- 2011.01.04, 14:32
- "[...] let’s say you’re carrying around 40 pounds of excess fat and you put on that 40 pounds over the course of 20 years, as many of us do. When you’re in your late 20s, say, you’re still lean, and then, lo and behold, you celebrate your fiftieth birthday and you’re obese and your doctor is lecturing you on eating less and getting to the gym regularly (and probably writing you a prescription for Lipitor, as well). Now, if you gain 40 pounds of fat over 20 years, that’s an average of two pounds of excess fat accumulation every year. Since a pound of fat is roughly equal to 3500 calories, this means you accumulate roughly 7000 calories worth of fat every year. Divide that 7000 by 365 and you get the number of calories of fat you stored each day and never burned – roughly 19 calories. Let’s round up to 20 calories, so we have a nice round number. [...]"
So now the question: if all you have to do to become obese is store 20 extra calories each day on average in your fat tissue — 20 calories that you don’t mobilize and burn — what does overeating have to do with it? And why aren’t we all fat? Twenty calories, after all, is a bite or two of food, a swallow or two of soda or fruit juice or milk or beer. It is an absolutely trivial amount of overeating that the body then chooses, for reasons we’ll have to discuss at some point, not to expend, but to store as fat instead.
[...]
The reason people believe we get fat because of overeating and sedentary behavior is because they believe the laws of thermodynamics somehow dictate this to be true. In particular the first law, which tells us that energy is conserved, so if a system takes in more energy than it expends, the energy contained in the system has to increase. If that system happens to be our fat tissue, than the fat tissue accumulates fat. That’s the logic. So if we eat more than we expend, we get fatter and the logic turns this around to say that we get fat because we eat more than we expend. And so, overeating and sedentary behavior are the causes. This is the logic that leads virtually every government health agency and independent health organization (the AHA, the AMA, you name it) to have some variation of this World Health Organization statement on its website or in its promotional material: “The fundamental cause of obesity and overweight is an energy imbalance between calories consumed on one hand, and calories expended on the other hand.”
[...]
Say instead of talking about why fat tissue accumulates too much energy, we want to know why a particular restaurant gets so crowded. Now the energy we’re talking about is contained in entire people rather than just the fat in their fat tissue. Ten people contain so much energy; eleven people contain more, etc.. So what we want to know is why this restaurant is crowded and so over-stuffed with energy (i.e., people) and maybe why some other restaurant down the block has remained relatively empty — lean.
If you asked me this question — why did this restaurant get crowded? — and I said, well, the restaurant got crowded (it got overstuffed with energy) because more people entered the restaurant than left it, you’d probably think I was being a wise guy or an idiot. (If I worked for the World Health Organization, I’d tell you that “the fundamental cause of the crowded restaurant is an energy imbalance between people entering on one hand, and people exiting on the other hand.”) Of course, more people entered than left, you’d say. That’s obvious. But why? And, in fact, saying that a restaurant gets crowded because more people are entering than leaving it is redundant –saying the same thing in two different ways – and so meaningless.
Now, borrowing the logic of the conventional wisdom of obesity, I want to clarify this point. So I say, listen, those restaurants that have more people enter them then leave them will become more crowded. There’s no getting around the laws of thermodynamics. You’d still say, yes, but so what? Or at least I hope you would, because I still haven’t given you any causal information. I’m just repeating the obvious.
This is what happens when the laws of physics (thermodynamics) are used to defend the belief that overeating makes us fat. Thermodynamics tells us that if we get fatter and heavier, more energy enters our body than leaves it. Overeating means we’re consuming more energy than we’re expending. It’s saying the same thing in a different way. (In 1954, the soon-to-be-famous — and often misguided, although not in this case — nutritionist Jean Mayer said that to explain obesity by overeating was about as meaningful as explaining alcoholism by overdrinking, and merely reaffirmed, quite unnecessarily, the fact that the person saying it believed in the laws of thermodynamics.) Neither happens to answer the question why. Why do we take in more energy than we expend? [...]
Answering the “why” question speaks to actual causes. In the restaurant analogy, okay, maybe this restaurant has particularly great food, or it’s happy hour; the drinks are cheap. Maybe it’s pouring outside so a lot of people ran into the restaurant to stay dry. Maybe [...] Maybe [...] Maybe [...].
All these would be valid answers to the question we asked. Some speak to the conditions inside the restaurant (the quality of the food, the price of the drinks, celebrity customers); some speak to conditions immediately outside (a rain storm, no competition, the theater schedule). They all provide the causal information we’re seeking. They answer the “why” question. That more people are entering than leaving doesn’t. It’s what logicians call “vacuously” true. It’s true, but meaningless. It tells us nothing.
[...]
As for the great majority of experts who say (and apparently believe) that we get fat because we overeat or we get fat as a result of overeating, they’re the ones making the junior-high-school-science-class mistake: they’re taking a law of nature that says absolutely nothing about why we get fat and assuming it says all that needs to be said. This was a common error in the first half of the 20th century. It’s become ubiquitous since.
[...] - 85 rakstair doma
- 4.1.11 16:05 #
-
Nepaslinkoju un izlasīju. Bla bla bla vien ir. Daudz burtu un spēlēšanas ar filozofiju. Likums ir viens- ēst vajag mazāk. Un tas arī viss.
- Atbildēt
- 4.1.11 16:09 #
-
nu, būtībā, ne jau par ēšanu teksts (beigās viņš atzīst ka neviens neko nezin, un ir tikai minējumi), vērtība ir gan par loģiku un skepticismu.
- Atbildēt
- 4.1.11 17:13 #
-
tad man līdz galam neaizgāja tas, kāds bija rakstītā mērķis. ja loģikas un skepticisma vārdā, par bāzi izmantojot piemēru ar pārmērīgu ēšanu un aptaukošanos - visnotaļ interesanti spriedumi, bet man rādās iespaids, ka autors pozicionē sevi kā mūsdienu uztura zinātnes revolucionārs, noniecinot to, ko zinātne pēta un pierāda gadsimtiem ilgi. teksts, pēc kura jāseko frāzei "ņemiet šo grāmatu tikai par nieka 9.99 un jums atklāsies jauna pasaule".
- Atbildēt
- 4.1.11 17:17 #
-
lasīju, lasīju. un tieši tas arī nepatika- grāmatu pārdod kā kārtējo "brīnumlīdzekli", "revolucionāru skatījumu", "jaunatklājumu".
- Atbildēt
- 4.1.11 16:14 #
-
aaa nu ja, bet nav nedarbojas tas likums, jo pilnais teksts skan (acīmredzot) "ēst vajag par 19 kalorijām dienā (jeb par vienu kumosu ēdiena) mazāk". bet tas taču nav iespējams!
loģiskāk būtu piedāvāt likumu "izdirst vajag vairāk!" - Atbildēt
- 4.1.11 16:35 #
-
Principā no teksta var arī secināt, ka jāmeklē iemesls, kāpēc, uzņemot vairāk enerģijas, vairāk arī nepatērējas. Pareizāk sakot, vairāk jau gan patērējas - jo smagāks cilvēks, jo vairāk viņš patērē arī nekustīgā stāvoklī, bet kāpēc tas patēriņš neatbilst uzņemtajam. Otrs lieliskais secinājums, uz kuru vedina analoģija ar restorānu, ir: restorāns ir pārpildīts, jo cilvēkiem tur patīk. Attiecīgi - tauku šūnas/enerģija uzkrājas, jo tai tur patīk. Būtībā - resni cilvēki ir īstas spēkstacijas!
- Atbildēt
- 4.1.11 16:38 #
-
Ēst vajag mazāk salīdzinājumā ar ko?
Tas patiešām nav par ēšanu, bet domāšanu, kas lielākajai daļai cilvēku jau pašos pamatos ir neloģiska. - Atbildēt
- 4.1.11 17:33 #
-
Es tiešām nesaprotu, kas tajā nelaimīgajā termodinamikas likumā ir neloģisks. Un ko autors mēģina izdabūt, prasmīgi pielietojot loģikas paņēmienus. Ja viņa mērķis bija pafilozofēt- ir okei. Bet viņa apvainojumi uztura zinātniekiem gan ir tracinoši - un man kā dietologam būtu daudz, ko par to teikt.
Nevis domāšana cilvēkiem pašos pamatos ir neloģiska. Cilvēkiem nav IZPRATNES. Savā mūžā man ir gadījies redzēt kaudzi ar resnajām tantēm, kas apgalvo, ka gandrīz neko neēd. Izjautājot vairāk, tiek secināts, ka "gandrīz nekas" ir cepti kartupeļi, torte un kāds burgerītis pa virsu. Porciju izpratnes arī nav. Ātrajā dzīves ritmā nespēj sekot līdzi uzkodām- apēdot saujiņu riekstiņu dažs labs nenojaušs, ka tajā ir 600 kcal. Izpratnes par svaru arī nav. Reti kurš var pateikt, cik svar vidēja lieluma tomāts, kotlete, pankūka.
Kāpēc tu ēd daudz, bet paliec tievs? Organisma vielmaiņa tiek noteikta ģenētiski. Cilvēkam ir matemātiski aprēķinamā pamatvielmaiņa- kaloriju daudzums, ko organisms izmanto savu funckciju uzturēšanai. Visa parēja enerģija, ko uzņemam, ir nepieciešama darbībām. Ja tās ir par daudz, uzkrājas tauki. Tīrā bioķīmija: aknas ir pilnas ar glikogēnu, glikoze/fruktoze aiziet uz tauku sintēzi. Tauki nav nepieciešami šūnu membrānu un hormonu veidošanai- tauki aiziet uz tauku depo.
Iespējams, tā ir mana speciālista cietpaurība, bet tā grāmata ir derīga tikai un vienīgi filozofijas studentiem. Par uztura pusi - viens liels vatdafak. - Atbildēt
- 4.1.11 17:49 #
-
"Organisma vielmaiņa tiek noteikta ģenētiski." "Visa parēja enerģija, ko uzņemam, ir nepieciešama darbībām. Ja tās ir par daudz, uzkrājas tauki. Tīrā bioķīmija: aknas ir pilnas ar glikogēnu,"
Nu vot iedomājies šausmīgu domu. "aknas ir pilnas ar glikogēnu" - kāpēc? tāpēc ka "Organisma vielmaiņa tiek noteikta ģenētiski" - ģenētiski kādā veidā?
un uzdodot šo jautājumu, tava dietologa profesija iet atpūsties, un tev ir īstenībā jākļūst bar bioinformātiķi-ģenētiķi. un jānoskaidro, kas ir šis ģenētiskais mehānisms, kāpēc viens var no rīta līdz vakaram rīt bulciņas, un nekādās aknās viņam nekāds glikogēns nesaveidojas, visu izdirš pa tīro, caurbira. - Atbildēt
- 4.1.11 18:17 #
-
Šitais "kāpēc" izklausās tāds... fatālistisks un atbildes uz viņu nav. Dietologi nevar zināt, kāpēc Dieviņš vienam devis ātro vielmaiņu, citam- lēnu.
""aknas ir pilnas ar glikogēnu" - kāpēc? "
Tāpēc, ka kāds par daudz rij ogļhidrātu saturošus produktus. Un tie ogļihdrāti beigās aizies uz tauku sintēzi.
"tāpēc ka "Organisma vielmaiņa tiek noteikta ģenētiski" - ģenētiski kādā veidā?"
Jā, jo tāds ir biosintēzes mehānisms, kura ātrums ir ģenētiski noteikts. Kādā veidā noteikts? Elementāri. Ģenētika ir tas, ko tu manto. Ja tēvs un vectēvs rija un bija tieviņi, tad, iespējams, tev arī paveiksies. Un vai tas ir tik svarīgi? Cilvēks ar lēno vielmaiņu nedrīkst ēst tik daudz, cik cilvēks ar ātro- samierinies, daba nav taisnīga. Ģenētika mijedarbojas ar citiem fakoriem: vecums, dzimums, ķermeņa tauku izvietojums, "brūno" tauku daudzums organismā, slodze. Tie ir koriģējami, daļēji koriģējami vai nekoriģējami.
Piemērs, kas ļoti labi atspoguļo to, ka termodinamika darbojas organismā, ir vēzis. Pat visresnākais vēžā slimnieks zaudē svaru dēļ hiperkatabolisma jeb iekšējo procesu pārmerīgās intensitātes. Respektīvi, atdod mazāk nekā uzņem. - Atbildēt
- 4.1.11 18:49 #
-
Nu jā, bet tu atbildot bišķi sasteidzi...
"Tāpēc, ka kāds par daudz rij ogļhidrātu saturošus produktus. Un tie
ogļihdrāti beigās aizies uz tauku sintēzi."
Jautājums ir kāpēc tas otrs, caurbira, sanāk rij ļoti daudz (piemēram, 300 gramus cukura dienā), bet viņam no tā nekas nav - viņam tas nav "PAR DAUDZ".
"Cilvēks ar lēno vielmaiņu nedrīkst ēst tik daudz, cik cilvēks ar ātro" - uzdevums ir nosakaidrot, kas tieši ir tas cilvēka ģenētiskajā uzbūvē, kas var vielmaiņu paātrināt.
šo uzdevumu jau šobrīd risina... tipa uz šo virzienu http://www.sciencedaily.com/releases/2010/04/100419162308.htm - Atbildēt
- 4.1.11 17:52 #
-
>> Nevis domāšana cilvēkiem pašos pamatos ir neloģiska. Cilvēkiem nav
Tu saki pretrunīgas lietas. Izpratnes trūkums jau arī ir tas pats loģiskas domāšanas trūkums. :)
>> Reti kurš var pateikt, cik svar vidēja lieluma tomāts, kotlete, pankūka.
No lūk, tāda ir cilvēku daba, bet speciālisti joprojām uzskata, ka padomam "ēdiet mazāk" ir kaut kāda jēga. Tas ir apmēram tāpat, kā aizrādīt, ka brīvais sekss ir seksuāli transmisīvo slimību cēlonis. Nu ir, bet neviens mēģinājums ieteikt cilvēkiem mazāk nodarboties ar seksu nav īsti darbojies vai palīdzējis problēmas risināšanā. Prezervatīvi gan. :) - Atbildēt
- 4.1.11 17:56 #
-
"Izpratnes trūkums jau arī ir tas pats loģiskas domāšanas trūkums."
Hm. Vai tad? Izpratne nav tikai loģika, bet arī informētība. - Atbildēt
- 4.1.11 18:06 #
-
Tas nav loģiski, ka cilvēks, kuram rūp liekas svars, nav informējis sevi par šiem aspektiem.
Es gan zinu dažas sievietes, kuras skaita katru kaloriju, skatās tabulās un pat nosver katru sviestmaizi. Bet tas kaut kā viņām nepalīdz. Ir vajadzīgs resnuma "prezervatīvs". - Atbildēt
- 4.1.11 17:59 #
-
"bet speciālisti joprojām uzskata, ka padomam "ēdiet mazāk" ir kaut kāda jēga"
tas ir vienīgais, īsi un kodolīgi izteikts veids kā tikt vaļā no liekā svara. katrs organisms ir sistēma, kas funkcionē ar savām īpatnībām - un ir bezjēdzīgi salīdzināt resnīšus un cilvēkus ar ātru vielmaiņu, kuri ēd tikpat daudz - katrs gadījums ir individuāls. speciālisti uzskata, ka ir jāreķina kalorijas un samazināt to skaitlīti tiktāl, līdz svars iet nost. - Atbildēt
- 4.1.11 18:09 #
-
Tas ir tieši tāds pats ieteikums, kā katoļu baznīcas līdzšinējā politika Āfrikā cīnīties pret AIDS epidēmiju ar ieteikumiem atturēties no seksa nevis lietot prezervatīvus. Bet nē, pat Romas Pāvests atzina, ka šādā gadījumā prezervatīvus tomēr var lietot.
- Atbildēt
- 4.1.11 18:20 #
-
Prezervatīvs ir preventīvs pasākums AIDS. Kaloriju skaitīšana ir preventīvs pasākums aptaukošanas procesam. :)
- Atbildēt
- 4.1.11 18:26 #
-
Vai man tagad vajadzētu sākt skaitīt kalorijas? Jo kas zin, ja nu rīt sākšu uzkrāt lieko svaru? :)
Kad kaite ir ielaista, tad prezervatīvam (vismaz attiecībā uz sevi) vairs nav jēgas. Tātad arī cilvēkam ar lieko svaru jau ir par vēlu sākt skaitīt kalorijas. Kas arī bija jāpierāda. :D - Atbildēt
- 4.1.11 18:34 #
-
JĀ! :)
Nezinu neko par tavu vecumu, bet, iespējams, tu dienā apēd 4000 kcal. tagad, kāmēr jauns un žiperīgs, viss iziet arā, bet uz 60 gadiem, bāc- un liekais svars klāt.
ĀĀ, man sprāgst smadzenes no kaloriju salīdzināšanas ar prezervatīviem. Ok, you win. Tikai paņem, lūdzu, apakaļ savus vārdus par to, ka resnīšiem ir par vēlu skaitīt kalorijas. :D - Atbildēt
- 4.1.11 18:46 #
-
Viens, ko es droši zinu, ka es esmu salīgs cilvēks, ienīstu ziemu, bet tai pašā laikā es spēju izturēt atrašanos salā daudz ilgāk nekā resnīši. Kas man šķiet jocīgi, jo viņiem taču ir tauku slānis, kas var kalpot kā laba izolācija, un viņiem vajadzētu būt izturīgākiem aukstumā.
Bet man šķiet, ka atbilde ir daudz vienkāršāka – es aukstumā ļoti drebu, tātad patērēju enerģiju. Resni cilvēki līdz šādam diskomfortam parasti neiztur. Tātad enerģijas saglabāšanas tieksme tomēr pastāv. - Atbildēt
- 4.1.11 16:33 #
-
Tik garš teksts, lai pateiktu, ka modeļi neprecīzi atspoguļo realitāti.. :-)
Izteikumam, ka "vajag ēst tik daudz uzturvielu, cik tiek patērēts", nav ne vainas. Vienkāršība ir spēks. Interpretācijas ir daudzas.
1) Negribi būt resns, mazāk rij. (redzēju milzīgam vīram tirgū uz t-krekla)
2) Ja gribi dzīvot, ir jāēd.
3) Nepatērētās uzturvielas tiek uzkrātas tauku veidā. Izdiršana nav risinājums.
4) Dažādām vajadzīvām vajag dažādas uzturvielas un tās *visas* ir jāuzņem.
..
Protams, ka realitātē un katrā atsevišķā gadījumā, tas ir daudz sarežģītāk. Ar pārrīšanos nevar izskaidrot zīdaiņu treknuma epidēmiju. Bet lielākā daļā jautājumu par to, kapēc cilvēki paliek resni, šis modelis ir labs sākumpunkts tālākai domāšanai. - Atbildēt
- 4.1.11 16:40 #
-
Mazāk rīt salīdzinājumā ar ko? Vai par pamatu ņemot to, cik apēdi 1. janvārī, iepriekšējā dienā, individuāli noteikto normu? Un par cik mazāk?
- Atbildēt
- 4.1.11 16:53 #
-
Ja tu gribi kvantitatīvi, tad ir mērāmi veselības rādītāji. Tāpat var aplēst, kas ir tajā, ko ēd un kā tas tiks patērēts. Cilvēkam ir arī iebūvētie sāta un apetītes mehānismi, kas gan, ja kļūdās, tad uz pārēšanās pusi.
- Atbildēt
- 4.1.11 17:18 #
-
Nu jā, bet tas loģiski neizriet no ieteikuma "ēd mazāk".
Turklāt šī norādījuma izpilde nav iespējama, neietekmējot visu pārējo sistēmu. Tikko cilvēks sāk ēst mazāk, tā organisms ieslēdz enerģijas taupības režīmu, tas ir, viņš neapzināti sāk mazāk kustēties utt. Tas ir tieši tāpat, kā mēģināt uzlabot valsts slikto ekonomisko situāciju tikai ar nodokļu paaugstināšanu. :) - Atbildēt
- 4.1.11 17:53 #
-
Izlasīju šeit:
>> Izteikumam, ka "vajag ēst tik daudz uzturvielu, cik tiek patērēts", nav ne vainas. - Atbildēt
- 4.1.11 18:00 #
-
Un tālāk "Interpretācijas ir daudzas."
Karuna ir resns, daudz ēd un maz kustas -> Karunam vajag mazāk ēst un vairāk kustēties. Tā būtu viena no izrietošām hipotēzēm, ko ir vērts pārbaudīt.
Vai arī tev nav skaidrs, kas ir modelis? - Atbildēt
- 4.1.11 18:15 #
-
Es piekasos vārdiem "nav ne vainas". Tas ir pašos pamatos aplams apgalvojums, kas noved pie nepareiza jautājuma risināšanas modeļa. Skatīt augstāk par AIDS izplatību Āfrikā.
Interesanti, ka arī Āfrikā ir ļoti daudz resnu sieviešu. Lielākā daļa resnuma gēnu nāk tieši no turienes, jo tur bads ir bieža parādība, tāpēc ķermenis centīsies uzkrāt un noturēt pēc iespējas lielāku tauku slāni pie pirmās izdevības.
Lai šo problēmu risinātu, vispirms ir jāatzīst, ka patiesībā mēs nezinām, kā novērst cilvēku aptaukošanos. Un tikai tad mēs varam šo jautājumu sākt zinātniski pētīt. - Atbildēt
- "vajag uzņemt tik daudz uzturvielu, cik tiek izmantots"
- 4.1.11 18:51 #
-
Tātad mēs atgriežamies pie "vajag ēst tik daudz uzturvielu, cik tiek patērēts"? Ja drīkst es vēl nedaudz abstrahēšu "vajag uzņemt tik daudz uzturvielu, cik tiek izmantots". Ēšana ir galvenais veids, vēl ir dzeršana, elpošana, saules gaisma, u.t.t.
Es apgalvoju, ka šis princips ir derīgs, aprakstot veselīgu dzīvi gan cilvēka mūža garumā, gan īslaicīgos intervālos. Lūdzu paskaidro, kapēc tas ir pamatos aplams.
Piemērs par tauku uzkrāšanu, ja ir piedzīvots bads, ir ļoti labs pamatojums līdzsvara principam.
1) Ja nav pietiekama uztura, rodas veselības traucējumi, pat nāve. Bērniem var uz mūžu būt traucēti attīstības procesi. Dažas fāzes risinās tikai noteiktā vecumā/secībā.
2) Regulējošie mehānismi bada gadījumā mainās - attiecīgi, lai turpmāk pietiktu uzturvielu pie nākošās uzņemšanas daļa tiek uzkrāta.
3) Badošanās var izjaukt apetītes mehānismu līdzsvaru par labu izsalkumam. Turpmāk cilvēks būs motivēts ēst vairāk nekā nepieciešams un attiecīgi, pie neierobežota pārtikas daudzuma pārēdīsies.
Ja tev ir jautājumi tieši par aptaukošanos, tad uzdod. Varbūt man ir atbildes, vai varēšu parādīt, kurā virzienā meklēt.
P.S. Zinātniski pētīt var arī tad, ja netic hipotēzei. Slikti būtu, ja netiktu ņemti vērā rezultāti. - Atbildēt
- Re: "vajag uzņemt tik daudz uzturvielu, cik tiek izmantots"
- 4.1.11 19:03 #
-
Bet sekss nav vitāli nepieciešams organisma dzīvības uzturēšanai, it īpaši jau mūsdienās, kad dzimtas turpināšanai var tikt veikta mākslīgā apaugļošana utt. Bet tik un tā Āfrikā kopojas kā trusīši un AIDS izplatība ir nopietna problēma, jo uzskata, ka tā ir geju slimība. :)
Redzi, galvenā atšķirība manā spriedumā no tava ir tā, ka es necenšos pieņemt, ka man ir viss zināms par aptaukošanās dinamiku.
>> P.S. Zinātniski pētīt var arī tad, ja netic hipotēzei.
Nerunāsim pat par atsevišķu hipotēzi. Lielākā daļa zinātnieku (tiem, kuriem tiks iedots finansējums) pat neveiks pētījumus, kas neietilps viņu paradigmā. Iesaku palasīt par zinātnes filozofiju. Mūsdienu zinātne jau sen vairs nedarbojas pēc hipotēze-teorija-eksperiments-pierādījums principiem. - Atbildēt
- Re: "vajag uzņemt tik daudz uzturvielu, cik tiek izmantots"
- 4.1.11 19:17 #
-
"fool me once, shame on you. fool me — you can't get fooled again."
Atgriezīsimies tad, kad būsi gatavs atbildēt uz jautājumiem un nemainīsi tēmu, kad tavam viedoklim parādās pretargumenti. Tāpat man liekas nepieklājīgi, ka tu man piedēvē argumentus un uzskatus, kurus es neesmu paudis, kaut arī manis rakstītais ir redzams tai pašā lapā. - Atbildēt
- Re: "vajag uzņemt tik daudz uzturvielu, cik tiek izmantots"
- 4.1.11 19:32 #
-
Šeit mēs vienkārši diskutējam, ka ieteikums "vajag mazāk ēst" ir vai nu aptaukošanās ārstniecības pamatā, vai arī pareiza, bet loģiski bezjēdzīga un tukša frāze. Es vairāk sliecos uz otro variantu, jo dziļākas izpratnes nav ne tikai cilvēkiem, bet arī tiem speciālistiem, kas ir uzņēmušies šo cilvēku ārstēšanu. Viss pārējais ir ūdens liešana vai ārpus tēmas.
- Atbildēt
- Re: "vajag uzņemt tik daudz uzturvielu, cik tiek izmantots"
- 4.1.11 19:37 #
-
http://klab.lv/users/watt/524225.html?t
hread=3841985#t3841985 - Atbildēt
- Re: "vajag uzņemt tik daudz uzturvielu, cik tiek izmantots"
- 4.1.11 19:42 #
-
Nesaprotu, ko tu gribi teikt, bet es no tava virsraksta sapratu, ka būtībā tu atbalsti šo domu, ka "vajag uzņemt tik daudz uzturvielu, cik tiek izmantots", kas ir tikai pārfrāzēts "vajag ēst mazāk".
- Atbildēt
- Re: "vajag uzņemt tik daudz uzturvielu, cik tiek izmantots"
- 4.1.11 20:00 #
-
Es neatbalstu to, ka vajag mazāk ēst. Pāreja no specifiskāka izteikuma uz vispārīgāku, jeb abstrahēšana ir pretējs process pārfrazēšanai.
- Atbildēt
- Re: "vajag uzņemt tik daudz uzturvielu, cik tiek izmantots"
- 4.1.11 20:44 #
-
Tagad es esmu tiešām apjucis. Pārfrāzēšana loģikā ir tukša darbība. Tas ir tikai paskaidrojums, kad sākotnējā frāze nav saprasto (sarežģītības, specifisku terminu utt. dēļ). Nekas būtībā nav mainījies un tā ir neitrāla, tāpēc tai nav pretējas darbības. Abstrahēšanas pretstats ir konkretizācija.
Redzi, tur jau tā lieta, lai novājētu patiešām vajag mazāk ēst. Bezjēdzīgs ir tikai ieteikums to darīt, jo nav praktiski izpildāms. - Atbildēt
- Re: "vajag uzņemt tik daudz uzturvielu, cik tiek izmantots"
- 5.1.11 00:49 #
-
Piedod, sajaucu ar parafrāzēšanu. Vispār paskatījos vārdnīcā un skaidrāks nepalika.
Par novājēšanu - nav jau tas viss tik vienkārši. Ir svarīgi ko ēd, kā enerģiju patērē, kāds ir individuālais metabolisms. Praktiski var mazāk ēst. Ir daudz veidu kā, bet lielākoties tie ir neveselīgi. - Atbildēt
- Re: "vajag uzņemt tik daudz uzturvielu, cik tiek izmantots"
- 5.1.11 06:55 #
-
Pārfrāzēšana nozīmē pateikt to pašu domu nedaudz citiem vārdiem.
- Atbildēt
- 4.1.11 17:40 #
-
> Tikko cilvēks sāk ēst mazāk, tā organisms ieslēdz enerģijas taupības režīmu, tas ir, viņš neapzināti sāk mazāk kustēties utt.
Ekstrēmu gadījumu (bads) putrošana ar normālu ēšanas paradumu maiņu nu gan no tevis negaidīju. Esmu gana drošs, ka neviens cilvēks, kas ēd par daudz, ja viņš ēdīs mazāk, bet pietiekami, nekādu enerģijas taupīšanas režīmu sev nafig neieslēgs. - Atbildēt
- 4.1.11 18:00 #
-
Daudziem resniem cilvēkiem ir precīzs balans starp uzņemšanu un patēriņu. Ēdot savu normu viņš tievāks nepaliks. Tieši par to jau ir šis raksts. Lai novājētu, ir jāpiespiež organisms sākt izmantot tauku rezerves. Bet daba ir nežēlīga. Organisms vispirms centīsies kompensēt samazināto uzturdevu ar mazāku enerģijas patēriņu. Tas arī izskaidro, kāpēc ir tik grūti novājēt.
- Atbildēt
- 4.1.11 18:30 #
-
+1 par bada jaukšanu ar normālajiem uztura paradumiem.
Oj kā es tagad varētu piesieties. :)
"Daudziem resniem cilvēkiem ir precīzs balans starp uzņemšanu un patēriņu. "
Tiešām? No kurienes informācija? Linku uz evidence based research, lūdzu. :)
"Organisms vispirms centīsies kompensēt samazināto uzturdevu ar mazāku enerģijas patēriņu. Tas arī izskaidro, kāpēc ir tik grūti novājēt."
Nē. Organisms vispirms atbrīvosies no pāris kilogramiņiem (resnajiem cilvēkiem- pat no pārdesmit kg) un tikai tad palēninās vielmaiņu, iestāsies tā saucamā "diētiskā plato" stadija. Diētai būs jāpariet uz nākamo līmeni, nākamie rezultāti būs jāgaida ilgāk- bet tie būs. - Atbildēt
- 4.1.11 18:48 #
-
>> "Daudziem resniem cilvēkiem ir precīzs balans starp uzņemšanu un patēriņu."
Kad ir sasniegts konstants svars, tad tas ir tikai loģisks secinājums. Ļoti reti svara pieaugums ir bezgalīgs. - Atbildēt
- 4.1.11 18:02 #
-
nav patvaļīgi jāizvēlas viena diena, saprātīgi būtu runāt, teiksim, par vidējo kaloriju skaitu pēdējā pusgada laikā pirms sākuma dienas, un samazināt to proporcionāli tam, cik vēlamais svars atšķiras no esošā.
- Atbildēt
- 4.1.11 17:00 #
-
reku ieinteresētajam papildus viedokļi un diskusija:
http://news.ycombinator.com/item?id=1974312
http://news.ycombinator.com/item?id=2060329 - Atbildēt
- 4.1.11 17:16 #
-
Ieinteresētajam par ko? Izteikumiem vai speķi? :)
Vai svara pieaugums liecina par neveselīgu resnēšanu? Bieži vien, bet ir arī bērni, atlēti, grūtnieces, ziemas/vasaras sezonas un tā tālāk.
Vai ēdot mazāk pie tās pašas slodzes samazināsies svars? Visdrīzākais, bet tā nav lineāra funkcija un tas nevienmēr būs veselīgi.
...
Vai tauki cilvēki ir neveselīgi? Nē, tauki ir nepieciešama svarīga sastāvdaļa metabolisma procesā, enerģijas un materiālu uzkrājumi un tie darbojas daudzu ķermeņa funkciju regulēšanā, bet pārmērīgs tauku slānis liecina par veselības problēmām, kā arī apgrūtina dzīvi.
Vai vajag ēst piena produktus ar samazinātu tauku saturu? Nē, daudz labāk ir dzert pilnpienu un ēst normālu biezpienu, bet nevajag ēst visādus draņķus, kur ir daudz tauku, sāls un cukura. - Atbildēt
- 4.1.11 16:38 #
-
interesanta loģika. bet nu gaidīju vairāk kaut kādus interesantus izskaidrojumus par tām smieklīgajām 19 kalorijām un tā ;/
- Atbildēt
- 4.1.11 17:01 #
-
ir tas video - bitter truth of sugar, kur tiek skaidrots, kāpēc kalorija nav tikai kalorija; un ka nav tā, ka apēdot vienu šokolādi, pietiek paskriet dažus apļus, lai atgūtu iepriekšējo stāvokli.
Pamatā video ir par fruktozi un tās nenormālo patēriņu mūsdienās, kas ietekmē arī citus procesus organismā, ne tikai kaloriju pieplusošanu.
Tāpēc varētu uzskatīt, ka pašreizējais modelis kaloriju rēķināšanā vairs (vispār?) nedarbojas realitātē. Un ja nu daži cilvēki kļūst resni/tievi stresa vai kāda cita gaisīga iemesla dēļ.. - Atbildēt
- 6.1.11 09:44 #
-
Piemērs par 19 kalorijām bija tāds, teiksim, ne visai izdevies. Nosvērties reizi desmit gados un tad izdarīt ģeniālus secinājumus no tā vien ir aplami.
Nu, pirmajā gadā bija 100, desmitajā 120 kilogramu.
Bet otrajā varbūt bija 60 un trešajā 100, un devītajā 160, to šis burvīgais modelis nepamana, līdz ar ko apgalvojums par "19 kaloriju pārēšanos dienā" balstoties uz diviem skaitļiem desmit gadu laikā, zaudē jebkādu jēgu. - Atbildēt
- 4.1.11 17:04 #
-
Šajā pašā sakarā es atceros vienu citu frāzi less intelligent people, ko automātiski gribas tulkot kā mazāk saprātīgi cilvēki. Tas protams ir absurds, jo mazāk saprātīgi, salīdzinot ar ko? Protams, tas vienkārši eifēmisms muļķiem. "Ēd mazāk" ir tieši tādi pati eifēmiska frāze, kas būtībā nozīmē "tu esi resns".
Es pats vienmēr ēdu cik sirds kāro un pat vairāk nekā lielākā daļa resnīšu, bet joprojām esmu tievs kā skals, tāpēc manu ēdiena daudzumu par atskaites neņemiet.
Bet kāpēc cits cilvēks ar līdzīgu dzīvesveidu un diētu un kurš tāpat kā es ikdienā ēd daudz nedomājot, pēkšņi attopas, ka ir palicis resns? Un kā viņš var ēst mazāk, ja viņš nekad nav aizdomājies, cik tad viņš dienā apēd? Varbūt atšķirība ir tajā, ka man savā darbā ir katru dienu jāstreso, bet viņam darbs ir bez atbildības un stresa. Un varbūt visvieglākā iespēja viņam nomest lieko svaru, ir nomainīt darbu uz tādu, kur tiek prasīta lielāka atbildība. Vai dzīves vietu tuvāk darbam, lai nebūtu jēgas braukt uz turieni ar mašīnu, bet izvēlēties velosipēdu? - Atbildēt
- 4.1.11 17:19 #
-
nu, pēc analoģijas ar restorānu var pateikt:
ja restorāns ir labs, bet darbinieki ir lopistiski lēni, tad, protams, radīsies cilvēku uzkrājums over time (t.i. pieņemot, ka tā ir vienīgā vieta pilsētā, kur paēst cilvēkiem). attiecīgi - nav īpaši svarīgi, cik kalõrijas tu uzņem ar paiku, svarīgāks ir tas, cik tu patērē</b>. Vairāk aktivitātes, vairāk stresa, ātrāku vielmaiņu un voila - tievs kā skals - Atbildēt
- 4.1.11 18:03 #
-
Cik kaloriju stress patērē vienā stundā?
Tas nenotiek tiešā veidā un pārāk sarežģīta visa šī sistēma. Stress jau ietekmē dzīvi ļoti kardinālā veidā un daudzas sekas var būt vēl sliktākas nekā liekais svars. - Atbildēt
- 4.1.11 17:44 #
-
tak man domāt sen jau ir teorija par to, ka lielā ziņā resnēšana ir ģenētiska. to var ierobežot, bet dažādiem cilvēkiem, lai nepaliktu resniem būs jāpieliek dažāds apjoms pūļu.
un par resnēšanu kā sugu -- c'mon vecums arī nosaka. līdz ~ gadiem 25-27 varēju ēst cik un ko gribēju un biju tievs. pēc tam vairs tā nevar. citam varbūt robeža citur, bet pa lielam, cik saprotu, tas ir saistīts ar to, ka ap tiem +/-27 g. cilvēks pārstāj augt. - Atbildēt
- 4.1.11 18:22 #
-
Varbūt ieteikums "ēd mazāk" ir viens no kārtējiem it kā loģiski sakarīgajiem aizspriedumiem, bet kas pašos pamatos ir nepamatots.
Gandrīz gadsimtu kuņģa čūla tika uzskatīta par stresa izraisītu slimību, lai gan agrāk to dažiem ārstiem bija izdevies izārstēt ar antibakteriāliem līdzekļiem. Bet to uzskatīja par pūšļošanu, jo tik skābā vidē kāda ir kuņģī neviena baktērija nevar izdzīvot, vai ne? Tā izrādījās kļūda un par heliobaktērijas atklāšanu tika iedota Nobelis. Tagad to bez problēmām ārstē ar spēcīgām antibiotikām. - Atbildēt
- 4.1.11 18:36 #
-
Īsumā- "Ēd mazāk" ir pamatots teiciens, bet viņu nedrīkst izmantot kā vienīgu pieeju cīņai ar liekā svara problēmu. "Ēd mazāk" miejiedarbojas ar dzīvesveidu, ģenētiku un vēl šo to.
- Atbildēt
- 4.1.11 18:54 #
-
Kad Šemelveiss nāca klajā ar traku ideju, ka ārstiem pēc līķu sekcijas vajadzētu mazgāt rokas, lai neaplipinātu citus pacientus, viņu izsmēja un beigās ielika trako namā. Toreiz vēl Pastērs nebija atklājis mikroorganismus. Bet lai cik dīvaini tas toreiz nelikās, empīriski dati liecināja, ka ārsti ar savu roku mazgāšana var samazināt pacientu mirstību. Un tas nav tikai viens gadījums. Praktiski katrs apvērsums medicīnas zinātnē tika nepelnīti izsmiets un noliegts.
Arī ar aptaukošanos ir tas pats. Ir skaidri redzams, ka ieteikums "ēd mazāk", lai cik tas sakarīgi neizklausītos, palīdz ļoti retos gadījumos. Tā ir neatrisināta mūsdienu medicīniska problēma. Un varbūt, ka tā vietā, lai meklētu veidus, kā piespiest cilvēkus ēst mazāk, daudz lietderīgāk būtu meklēt kādu citu ārstniecības paņēmienu. Piemēram, radīt ģenētiski modificētus augus, kurus ēdot cilvēks nepieņemas svarā :D - Atbildēt
- 4.1.11 19:48 #
-
Tavi piemēri ir attiecināmi uz laikiem, kad medicīna nebija pat tuvu tam līmenim, kurā viņa ir tagad. Man liekas, nedrīkst vilkt paralēles starp aizvēsturiskajiem gadījumiem un mūsdienām.
"Ir skaidri redzams, ka ieteikums "ēd mazāk", lai cik tas sakarīgi neizklausītos, palīdz ļoti retos gadījumos."
Visiem, VISIEM man zināmajiem cilvēkiem, kuri tiešām sekoja tam līdzi, palīdzēja. Tu izsakies par cilvēka organismu tā, it kā viņš joprojām ir pilns ar noslēpumiem. Bet tā īsti nav. Jau tika izgudrotas un pielietotas miljons ārstniecības metodes (sākot no labpratīgās tārpu invāzijas un beidzot ar kuņģa rezekcijām un liposakcijām). Un secināts viens- ēst vajag mazāk.
Ja "ēst mazāk" ir neefektīvi, kā tu paskaidrosi to, ka cilvēki pēc kuņģa samazināšanas operācijām zaudē svaru? - Atbildēt
- 4.1.11 20:15 #
-
>> Tavi piemēri ir attiecināmi uz laikiem, kad medicīna nebija pat tuvu tam līmenim, kurā viņa ir tagad. Man liekas, nedrīkst vilkt paralēles starp aizvēsturiskajiem gadījumiem un mūsdienām.
Atļaušos nepiekrist, jo bija arī otrs piemērs ar Helikobaktēriju, kuru atklāja tikai pirms kādiem 20 gadiem. Zinātnē nekad nebūs tāds laiks, kad viss būt atklāts. Izpratnes paradigmas mainās visu laiku. Ir taču tik daudz neatrisinātu problēmu, piemēram, AIDS, vēzis orgānu atjaunošana, nerunājot par psiholoģiju utt. Viena iespējamā nozare ir ģenētiskās manipulācijas, bet neko jau nevar prognozēt.
>> Visiem, VISIEM man zināmajiem cilvēkiem, kuri tiešām sekoja tam līdzi, palīdzēja.
Lielākā problēma ar personīgo pieredzi ir tā, ka tā ir tikai personīgā pieredze, kas var neatbilst kopējai statistikai. Es savukārt katru dienu redzu lieko svaru atmest gribošus cilvēkus, kuriem tas neizdodas.
>> Ja "ēst mazāk" ir neefektīvi, kā tu paskaidrosi to, ka cilvēki pēc kuņģa samazināšanas operācijām zaudē svaru?
Tas arī pierāda, ka šie cilvēki nespēja ierobežot savu apēstās pārtikas apjomu bez šādas operācijas. Viņiem šī frāze "vajag ēst mazāk" ir tieši šāda tukša, bet bezjēdzīga patiesība. Nejauc ieteikumu ar piespiedu pasākumiem. - Atbildēt
- 4.1.11 22:23 #
-
Nu, pirms 20 gadiem un līdz šim laikam ļoti, ļoti daudz kas ir mainījies.
"Lielākā problēma ar personīgo pieredzi ir tā, ka tā ir tikai personīgā pieredze, kas var neatbilst kopējai statistikai"
Es tev uzsutīšu virsū Latvijas Diētas un Uztura Speicālistu Asociāciju, kuras locekle pati esmu. Būs tev kopējā statistika. Nu nevar, nevar aizbildināties ar to, kas atbilst kopējai statistikai vai neatbilst, ja tās statistikas tev nav.
"Tas arī pierāda, ka šie cilvēki nespēja ierobežot savu apēstās pārtikas apjomu bez šādas operācijas. Viņiem šī frāze "vajag ēst mazāk" ir tieši šāda tukša, bet bezjēdzīga patiesība."
Gribasspēks- tā nav. Gribasspēks visam pamatā. Nespēja tikai tāpēc, ka bija slinkums. Un tas jau ir personības, rakstura faktors. - Atbildēt
- 5.1.11 07:26 #
-
>> Nu, pirms 20 gadiem un līdz šim laikam ļoti, ļoti daudz kas ir mainījies.
Šis gadījums gan liecina, ka nekas jau būtībā nav mainījies. Joprojām eksistē aizspriedumi un nespēja domāt ārpus esošās sistēmas, pat ja ir skaidri redzamas tās iekšējās pretrunas.
>> Es tev uzsutīšu virsū Latvijas Diētas un Uztura Speicālistu Asociāciju, kuras locekle pati esmu.
Vai šī asociācija var palīdzēt vienam manam paziņam aptaukošanās problēmu?
>> Gribasspēks- tā nav. Gribasspēks visam pamatā. Nespēja tikai tāpēc, ka bija slinkums. Un tas jau ir personības, rakstura faktors.
Ja šis "gribasspēks" ir visa pamatā, tad tas ārkārtīgi svarīgs apstāklis pareizas terapijas noteikšanā. Par to jau arī ir šis arguments, ka vairāk vajag rakt šajā virzienā. Manam paziņam visos citos dzīves aspektos apņēmības un darba spara ir daudz vairāk nekā man, tāpēc šī teorija, ka tas ir tikai slinkums, īsti nav pamatota. - Atbildēt
- 5.1.11 17:11 #
-
"Joprojām eksistē aizspriedumi un nespēja domāt ārpus esošās sistēmas, pat ja ir skaidri redzamas tās iekšējās pretrunas. "
Es gan nekādas pretrunas nesaskatu. :)
Turklāt, par dietoloģiju nedrīkst teikt, ka tajā vajag pārmaiņas. Tā līdz galam pat nav attīstījusies, jo ir relatīvi jauna zinātne.
"Vai šī asociācija var palīdzēt vienam manam paziņam aptaukošanās problēmu?"
Protams. Nav bezmaksas pakalpojums, protams. Un, runājot par tavu paziņu- viņa aptaukošanas iemesls ir pārmērīga ēšana vai citu sistēmu slimības? Hormonu analīzes ir nodevis, piemēram? Tad jau jāsāk no cita gala un tikai beigās jāķeras klāt uzturam. - Atbildēt
- 5.1.11 17:21 #
-
Es gan redzu. Tik pašpārliecināts apgalvojums – protams, palīdzēsim neko nezinot par cilvēku jau vien nerada uzticību. Viņš patiesībā jau ir izmēģinājis diezgan daudz, ieskaitot hormonu analīzes. Nu labi, par kuņģa operāciju nav domājis, jo nav jau tik briesmīgā stadijā.
Turklāt, par dietoloģiju nedrīkst teikt, ka tajā vajag pārmaiņas. Tā līdz galam pat nav attīstījusies, jo ir relatīvi jauna zinātne.
Jauna zinātne un nevajag pārmaiņas? Es tiešām esmu apjucis no šāda domāšanas gājiena. Tieši tāpēc, ka tā ir jauna zinātne, tajā ir gaidāmas lielas pārmaiņas katru dienu. Jo tā vēl tikai tiek pētīta un atziņas krātas. - Atbildēt
- 5.1.11 17:36 #
-
"Es gan redzu. Tik pašpārliecināts apgalvojums – protams, palīdzēsim neko nezinot par cilvēku jau vien nerada uzticību."
OMFG. Nē, nu sorī, protams, ka mēs neko nezinām par šo cilvēku! Bet tam arī speciālisti domāti - lai cilvēks pie viņa atnāk un pastāsta! Tu esi redzējis ārstu, kurš spēj ārstēt, nesavācot slimības vēsturi?
"Jauna zinātne un nevajag pārmaiņas? Es tiešām esmu apjucis no šāda domāšanas gājiena"
Pārmaiņas ir vecu, "ierūsējušu" lietu atjaunināšana vai aizvietošana. Tad jau jārunā par izmaiņām. Un dietoloģijā vēl nav, ko izmainīt. Toties ir ko _papildināt_ un _koroģēt_. - Atbildēt
- 5.1.11 18:52 #
-
Paldies par valodas mācīšanu. Es gan joprojām neesmu pārliecināts, ka tas lietojums ir tik nodalīts, it īpaši attiecībā uz to "ierūsējušu", bet gan jau ka speciālistiem ir labāk zināms :)
- Atbildēt
- 5.1.11 20:42 #
-
tā nav valodas mācīšana, es tikai paskaidroju, ko es biju domājusi ar to, ka pārmaiņas nevajag. par to, vai lietojums ir nodalīts, arī neesmu pārliecināta - latviešu valoda man ir svešvaloda. :D
- Atbildēt
- 5.1.11 21:59 #
-
Piedod par manu ironizēšanu. Bet bija tā vērts, jo beigās dzima jauna ideja :) Tas gan nav šīs diskusijas temats, bet līdz rītam ierakstīšu savā blogā.
- Atbildēt
- 4.1.11 20:18 #
-
"kā tu paskaidrosi to, ka cilvēki pēc kuņģa samazināšanas operācijām zaudē svaru?"
1) tiek izņemta daļa kuņģa, kas ir svara sastāvdaļa. :D tam vajadzētu būt acīmredzamam.
2) iespējams tiek bojāta barības uzņemšana, vai kāda cita veida šoks
3) sensori, kas ziņo, kad kuņģis ir pilns, darbojas ātrāk kā ierasts, attiecīgi ēd mazāk - Atbildēt
- 4.1.11 20:37 #
-
Thank you, Mr. Obvious. Laikam jau neviens vēl nav uzķēris, ka garais penteris ir par to, ka ārstu ieteikums ēst mazāk ir diezgan bezjēdzīgs, nevis to, ka tiek apšaubīts enerģijas nezūdamības likums.
- Atbildēt
- 4.1.11 22:19 #
-
aj aj cik antizinātniski. bojāta barības uzņemšana? kas tas tāds? :D un kāpēc šoks (medicīniskajā šoka izpratnē), kur tāds var rasties?
so, mehānisms kā tas notiek, ir apmēram saprotams. bet runa nav par to. šis tika izmantots kā piemērs tam, ka "ēd mazāk -> svars iet nost" tomēr darbojas arī ļoti resnajiem cilvēkiem. - Atbildēt
- 4.1.11 22:28 #
-
es pilnīgi un 100% tev nepiekrītu, un šķiet tu neuztver vienu smalku niansi: tas cilvēks novājē tāpēc ka NEVAR apēst vairāk ar samazinātu kuņģi, nevis tāpēc ka viņš pēkšņi spēj atteikties no ēdiena.
nu, varbūt viņam pārstāj nepārtraukti gribēties ēst (vai arī nepārstāj), bet viņš sāk ēst mazāk, tieši tāpēc ka fiziski NEVAR ēst tik pat daudz kā agrāk.
un šī ir tā nianse: tu saki "vajag ēst mazāk", bet ignorē cilvēka atbildi: "nevaru!". risinājums, kas nevar tikt izmantots, nav risinājums. - Atbildēt
- 4.1.11 22:35 #
-
ja godīgi, man vispār pazuda izpratne par to, kas šajā diskusijā notiek. :/
ko vispār nozīmē "nevaru" pareizā uztura kontekstā? tas nozīmē- nav motivācijas. motivācija ir ļoti svarīgs komponents darbā ar klientiem, kas vēlas tikt vaļā no liekā svara. uztura speciālista vai dietologa darbs ir cilvēku motivēt.
un ar to samazināto kuņģi es gribēju aizstāvēt nelaimīgo termodinamiku- redz, mazāk uzņem - svars iet nost! darbojas! - Atbildēt
- 4.1.11 22:55 #
-
jā, bet jautājums ir par motivāciju, vai gribasspēku, vai vienkārši sāpju slieksni. ja tu visu laiku justos badā, vai tu neēstu? vai tu spētu nepārtraukti ciest bada sajūtu, katru dienu, katru stundu, tā ka piemēram nevar aizmigt, ka ļoti gribas ēst? un joprojām neēstu?
tu sauc par motivāciju "neēst", es runāju par tīri fizisku nespēju atteikties no ēdiena. tāpēc šāds sauklis "ēst vajag mazāk" ir bezjēdzīgs, jo cilvēkam no šī saukļa nekāda labuma - ja bez ķirurģiskas iejaukšanās viņš vienalga mazāk ēst nesāks.
un saruna jau nav par vienu cilvēku vai klientu, runa ir par veselu nāciju kas aptaukojušies vienkārši bezjēgā. - Atbildēt
- 4.1.11 23:05 #
-
"ja tu visu laiku justos badā, vai tu neēstu? vai tu spētu nepārtraukti ciest bada sajūtu, katru dienu, katru stundu, tā ka piemēram nevar aizmigt, ka ļoti gribas ēst? un joprojām neēstu?"
es- jā. ciestu un neēstu. esmu tam izgājusi cauri, jo mana ģenētika ir ļoti skumja- pa "sieviešu līniju" aptaukošanās ir 99% radinieču. tas pats skara arī mani, bet man no taukainās pusaudzītes izdevās izdabūt lieko svaru arā- cietos un neēdu. Visu var, ja grib. Turklāt tagad pastāv vairāki veidi kā uztaisīt sev tādu uztura režīmu, pie kura ēd relatīvi maz, bet saglabā sāta sajūtu normās robežās. Kaut vai uztura bagātinātāji ar uzbriestošajām šķidrvielām starp ēdienreizēm.
Un tā nācija jau sastāv no cilvēkiem, kur katram ir savs organisms, vielmaiņa un citas īpatnības. ja katrs cilvēks, kuram ir liekais svars, palasītu izglītojošo literatūru un aizietu uz konsultāciju pie ārsta- iespējams, stāvoklis ļoti uzlabotos. - Atbildēt
- 4.1.11 23:06 #
-
P.S.: visi, liekas, tagad meklē kaut kādu brīnumrisinājumu, kaut gan problēma slēpjas tikai un vienīgi neizpratnē un gribasspēka trūkumā.
- Atbildēt
- 4.1.11 23:18 #
-
nevis gribasspēka trūkumā, bet tā stiprumā/vājumā. tik pat labi varētu pajautāt, kāpēc vienam cilvēkam gribasspēks ir stiprāks un citam vājāks!
nevis tikai izmest tādu postulātu un par to pārstāt domāt...
(īstenībā to pat vajag pajautāt: "[...] low delayers, the children who rang the bell quickly, seemed more likely to have behavioral problems, both in school and at home. They got lower S.A.T. scores. They struggled in stressful situations, often had trouble paying attention, and found it difficult to maintain friendships. The child who could wait fifteen minutes had an S.A.T. score that was, on average, two hundred and ten points higher than that of the kid who could wait only thirty seconds.
Carolyn Weisz is a textbook example of a high delayer. She attended Stanford as an undergraduate, and got her Ph.D. in social psychology at Princeton. She’s now an associate psychology professor at the University of Puget Sound.")
Kāpēc daži spēj nomest smēķēšanu (lauzt nikotīna atkarību), bet citi paliek visu mūžu smēķēt? Kāpēc daži no tiem ar noslieci uz alkoholismu, spēj atteikties no alkohola, bet citi nožēlojami nodzeras. Utt.
"gribasspēka trūkums" nav atbilde. tas ir tikai solis uz atbildi. - Atbildēt
- 4.1.11 23:38 #
-
To visu veido vairāku faktoru mijiedarbība, manuprāt, un galvenie no tiem ir sociāli apstākļi, izglītība un temperamets (ka arī atsevišķās rakstura īpašības). Par katru no tiem diskusija var aiziet dziļumā, piesaucot klāt kaudzi ar pētījumiem un psiholoģijas zinātni. Un pa virsu piepieblst to, ka to nosaka smadzeņu bioķīmija.
Interesants pētījums. Tikai bērni, atšķīrībā no pieaugušajiem, nav sasnieguši tādu brieduma pakāpi (varētu to pat gudri pamatot, bet slinkums meklēt pediatrijas konspektus), lai apzināti atteiktos no kaut kā ilgtermiņā, lai vēlāk sasniegtu rezultātus - kā ar svara problēmu.
Sabiedrības Veselības Aģentūra, piemēram, piedāvāja ļoti vienkārši shēmu sakarā ar to pašu veselīgu uzturu vai projektu "nesmeķējošā klase":
informētība + izpratnes veidošana par riskiem + apbalvojums par panākumiem = vēlamo paradumu veidošana.
Tā ir manipulācija no ārvides, kas cilvēka gribasspēku padara stiprāku. Ja pašam ir motivācija- iespējams, paradums veidosies vēl ātrāk un būs noturīgāks. Būtībā, tas viss ir manupulācijas ar cilvēka izvēli uzsākt (labo paradumu) vai atmest (slikto). Bet pamatā jau tas pats gribasspēks ir. Negrib - neizdosies. Gribēs- izdosies. - Atbildēt
- 4.1.11 23:45 #
-
es taču iemetu tieši to fragmentu, ka mazu bērnu uzvedība bija milzīgs prediktors par to, cik veiksmīgi viņi būs nākotnē.
un tur jau tas knifs, ka dažiem izdodas neapzināti, pat bez piepūles vai sevis piespiešanas! viņiem ir ļoti liela priekšrocība. - Atbildēt
- 5.1.11 00:55 #
-
gribasspēka faktori ir gan iedzimti, gan attīstāmi. ir daudz grūtāk attīstīt, ja smadzenes strādā savādāk, kā normai attiecīgi atpaliek arī attīstīšana.
tāpat arī gribēt un rīkoties ir atsevišķi mehānismi. - Atbildēt
- 5.1.11 12:15 #
-
Vismaz variācija ar kuņģa gabala izņemšanu izņem no organisma daļu orgāna, kas ražo hormonus, kas rada bada sajūt - pavisam brutāli un mehāniski. Acīmredzot kautkāda ietekme uz tā paša hormona ražošanos ir arī pārējām apjoma samazināšanas procedūrām - bet kāda tieši, kas to lai zin.
'Ko vispār nozīmē nevaru' - tu elpu pamēģini aizturēt. 30 sekundes - nav grūti vai ne? 2 minūtes? Opacā, motivācijas nepietiek. Pat zem ūdens atrodoties, piemēram, kur uznirt nevar un sekas ir visnotaļ bēdīgas. Atšķirība cik ilgi spēj elpu aizturēt ir mazāk saistīta ar motivāciju, un vairāk ar plaušu tilpumu un darbības efektivitāti un refleksiem.
Apgalvojums, ka kaloriju skaitīšana palīdz paliekoši svaru zaudēt visiem, kas to patiešām ievēro ir tieši tik pat gudrs, kā apgalvojums, ka elpu zem ūdens 7 minūtes var aizturēt visi, kas to patiešām grib. Un ir ļoti slikti, ka dietologi joprojām apgalvo, ka 'kā gan dietologs var zināt, kāpēc dieviņš vienam devis augstāku un vienam zemāku metabolisko aktivitāti'. Vajag zināt. Un tāpat vajag zināt, kas regulē sāta mehānismu. Kaloriju skaitīšana ir instruments, bet tas acīmredzami nepalīdz - un ne jau tāpēc, ka cilvēki nezin, cik sver viens kartupelis, bet tāpēc, ka ar 'es pārtikšu tikai no 150g garneļu + 2 salātlapām, 1 tomāta un 3 multivitamīnu tabletēm dienā' saukli var tikt tikai tik tālu. - Atbildēt
- 5.1.11 17:07 #
-
Mīļo cilvēk, nu kā var ar tādam aplamībām savu viedokli pamatot? :(
"Vismaz variācija ar kuņģa gabala izņemšanu izņem no organisma daļu orgāna, kas ražo hormonus, kas rada bada sajūt"
Pirmkārt, modernās kuņģa restrikcijas operācijas neparedz kuņģa daļas izņemšanu- to tilpumu regulē ar gredzenu un efektu panāk, izmantojot tos receptorus kuņģī, kuri sūta uz smadzenes signālu par to, ka kuņģis pilns. Ar diviem nelaimīgajiem kuņģa hormoniem tam nav nekāda sakara.
"Un tāpat vajag zināt, kas regulē sāta mehānismu."
Tas jau sen nav noslēpums: kuņģa un mēles receptori signalizē hipotalāma sāta centram, līdz impulsi nonāk smadzeņu garozā, kas rada divas sāta sajūtas - sensoro un īsto metabolisko (pēc paikas sagremošanas).
"'Ko vispār nozīmē nevaru' - tu elpu pamēģini aizturēt."
Elpošana ir beznosacījuma reflekss. Bārības uzņemšana ir nosacījuma reflekss. Pavlovs būtu dusmīgs, redzot, ka tos pielīdzina vienu otram.
"Apgalvojums, ka kaloriju skaitīšana palīdz paliekoši svaru zaudēt visiem"
Visiem VESELAJIEM ORGANISMIEM. Ja cilvēkam ir slimības, situācija mainās. Nepareizs dzīvesveids- situācija mainās. - Atbildēt
- 4.1.11 18:35 #
-
Mana vienkāršā teorija: Virs kaut kāda enerģijas līmeņa organismā, tas sāk daļu pieglabāt nebaltām dienām. Pie zemāka līmeņa nenotiek nekas. Pie pavisam zema vai fiziskas piepūlēs brīžos rezerves tiek tērētas.
Atkarībā no ģenētikas šīs robežas ir dažādas. Daži laimīgie var rīt cik lien, kamēr citi knapi apmierinot savu izsalkumu pieņemas svarā. A tās 19 kalorijas dienā, tas vienkārši ir ātrums ar kuru ķermenis spēj tos jaunos taukaudus saražot.
Līdz ar to es redzu trīs izejas:
1) Ēst tik maz, lai ķermenis pietiekamu daļu laika būtu enerģijas deficītā. Piemēram, izslavētā neešana vēlu vakarā ir viens no veidiem, jo kamēr mēs guļam, mums nav vēlmes "uzkost", kaut arī jūtamies mazliet izsalkuši.
2) Tērēt tik daudz enerģijas, lai ātri vien ķermeni iedzītu tekošajā deficītā.
3) Mainīt enerģijas robežas pie kurām ķermenis sāk uzkrāt svaru. Diemžēl šī opcija ir diezgan sarežģīta, katram individuāla un ne pārlieku izpētīta. Taču šī arī ir vienīgā jēdzīgā opcija, jo pārējos divos variantos sanāk pavadīt krietnu dzīves daļu ar "bada sajūtu", kas nemaz nav patīkami. - Atbildēt
- 4.1.11 20:32 #
-
Par medicīnas paradigmām ļoti iesaku visiem šo grāmatu par 10 lielākiem medicīnas atklājumiem, kas izglāba dzīvības.
Tur beigās arī norādīts uz mūsdienu medicīnas lielāko problēmu – no uzmanības centra vairs nav cilvēks. Ārsti ārstē slimības nevis slimnieku, tāpēc nav brīnums, kāpēc par spīti tik lieliem zinātnes sasniegumiem, ļoti daudzi cilvēki joprojām iet pie netradicionāliem ziedniekiem (pūšļotājiem) kā homeopātija, hiropratika utml. Viņi nevar izārstēt, bet viņi izturēsies pret pacientu ar līdzjūtību, kas bieži vien ir pats galvenais, kas slimniekam ir vajadzīgs.
Starp citu, mēs joprojām nezinām, kas izraisa placebo efektu. - Atbildēt
- 5.1.11 07:04 #
-
Ko var jemties? Viss ir skaidrs - lieka svara celonis ir saistits ar parmerigu nekvalitativas partikas pateresanu un kustibas trukumu. Ja mes adresejam sis divas problemas, svars optimizesies. To tacu nevar apstridet, vai ne?
- Atbildēt
- 5.1.11 07:51 #
-
Par to jau arī ir šī diskusija, ka tas, kā šis jautājums šobrīd tiek adresēts, ir neloģisks pašos pamatos.
Arī AIDS izplatību var pārtraukt vienā mirklī, pasakot cilvēkiem, ka nevajag drāzties bez izšķiršanas savā starpā. Sekss atļauts tikai ilgtermiņa monogāmās attiecībās, bet citādi jāievēro pilnīga dzimumatturība. Vienkārši, vai ne? Pat mana un man apkārtējo cilvēku pieredze ir tāda, ka tas ir iespējams. ... Bet statistiski nereāli. Pat Pāvests tam vairs netic.
Patiesībā daudziem resnīšiem sekss nemaz neinteresē vai arī seksa trūkums ir viegli paciešams. Bet ēst vajag katru dienu, un šajā ziņā kontrole pār sevi ir ārkārtīgi grūta un pat neiespējama. Faktiski mēs pat nezinām iekšējo mehānismu, kas rada izsalkuma un sāta sajūtu.
Walkire jau minēja, ka dažreiz cilvēki ķeras pat pie tādiem bīstamiem risinājumiem kā kuņģa operācijas (samazina kuņģi), no kuras komplikācijām 2% pacientu nomirst pirmā mēneša laikā. - Atbildēt