Shodien ir skolas application deadline prieksh S. Although its compeletely out of my control, I just feel so depressed about it. Jo es nespeeju noticeet, ka vinjsh iekljuutu tajaa labajaa skolaa kur pashlaik iet daarzinjaa, un ja vinjsh iekljuus tajaa lielajaa mediocre skolaa kur vinjsh visticamaak iekljuus, tad i will just feel like total failure, that cannot make anything good for her child to happen. Another desperation of having kids - you want them to have a better life than you had, but you can't really make it happen unless you are rich. All you can hope for is that by some miracle your kids will be better humans than you were and will end up in better places than you have.

I just feel so poor and mediocre and horrible + mold + mana endless bezdieviigaa suudzeeshanaas par visu.

I just feel cry-y, es zinu ka Dievs taapat visu veertiis uz labu, bet cilveekiem ar maz ticiibas viss ir viena vieniiga nebeidzama depresija un duums.

Laimīgu gadu, mīļie! Es tepat vēl esmu, es jūs lasīšu, pati arī rakstīšu, un man iet ... dīvaini un neparasti, bet par to citreiz.
Bučas! Turās, ja!

vai arī par suņu un to saimnieku tēmu
nav noslēpums, ka mājdzīvnieka īpašnieka raksturs un principi ir diezgan līdzīgi pašam mājdzīvniekam, respektīvi, viena dvēsele ir laimīgi atradusi otru
par to var izvērst atsevišķu diskusiju, taču vispār tā ir
pēc idejas par cilvēku var kaut ko spriest pēc viņa četrkājainā drauga

vienīgais, ko var spriest par diviem janvārī pārsalušiem mopšiem (vai mikrobuldogiem, nezinu, kā tas īsti saucas), kas nereāli trīc no mīnus desmit grādiem pēc celsija, skatās uz tevi ar milzīgām apaļām acīm, ir absolūti draudzīgi, vispār nesaproti, ko viņiem tagad gribas, paglaudi vienu, laikam ne to, vot, padzerties, seksu, seriālu skatīties, gulēt varbūt, uzminiet no trīs burtiem

sāku apdomāt visu šo kentaura koncepciju
teiksim, vai viņš ēd auzas kā zirgs, vai šašliku kā cilvēks

Ok this really bugs me.

Besii ka labeejie tagad meegjina attaisnot taas sievietes noshaushanu. Who cares what was the goddamn ANGLE. Ja tev brauc virsuu mashiina, normaala cilveeka pirmaa reakcija ir palekt malaa nevis noshaut shoferi.

Tie kas attaisno vinjas noshaushanu ir taadi pashi lohi, kas meegjinaaja attaisnot CK noshaushanu.

All of you guys suck, life is not a computer game.

Nu prieksh kam jums izlikties un pljaapaat visaadus aplinkus un nepatiesiibas.

Nu nav mums citu religjiju vai hierarhiju tik dominantu kaa kristietiiba. Mums nav tuukstoshiem budistu templju vai griekju filizofu biedriibu valstiis. Mums ir tuukstoshiem bazniicu un Kristus vaards, kas skaneejis cauri tuukstoshgadeem. Tas arii ir izveidojis muusdienu cilveeku psihi rietumos. Kaapeec juus teereejat laiku un sev meoljiet dizhie humaanisti?

Tas protams, ir aptuvenit taads pats postmoderns bullshits kaa atasaciities no biologjiskiem faktiem.

Tas ka juus veelaties teereet savu daargo esiibas laiku atsakoties no patiesiibas ir skumji, un jaa - kaitinoshi, bet, protams, juusu Dieva dotaa briivaa griba, no kaa Vinjsh, protams, izveidos atkal kaut ko sveetiigu, so it's chill.

Omg, America is fucked. Tas krukjis reaali noshaava to sievieti, kas vienkaarshi meegjinaaja aizbraukt prom ar savu mashiinu. Deemons.

Studenti noveduši mani tik tālu, ka izlasu studentes e-pastā vārdu "tulkojums", satrūkstos un tikai pēc tam saprotu, ka biju jau mentāli sagatavojusies "tūlkojumam"

Kaitinoshi ir ateistu diskusijaas kljuuda, ka vinji pilniibaa izlaizh faktu, ka vinji ir uzaugushi kristietiibaa balstiitaa kulturaa - nee juusu moraales normas nav radushaas juusu unikaalajaas, neatkaartojami inteligjentajaas bezdveeseliskajaas smadzenju masaas.

Bet veel arii mani nepamet doma - kaadas gan mums parastiem cilveekiem ir izredzes uz tiiru ticiibu, ja pat Jeezus beigaas shaubiijaas?

es jau neko, to feisbuks

I wish i could intellectually rely on God.

"Tāpēc, ja ir jāizšķiras starp mākslu un dzīvi, ej dzīvē, stādi puķes, cep kūkas un aizver ciet mākslas durvis! Jo nekas – absolūti nekas! – šajā pasaulē nav svarīgāks par brīdi, kad pavasarī stādi puķes, apskauj savu mīļoto cilvēku vai bērnu vai vienkārši skaties, kā saule aust un riet. To es saku no sirds!"

THIS!

no sākuma ielēju kompī ūdeni, tas tākā parīstījās, bet, paldiesdievam kaut kā pats sasusēja. Tad bija vesela ņemšanās ar, abās mājās, aizsalušiem ūdensvadiem, diebu pār kalnu pie ineses pēc ūdens bačokiem, Tad es saprotu, ka tas zirga gads tāds izslāpis un uz ūdeni tendēts.

Vakar braucu Dagdā, paikas un koppapīru pirkt, riktīgi izbaudīju mazpilsētas šarmu, cilvēki, izņemot veikalus, saprotams, atrodas tieši tik attāli, kā man tīk. Nu, tur pusotra stunda jākvern līdz autobusam atpakaļ.

Pirmo reizi mūžā man ir laikapstākļiem atbilstošd mērtelis ar milzu kapuci, paldies mammai, kas pati bija aizmirsusi, ka tādu sev pasūtījusi un norakusi skapī. Ideāli, es jums teikšu. Tad nu kaifīgi maršēju, turpun šurpu, pa rūpīgi iztīrītiem celiņiem, cepuri nost Dagdas domes darbiniekiem, jejbogu, viņi pat no soliņiem parkā bija kārtu nogrebuši.un tas bija bišku pirms deviņiem, pēcsvētku, ta, pirmajā dienā. Jā, elpot un dzīvot te ir vieglāk. Un par cilvēkiem te gādā rūpīgāk.

Toties ar Balto Dāmu vakar sanāca kāzuss. Pēc Dagadas skatos, neskrien pretim, guļ, paslēpusies, zem beņķa, smagi dveš, tā čerkstīgi, visas acis samiegtas un asarainas, saprotu, nu ir sūdi laikam, deguns arī, taustu, sauss un karsts, nu, zvanu vietējai vetārsttei, sak, tā un tā, viņ saka, labi neizklausās, vediet šurp. Meklēju transportu un traucām.

Lai diesapžēlojās, kas notika pa to vetārstes galdu,i špricēja i zobakmeni tīrija baismām knaiblēm, i nagus grieza, acīs dzeltenu pilināja, i dirsā termometru sprauda.

Nujā temperatūra bija un iekaisums na ļico, bet mājās es atbraucu, trīcošām rokām un kājām un pieprasīju mammai uzlievi ieraut. Jejbogu, labāk pašam divas stundas urbt zobus, nekā uz šito visu noskatīties un turēt to nabaga ķepu un pašu.

Gadu viņai, pēc zobiem, esot vairāk kā vienpadsmit, tākā saimnieki ne velti neatbildēja uz manu esemesku no takša, kad vedu mājās, sak, kura gada izlaidums ta meitene konkrēti ir. Bet nu, man jau vienalga, galvenais, lai zem beņķa neelš iun kādu laiku man vēl ir.

Vārdu sakot, tādi satraukumi mūsmājās.
Tagad astoņas dienas jākapā tabletes pastētē Dāmai, jo nu tā rīklē bāžšana ir dramatiska, es jau nu nevaru un Dāma arī ir stiprs pretnis šitam, šorīt mēģināju, jau trīs stundas atkal zem tā beņķa, dziļi sašutusi, kaut arī pielabinājos ar desu pēčāk. Ne ne.

Šodien paskats labāks, bet atceroties vakardienu pa to vetārsta kabineju, aš krampī iekšas rauj, diespas.

Migrēju no viena telefona uz otru. Gribēju uzlikt SCApp, lai var viegli un ātri iebakstīt tekstus, bet vairs neatrodu to.
/me total looser, need help! Varbūt kāds var ieteikt risinājumu?

lai vai cik daudz es mācītos un studētu, es nekad nezināšu par konkrēto tēmu tik daudz, cik par to zina random cilvēki sociālajos tīklos

Reklāmas devīze: Take your favourite pens with you anywhere!

Viņi pārdod tādu maciņu, kurā var iebāzt piecas pildspalvas.

Vai man ir piecas mīļākās pildspalvas? Divas, varbūt.
Kuras ir tavas piecas mīļākās pildspalvas?

Upd. Pēc tam, kad ierakstīju šo cibā, man feisbukā parādījās jauna reklāma ar devīzi: This isn’t just a pen case.

Lai arii es juutos kaa grausts, es shogad veelos buut optimistiska un pozitiivaaka.

Rīgā, Bauskas ielā, piektdien, 2. janvārī, pēcpusdienā pēc sprādziena sagruvušas konstrukcijas piecstāvu ēkas augšējos stāvos.