Brīžiem es sāku apšaubīt sava kaķa sugas piederību.
Nav kāds dēmoniņš viņu apsēdis, ko?

Jeb vienkārši, kaķis nolēmis, ka jāpanāk, lai es viņā iemīlos (lai nepiepildītu savus draudus ieslēgt viņu pagrabā, ja vēlreiz kaut ko sagāzīs), un secinājis, ka man pieglaužoties, skaļi murrājot un ar zobiem knibinot manu ausi to varēs panākt ātrāk?

Bet dzeltenas acis es tiešām mīlu... Narcisms, ziniet, - es mēdzu apgalvot, ka arī manas acis ir dzeltenas.