Faith Club

4.1.11 18:35
Mana vienkāršā teorija: Virs kaut kāda enerģijas līmeņa organismā, tas sāk daļu pieglabāt nebaltām dienām. Pie zemāka līmeņa nenotiek nekas. Pie pavisam zema vai fiziskas piepūlēs brīžos rezerves tiek tērētas.

Atkarībā no ģenētikas šīs robežas ir dažādas. Daži laimīgie var rīt cik lien, kamēr citi knapi apmierinot savu izsalkumu pieņemas svarā. A tās 19 kalorijas dienā, tas vienkārši ir ātrums ar kuru ķermenis spēj tos jaunos taukaudus saražot.

Līdz ar to es redzu trīs izejas:
1) Ēst tik maz, lai ķermenis pietiekamu daļu laika būtu enerģijas deficītā. Piemēram, izslavētā neešana vēlu vakarā ir viens no veidiem, jo kamēr mēs guļam, mums nav vēlmes "uzkost", kaut arī jūtamies mazliet izsalkuši.
2) Tērēt tik daudz enerģijas, lai ātri vien ķermeni iedzītu tekošajā deficītā.
3) Mainīt enerģijas robežas pie kurām ķermenis sāk uzkrāt svaru. Diemžēl šī opcija ir diezgan sarežģīta, katram individuāla un ne pārlieku izpētīta. Taču šī arī ir vienīgā jēdzīgā opcija, jo pārējos divos variantos sanāk pavadīt krietnu dzīves daļu ar "bada sajūtu", kas nemaz nav patīkami.