|
|
|
Novembris 5., 2024
krii
 | 14:18
Man ir neizsakāmi žēl, ka vienīgais ukraiņu naratīvs šībrīža Latvijas intelektuālajā telpā ir tas, ko translē Māras Poļakovas pārtulkotie viņas personiskie draugi un subjektīvās pārliecības domubiedri.
Jā, tā ir patiesība, bet ļoti nepilnīga, reducēta, vienas kaislības, viena patosa pārsātināta patiesības šķautne.
|
Novembris 4., 2024
shelly
 | 17:25
Jau pusotru gadu matus mazgāju, ķemmēju un veidoju saskaņā ar Curly Girl Method, kas visa cita starpā paredz dzelžainu atturību no jebkādiem silikoniem. Tāpēc šodien, kad iepilināju matos divas piles BioSilk, bez kura kādreiz nevarēju dzīvot, biju gatava Nika Džonasa balsī ieauroties: "This is HEAVEN!"
|
aborigens
 | 11:31
Lasu kā Austrumu un Rietumu baznīca sastrīdējās par hipostāzēm un ūsiju un pārdzīvoju tā it kā pati būtu ar kādu nelabojami sastrīdējusies. Nu, tiešām viņi nevarēja izdomāt kā šito atrisināt, nu.
Toreiz, kad Priede par šo mums stāstīja, neko nesapratu. Laimīgā es.
Tā iet, ja imperatori apmeklē sapulces. Bet nu labi, es brīnos, ka vispār par kaut jel ko beigās vienojās starp neskaitāmajām gnosis un heresis.
---------------
"Nobody will ever write a history of Europe that will make any sort of sense, until he does justice to the Councils of the Church, those vast and yet subtle collaborations for thrashing out a thousand thoughts to find the true thought of the Church. The great religious Councils of the Church are far more practical and important than the great international treaties which are generally made the pivotal dates of history. For in almost every case the international peace was founded on a compromise; the religious peace was founded on a distinction—the enunciation of a principle which has affected, and still does affect, the general state of mind of thousands of Europeans from admirals to applewomen.”
/ G.K. Chesterton
|
Novembris 3., 2024
neraate
 | 22:43
nedēļas absurds? ar elektronisku studentu izziņu, kas saņemta un aizsūtīta elektroniski jābrauc uz RS klientu apkalpošanas centru lai tur izprintētu elektronisko dokumentu, ieliktu mapē un es varētu parakstīties uz divām no izsniegtajām četrām papīra lapām
|
az
 | 13:51
kaut kāda neizskaidrojama sajūta
it kā visas pasaules sievietes ir beigās viena
un viņa mostas
|
slepkava
 | 09:06
Šorīt konstatēju, ka esmu šovinistisks mērglis.
Reāli domāju, ka pie mājas ar salīdzinoši jauno Škodu stājas kaut kāda jauna blondīne, kas mūžīgi nostājas tā, ka sapis divas stāvvietas.
Šorīt no rīta dodoties no veikala konstatēju, ka tur apmiernātu purnu, mani sveicinot, pārkojas RSU pasniedzējs. Pidars ibio.
|
Oktobris 31., 2024
honeybee
 | 17:58
bērni, pārlasiet savus tulkojumus, pirms sūtiet
es nupat gandrīz aizsūtīju tekstu, kurā bija teikums par "Latvijas simtgadei veltīgajiem pasākumiem" (klients noguris, viss deg, ļoti iespējams, ka neviens pat nebūtu pamanījis)
|
evy
 | 16:46 - darba tenku centrāle ziņo
bija mums, tātad, kolēģu jahtas izbrauciens pirmdien. bija baigi jauki un tā. mūsu offiss bija sarūpējis tikai alu no alko dzērieniem. mēs ar vienu kolēģi izdomājām paņemt savu vinčuku līdzi, jo alu negribējās. es nopirku 3 mazas (375 ml) pudelītes vīna - divas balta un vienu sarkana. sarkano atdevu priekšnieka sekretārei, balto mēs ar vienu citu kolēģi divatā izdzērām.
un tad vakardien satiku otrā mūsu viesnīcā (uz kuru trešdienās tikai braucu uz sapulcēm) vienu kolēģi, kurš nebija pasākumā. sasveicinamies un apmaināmies ar vispārpieņemto pieklājību. un tad seko - es tā dzirdēju, ka jums tur uz jahtas jautri gājis, tu esot trīs pudeles vīna izdzērusi!
njā. 3 pudeles pat tik rūdītam alkoholiķim kā man būtu krietni par daudz divu stundu pasākumā :D bet nu lai jau tauta runā, vai man žēl. es gan vēlāk paskaidroju, ka tilpums bija airplane-size. varbūt nevajadzēja
|
_re_
 | 12:43
pārlasīju savus ierakstus, uz kuriem neviens nekad neko nesaka (dramaqueenmodeon) un atcerējos par kanādā uzradušos manu grieķijā nozudušo telefonu. ik pa laikam tas tika ieslēgts, pa ceļam nomainīja kādas 3 adreses, pirmā bija mobilo tel veikals, ha, tad noparkojās kādā monreālas suburba dzīvojamo ieliņu nomalē. par pazudušu reportētam telefonam var ierakstīt ziņu, kas parādās uz ekrāna, ja kāds to ieslēdz. lūk, ierakstīju franciski čau, kā klājas, kā dzīve tādā un tādā ielā, tādā un tādā numurā? pēc tam vēl reizi ieslēdza un viss, nu jau kādas 4 nedēļas vairs nav mēģinājuši ieslēgt. varbūt beidzot izmeta vai sadauzīja, vai es nezinu. bet diezgan biedējoši, ka redz, kur tieši tu esi, ne?
|
evy
| 09:20
kolēģis ieveļas ofisā un skatās uz mani, kā spoku (haha, helovīni, ja?)
bet skatās uz mani tādā jautājuma-zīme-sejas-vietā manierē.
pēc dažām sekundēm un manu roku noplātīšanas žestā "wtf?!", viņš man jautā - tu esi te?!
es vēl vairāk apstulbu - jā, kā redzi. wtf?!
viņš (sāk pēkšņi smieties) - es tikko uz ielas garām braucu vienai mašīnai, gribēju uzgonkot un pīpināju, domāju, ka tā esi tu! :D
es - lol, nē, es jau pirms stundas te, ofisā, sēdēju.
viņš - nu, ok. es tad kādu citu blondīni uz izbrīna paņēmu :D
|
Oktobris 30., 2024
martcore
 | 17:25
man arī bieži vien ir šķitis, ka es reizēm rakstu sociālajos tīklos lietas, kas uz sitienu nav saprotamas
taču tad es palasiju tēlotājmākslinieka un dizainera oļega paščenko feisbuka lentu
kuru, lai lasītu, cilvēkam ir nepieciešama ļoti spēcīga asociatīva izpratne, ko īsti šie vārdi nozīmē
un kaut kā pārstāju uztraukties, ka mani var saprast nepareizi, vai nesaprast vispār
|
_re_
 | 16:40
vai jums ir ieteikums labam reimatalogam? ar virzienu uz, iepsējams, autoimūnas saslimšanas raisītu asinsrites traucējumu
|
au
 | 14:12
bet visvairāk mani maindfako tas, ka man šāda pārslodze rodas no tā, kas man patīk.
|
_re_
| 11:20
cibas dzīvības vārdā, kā arī sev piefiksēt, ka ir arī tādas dienu grupas
piektdienas vakars. kamermūzika oleru muižā, brāmss un šūmaņi. gados ļoti jauns un azartisks trio, alts, čells, klavieres. koncerti oleros vispār ir magic. ja notiek nevis pašā muižas ēkā, bet muižnieku dzīvojamās mājas, bijušās saimniecības ēkas, dzīvojamajā istabā, tad tā ir paliela viesistaba, kādi piecdesmit klausītāji viens pie otra, pusotru metru no mūziķiem. absolūta uzmanība un klātbūtne. arī lielajā muižā ir līdzīgi, tur vairāk majestātiskuma
sestdienas rīts. neesmu vēl līdz dušai un brokastīm tikusi, ciemos brauc mazais brāļadēls makšķerēt, kurš pats sabīdījis šo vizīti
sestdienas diena. braucu uz rīgu, pa ceļam cos bode, pirmo reizi mūžā man ir kašmirs. melns hūdijs, hh. cos, nelieši, sākuši izlaist bezkabatu kleitu modeļus, es ceru, viņi šo niķi tikpat ātri atmetīs. bet galamērķis annas koku skola, kurā mans vecais priekšnieks izlicis uz četrām dienām pirms transportēšanas klientam smilšakmenī izgravētu četrmetrīgu villu kompilācijas maketu ar bramanti, rafaēlu, peruzzi, neilandu. absolūts avangards esošajā arhitektūras laukā. iepriekšējā dzīvē es to visu uzzīmēju 3d, beidzot ir materiālā
sestdienas vakars. instrumenti. ejam ar meitu, jo dēla draudzene atdeva savas filmējoties nopelnītās fanu zonas biļetes. fansī stāvēt tik tuvu skatuvei, bez burzmas, bet visu tūkstošu vidū. šis nebija mans pirmais instrumentu koncerts, bet ja neiekristu biļetes, nebūtu gājusi. miķelis mon amour. un es noteikti patiku blondajai bekvokālistei, hh
svētdienas rīts. lēni pamosties, ar meitu brokastīs uz vairāk saules, kur uz manu nogurušo bezkofeīna seju, viesmīle manos gados ļoti saprotoši reaģēja. tad rikšiem uz mežaparku, kur izrādās, pusotrs kilometrs no stāvvietas līdz estrādei, bet es jau tā riskēju nokavēt telpu orient starta logu. paspēju. pirmajā distancē otrajā punktā sajaucu k un l kāpnes, pazaudēju kādas 2-3 minūtes, kas ir kritisks apjoms. bet tik un tā piektā grupā ar sešdesmit piecām dalībniecēm. grupā, kur ir arī 11 gadus jaunākas, daudz tievākas un mega sportiskākas par mani. bet paskatījos, visām pirmajā desmitniekā pa vienai, divām rupjām kļūdām. uz sezonas sākumu smadzenes met gļukus ārā tajā stresā un ātrumā
svētdienas diena. atpakaļ uz stāvvietu vilkos pusstundu, biju gatava pakrist kādā lapu kaudzē, ar ieslēgtu find my, lai ģimene kaut kad izrušina laukā. bet iedzēru karstu kakao un aizbraucu uz meža kapiem reizi sezonā sakopt elzas, jāzepa un majora jāņa kapu pie vecās kapličas
|
au
| 10:58
ja man kaut kad atradīsies minūte laika, es gribētu atkal aktīvāk cibot.
kopš pēdējā ieraksta esmu pārstrādājusies, norāvusi nervu sabrukumu, izrāvusies laukā, un apceļojusi Uzbekistānu, Kirgistānu un iemaldījusies Almati.
|
Oktobris 29., 2024
mufs
 | 09:08
man te bija uznācis kaut kas, ka modods 3:45 daudzākas naktis
šonakt atkal pamodos 3:45, tātad tur ir kaut kāds cits āķis, kas neņem vērā pulsteņa pagriešanas
|
Oktobris 28., 2024
shelly
 | 22:16
Intuīcija vai pieredze, bet nez kāpēc liekas, ka jauniegūtais om rīt darbā lieti noderēs.
|
Oktobris 27., 2024
neraate
| 17:52
vēl es šomēnes biju uz Balto Helikopteru. diemžēl nebija baigi daudz laika pirms filmas izstaigāt to JRT, bet cik redzēju man patika (izņemot tos lielos neglītos uzsaukumus uz kāpņu sienām, tāds meh un noiets etaps, bet nu labi. Gaile labi pastrādājusi, foršas tās vitrīnas ar konfekšu papīrīšiem, kvītīm un urīna analīzi (īpatnējais svars 1020). patika skulptūra aiz stikla sienas :D tualetē nenobildējos.lol
filma laba, askētiska, pati noteikti nepirktu biļeti, bet nenožēloju, ka aizgāju. viss tādā Hermaņa stiliņā. humors un aktieri, protams, forši, filozofiskie teksti kaut kādi slima suņa murgi Paulu Koleju stilā: paņemam skandalozas tēmas (katolicisms, reliģija, nacisti, komunisti) saliekam kopā, sakratam un paskatāmies kas iznāks. patika pietāte pret liturģisko apģērbu. Zariņa, kā parasti, ģeniāla un noturējās gaumes robežās, Barišņikovu gribētos vēl kādreiz redzēt. bija lietas, kur piekasīties (viss tik svarīgi, tik svarīgi, bet pirmie kadri ar tekstiem tikai angļu valodā), bet es vienkārši esmu piekasīga (ķipa izkoptu gaumi.lol)
|
neraate
| 17:50
aizveda vīrs mūs uz bezmaksas dienu LNMM, ļoti patika Eglītis (nesaprotu ko var piekasīties. nē, nu saprotu jau, bet netaisnīgi manuprāt, jo tai izstādei viss ir nostrādāts perfekti, nevis kā diezgan bieži, kad kurators nepavelk), bet visas izstādes labas. Lauras Veļas ievainotā atmiņa reāli parāva vaļā, sen nebiju izstādē raudājusi. Deinats forši aizvēra (lai gan tās zāles ir baisas. BAISAS! parastā ekspozīcija sīkus drusku garlaikoja. glāba darbi ar dzīvniekiem. vienai vislabāk patika nomedīts zaķis un lapsa, otrai 'kaut kāda glezna ar jūras veltēm'. lejā, protams, bija jānoskatās filmiņa Tālavas Taurētājs, bet es tikmēr aizskrēju iečekot Bindes erotisko daļu. tabors gan īdēja, bet aizvilku arī uz fotogrāfijām un levitējošās bildes Atstāja Iespaidu. man ļoti patika, vislabāk telpa ar spoguļiem un aktiem, gribētos aiziet vēlreiz, nesteidzīgi apskatīties. lai gan šoreiz arī pilnā sastāvā ar diviem pieaugušajiem normāli bija - pietiekoši ilgi visu izstaigāt uz maiņām un sīki izturēja un bija kur apsēsties. baigi labi tā vizuālā māksla šoreiz dvēseli pabaroja, sen nebiju bijusi.
iesaku, tas Eglītis laikam drīz beigsies. un Modes muzejā Vivjana Vestvuda arī tikai līdz 31.10., bet to tiešām nepaspēšu. tas nekas. visu nevar kā saka mana mamma
|
Oktobris 26., 2024
dienasgramata
 | 18:03
No rīta Latvijas radio ziņās (kas sestdienās apkopo visu svarīgāko, kas noticis pa nedēļu, tā teikt, izvelk esenci, piemēram, kā klājies Bļugeram ar Merzļikinu) tiek vēstīts, ka internetā ievietots Selmas Levrences kailfoto, kas patiesībā ir mākslīgā intelekta kailfoto, tikai ar Selmas Levrences galvu, šo svarīgo ziņu pavada aptaujāto ekspertu vērtējumi, kas apmēram pasaka: "Tā tagad būs vienmēr, un mēs tur neko nevaram padarīt." Visu rītu pavadīju internetā, meklēdams šo attēlu, bet neko neatradu. A. god. Latvijas Radio, beidziet izplatīt fake news!
|
neraate
| 11:24
klau draugi, radi, paziņas, kur meklēt normālu informāciju taksonomijai? man vajag vienu sūduku saprast kā latviski precīzi būtu, zemāk par airkājvēžiem. t.i. man ir 'airkājvēži' un latīniskais vienai sugai, negribas kļūdīties ja ir jau latviski precīzi. vienmēr jau var iztikt ar latīnisko, bet man vajag saprast vai tās attīstības īpatnības ir visiem kopīgas vai tai sugai kaut kas ir citādāk un es nesaprotu kur meklēt aktuālo info. vēlams jau internetā (jo darbiņš nav TIK svarīgs), bet der arī grāmata
|
Oktobris 25., 2024
evy
| 16:30 - daži hailaiti vai loulaiti
- priekšniecība bija ārzemēs, konferencē. visu nedēļu! biežāk viņiem tā. tik mierīgi strādājas! un tik daudz kas izdarīts! bez stresa.
- kačalkas treniņi man tagad agros rītos. esmu beidzot pārkāpusi enerģijas izsīkuma pa dienas vidu slieksni. tagad pietiek visam! i rīta kačalkai, i darbam, i vakara kādai nodarbībai.
- kāpēc kafija kofīšopā garšo krietni labāk, nekā tieši tāda pati, turpat pirkta un malta un uz darbu atvesta?! negodīgi. jo nav lētais gals, un atpakaļ jau nevedīs...vienus 250 gramus (ok, divas krūzes mazāk jau) vēlāk gan braukšu atkal pie viņiem un pieprasīšu paskaidrojumu. varbūt kādu kafijziņu kursu jāiziet, lai varu blatot, pērkot nākamo :D vispār, gribētos gan tādu kursu, jā. nez, parastajiem mirstīgajiem tādi ir pieejami, jeb tikai industrijā strādājošiem...?
- šodien viena meitene man pienāca pajautāt, kur tik garas bikses var nopirkt (kontekstam un nezinātājiem - esmu 180 cm auguma, un jā, grūti nopirkt tādas garas garas, lai nosedz arī kurpes uz papēžiem). un tā meitene pati bija man knapi līdz plecam, tādēļ apmulsu par tādu jautājumu, bet teicu, ka šīs konkrētās zara dabūju pirms kāda pus gada vai vairāk. viņa pateicās un aizgāja. varbūt kādai garākai draudzenei tagad būs ko ieteikt, vai? jo pati man teica, ka viņai gan vienmēr visas bikses vajag īsināt.
- baigi gribas alkohols bišķiņ (ne jau kā alkānam, ka prasās. bet tā smuki kaut kur uz kādas terases ar skaistu skatu! mums taču beidzot var uz balkoniem sēdēt! ziema ir gandrīz klāt). bet mana jaunā treniņ-uztur programma paredz pirmo mēnesi vai divus piebremzēt alkoholu līdz galīgam minimumam vai vispār necikam. manā variantā darbojas tikai visu vai neko, tādēļ šovakar dzeršu ūdeni un iešu gulēt deviņos. piegdienāhhh!
|
Oktobris 24., 2024
arcigaretizobos
| 23:38
Tajā netipiski siltajā oktobra vakarā mēs izgājām no Dailes teātra un devāmies uz mašīnu.
“Kāpēc tu tā skrien?” – man aizelsies jautāja Olivers.
“Es jau nemaz neskrienu, tikai ātri eju” - es atbildēju. Mēs tikko bijām apsteiguši visu pūli, kas no teātra jau bija izplūdis pa apkārtnes krustojumiem, un lēnā garā, pārspriežot redzēto, devās pa mājam.
“Bet tu ej ĻOTI ātri. Kāpēc?”
Es pasmaidīju.
“Te ir pilsēta, tā vajag. Ja tu iesi lēni, pilsēta tevi apēdīs. Nu, ne apēdīs, bet tu tajā pazudīsi.”
“Es nesaprotu.” – Olivers novilka.
“Redzi, ja tu ej lēni, tātad, tev nav plāna. Nekur nav jābūt, nekur nav jāpaspēj. Bet pilsētā plāna nav tikai vājajiem. Stiprie nekavējas, viņi pastumj malā tos, kas čammājas uz ietves un pazūd. Stiprie negaida zaļo gaismu luksoforā – viņi iet, kad nav mašīnu. Dažreiz iet arī tad, ja mašīnas ir. Pilsēta ļauj viņiem būt.”
Citādi ir ar vājajiem. Tiem, kas laiski pastaigājas, groza galvu, kaut ko pēta. Pilsēta viņus pamana. Un tu negribi, lai pilsēta tevi pamana, o, tici man. Tas sākums būs vienkāršs. Tev paprasīs cigareti vai sīknaudu. Ja būsi uzvedies izcili jocīgi, varbūt piedāvās pazīlēt. Un it kā viens un vienkāršs gadījums, tu teiksi. Kam negadās. Bet nē, pilsēta nemaz nav tik liela, un tu taču pārsvarā esi vienos un tajos pašos rajonos, vai ne? Nu lūk, ne tikai tu.
Un nesaki, ka tā taču nav pilsēta, tie ir gopņiki, urlas un huligāni. Bet kā tu domā, kas tad ir pilsēta? Viņi jau arī ir pilsēta. Pilsēta viņus ir padarījusi par tiem, kas viņi ir. Viņi kalpo pilsētai, ļauj tai izsūkt viņu nožēlojamo eksistenci un tiek izmesti, kad pilsētai vairs nav vajadzīgi. Kurš kapos, kurš cietumā. Domā, ka mazais Vova vai Žeņa piedzima, sapņojot par cigarešu streļīšanu un narkotiku tirgošanu? Nē, protams, ka nē. Bet pilsēta piespieda viņus – būt ātrākiem, veiklākiem, nekaunīgākiem par citiem. Un tagad viņi medī nākamos pilsētas upurus. Tos, kas neiederas. Tos, kas nesteidzas. Kurus pilsēta neaizstāvēs.
Tāpēc tu ej ar mērķi. Vienmēr. Esi ātrāks par pūli, zini, kur un kad var iet pie sarkanā, kur uzmanīgi jāskatās pie zaļā.
|
smille
 | 11:40
Gribu uzcept ābolu - mannā kūku, ko atceros ka kādreiz gatavoju. Cerams atradīšu recepti.
|
Oktobris 23., 2024
neraate
| 19:32
stadija tāda, ka plānotājā pierakstīju kam rīt jāpiezvana un zvana tēmu. nereāli intensīvi, esmu izsmēlusies līdz ārprātam. šodien bijām ekskursijā pie bitēm un zivīm un es tagad ļoti gribu stores! tik mīlīgi snīpīši! katru dienu sīkas līdz +-13iem skolā, pirmdien pie draudzenes, vakar un šodien mamma atbrauca. jābliež un jāmočī, bet nereāli stresī un tresī ar visu terapiju (ķipa ksanaksu kaut kur noliku, nebaru atrast, gan jau atradīšu pēc gada.lol) otrdienas ieskaite visticamāk ir (ieskaitīts, protams, no 70%), šodienas atcelta, pārcelta, neko nezinam. paziņoja to vakar ap plkst 23iem (cries in Spanish). mani tā izsita no līdzsvara, ka ne lāga pamācīties tam, kas būs rītvakar 20os ne aiziet gulēt. gulēt vakar aizgāju ap trijiem 0_o
šodien beidzot zinam kas ar praksēm (sākas 1dien)!! #€&*
šodien jāizmazgā apenes, jo man tīrās laikam izbeigušās (roku iebāžot atvilknē ilgi jārakņā kamēr ko uztausta), palūdzu mammai lai sašuj virsjakām caurās kabatas, katrai vismaz viena kabata ar vīli pušu
sīkas šodien babu baisi tricināja, nr.2 ķērca ka fagots baisi skaļš un vispār. vakar mamma mācīja viņiem spēlēt duraku, šodien izdomāja spēli ar lapiņām un ciparu minēšanu lai izstrādātu jēdzienus lielāks-mazāks
karoče aaaaaaaaaaa
paņemt akadēmisko vairs neizklausās pēc šausmenes, bet nu mēģināšu fiksi iznevarēt un iztikt bez
|
martcore
| 14:19
nē, nu es, protams, izjūtu dziļu disharmoniju un vispār acī jebal šos japāņu technocell akumulatorus
kas KARST pie deviņu voltu sprieguma
tas taču ir breds kaut kāds
/ieslēdzot padzīvojuša onkuļa dramatismu par dzīvi/
un vispār, vot paskatieties jūtubē, kādu elektrotehniku paši japāņi bieži vien izmanto sadzīvē
video, kur viņu guru taisa galdus un mēbeles
ar kaut kādu hitachi frēzi, kas, nav skaidrs, ir pirms īsti kura pasaules kara ražota, vai arī vispār kaut kāda leģendāra imperatora laikos
jēzus vēl nebija, hitachi jau bija
tas pats ar 70-o - 80-o gadu elektroniku, kad meid in džepen vēl skaitījās augstākās kvalitātes zīme
/ieslēdzot sengrieķu statuju ar atēnas zobenu rokā/
kopš japāņu kompāniju transnacionalizācijas tas viss ir aizgājis dziļā pakaļā
cilvēki vēlas braukt tankā, nevis zārkā no alumīnija un plastmasas
par žēlabām autoservisos "man kaut kas nav tā ar elektroniku" sazvērestības teoriju piekritēji var sākt rakstīt opusus
utt
|
_re_
| 14:07 - par sīkumiem dzīvē
vairāk kā stundu pa tumsu mežā. distances vidū sāka jūtami līt. tik forši, nevienā brīdī nebija, wtf, ko es te daru. ar katru reizi tumsas kārtas man patīk arvien labāk, lai arī izvēlos tās laika menedžmenta dēļ
svētdienas rītā, pirms astoņiem, iznācu no viesnīcas rīgas centrā, lai pusstundu paskrietu pa vērmanīti, operas skvēru, bastejkalnu. jutos absolūts tūrists. bet ir arī daudz kas pamainījies pa šiem 4-5 gadiem
svētdien telpu orient pirmā kārta, lielajā estrādē. man, tikai braucot uz, jau paceļas pulss par 20 sitieniem minūtē
redzēju straumi. es laikam biju dzirdējusi pārāk daudz sajūsmu. mani neaizķēra nevienā acī. ne stāsts, ne emocijas
|
shelly
 | 11:35
Sēžu Brand pieturā, salstu un nolādu Tropic Island. Viņiem esot bezmaksas autobusi no vilciena pieturas līdz akvaparkam. Autobusi esot pieskaņoti vilcienu sarakstam. Jap. Izņemot, ja tu atbrauc 11.13, tad autobuss startēs tieši 12.19 Tik pieskaņoti, my ass!
Nekad, nekad, nekad dzīvē. Man vispār riebjas visas tās stulbās caurules, uz kurām Lauva ir kā uzburts.
|
|
|
3 (33.3%)