Pārfrazējot klasiķus - es neesmu rasists, daži no maniem mīļākajiem aktieriem ir melni.
Ja nopietnāk, problēma, manuprāt, ir citur:
1. Mūsdienās arvien biežāk ādas krāsa vai dzimums ir galvenais
selling point. Stāsta kvalitāte paliek otrajā plānā.
2. Variācija par vēstures kārti. Man subjektīvi gribētos redzēt atbilstību sākotnējam stāstam. Daži piemēri apakšpunktos.
2.1. Tolkīns ir diezgan skaidri definējis, kādas rases kuros viduszemes nostūros ir mitinājušās. Rasistiski? Whatever, bet ekrajnizācijā gribētos redzēt atbilstību autora vīzijai.
2.2. Sniegbaltītei būtu jābūt baltai tāpat kā Pokahontai būtu jābūt native american. Tāpat kā Aladinam būtu jābūt iedegušam. Tāpat kā Mulanai būtu jābūt aziātiskai. Tāpat kā Tianai un Moanai būtu jābūt brūnām. (Melni elfi, Kārl!) Ja mēs vēlamies to pašu stāstu, bet ar ne-baltu sniegbaltīti, tad mazākais, ko varētu izdarīt, ir nomainīt nosaukumu.
3. Par pašu vēsturisko kārti, pievienojos citiem komentāriem. Būtu dīvaini, ja Kārli Ulmani tēlotu ķīnietis, tāpāt kā būtu dīvaini, ja
pēdējā Skotijas karalī antagonists būtu kāds, kas nav melns.
Ja vien, protams, darbs nav abstraktākā līmenī. Kā labs nesens piemērs būtu tā paša Šekspīra
Corelianus - izrauts no konteksta, ielikts citā vidē. Man, piemēram, šādā adaptācijā būtu vienalga, kādā krāsa kurš personāžs.
Vai, piemēram, Jesus Christ Superstar (visās savās reinkarnācijās). Nekad neesmu dzirdējis, kā kādam būtu bijuši iebildumi pret krāsainiem aktieriem. Pieņemu - jo gana abstrakts darbs.
Savukārt, ja mēs par neabstraktiem darbiem runājam, tad kāpēc neradīt jaunus stāstus, kur dažādas krāsas būtu iederīgas? Protams, tas notiek, bet kāpēc ar to nepietiek? Kāpēc vajag revizionēt klasikas?