|
Liidz ko maajaas temperatuura nokriitas uz konstantu ap +16, saacies gada posms, kad vienkaarshi negribas neko vispaar vairaak vairs dariit. Smiekliigi atcereeties, kaa vasaraa temperatuura maajaas nenokritaas zem 28C un tad arii vispaar vairaak vairs negribeejaas neko dariit.
Shodien briivajaa laikaa vienkaarshi seedeeshu uz kaapneem un dzershu kafiju un eediishu batoninju izzagtu no apocalypse stockpile plauktinja. |
| Gaisma spīd, bet mājās neviena nav! | 5. Nov 2026 @ 08:32 |
|---|
|
Grūti ir saglabāt pozitīvu skatu uz dzīvi, esot Latvijas galvaspilsētā - vietā, kurā koncentrējas teju trešdaļa Latvijas. Nākas ļoti pārdzīvot par saviem latviešiem, just līdzi.
Grūti ar redzi
Viņi redz tikai vilciena pirmo vagonu, pārējie neeksistē. Redzamajā daļā koncentrējas visi neredzīgie un kāpj viens otram virsū, bakstās, taustās un apgrābstās. Un šo drūzmēšanos viņi taisa platformas šaurākajā vietā, vēl ciešāk sevi spiežot siļķu mucā. Nabadziņi.
Grūti ar garīgo veselību
Stresaini šiem, kad viņu redzeslokā pēkšņi nez no kurienes iekāpj cilvēki 300, kas vienkārši ņem un veļas virsū kā ceļarullis. Stress, mīņāšanās, berze. "Vai šajā īsajā vilcienā ietilpst tik daudz cilvēku?", šie, iesprūduši cilpā, mēģina izprast realitāti - gadiem ik rītu un nesekmīgi. Nav tur prāta gaismas diemžēl, nav! Nabadziņi.
Sevišķi grūti ir daiļajam dzimumam
Grūši ir sievietēm skaistām, kuras, tūdaļ kā sāk nez kur spraukties uz ieeju, acumirklī kļūst par baisu izdzimumu. Baigi spējā transformācija, bail skatīties šo šausmu šovu! Bet nu - tas atkārtojas tikpat uzticami kā ziepju operas seriāls. Cik gan skaistu sieviešu aizgājušas nebūtībā!
Ehh, nabaga ļaudis, tik tiešām žēl! Kaut nu viņiem viss izdotos!
|
| Precīzi laikā | 4. Nov 2026 @ 23:49 |
|---|
|
Interesanti apzināties, ka mēs, bradātāji, ieradāmies ne par vēlu un ne par agru, bet tieši laikā, lai pamestajos objektos savām acīm redzētu visu Industriālo revolūciju Latvijā. No vāciskās latviešu valodas pirms Endzelīna līdz tehniskajai literatūrai krievu un modernā latviešu valodā.
No elevatoru kausu lentām, tvaika katliem un pamatīgām ēkām līdz padomju rūpniecības pēdējai ķepļep skrūvei un mūsdienu stiklotajām reģipša kastēm, kas kā meli piesedz sūro patiesību.
Tagad, kad Rīgā jauc nost Piensaimnieku un STASC - nākas vien paziņot, ka šur un tur ir paspēts! Ir būts, fotografēts, elpots un justs. Industrija ir baudīta pamatīgi un procesā iegūti forši draugi, kā arī pats esmu kļuvis par tēlaina virziena hobijfotogrāfu, kura iecienītākais žanrs - pamesti objekti - no Latvijas ir galvenokārt aizgājis un vaļaspriekam nu ir jāatrod kas cits.
Paspēts sniegt interviju vai divas, paspēts pafilmēties amatierdoķenē, piedāvāti arī diaprojekcijas vakari ij telpās pamestās, ij kafejnīcās smalkās... Ir!
|
|
https://www.bbc.co.uk/sport/football/articles/c6zxjz40l280o
strīdi par to vai futbolists - vārtusargs, kurš leca gaisā un ar celi ietriecās cita spēlētāja krūtīs un spēlētājs pēc tam no tā nomira, ir krimināli atbildīgs. es nedomāju, ka viņš speciāli mēģināja kādu nogalināt un tas ir jāņem vērā, taču, ja tu uztriecies kādam virsū un cilvēks pēc tam mirst, tad ir pamats runāt par manslaughter un nevar būt tā, ka neviens nav atbildīgs.
kā arī, šķiet, ka viņam vajadzētu aizliegt turpmāk spēlēt.
redzu cilvēkus rakstām, ka saukt to par manslaughter ir necilvēcīgi un tagad nabaga spēlētājs saņems tik daudz naida un tiks vajāts utt. kurināt naidu un viņu vajāt nevajag, viņš droši vien jūtas pietiekami slikti jau tāpat, bet viņš te nav upuris, upuris ir nosistais spēlētājs un viņa bērns un tuvinieki. |
|
Es nespeeju noticeet cik rupjsh bija tas jaunais Michigenas senators runaajot ar Sky zhurnaalistu onkuliiti. Es domaaju, ka tikai Tramps civilizeetajos rietumos ir taads kas ljechii uz zhurnaalistiem ne par ko. This just trumps it.. by far. |
|
Atnāca uz darbu viens čalīts ar 15 štuk dārgu "airsofta" ieroci un sajauca galvu. |
| ...un atlidoja tāds liels, skaists putns, vārdā Ablomingo :D | 4. Nov 2026 @ 12:14 |
|---|
|
 |
|
pabeidzu Yonu [tālāk spoileri]. manas sliktās nojautas neapstiprinājās un neviens labais tēls neaizgāja bojā, bet tomēr nobeigums nedeva nekādu piepildījumu. galvenokārt laikam tāpēc, ka fona slow burn attiecības tā arī netika līdz kkādam atrisinājumam, kas būtu dziļāks par 'tu zini kā es jūtos, es zinu kā tu' - tas bija par īsu, citreiz laimīgie nobeigumi šķiet banāli, bet, ja to nav, tad atkal ir sajūta, ka kkas ir nozagts vai lieki aiztaupīts. bet varbūt autore ar nolūku ir atstājusi pavērtas durvis savai potenciālajai nākotnes scenāriju rakstīšanai - ja tā, tad esmu ar to mierā.
viena tulkotāja reizēm attēlu malās rakstīja savas piezīmes, viņa tās atstāja vietās, kur vai nu bija kāda jēdzienu tulkošanas problemātika, vai arī - kur sižets viņā bija izraisījis spēcīgas emocijas, šajā gadījumā tie vienmēr bija īsi un kodolīgi emocionāli vēstījumi un bija interesanti tos lasīt, manas domas bija visai līdzīgas, varbūt mazāk kritiskas kā viņai, iespējams tāpēc, ka es jau nestrādāju ar šo stāstu kā viņa, tikai baudīju jau veselu, uzzīmētu, uzrakstītu, iztulkotu un, vārdu sakot, jau daiļi noformētu gala versiju.
kā vienmēr - mazliet skumīgi, kad kas aizraujošs beidzas.Mūzika: Cyberpunk Treehouse Pod in Neon Mist |
|
Naoto Yamagishi - percussion, Lauri Hyvärinen - electric guitar @Aleponija
|
|
šovakar bija skaistais saulriets. |
|
Sēdies, Saeima, tu jaunāka |
| Līdzāspastāvēt | 3. Nov 2026 @ 12:51 |
|---|
|
Te izgājšnedēļ uznāca kārtējā ģenealoģijas izpētlēkme, noraku diennakti, lasot baznīcgrāmatas, reģistrus, starpkaru perioda Latvijas pasu datubāzi, nu tādas lietas. Periodika.lv un raduraksti.lv vienu brīdi bija tik daudz vaļā pārlūka lodziņu, ka datora resursi beidzās.
Tagad man ne tikvien igauņu zari ir super apzināti, bet arī baltvācu, un, kā izrādījās, arī īsteno prūšu un šļahtiču combo ir daudz maz skaidri. Te vēlreiz milzu pateicība vectētiņam, no kura esmu mantojusi no rūtiņu burtnīcas izrautu vidus lapu ar pierakstiem un zīmējumu par viņa apzināto personu loku, kas nu ir izrādījies 100% akurāts materiāls.
Tomēr šis ieraksts nav par aizkustinājumu un asaras izsitošo laimes sajūtu, kas izraisās, kad tu piecos no rīta 845.lapā Rīgas Sāpju Dievmātes draudzes 1856.-1893. gada alfavitā beidzot tiešām ieraugi “Antonia Lechowitsch mit Alexander Iohann Dudat” vai Liezēres pagasta grāmatā atrodi “Minne Iwankaln” dzimšanas faktu 1873.gadā.
Lai pieminētie Antonia un Alexander Iohann būtu varējuši apprecēties, tiem bija jāpārvācas no Prūsijas uz Rīgu (tiešām nezinu, kāpēc), jātiek reizes 3 uzsauktiem gan luterāņu, gan katoļu draudzēs, Alexander bija jāpāriet katoļu kārtā, un tas viss aizņēma 2 gadus. Liela mīlestība, jādomā. Spriežot pēc tā, ka man ir vairāki 1–1.5% ģenētiski relevanti ļaudis piemačoti iekš myHeritage, kuru uzvārds ir Liachiavichus vai Dudat (visi Vācijas resp. bij. Prūsijas pilsoņi), no Mazlietuvas tur masveidā gājuši prom pagarākā laika nogrieznī, un viens - pat ar kājām uz Liepāju, par ko periodikā var atrast kriminālpolicijas ziņu, ka no Lietuvas SSR puses bez atļaujas ienācis Jānis Jāņa (Iohann Iohannovič) dēls Dudats, laikam jau nācis pie brāļa uz Rīgu.
Baznīcgrāmatu saturs raisa vislielākās pārdomas. Tas Rīgā atrodamais dokumentētais tautību mikslis ir vienkārši neticams. Tā kā man tagad nācās palasīt gan katoļu, gan baptistu, gan luterāņu grāmatiņas, nevarēju nepamanīt gan to paralēlo līdzāspastāvēšanu (Vidzemes) zviedru, igauņu, somu; (Kurzemes-Zemgales) poļu, prūšu, baltvāciešu un aškenazi, gadās pa kādam franču vai itāļu uzvārdam, (Latgales) slāvu, krievu vecticībnieku - it kā nodalīto, bet nu laikam jau daudz maz blakus eksistējošo paralēlo realitāšu esību. Rīga ir konkrēta daudznacionāla metropole, kur katram ir savs it kā konkrēts nodarbes veids un niša. Sevišķi ap 1880.-1939. gadu periods ir dikti aktīvs un industriālās revolūcijas dzīts lēcienveida attīstības moments.
Ulmaņlaiku periods ir ļoti bagāts ar informāciju par to, kā cilvēki ir vēlējušies pārsaukties, mainīt uzvārdus, tautības un pilsonības. Gandrīz 100% gadījumu vācu, ebreju un krievu tautību pārstāvji vēlas kļūt par Dzelmēm, Vilkiem, Kārkliņiem vai Mauriņiem.
Kurpretim 2026.gadā, pieaugot dažādās platformās testētajām personu grupām, arvien precīzāk iezīmējas reģionālās atpazīšanas iezīmes un skaidrāk iespējams izprast no kurienes latvieši ir latvieši. Tā piemēram, šī ieraksta autore 6 gadu laika gaitā no ~83% Latvian ir kļuvusi par 67% Latvian, un pārējais ir 10.3% Lietuva/(Prūsija), 4.1% Igaunija, 13% Vācija, 2.6% Greek&Balkan, un pa mazam gabaliņam Finnish, Swedish un Asturian.
Stāstam morāles nav. Pasūtīju arhīva izziņu par vecvectēva un vecvecmammas vācu pasi un valstvāciešu izbraukšanas uz fāterlandi apliecības. Cerams, ka nenoderēs. |
| Skaņas puzle | 3. Nov 2026 @ 10:17 |
|---|
|
Cilvēkam-orķestrim forši skolā strādāt. Vienu dienu esi Windows 11 gans, bet citu - Chrome OS. Trešajā - baksti Chrome pārlūku un ceturtajā - sniedz lietotājiem atbalstu un velc videoierakstus no novērošanas kamerām ārā. Piektajā - organizē pārvaldības politikas, bet sestajā - skaņo skolas pasākumus. Septītajā - taisi XLR kabelīšus dažādus, lai apskaņotu visu, kas skolā jāapskaņo.
Ikdienu manu veido šo sastāvdaļu kokteilis jauktā sasecībā un dinamikā. Garlaicīgi nav!
Šoreiz Skolēnu parlaments grib bīdīt skolas radio.
Ideja laba un nav problēmu - braucu uz darbu svētdienas vakarā un pētu skolas PA jebšu Public Announcement (publiskās apskaņošanas) sistēmu - kā tad tā ir organizēta, kā tad skaņas signāls tiek padots uz katru kabinetu un gaiteņiem... Svētdienas vakars, jo kā gan citādi pārbaudīsi kaut ko, kas bļauj pa visu skolu? Tikai un vienīgi neapdzīvotības laiki jāizvēleas. Lūk, dodos un pētu. Ahā - reku kontroles iekārta, reku signāls no tās iet uz kārtīgu jaudas pastūžu kaudzi, bet kur ir visa dižā vadu komutācija? Kaut kur vēl slēpjas, interesanti! Interesanti, bet šoreiz galīgi nav būtiski. Bet interesanti!
Pētu un izpīpēju situāciju:
1) XLR ieeja - sagaida skaļuma līmeņa kontroli otrajā galā - neģeld!
2) RCA ieeja - marķēta AUX un skaļumu gan var šeit regulēt - ģeld!
3) PA sistēma nozīmē darbu mono režīmā - jāparūpējas par iestatījumiem un standartam piemērotu vadu lodēšanu!
1
Nav košēri, jo tad visa skaļuma līmeņa kontrole ir tikai lietotāja galā un šāds risinājums uzprasās uz skaļu nedarbu, lietotāja kļūdiņu vai divām. Tāpēc nevajag taisīt tizli un tad rāties - vajag taisīt gudri! Tā, lai nemaz nepastāvētu iespēja pa visu skolu atskaņot kaut ko par skaļu! Tāpēc izdomāju saglabāt standarta apskaņošanas risinājumu ar mikseris > uzlodēts XLR vads nepieciešamajā garumā > PA ierīce, galā izvēloties tās AUX ieeju. Mono, protams! Lai to panāktu, veicu jaunradi:
2
Uzlodēju XLR > RCA pārejiņu un maksimālais skolas radio skaļuma līmenis tiks noteikts šajā galā, salāgojot to ar miksera 0dB atzīmi. Rezultāts: skolēnam kaifs griezt slaideri līdz galam, bet sistēmai un visiem ļaudīm skolā - radio pieņemamā skaļumā ar mazu jaudas rezervīti.
3
Tā kā uz visu sistēmu tiek padots tikai viens jeb mono signāls, nepieciešams arī avotam pateikt, ka strādājam mono režīmā. Citādi visa informācija, kas stereo attēlā miksēta uz labo kanālu, pazudīs nebūtībā un nebūs dzirdama. Tāpēc attiecīgi iestatījumi Windows platformā - Mono. Rezultāts - no laptopa austiņu ligzdas nāk ārā standarta 3,5mm vads, kas miksera galā sadalās divos 6,35mm jeb lielajos austiņu štekeros - katrs savam kanālam. No tiem tikai melnais jeb kreisais tiek laists mikserī kā Line-In - sarkanais karājas nelietots, nav vajadzīgs. Galā - viss datorā notiekošais skan pareizi. Koncertus, starp citu, arī apskaņo mono režīmā, lai visi visu dzirdētu vienādi.
Ko līdzīgu pirms vasaras brīvlaika taisīju arī Deju zālē, apejot nez kāpēc ar DAP sarežģītu pasākumu, kur cilvēki mocījās ar diskiem bojātā ierīcē, mēģinot datoru pievienot caur MIC ieeju, kas gaida sabalansētu signālu, nevis no datora nākošo...
Uzlodēju XLR > TRRS vadiņu, norādīju datoram strādāt Mono režīmā un miers, visi priecīgi - var diskus datorā, var strīmot, var visu ko pa taisno no interneta un miers - vairāk opciju, labāk. Un būtiskais - skan visa dziesma, nevis tikai kreisais kanāls pa visu zāli!
To bojāto DAP gaidu, kad norakstīs, lai varu atdzīvināt un lietot mājās kā CD atskaņotāju. Tam problēmas ar disku ātruma kontroles poci - gan jau kontaktu tīrīšanas vai kāda kondiķa problēma. Varētu būt risināma lieta un man tad mājās būtu foršs nestandarta verķis ar papildfīčām - atskaņošanas ātruma kontroli, piemēram. Palēnināts Dark Ambient pie diaprojekcijas izpildās ļoti labi, piemēram!
Rīt darbiņā gan jau atkal kaut kas cits būs jādiriģē :)
|
|
vakardienas prieks:
"Ja kādam problēmas sagādā tas, ka nākotnē vidējais latvietis būs drusku brūnāks, man viens lūgums, pagrieziet galvā vienkārši slēdzīti. Ne Satversmē, ne preambulā, ne arī latviešu literatūras klasiķu darbos ir neredzu centrālo uzstādījumu, ka latvietim obligāti jābūt baltam," uzsver P. Strautiņš, piedaloties konferencē “RĪGA 2050”, kur tika iezīmēts Rīgas ilgtermiņa attīstības plānošanas process.
Ansis Pūpols: Tas būtu nežēlīgi, ja mēs stātos ceļā cilvēka sapnim! Sametīsim, draugi, Pēterim solārijam! |
|
Dienvidu tilta 4. kārtas (Jāņa Čakstes gatve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai) izbūve Ziepniekkalnā.
Dublis Nr. 33:
Pavasaris, darbi visās frontēs.
( ... ) |
|
Dienvidu tilta 4. kārtas (Jāņa Čakstes gatve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai) izbūve Ziepniekkalnā.
Dublis Nr. 32:
Pavasaris, darbi visās frontēs.
Asfaltēšanas darbi
https://www.youtube.com/watch?v=tnoLWZZi_gE
https://www.youtube.com/watch?v=o-wb22ERlPk
https://www.youtube.com/watch?v=oRGxS5Iv8aw
( ... ) |
|
"Vienā no grāmatas nodaļām ar nosaukumu "Sieviešu studijas: pirmie gadi" profesore Rotenberga prezentēja savu 20. gadsimta 70. gadu sākuma feministiskās filozofijas kursu, kas izgaismo viņas revolucionārās dusmas.
Ikviens, kurš joprojām domā, ka sieviešu studijas sākās ar mērenu mērķi iepazīstināt ar sieviešu vēsturi un perspektīvām galvenokārt vīriešu izglītības vidē, ātri vien tiks atbrīvots no šī priekšstata, uzmetot skatienu tām nesavaldīgajām, redukcionistiskajām, zinātnei pretējām un naida pilnajām agitpropa teorijām, kas veidoja visu mācību programmu.
Es šeit piedāvāju galveno lasāmgabalu kopsavilkumu. Tāpat kā liela daļa otrā viļņa feminisma, arī Rotenbergas lasāmo darbu saraksts bija izteikti marksistisks. Obligāts teksts bija Frīdriha Engelsa „Ģimenes, privātīpašuma un valsts izcelsme” (1884), kurā tika apgalvots, ka ģimene ir galvenā sieviešu apspiešanas vieta. Nodaļā „Ģimene” Engelss saistīja sievietes stāvokli laulībā ar apspiesto strādnieku stāvokli kapitālisma apstākļos, apgalvojot, ka „modernā individuālā ģimene ir balstīta uz atklātu vai slēptu sievietes verdzību mājās”, un precizējot, ka „ģimenē [vīrietis] ir buržuā, bet sieva pārstāv proletariātu”.
Šis teksts aizsāka ilgstošu feministisko tradīciju apspriest ģimenes dzīvi — ieskaitot seksuālo intimitāti, mātišķumu, aprūpi un mājas dzīves vadīšanu — ekonomiskos terminos, bieži atsaucoties, piemēram, uz sievietes „reprodukcijas slogu”, „emocionālo darbu”, „aprūpes izmaksām” un tamlīdzīgi, tādējādi lielu daļu no tā, kas dzīvi dara jēgpilnu, reducējot uz ekonomisku aprēķinu. (Vīrieši, protams, arī piedalās neapmaksātā un emocionālā darbā, taču retais vīrietis apgrūtinātu sevi ar to uzskaitīšanu un paziņošanu pasaulei, un maz ticams, ka sabiedrība viņiem justu līdzi, ja viņi to darītu.)
Jebkuram studentam, kurš bija tik naivs, lai ticētu, ka bioloģijai ir kāda loma vīriešu un sieviešu pieredzē, Evelīnas Rīdas raksts „Vai bioloģija ir sievietes liktenis?” (Is Biology Woman’s Destiny?, 1971), kas publicēts žurnālā International Socialist Review, sniedza nepārprotami noraidošu atbildi. Rīda apgalvoja, ka atsauces uz bioloģiju ir nekas vairāk kā seksistiski triki, lai aizsargātu netaisnīgu sociālo sistēmu. Viņa asi kritizēja „vīriešu supremātistus, kuri uzdodas par zinātniekiem”, par apgalvojumiem, ka sieviešu „nepilnvērtību” ir noteikusi daba. Turpretim viņa apgalvoja, ka patriarhāts ir tikai nesena vēsturiska parādība, kuras cilvēka radītās netaisnības spilgti izgaismoja iezemiešu un citas senās sabiedrības, kurās sievietēm piederēja vara un izvarošana nebija pazīstama. Rīdas raksts to, kā tam trūka pierādījumu ziņā, kompensēja ar pārliecību.
Šādi teksti virzīja sazvērestības teorijā balstītu uzskatu par vēsturi — uzskatu, ka sieviešu pirmatnējā vara gadsimtu gaitā ir mazinājusies patriarhālā spiediena rezultātā un ka Rietumu sabiedrībās viss ir vardarbīgs, apspiedošs un ekspluatējošs, baltajiem vīriešiem iznīcinot dabu un „cēlos mežoņus”. Nekur Rotenbergas uzdotajos lasāmgabalos nevarēja atrast nekādu aizstāvību civilizācijai, ko Rietumu vīrieši bija uzcēluši. Nekur nevarēja atrast ne brīvā tirgus, ne heteroseksuālās ģimenes aizstāvību; nekur nebija ne mazākā mājiena, ka vīrišķās un sievišķās lomas attīstījušās organiski laika gaitā, reaģējot uz izdzīvošanas vajadzībām.
Nevienā no uzdotajiem tekstiem nav minēts, ka mīlēt vīrieti un audzināt ar viņu bērnus ir tas, ko daudzas sievietes vēlas no savas dzīves, vai ka ģimenes modelis, kāds tas izveidojās Rietumos, pirmkārt, bija paredzēts, lai nodrošinātu drošību un aizsardzību bērniem."
/The Goddess That Failed |
|
Lasu Janice Flamengo grāmatu The Goddess That Failed. Tīri labi, piem:
"Over the years, feminism has pursued a grab bag "intersecting" victim causes, raging from homophobia to transphobia, anti-blackness to Islamophobia. These maintain the moral fervor and soul-purity of adherents. Intersectional commitments may involve feminism adherents in certain incoherencies, as they march in the Slut Walk one day and don the hijab on another; believe all rape claimants one day, and decline to believe them on another, depending on a race and religion of accused."
Tā tas ir, viens no spilgtākajiem simboliem šajā sakarā ir AOC, kura vienā mirklī plīvojošiem matiem un paceltu dūri sauc: My body my choice, tad ņirgājas par sportistēm, kas iebilst pret vīriešiem sieviešu kategorijā; un vēlāk vēl uzliek lakatiņu un iet pie sava musulmaņu vēlētāja, kur telpā sanākušie ir gandrīz tikai un vienīgi vīrieši, jo sievietēm ir jāpaliek mājās, jo nav ko maisīties pa kājām. Feministes var neciest kristietību un visu, kas ar to saistīts, tas pat ir vēlams, bet ne islāmu, kurš vairākos - īpaši feminismam svarīgos aspektos, ir krietni vien ekstrēmāks.
Tad tālāk: "British feminist Julie Bindel published an uncompromising denunciation "Why I Hate Men" (2006) in The Guardian, unashamed to promote anti-male bigotry. A year later, however, writing about her country's decades old rape gang scandal, she refrained from describing the perpetrators as predominantly Pakistani and Muslim, expressing concern that "One of the many tragedies resulting from this phenomenon is how it is fueling racism and mistrust of whites towards Pakistanis where little existed previously." She has never worried about fueling hatred against white British men."
Par to tiešām nekāds uztraukums nav novērots, lai gan feminisms it kā taču ir par dzimumu vienlīdzību, bet rakstīt 'why i hate men' ir pieņemami, bet pamēģini uzrakstīt kā vīrietis 'why i hate women' un pavēro feministu reakciju. tas tāpēc, ka nekādas vienlīdzības nebūs, jo feminisma ietvaros sievietes vienmēr tiks skatītas kā upuri un vīrieši kā apspiedēji, tāpēc vīriešu ienīšana kļūst par akceptējamu, bet sievietes kļūst par upuriem, kuriem ir dota atļauja būt vissliktākajai sevis versijai, jo tā nekad nav viņu vaina. |
| grāmatas | 2. Nov 2026 @ 16:15 |
|---|
|
man nevajag jaunas grāmatas, es nevaru izlasīt jau savas četras iesāktās grāmatas, bet ļoti siekalojos par Kalnozola “Zobiem”, Glazovas “Ēsmu” un Kasima “Marijas grāmatu”. moš no algas nopirkšu grāmatu svētkos.
|
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}