Man, protams, patīk, ja man jautā padomu par to, kā labāk rīkoties...

Bet man ļoti ļoti nepatīk, ja jūtu, ka cilvēks rīkosies tā kā es ieteicu - nevis tāpēc, ka uzskatīs, ka tā ir pareizāk, bet tikai tāpēc, ka es ieteicu - jo es taču zināšot labāk.

Noteikti - un es arī zinu vairāk par visiem konkrētā cilvēka dzīves apstākļiem, par visiem sīkumiem, kas būtu svarīgi konkrētā lēmuma pieņemšanai... Es dzirdu, ko man saka, un saprotu, ka stāstītais ir ļoti vienpusējs - bet cilvēks taču pats to neredz un nespēj man dot to informāciju, kas vienpusējā stāstā iztrūkst.