšveļā - pie tam CITĀ nekā iepriekšējā vakarā. kā līdz tam ir nonākts, es neatceros, bet ļoti ceru, ka abas lietas nav kaut kādā veidā saistītas.

vakar smiekliigi. seezhu, rakaajos pa dziivoklju sludinaajumiem, piepeshi tiek iepostots viens njemams. suutu entuziastisku iiszinju - taa un taa, interese par istabu ir, kad varu naakt apskatiities. atbilde pienaak nekaveejoties: ¨R u Asian? Coz my landlord prefer Asian¨. un taa. uzjautaaju veel, vai tur visi paareejie dziivokljbiedri arii no Aazijas, - ¨yes. sorry¨.

pirmaa reize, kad tieku diskrimineeta savas rases deelj!! :)

dienu dullajā skrējienā wtf faktors neļauj par sevi aizmirst - ieeju feisbukā, un kas tur? uzaicinājums draudzēties no paša Valda Dombrovska! es nesaprotu, KAS TE TAGAD NOTIEK?!

redzot darbu listi, ko šonakt vēl jāpabeidz, un apzinoties, ka rīt obligāti jāceļas velnsviņzincikos, šķiet, beidzot pienācis laiks izmantot R.reiz ieteikto piecelšanās tehniku. telefons ar ieslēgtu vibrozvanu jāieliek šķīvītī ar monētām; rezultātā modinātāja skaņa esot kā no elles.

pēdējā nedēļa pirms festivāla, hurray.

buahaha, vatafak, iegāju pēc ilgiem laikiem savā IMDB kontā, apskatījos kaut ko pie iestatījumiem un nonācu pie sadaļas, kur var ievadīt jautājumu gadījumiem, ja aizmirstas parole. un tā sadaļa man tur izskatījās šitā:

Question: kas ir mazs, zaljsh un leekaa?
Answer: citplaneetietis diskoteekaa

..kas, es tiešām būtu bijusi zem grādiem, šito ievadot? :)

nu un tad šodien, savukārt, pigors bija tāds: priekšpusdienā ieskrēju uz stundiņu Viktorijas un Alberta muzejā vēl neapskatītās zāles papētīti (oī, kā man patīk tas muzejs, oī). neko, kārtīgi stāvēju, lasīju par dažādu islama mākslas novirzienu atšķirībām un veicu pierakstus blociņā - viss bijušās kuļķurs studentītes labākajās tradīcijās. te piepeši pienāca kāds kungs, kurš kaut kā neveikli centās uzsākt sarunu un noskaidrot, no kurienes esmu, bet ārpus šīs svarīgās informācijas iegūšanas saruna diez ko neturpinājās, un es netraucēti turpināju lasīt par fatimīdiem un ilkhanīdiem, vai kā nu viņus transkribē. paiet brītiņš - kungs ir atkal klāt: vai es negribot kafiju, blablabla, bet kafiju es negribēju, un atpakaļ pie fatimīdiem.

neko. nodzīvojos tur vēl kādu pusstundiņu, eju ārā, skatos - kāds mani tur jau gaida un māj; izrādās, tas ir atkal tas svešais kungs ar saviem kapijspiedāvājumiem, bet šoreizīt prasa arī, vai es negribot taisīt "some modelling" un vai tad man neesot iepriekšējas pieredzes. nu ir bišķiņ, saku es, bet kas tas ir par modelingu, ko viņš piedāvā. kungs: ā, nu tas ir tāds interesants projekts, bet tur vajag nopietni aprunāties, ejam dzert kafiju, ejam dzert kafiju. izslāpusi joprojām nejutos, bet tomēr kopīgi pagājāmies metrostacijas virzienā. kungs tāds ļoti medusmēlīte, tā vien klārēja, kāda es ārkārtīgi pievilcīga un talantīga esot, un inteliģenta, "bet tas nekas, jo tas ir AVANGARDA projekts". long story short, sausais atlikums sanāca tāds, ka "interesantais avangarda projekts" esot "private show" vienam bagātam vīram hotelī, laba samaksa un konfidencialitāte, etc. paga, WHAT THE FUCK???!

atgāzu galvu un nosmējos, pateicu, ka esmu trakoti aizņemta, kā arī savu ķermeni peļņai neizmantoju; bet jautājums WHAT THE FUCK joprojām ir atklāts. piebildīsim, ka iepriekš man bija bijusi darbā sanāksme, līdz ar to izskatījos pat atturīgi lietišķi - nu, varbūt ar nelielu sievišķīguma piesitienu piegulošas kleitiņas izskatā, bet pilnīgi nekā piedauzīga. izmisusi vai badā arī, pieņemu, neizskatos, un, paklau, kas tā vispār par modi - vervēt prostitūtas muzeja islama mākslas nodaļā?! neko sev "avangarda mākslas projektiņš".. :)

nnnnu, bet uztversim to kā komplimentu manai jaunajai lietišķajai žaketītei, HAHAHA. ai, dzīve, paskatīsimies, kādus jaunus pigorus nesīsi rīt.

man ļoti patīk šis darbs, ko te daru, un šī kompānija vispār :) vakar, piem., bija runāts satikties Koventgārdenā ar vienu kolēgu, kura man nodos festivāla filmas, ko noskatīties. kā tas izvērsās - pēc filmu pieņemšanas/nodošanas akta Pat.pavēstīja, ka šovakar tur notiekot kaut kāds Vogue fešn pasākums, kur visādos fešn ūķīšos dodot dzērienus un uzkodas par brīvu, un ka, davai, ejam. labi, gājām arī, un sākotnēji atturīgi čomiskā komunikācija, kāda jau tā ir starp cilvēkiem, kuri tikko iepazinušies, izvērsās ļoti foršā kontaktā, kas, tā vien rādās, tālāk izvērsīsies sirsnīgā draudzībā. izstāstījām viena otrai savus dzīvesstāstus un izdzērām ļoti daudz šampanieša (un apēdām daudz tapu); Pat.ir ļoti jauka spāņu meitene, kura strādā vienā iņģī kinoteātrī, un tagad varu iet tur bez maksas iet skatīties visādus ārthausus - profit! ierados mājās ar autobusu no Brikstonas, joprojām drusku štimī, An.jau smējās, kāds foršs darbs mums, "māksliniekiem". par to man viņai sanāca netīšām drusku atriebties, noskatoties "Show me you genitals" dziesmu uz viņas parlamentārā datora, no kura historija šitais nekādi negribēja izdzēsties. ai, smieklīgi, vienvārdsakot.

un šodien pamodos vēlu, e-pastā jau bija atlīgojuši vairāki meili no direktores ar piezīmi "urgent" tematā; visa diena pavadīta, kārtojot distribution listes, un tagad, tā kā piepeši uzkārusies vienošanās ar izplatīšanas kompāniju un viena filma palikusi bez angļu subtitriem, šovakar priekšā stāv vēl 20 lappušu teksta tulkošana no spāņu valodas. frājdei, frājdei, lololol. un tulkot jau man ļoti patīk, ja vien lieta nebūtu tāda, ka jātulko ir no ieskanēta scenārija no 60. gadiem, kurā brīžam nevar neko salasīt.

bet skudras nepadodas, tāteikt, un active mode - on. tikmēr lejā, dzīvojamā istabā, guļ Pija, kura atgūstas no krūšu palielināšanas operācijas un tauku atsūkšanas; mjā, dzīve šeit ir viens vienīgs cirks.

tā, kas te mums pēdējā laikā ir noticis. nav sanācis neko pierakstīt, tā kā jāsāk ar vecām ziņām iz pagājušās ceturtdienas, kad sāku vienu ierakstu, bet nepabeidzu, and it goes like this:


diena sākās smieklīgi - no rīta mani pamodināja zvans pie durvīm, zvanītāja bija sveša sieviete, kura ar tādu kā pašsaprotamības un jābūtības auru sev apkārt ietesās mājā, paziņoja, ka ir An.darba kolēģe Anna un ka viņiem noziedējušas biroja atslēgas, tā kā nu viņa atslēgu papildu komplektu meklēs An.istabā (kurā patlaban mitinos es), jo "pat An.nav tik traka, lai būtu to paņēmusi uz Latviju". izrakāja visus stūrus, kamēr notikumu straujās gaitas pārsteigtā Implozija berzēja acis no miega, apsvēra, vai ir pilnvarota nekaunīgo sievieti izlingot no savas/An. istabas un vai savā negarajā nakts t-kreklā izskatās piedienīgi, hahaha. a strādā viņas viena vietējā parlamenta deputāta birojā, kas atrodas uz tās pašas ielas, uz kuras mūsu māja, tāpēc pēc tam, kad atslēgas neatradās un pēc zvana An.bija skaidrs, ka neatradīsies arī, tika nolemts biroja darbu pārcelt uz mūsu dzīvojamo istabu. tā nu man tagad lejā ir parlamenta deputāta birojs, kurš lūr TV, ēd sviestmaizes un runā par politiku, lololol.

/un te nu seko ceturtdien neuzrakstītā daļa,/

neko, bet kopumā diena bija okei - satiku abas ASEF biedrenes, kuras uz šejieni bija atbraukušas viena teātra projekta kūrēšanas sakarā, viena no viņām bija mana mīļā ungārietīte, ar kuru kopš mūsu spožā Britnijas "I'm a Slaaaaave For You" priekšnesuma Malaizijas karaokē mēs draudzīgi viena otru saucam par verdzenēm. tā kā diemžēl viņai drīz bija jābrauc prom, paliku ar "Vali", kura man patīk stipri mazāk, un aizgājām uz vienu iņģī teātrīti Vaterlū stacijas autostāvvietas labirintos. biju domājusi, ka Vale, kā teijāterjomas darbone, būs izvēlējusies krutāko izrādi no iespējamajām, bēēt izrādījās, ka viņa uz konkrēto teātri bija izvēlējusies iet tikai tāpēc, ka tur strādā viņas indiešu darbkolēga. tomēr izrāde ("The Wolf") bija diezgan okei, un diena noslēdzās forši, BET TO NEVAR SALĪDZINĀT AR NĀKAMO DIENU, kad - - /to be continued/

mani feisbukā aicina draudzēties - wait for it, tūlīt sekos ļoti oriģināls vārds - Jānis Bērziņš. apskatos, kastastāds, mazums, tomēr pazīstu; nē - izrādās, kaut kāds čalis no "Vienotības" saraksta, tāds riktīgi iestīvināts, bet originally no Brazīlijas, savā feisbuksienā ar visiem saviem brazīļiem sarunas nobeidz ar "bučiņām". how cool is that? :D

ouuuu, izskatās, ka uz dzīvojamās istabas ārējās palodzes man ir BEIGTA BALOŽA KAULIŅI!! YUCKY SHIT!

pēdējā reize, kad saskāros ar baložu mirstīgo atlieku tīrīšanu, bija, šķiet, nu jau sirmajā 2006. gadā, kad ar R. pēc kāda gaisā parauta Kultūrakadēmijas operatoriņa-wannabe monumentāla uzmetiena palikām Parīzē bez mājām uz divām nedēļām un dabūjām apmesties vienā pilī 40km no Parīzes apmaiņā pret palīdzēšanu mājas darbos. tai pilij, kas savulaik bija piederējusi vīram, kam nocirta galvu Lielajā franču revolūcijā un kurš pēc tam tur mēdza savāda balta veidojuma formā spokoties, bija izremontēts pirmais stāvs, kamēr otrais stāvs vēl bija viss tādos senilos gruvešos un mirušos pa logiem salidojušos baložos; tad nu tie "mājas darbi", cita starpā, izpaudās arī tā, ka mums bija tas otrais stāvs jātīra. patiesības labad jāatzīst, ka ar tām baložu atliekām lielākoties tika galā R., jo man, tādā stereotipiski fīmeiliskā kārtā, gluži vienkārši sametās slikta dūša, kad kārtējo reizi izrādījās, ka aizvācamais objekts ir nevis akmens, bet gan par akmeni nomaskējies LĪĶIS. nūū, a tagad nu man tādas aizvācamā līķa paliekas ir uz palodzes un pēc akmeņa neizskatās nu nemaz.

vot, likās, ka man te no augšas birst tikai pa kādai putna spalvai un augšējo kaimiņu nomestai pīpītei, nevis nelaiķu daļas; FML.