|
|
|
Jūlijs 6., 2026
dienasgramata
 | 07:29
“Tavs krāna ūdens laikmets sākas tagad” (reklāmas devīze)
|
Jūlijs 5., 2026
kochka
 | 23:58 - Nakts dzīve
To nu gan negaidīju, ka vēlīnajās pastaigās ar suni varēs sastapt dažādas mazas radības. Pie ežiem jau pierasts, turklāt tos bieži sastapu arī Rīgā, kad ap pusnakti devos izmest bioatkritumus un izvēdināt galvu. Te meža tuvumā nav, bet vienu vakaru sastapu āpsi, bet šovakar caunu, kuru sākumā noturēju par ļoti tievu un garu kaķi. Interesanti, kādi vēl dzīvnieciņi gadīsies ceļā šovasar?
|
Jūlijs 4., 2026
aborigens
 | 19:30
laligaba mājaslapai uzbrukuši hakeri. neparasta izvēle.
|
Jūlijs 3., 2026
kochka
| 23:22 - Samera
Divus vakarus pēc kārtas tik brīnišķīga saules gaisma! Pamazām sāku iemīļot šo pilsētiņu, kopš esmu atradusi jaunas vai senaizmirstas pastaigu vietas. Lai gan arī iepriekš dzīvoju ļoti zaļā vietā.
Nesaprotu, kāpēc tik skaistā laikā izlasīju nelabumu uzdzenošu grāmatu. Varbūt tāpēc, ka tik ilgstoši biju atlikusi tās lasīšanu un iepriekš jau nevar nojaust, kurp lasīšana aizvedīs. Tā nu beidzot to atšķīru, jo man patika valoda un ūdens klātbūtne, līdz vairs nemanīju, kādā glumā un depresīvā pasaulē ieslīdu. Kamēr galvenais varonis runāja par sevi un vēl nebija sācis stāstīt par ģimeni, likās, ka viņa nomāktība palēnām pielīp arī man. Un sāku jau nožēlot, ka esmu izvēlējusies lasīt ko tādu.
Tā kā tur ir arī diezgan poētiski apraksti, sākumā nespēju izskaidrot jocīgo sajūtu, kāpēc lasīšanas brīdī ir tāds kā pretīgums. Protams, lasīt par ģimenes tumšiem noslēpumiem vienmēr ir diezgan mokoši, jo var taču būt arī laimīgas ģimenes. Tikai grāmatas beigās sapratu, kāpēc autorei vajadzēja novest lasītāju tādā pašā stāvoklī, kādā atradās galvenais varonis. Atrisinājumu uztvēru pavisam mierīgi, it kā tev pateiktu ko sen zināmu, jau iepriekš starp rindām izlasītu. Taču līdz pēdējam esi atsacījusies tam ticēt. Tieši tā bija ar šī cilvēka bērnības atmiņām, kuras bija pārāk baisas, lai atcerētos, taču ik pa laikam miglaini uzpeldēja brīžos, kad viņš gribēja saprast patiesību par atgadījumu ar māsu.
Tagad līdzsvaram vajadzēs izlasīt kādu bērnu grāmatu.
|
shelly
 | 20:59
Kā pateikt, ka esi ļoti, ļoti noguris?
Tu piezvani pārtikas piegādei, lai pasūdzētos, ka tev nav piegādāta maize un kaķu konservi, pēc viņu ieteikuma aizsūti viņiem e-pastu ar saviem bankas datiem naudas atgriešanai, aizej uz veikalu, nopērc jaunu, nesamērīgi dārgu kaķbarību un, protams, klaipu maizes, atnāc mājās, ieej virtuvē un ieraugi pārtikas piegādes maisu. Uz grīdas.
Tu esi aizmirsis to izkrāmēt.
Jā, jā, tu uzreiz zini, kas tur ir iekšā.
Tomēr drošības pēc pārbaudi.
Whiskas un Borodinas maize. Protams.
Un tikko dzīvs tu celies kājās un velcies pie datora, lai rakstītu atvainošanās vēstuli, ka noticis pārpratums, produkti ir atvesti, paldies, lūdzu, lūdzu, paldies, atmaksu nevajag.
Izdzeršu glāzi piena un iešu gulēt.
Rīt beidzamā darbadiena pirms 3 nedēļu atvaļinājuma.
|
dienasgramata
 | 18:15
Aizturēto ārzemnieku pagaidu iznīcināšanas centrs bijušās skolas ēkā
|
Jūlijs 2., 2026
kochka
| 22:33 - Robežas
Pievakarē biju ielīdusi kaut kādos brikšņos pie dīķa, jo tur ir ļoti skaists skats. Kad nokļuvu atpakaļ uz taciņas, pamanīju, ka kājas iepinušās kaut kādos zilpelēkos diegos un tas apgrūtina iešanu. Pagāja vismaz pāris minūtes līdz tos atpiņķerēju. Varētu būt laba metafora par šo dienu, bet pēc brīža iedomājos, ka vajadzētu beigt nodarboties ar apofēniju, meklēt likumsakarības, kur to nemaz nav. Vai arī ar loģisko prātu mēģināt saprast lietas, kas ir pāri tam.
|
neraate
 | 22:54
šonedēļ jau trīs reizes peldēt esmu bijusi divreiz. un nedēļa vēl nemaz nav galā!
|
dienasgramata
| 08:49
LSM. Dramaturģijas paraugstundā Beļģijas futbolisti Pasaules kausā izglābjas pret Senegālu
|
Jūlijs 1., 2026
neraate
| 23:59
šodien jau ap astoņiem (bez kafijas, knapi pamodusies) vedu māti uz pilsētu pēc stiprajām pretsāpju zālēm, jo izrādījās 'a man šitas jau mājās ir' ir ar 2018.gada termiņu. aizvedu sīkus peldēt, papeldēju pati, valarā izcepām cepumus (biezpiena kabatiņas), iedevu sunim gabapentīnu un kaķim arī un vēl meloksokamu, jo kaut kur saspiedis pakaļkāju, izmazgāju tēva gultasveļu, izkāru, bet tā kā bija arī diendusiņa, vienalga ir sajūta ka neko neesmu izdarījusi
rīt arī draud peldēšana un cepumiņi. gribu uztaisīt jasmīnu ziedus sālī un cukurā kamēr vēl ir, ja nu ir labi pirtij
|
scorpse
 | 20:35
Nosvinēsim.
Svinēsim numur viens - es esmu komandējumā. Vācijā. Te pavisam nesen bija +41 grāds, tagad vairs nav tik traki, bet karsti tāpat. Es strādāju garas, garas stundas izstādē, visu laiku esmu cilvēkos, smaidu kolgeit smaidus un īsti vairs nevaru nostāvēt vai pastaigāt, CIK ĻOTI MAN SĀP KĀJAS, un tad pēc tam es ķeros pie otrās maiņas viesnīcā un daru savus parastos darba pienākumus datoros, e-pastos, problēmās, bet bet BET es jūtos kā atvaļinājumā!! Šī ir pirmā reize prom no mājām pēc otrā dēla piedzimšanas (viņam pēc mēneša būs divi gadi) un es nevaru ne izteikt, cik ļoti tā atšķiras no pilnīgi tādas pašas izstādes pirms trim gadiem, kad es te biju pēc pirmā bērna. Toreiz es daudz domāju par to, kā viņiem mājās iet, regulāri sazinājos, sūtīju bildītes un balss ziņas utt. Tagad - tagad es ēdu kebabu un dzeru alu, un, kā jau teicu, jūtos kā īstā atvaļinājumā. Aptuveni tāda ir mūsu dzīve ar diviem bērniem. Un, ja man nav izdevies gana skaidri paust, kāda tā dzīve ir, tad, lūk, te vēl viens fun fact - man februārī bija varen pamatīga darba balle, kur es visādi cēli iznesos ļoti smalkā vakarkleitā ar šlepi, korporatīvām runām no skatuves un balvām. Nu tad tā vakarkleita kopš februāra (un tagad ir, kas mums tagad ir, /paskatās kalendārā/, jūlijs, tātad, draugi), tā vakarkleita kopā ar čupu citu nelaimes putnēnu joprojām guļ veļas groza dibinā. Mītiskais zvērs, ko sauc par tukšu veļas grozu, šitenī mājā nav bijis jau ļoti sen.
Svinēsim numur divi - un šis ir daudz brangāks svinamiemesls - es beidzot esmu atradusi veidu, kā ielogoties cibā no darba datora. Gadiem ilgi es vairs nerakstu cibā (nu, nerakstu pati savus ierakstus, kaut arī lasu jūs visus tāpat kā iepriekš un reizēm saņemos kādam komentāram), jo korporatīvās nostādnes cibu liek pieskaitīt pie Entertainment/Portals un automātiski liedz pieeju. Tā nu es gadiem klusībā ciešu, runāju ar jums tikai savā galvā un nerakstu neko, jo krietns milleniālis neraksta telefonā, besī nemērā. Un tagad es pavisam netīšām sapratu, kā cibā gaužām vienkārši tomēr tikt iekšā, huzzāā bitches. (Un, protams, ka es to būtu varējusi izdarīt agrāk ar visādiem paņēmieniem, taču paņēmieni, kas tiek aktīvi izmantoti, lai piečakarētu darba devēju, maķenīt grauž manu dimanta oliņas spodruma darba ētiku, tāpēc es to nedarīju.) Garš stāstiņš īss, I'll be back, teica Ārnijs un es.
|
shelly
| 12:34 - Sperts internetā
Kad esmu pieaugusi, beidzot saprotu teicienu par vienām durvīm, kas atveras, kad otras aizveras. Tās vienas durvis pieder trauku mašīnai un otras - veļas mazgājamai mašīnai, un es tās virinu uz riņķi vien, uz riņķi vien...
|
rasbainieks
 | 10:32
pirmā jūlija rīts
aiz loga pa trotuāru kursē kaimiņiene ar lapu pūtēju
|
Jūnijs 30., 2026
dienasgramata
| 14:43
LSM. Nelegālā noliktavā Rīgā netīrās telpās fasēti ķirši
|
missalise
 | 07:21
Atceros, kā mūs te dzenāja un kaunināja par to, ka darbinieki, kad ievācāmies šajā mājā mēdza atvērt logu izvēdināt telpas, jo te, redz, esot ventilācijas sistēma ar kondicionieriem visur. Realitātē laikam būt jānopērk ventilators arī darbam, jo tas kondicionieris darbojas tikai tad, kad ir vēss un tad pūš aukstu gaisu un ir grūti to izslēgt (visu laiku gļuko un slēdzas iekšā par jaunu). Toties šodien, protams, viss tur mēms un kluss.
|
Jūnijs 29., 2026
neraate
| 20:29
drīz brauksim šodien otro reizi pelst. nr.3 priecīga peldēja manas bērnības peldvietā, šodien uztaisīju plūmju sulas-vaniļas saldējuma kokteili, mazajā veikaliņā gandrīz bankrotēju, jo palikuši bija tikai dārgie saldējumi, viena vitrīna bija bēdīgi tukša, otra - pilnīgi tukša. mamma pirms braukšanas uz pilsētu (jāiedod ārstam slimnīcas izraksts un pie pedikīra) izcepa sīkiem sirņikus, es divreiz - Irēnas maizes, bet pa lielam jau otro dienu vienkārši gulēju kā plauša. rīt uz darbu
aaaa
jāņogas sārtojas, upenes pa kādai jau melnas, ērkšķogas dažas pat gandrīz ēdamas un zemenes arī vēl ir. strazdi sāk lidot ķiršos. sīki dzeltenajiem ķiršiem apēduši visus kas zemākajos zaros. zaļus, coetus un skābus :D
|
aborigens
| 14:36
Šlesers sarosījies uz piketu. Apmeklējums būs labs lakmusa papīrītis
|
arcigaretizobos
| 12:51
Es vakar redzēju kāmi vai strupasti. Īstu, dzīvu, uz sekundes daļu - parādījās savā rakumā un tikpat ātri arī pazuda.
Kurmis tas nebija. Tie alas rok citādāk.
|
unknown_entity
 | 09:41 - Bagātie arī raud
Ceturtdien cipars kontā nokritās zem 200, pieķēru sevi stresojam, jo līdz algai veselas 6 dienas. Par spīti tam, ka skaidrā apkārt mētājas vairāk, nekā nepieciešams un par spīti tam, ka uzņēmums man ir parādā pāris sotakus vismaz. Intelektuāli saprotu, ka problēmas nav, zemapziņa grib stresot. Itkā nebūtu nekā cita, par ko iespringt.
Pāris gadus atpakaļ sastieptā mugura laiku pa laikam nīd. Patlaban diezgan jau neciešami. Izskatās, ka parasti tas sākas pēc viskijošanas. Varbūt sagadīšanās, bet varbūt arī nē.
|
Jūnijs 28., 2026
au
 | 20:32
šodien bijām pie kaimiņiem, viņu telei sākās dzemdības un piedzima melns bullītis, 45kg, milzīgs, visu redzējām, vidējais bērns tagad ir bullēna krustvecāks, deva vārdu un visādi citādi bija ļoti aizkustināts.
un tas viss pēcpusdienā, kad pa dienu, visu laiku taisot ēst un tikai drusku palasot ārā, nodomāju - nu tā tā dzīve paiet, un NEKAS nenotiek. ha ha, notiek gan!
|
deloveja_kundze
 | 18:24
cik daudz ko maina viens liels koks
oktobra vētrā mammas dārzā nokrita viens milzīgs koks, un šodien, sēžot dārzā un mēģinot būt +/- produktīvai, es jūtu, kā šī koka trūkums ļoti paaugstina temperatūru.
šovasar plānoju mammas dārzā iestādīt vismaz trīs kokus. lai nav tā, ka tikai cērtam tos, kas ir jau nodzīvojuši savu laiku.
|
Jūnijs 27., 2026
kochka
| 20:07 - Alise
Suns ir izracis tik lielu bedri, kas jau sāk līdzināties alai. Tā kā cilvēki tur parasti nestaigā, neesmu to aizrakusi, pat ja varbūt vajadzētu, jo tumsā būtu bīstami tur aizķerties. Taču nedaudz žēl iznīcināt suņa milzu darbu. Kad viņa tur ielien kašāties, reizēm redzama tikai aste. Tādos brīžos viegli suni iztēloties kā grāmatas tēlu, kas pazūd neparastā pasaulē. Taču visticamāk sunim ir pavisam citi mērķi, vienkārši būt sunim un smiltīs atvēsināties. Varbūt pat īsti nenojauš, kādas asociācijas un stāstus viņai piešķīris šis grūti saprotamais divkājis.
|
missalise
| 12:46
Klau, cibiņi, varbūt no pieredzes varat ieteikt kādu foršu radošo meistarklasi? Manai brāļameitai ir vārda diena nākošajā dienā pēc manas dzimšanas dienas un ienāca prātā, ka varbūt būtu laba doma kopā ar abām brāļa meitām aiziet uz ko tādu. Lai ir kaut kas kopīgs interesants piedzīvots.
|
Jūnijs 26., 2026
Jūnijs 25., 2026
arcigaretizobos
| 16:06
Varētu bēgt uz mājām, bet tur jau nav labāk. Tropiskās naktis, bļ.
|
au
| 14:42
esot par saimnieci jāņu svinēšanai, ir daudzas jaukas lietas. bet visjaukākā ir trauku mašīna. un to es bez jokiem.
protams, arī naktī staigāt pa mežiem, ruļļoties uz ruļļiem, dziedāt, spēlēt viktorīnu, un tad beigās - kad visi jaunieši guļ - diviem tādiem saimeniekiem piesēst uz soliņa pie mājas pus6 no rīta. forši forši.
|
Jūnijs 24., 2026
shelly
 | 19:00
Kā lai tagad saņemas izpakot koferi.
|
Jūnijs 22., 2026
slepkava
 | 20:57
Šodien veikalā "Labais" priekšā stāv viens pusmūža kungs, kuram pēc labākajām tradīcijām ir šorti, sandeles ar zeķēm, un kaut kāds strīpains krekls, kas sabāzts biksēs. Mani vairāk pārsteidza groziņa izvēle. 1L apinītis - tīri ok, der, un tad sākās pāris nākamās preces. Bezalkoholiskā alus bundža un ledenes. Kungs norēķinājās ar karti, bet izskatījās, ka viņš to dara vai nu ļoti reti, vai arī pirmo reizi, jo kur un kā viņa jāpikstina viņš īsti nezināja, līdz pārdevēja neparādīja.
|
dienasgramata
| 11:29
No reklāmas plakāta: “Meklē jaunas idejas uzkodām?”
|
|
|