Jūnijs 23., 2021
| 07:52 Bļe kas kaiš tiem cilvēkiem, kas tikai tagad uztraucas par to, ka aktieri filmās drīkst nebūt balti? Un kur tie kino mīļi bija 1996. gadā, kad uz ekrāniem parādījās Romeo + Juliet ar queer melnādainu Merkucio? Un pat ja pareizā atbilde ir "pārāk maziņi, lai uz kino ietu", tad jebkurā gadījumā cilvēki, kam kino ir pietiekami tuvs, lai iespringtu par aktieru ādas krāsu dažās filmās, taču būs šo klasiku redzējuši, jo nu jēz.
Un, piezīmēsim, ja Merkucio tur varētu uzskatīt par epatāžu, tad melnādains Horācijs iekš 2009. gada RSC Hamlet tur ir pavisam neuzsvērti, tipa vienkārši labs aktieris.
Šo saka cilvēks ar ļoti šaurām zināšanām performatīvajās mākslās, es esmu pārliecināta, ka tie, kas seko līdzi procesiem, varētu nosaukt desmitiem citu piemēru.
/Apsvēru neskrīnot diskusijas labad, bet diskusijai varētu vairāk nākt par labu "uzraksti viedoklīti tā, lai man būtu vērts tos trīs klikšķus taisīt" :)
|
Comments:
From: | fedrs |
Date: | 23. Jūnijs 2021 - 08:40 |
---|
| | | (Link) |
|
Iespējams, apstāklis, ka 1996. gadā aktiera ādas nebija vienīgais, ar ko tā vai cita filma būtu ievērības cienīga.
Uuuuh, 1996. gadā visas filmas bija tik izcilas? Again, es nezinu žanru tik labi, bet man šķiet, ka arī tajā laikā bija daudz treša, kur labākais, ko par to filmu var pateikt, ir "vismaz nav vieni baltie" :)
From: | fedrs |
Date: | 23. Jūnijs 2021 - 08:55 |
---|
| | | (Link) |
|
Piedod, bet manuprāt tas ir nožēlojami.
Kas tad? Ka ir sliktas filmas? Again, kur šī morālā panika bija deviņdesmitajos, kad sliktu filmu bija tik daudz, ka par tā laika sliktajām filmām tagad taisa kultūratsauces?
From: | ll_ |
Date: | 23. Jūnijs 2021 - 09:56 |
---|
| | | (Link) |
|
Neminot, bija vai nebija paša sašutuma toreiz - katrā ziņā 96. vēl nebija tāda veida interneta, kur tā sašust kā mūsdienās.
man liekas, ka par R+J bija parastais sašutums "apgānīja mūsu šekspīru" un "viss jau forši, tikai tāda romaņķika, ugh", bet Merkucio kaut kā aizgāja bez īpašām problēmām (lai gan es nesen noskatījos šo un biju like, wow, ok https://www.youtube.com/watch?v=-BVSj76rREI ) es bikli minēšu, ka tagad mārketinga cilvēki vnk ir izdomājuši, ka sarīdīt woke jauniešus ar rasistiem palielinās kases ienākumus, un woke jauniešu sajūsma mani nepārsteidz (jo viņi tiešām varbūt nav pietiekami veci, lai zinātu klasiskās filmas), pārsteidz vecie konservatīvie krabji, kas ierij āķi i nedomājot.
From: | ll_ |
Date: | 23. Jūnijs 2021 - 10:28 |
---|
| | | (Link) |
|
Ir redzēts, ka ‘vecie konservatīvie krabji’ lieto “agrāk es to nesapratu, bet tagad beidzot esmu sapratusi” (citāts pēc atmiņas, aptuvens)
From: | fedrs |
Date: | 23. Jūnijs 2021 - 10:29 |
---|
| | | (Link) |
|
Ka tas ir vienīgais kritērijs.
Ummmm, kuram, lūdzu, tas ir vienīgais kritērijs? Jo es savā burbulī esmu dzirdējusi šo kā vienīgo kritēriju tikai no rasistu tīmiņa, tipa "neko citu nezinu, filma varbūt pat vēl nav uz ekrāna, bet mells cilvēks OMG", bet again, man varbūt nav pietiekami daudz woke jauniešu burbulī
Domāju, ka tev ir taisnība. Tā jaunā filma par Anglijas karalieni ir vienkārši slikta filma un nekādas žēlabas par sliktajiem rasistiem tās reitingu neglābj.
Jā un akvamenā abi sliktie bija melnādainie, arī neviens paniku neuztaisīja.
Neesmu īpaši pētījis; vienīgais, ko gadījies dzirdēt, ka cilvēkiem tas nepatīk filmās, kas pretendē uz vēstures atainošanu.
Cik saprotu, piemēram, jaunā vēsturiskā filmā Anglijas karalieni it kā tēlo melnādains cilvēks(?), un tas laikam nepatīk.
Nu bet kas ir vēl vēsturiskāks par Šekspīru?!
Šekspīram manuprāt vispār ir maz sakara ar vēsturi, pat tajās lugas, kur darbojas vēsturiski personāži.
Kur nu vēl Venēcijas tirgotājs(vai tas pats R+J) - vai tad kaut kas baigi mainītos, ja darbība un personāži būtu no, piemēram, Āzijas?
Nu varētu padomāt, ka mūsdienu "vēsturiskās" filmas stāv baigā sakarā ar vēsturi :)
Atkarīgs no tā, vai tām ir pretenzijas uz vēsturiskumu, un vai tās sevi piesaka, kā vēstures izpratnei atbilstošas.
Es, piemēram, sagaidu, ka ASV pilsoņu karā nepiedalās NLO, jā. Vai, teiksim, Latvijas republikas pirmo valdību nevada Mao Czeduns. Vai, ka indiāņu virsaitis neskatās elektroniskā pulkstenī un nemēra laiku 24h sistēmā.
Pffff, es, piemēram, nesagaidu blondu un zilacainu Jēzu
Atkal jau jautājums par to, vai filma pretendē uz vēstures atspoguļojumu. Jā jā, tad es sagaidītu plus mīnus tādu Jēzu, kāds vēsturiski varētu būt.
Vai vismaz Braienu.
Tu te uzrakstīji kolosālas sižeta līnijas!
Un tās varētu būt lieliskas filmas, as long as tās nepretendē uz to, ka tā tiešām bija.
Bet tas, ka "Dvēseļu putenī" galvenajā lomā ir nacists un Trampa fans, tas gan ir kaut kas, par ko jābūt sajūsmā, vai ne?
Kā tas izpaužas viņa tēlojumā?
Tā, ka viņš vairs absolūti neizskatās ticams kā attiecīgais tēls. Tas ir tāpat kā krimināls pedofils maigi romantiskā filmā izskatīsies drusku jancīgi.
Citiem vārdiem sakot, tev viņa tēlojums kļūst neadekvāts tai brīdī, kad tu uzzini viņa real life dzīves uzskatus? Un kamēr tu tos nezini, tev tas problēmas nesagādā?
Izklausās pēc mūžvecas problēmas par to, vai mēs vienādojam aktiera/mākslinieka personību ar viņa darbiem. Es personiski šīs lietas nošķiru.
Tad par ko cepiens, ja aktieris ir tumšādains?
Starp citu, tā džeka ņemtni bija grūti nepamanīt, nacistiski, protrampiski utml izteikumi bija diezgan plaši izbārstīti pa internetu. Un nē, es šo informāciju no smadzenēm izdzēst nemāku.
Well, duh. Tikai par to pašu, ko sākumā, un kam nav nekāda sakara ar aktiera personību.
Kas redz sakaru, kas neredz. Es tev neuztiepju savu skatījumu, bet nevajag noliegt manējo. Jo sorry, bet ja superpatriota lomā ir ielikts supermudaks, tad man kā skatītājam tas neder.
Neputro jomas, lūdzu.
-- >Tad par ko cepiens, ja aktieris ir tumšādains?
Well, duh. Tikai par to pašu, ko sākumā, un kam nav nekāda sakara ar aktiera personību.
---
Te vairs tu nerunā par Dvēseļu puteni, un es par to arī neatbildu.
Manuprāt, daudz iederīgāks kā aktieris tajā filmā un lomā būtu tumšādains, cilvēks, kurš nav nacists.
Manuprāt, patiesībai jābūt kaut kur pa vidu. Ja filmu taisa stilizētu, provokatīvu vai kā kiču, tad vienalga, kāda ādas krāsa, dzimums vai vecums kuram aktierim. Bet ja taisa filmu ar domu, ka tā cenšas atainot vēsturisko vai vismaz romāna autora ieceri, tad es tomēr Skārletas O'Hāras vietā neliktu melnādainu aktrisi vai Mammītes lomā kādu baltādaino. Ir jau ne tikai ādas krāsa, bet arī citi parametri, kuru pēc aktierim nedod tādu vai šādu lomu. Butu jocigi, ja Džeinu Eiru tēlotu Monika Belluči vai Malēnu - kāda aktrise ar ikdienišķu ārieni. Vai arī ja tadā nopietnā noskaņā taisītā filmā Annu Kareņinu tēlotu aziāts- transpersona. Vai arī Romeo un Džuljetu tēlotu piecdesmitgadnieki. Man personīgi nav nekas pret to, ka filmās baltādainos cilvēkus tēlo melnādainie. Tikai man galvā uzreiz ieslēdzas slēdzis - šī filma ir kičs- un es to uzreiz uztveru savādāk.
Nu es visas tipa vēsturiskās filmas, kuras nav apzināti taisītas kā doķenes, uztveru kā kiču vai kā parafrāzi par mūsdienām (t.i. "kā mēs šo stāstu izstāstītu tagad") Piemēram, viens no Trīs musketieriem esot legit tumšādains (ņemot vērā Dimā izcelsmi, pilnīgi normāli), bet kāds to ņem vērā?
Bija vēl romantiskā filma Ghost (1990), kur ļoti svarīgu lomu spēlēja aktrise Whoopi Goldberg (viņai tad laikam bija 30+ gadi) un Morpheus loma Matrix (1999)
Es gan nezinu, kā to aktieri, kas spēlē Morpheus Matrix sauc, bet tēls bija ļoti, ļoti efektīgs.
Tad tas vienkārši tā bija, tagad tā ir daļa no ideoloģijas.
Kas ir ideoloģija, kas apgalvo, ka melnādaini cilvēki nedrīkst tēlot tos, kas vēsturiski ir bijuši ar gaišu ādu, un kāpēc 1) viņi par to neuztraucās agrāk 2) kāpēc viņi neuztraucas par daudzajiem piemēriem, kur gaišādaini cilvēki ir tēlojuši vēsturiski tumšādainus?
Nu nosauc tā kā vārdiņā, I'm interested
Nu kā aktuālā ideoloğija ir rasu vienlīdzība, BLM utt. un saistībā ar šo cilvēki sāk iespringt par filmām kurās parādās melnādaini aktieri. No abām pusēm. Vieni priecājas, citi ne. Manuprāt, iespringst ne jau par pašām filmām, bet politiku.
Ummmm un aktuālā ideoloģija, kuras ietvaros bija pilni ok whitewashot dajebko, bija tipa "ah normāli dzīvē vienkārši tāda ir"?
Ar terminu "hegemonija" taču esi pazīstama?
jā, man šķiet tieši tā arī bija. skaties filmas un nepamani neko neparastu (vismaz es neatceros kādu īpašu sašutumu). protams, ņemot vērā, ka filmas nav dzīve, jo dzīvē ne happy end, ne lielā mīla, ne notikumi loģiski risinās.
un?
Es vienkārši nesaprotu, kāpēc Tev šķiet, ka situācija, kurā aktieris netiek pielaists pie lomas ādas krāsas dēļ - kamēr citi cilvēki tiek nokrāsoti, lai tēlotu cilvēkus, kam ir šī aktiera ādas krāsa - Tev liekas tipa "laiki, kad viss bija kārtībā, nevis kā tagad, kad ideoloģija visu ir sabojājusi". Jo, nu, mani arī reizēm kaitina tizlas aktīvisma izpausmes, bet es reāli neiedomātos, ka pirms tam, kad par to nedomāja (tie, kas varēja atļauties nedomāt, jo pareizā izcelsme utt), būtu bijis labāk.
es nedomāju ka tie bija laiki kad viss bija kārtībā, jo tādu laiku vienkārši nav. taču tie bija laiki kad neiespringa par šo konkrēto jautājumu - ka balti cilvēki tiek nokrāsoti, lai tēlotu melnādainas lomas. tāpēc ka nebija šādas ideoloģijas/aktīvisma, kas saka tas nav normāli, mums nevajag krāsot, vajag to lai tieši melnādaini aktieri tēlo. un šito noklausās un domā, nē, nu pagaidi ar filmām taču viss bija kārtībā, gāju uz kino man patika. neatceros, ka būtu šausmās iets ārā no zāles vai nespētu iejusties. Bet tagad šausminās tāpēc, ka jau nokaitinājis iepriekš aktīvisms un ideoloģija, nevis pašas filmas. Ieslēdz tv un domā pat filmas nevar paskatīties bez šitās propogandas, kādreiz bija labāk (un tas nekas ka daudzās citās jomās nebija :D)
Kuriem cilvēkiem bija OK? Jo varbūt šeit Tu pieņem, ka cilvēks ir balts cilvēks.
"tiem cilvēkiem, kas tikai tagad uztraucas par to, ka aktieri filmās drīkst nebūt balti". Vai ta par tiem nebija ieraksta jautājums?
Ah, ok. Nabadziņu, cik viņiem grūti
Ja arī ir daļa no ideoloģijas - kas vainas ideoloģijām kā tādām? Manuprāt, tās ir dažādas. Ir sliktas. Ir labas. Ir aizraujošas. Ir boring...
Ideoloģijas apriori ir pasaules skaidrojumi un normatīvi atbilstoši savu principu un ideju rāmjiem.
Tā kā pasaule ir ievērojami sarežģītāka par šādu redukcionismu, tad gribot negribot kaut kāda brīdī jebkura ideoloģijas piemērošana vai nu apstājas, vai tās apoloģēti pārkāpj veselā saprāta robežas.
Pēdējā gadījumā ideoloģija pārvēršas par reliģiju.
Līdz ar to vismaz es ideoloģijas uztveru ar aizdomām.
Un tava attieksme gadījumā nav ideoloģiska?
Tādā pašā veidā kā BLM attieksme ir ideoloģiska, ne?
Pārfrazējot klasiķus - es neesmu rasists, daži no maniem mīļākajiem aktieriem ir melni. Ja nopietnāk, problēma, manuprāt, ir citur: 1. Mūsdienās arvien biežāk ādas krāsa vai dzimums ir galvenais selling point. Stāsta kvalitāte paliek otrajā plānā. 2. Variācija par vēstures kārti. Man subjektīvi gribētos redzēt atbilstību sākotnējam stāstam. Daži piemēri apakšpunktos. 2.1. Tolkīns ir diezgan skaidri definējis, kādas rases kuros viduszemes nostūros ir mitinājušās. Rasistiski? Whatever, bet ekrajnizācijā gribētos redzēt atbilstību autora vīzijai. 2.2. Sniegbaltītei būtu jābūt baltai tāpat kā Pokahontai būtu jābūt native american. Tāpat kā Aladinam būtu jābūt iedegušam. Tāpat kā Mulanai būtu jābūt aziātiskai. Tāpat kā Tianai un Moanai būtu jābūt brūnām. (Melni elfi, Kārl!) Ja mēs vēlamies to pašu stāstu, bet ar ne-baltu sniegbaltīti, tad mazākais, ko varētu izdarīt, ir nomainīt nosaukumu. 3. Par pašu vēsturisko kārti, pievienojos citiem komentāriem. Būtu dīvaini, ja Kārli Ulmani tēlotu ķīnietis, tāpāt kā būtu dīvaini, ja pēdējā Skotijas karalī antagonists būtu kāds, kas nav melns. Ja vien, protams, darbs nav abstraktākā līmenī. Kā labs nesens piemērs būtu tā paša Šekspīra Corelianus - izrauts no konteksta, ielikts citā vidē. Man, piemēram, šādā adaptācijā būtu vienalga, kādā krāsa kurš personāžs. Vai, piemēram, Jesus Christ Superstar (visās savās reinkarnācijās). Nekad neesmu dzirdējis, kā kādam būtu bijuši iebildumi pret krāsainiem aktieriem. Pieņemu - jo gana abstrakts darbs. Savukārt, ja mēs par neabstraktiem darbiem runājam, tad kāpēc neradīt jaunus stāstus, kur dažādas krāsas būtu iederīgas? Protams, tas notiek, bet kāpēc ar to nepietiek? Kāpēc vajag revizionēt klasikas?
Šis argumentus gadu desmitiem izteica pret visdažādāko personāžu whitewashing. Tas tika uzskatīts par stulbu aktīvistu, jo skaidrs taču, ka baltie aktieri var ļoti labi notēlot visu ko. Tikai tad, kad tiek argumentēts, ka BIPOC cilvēki var ļoti labi tēlot visu ko, pēkšņi bite pakaļā.
Personīgi - nekad neesmu bijis sajūsmā par blackface ideju vai ko tādu. Plašāk - katra cilvēka viedoklis ir kombinācija no kaut kādām uzskatu šķautnēm.
Tas vairāk par to, ka arguments "turamies pie tipa vēsturiskā" nestrādāja pirms tam un ir kindof loģiski, ka nestrādā arī tagad
Sorry par drucenēm, telefons + pilna galva ar visu ko
Atļaušos nospert ideju par Ulmani un kaut kur izmantot, jo kruta, kruta, un es pats to nevarētu izdomāt.
P.s. Ulmanis it kā nevarētu būt ķīnietis kādā kinogabalā ne jau tāpēc, ka viņš nebija ķīnietis, bet gan tāpēc, ka ūbernacionālistiem viņš ir neaizskaramais tēls, svētais simbols utt.
Es jau arī gaidīt gaidu, kad beidzot Krišjāņa Barona lomai uzaicinās mūsu Džordžu Stīlu, Emili Dārziņu atveidoto dīdžejs Bobo, bet pēc 100 gadiem gādu jau zelta fondā iekļauto rakstnieci Ievu latviešu literatūras mācību filmā atveidotu pensionēts transgenders bokseris Huanta. Vienīgā bēda, ka nenovilkšu tik ilgi, lai šādu krāšņumu pats savām acīm redzētu. :)
Wishful thinking much :) bet jā, man arī patiktu šāda ambrāža, daudzkārt labāk par ierasto "mēs tagad uzfilmēsim kādu huiņu un iedomāsimies, ka, ja visi izskatās kā vecās bildēs, tad viss ir 100 % patiesība". Lūk, šis žanrs man liekas toksisks. |
|
|