ārprāts, paskatījos lāstefemmā, kādi koncīši ir jau ielikti manā Londonā būšanas laikā, un noteikti apsēstos, ja jau nesēdētu - KAS PAR FESTIVĀLU!

āāā, āāā, āāā. vien tādi nelieli šķēršļi, kā:
1) ir beigušās biļetes,
2) pat, ja izdotos atrast kādu, kam nopirktā biļete ir lieka, tās cena slikti ietekmētu manu budžetu,
3) viss sākas manā otrajā darba dienā, un pateikt, ka mēģinājumi sarunāt ar direktori kaut kādas darbdienu samainīšanas otrajā darba dienā izskatītos nesmuki - tas būtu par maz pateikts.

nu labi, pirmo un otro varētu mēģināt izdomāt kaut kā apiet, mistiskā kārtā dabūnot žurnālista akreditāciju, jāizdomā tik, kam rakstīt. savukārt par trešo.. hmmmmmmm, ja jau tā sieviete man liks valkāt tās Desigual panckas, tad - es domāju, viņai būtu jābūt nedaudz saprotošai darbdienu samainīšanas jautājumos, VAI NE?!!

āā, āāā. :)

hahā, selebreitējot to, ka manī lēnām ir atgriezusies patika uz dzīvošanu ar visām tās izpausmēm - lasīšanu tai skaitā,
uzskatu, ka garumgaro gribu-izlasīt grāmatu sarakstu ir prātīgi iesākt ar šo :)

nav tik traki, kā izskatās - autors ir VIII Parīzes universitātes literatūras profesors, mētā luni un ironiski spēlējas ar literatūratsaucēm. izskatās, ka būs forši :)

minēju sudoku un pieķēru sevi domājam spāniski. mani tas drusku satrauca, jo esmu taču latviete, un, tā kā mūsu ir tikai 2 miljoni, ja katrs šitā sāktu domāt visādās meinstrīm valodās, neviens vairs latviski nedomātu, un tā jau to nevar atstāt, tāpēc ar steigu centos sudoku minēt, domājot latviski. centība gan tur daudz nelīdzēja, jo jau tūliņ pēc brītiņa attapos trepju telpā, mudinot sevi pīpot mazāk - un akaliņ espāniski.

nu neko. bet vēlāk aizgāju uz glemroka ballīti, kuru noslēdzošajā rītā stāvējām uz balkouna ar vienu džeku, sapīpējām un runājām par to, ka Latvija tomēr taču ir ļoti patīkama. tādā "ļoti savā" veidā, bet - patīkama, ja vien tu spēj pielāgoties un saproti, kā te viss funkcionē. un tagad es klausos feino Ziedoņfanu albumu - kurš arī ir ļoti patīkams - un vismaz līdz 30 gadiem nekur neemigrēšu. tikai pabrīvprātīgot varbūt uz Iņģiju vai DĀR, bet citādi - ni un ni.

labi, steitments izteikts, jāiet tagad palasīt Lorku oriģinālā un guļāt :P

..un šobrīd ir tik labi, ka vienīgais, ko man vēl gribas, ir: 1) vēl vairākas tasītes zaļās citronu tējas, 2) lai tā ātrāk nedaudz padzistu, 3) turpināt kasīt mazo kaķalopu, kurš, ielocījies ar galvu man azotē, murrā kā tāds traktoriņš (mala šodien teica, ka, redzot, kā es izturoties pret kaķku un sīko, viņasprāt, man vajag bērnus, trololol :) ), kā arī, iespējams, 4) uzatrast kkādu brīvprātīgo darbu uz 3 mēnešiem kādā tālā, eksotiskā un bikiņ "atpalikušā" valstī. Latīņamerika nav prioritāšu augšgalā, man jau tā spāņvalodīgā kultūra bikiņ par daudz ikdienā ieriktējusies, uz Austrāliju es labprāt kkad aizbrauktu savus meitus apciemot, taču braukt tur brīvprātīgot man šķistu boooring, jo tā valsts ir rietumnieciska un civilizēta, tā kā - nekā jauna, lol; abet uz kaut kādu Indiju/DĀR/etc gan varētu. jāpameklē. bet to tikai tad, ja tuvākajos mēnešos nenāks atbilde par citām lietām. mjau.

šodien Rimčikā izklaidīgi klimstot sieru virzienā, neviļus pa skatienam patrāpījās vidējā izmēra Cielaviņa. pirmā doma - OMNOMNOM, otrā - steigšus jāuzstāda sev ne pārāk grūti sasniedzams mērķis, lai par tā sasniegšanu tuvākajā laikā varētu sevi apbalvot ar obj. nu, un tā nu plāniņā tagad ir līdz nedēļas beigām izpīpēt ne vairāk kā trīs cigaretes :) two more to go, that is :)

vēl par ēdienu un sievietēm runājot, laba filma ir "Adriena Pāla", ko rādīs vēl tikai vienā Arsenāla seansā. skatītāju balsojumlapiņu ieplēsu iepretim vērtējumam "4" (no 5), un, kamēr rakājos pa somiņu pildspalvas meklējumos, lai uz balsojumlapiņas norādītu savu e-pastu, uz kuru viņiem man vēstīt, ka esmu laimējusi lidojumu divām personām (es jau esmu izlēmusi, ka tādā gadījumā braukšu nevis uz savām otrajām mājām, bet gan vai nu uz Parīzi pie franču brālīša, vai uz Amsterdamu pie deloveja_kundze, hehe), tikmēr uz skatuves pavisam negaidīti uzpeldēja pati ungāru režisore ar diviem nedaudz neveikliem intervētājiem, tāds sakarīgs skuķis likās, pastāstīja, ka daudzi aktieri slimnīcas ainās bijuši bomži. nu, un ko es vēl no Arsenāla esmu redzējusi - gandrīz neko pagaidām, vēl tikai to japāņu "Piepūšamo lelli", kas izpelnījās tikai negribīgu ieplēsienu iepretīm vērtējumam "3", un likās kārtējā režisores-sievietes gaudu dziesma par to, ka visi vīrieši ir cūkas or smth. a nē - tikko apskatījos ĪEmDēBā, ka režisors tomēr ir vīrietis, un tad nu vispār nesaprotu, ko domāt, kas viņam tur galvā darās. katrā ziņā, labi, ka vairs nerādīs, varu iztikt bez neieteikšanas.

moš jāiet par brīvprātīgo novērotāju vēlēšanās:

http://web.cvk.lv/pub/public/29692.html

bet vispār - vidējā termiņa plānā derētu sakrāt navdu un aizbraukt pie draudziņiem uz Hiū di Žaneirū un Kampu Grandži, hihi. ballīte! :)

jā, un šodien es nopirku sarkanas augstpapēdenes (kas gan varbūt neatbilst tai bildei, ko cilvēks pirmo iedomājas, izdzirdot vārdu salikumu 'sarkanas augstpapēdenes', bet tās tomēr ir sarkanas augstpapēdenes, ja), kā arī matu fasons pēc pašdarbības ar šķērītēm ir nejauši no sešdesmitajiem nobīdījies uz divdesmitajiem - nu tur, Luīze Bruksa, un tamlīdzīgi. bet neko, viss smuki un kā vajag.

un nobriestu beidzot pieķerties savam vidējā termiņa projektam - noskatīties šo 1000 pasaulē atzītāko kinofilmu saraksta versiju, - visu un HRONOLOĢISKĀ SECĪBĀ. un šoreiz ar viedokļa pierakstīšanu, citādi tos haotiski noskatītos apmēram 20 procentus no saraksta Lētas ūdeņi jau pamatīgi apskalojuši, un tās filmas atkal kā neskatītas. tiešām, ar šādu atmiņu pasaule katru dienu ir kā jauna; cerams, ka tas nav kāds Alcheimers vai kas tāds. pierakstīt, pierakstīt, pierakstīt. bet pirksti jau netiek domai līdzi; un lēnām šis uzbrūkošais blankpeidžs nāk tuvāk un tuvāk, un sajūta, ka vienā brīdī var pārņemt visu. un tas šausmina. jā.

from now on,
when i'll get sad, i'll stop being sad and be awesome instead.

true story. :)

upd: un uzvedīšos apmēram šitā.

'I urge you to please notice when you are happy, and exclaim or murmur or think at some point, "If this isn't nice, I don't know what is."'