| Comments: |
tu varētu noticēt, ka kādam viedoklis no tava atšķiras?
nnnnez vai šim tēlam atšķiras domāšana no paša minētās. :)
Es vienkārši redzu, ka uzskats, ka kāds nodokļus maksās aiz mīlestības pret valsti, ir utopisks, komunistiskās domāšanas radīts. Nekur tā nav, pat ASV, kuras sistēmu es nedaudz esmu iepazinis jau vairākus gadus. Tur visi maksā nodokļus tāpēc, ka IRS ir ļoti spēcīga iestāde, no kuras visi baidās un kura tiešām aktīvi kontrolē katra ienākumus. Bet pat tas nebija traucējis simtiem tūkstošiem amerikāņu glabāt naudu Šveices kontos, lai izvairītos no nodokļu nomaksas. Bet kā redzams IRS aizrakās pat līdz Šveicei un pat piesprieda pusmiljardu sodu tās baņķieriem par palīdzību nodokļu slēpšanā.
Jā, kaut kādā brīdī tu saproti, ka godīga spēle ir visiem izdevīgāka, bet tas ir tikai pateicoties tam, ka negodīgie spēlētāji tiek atklāti un sodīti. Tie paši ASV uzņēmumi, darbojoties ārzemēs, pieņem vietējos spēles noteikumus un dod kukuļus pa labi un pa kreisi, jo konkrētajā valstī tā ir ierasta prakse.
Salīdzinājumā VID ir galīgi bezzobaina iestāde, kura ir spējīga izkontrolēt tikai pēdējos naivuļus. Risinājums ir tikai viens, VID ir jākļūst daudz profesionālākam, jāiemācās daudz labāk kontrolēt. Nevis jāpalielina birokrātija, bet tiešām atrast izvairīšanos no nodokļu maksāšanas pēc būtības atšķirībā, teiksim, no personu terorizēšanas par laikā nesamaksātiem 10 santīmiem vai kontā iemaksātiem 5 Ls. Protams, ir arī otra puse – jābūt burkānam, kas motivē cilvēku darboties, uzsākt biznesu, bet konkrētā jautājumā tas nav VID uzdevums.
Es uzskatu, ka kamēr VID nespēs izkontrolēt nodokļu nemaksātājus, tikmēr nebūs godīgas konkurences un nekāda labklājība nevarēs iestāties.
Tu neatbildēji uz manu jautājumu, bet tā vietā turpināji izvērst to pašu. Es Tev piedodu, bet tas neko daudz nemaina.
Attiecībā uz augstākminēto: "Es uzskatu, ka kamēr VID nespēs izkontrolēt nodokļu nemaksātājus, tikmēr nebūs godīgas konkurences un nekāda labklājība nevarēs iestāties." Tas neizriet no augstākminētā un nav pamatots. Kapēc vajag radīt šos dūmu mākoņus?
Uz retoriskiem jautājumiem neatbild. Un es tikai izvērsu savu sākuma domu. Bet ja tu gribi piesieties, tad paskaidro, kas manā uzskatā nav pamatots?
kapēc Tu domā, ka tas ir retorisks? man tas tiešām interesē. pat vēl vairāk nekā nodokļi. ja mums būtu vienošanās/kopīga izpratne par kontekstu, tu varētu pateikt, kurš jautājums ir retorisks, bet nav taču. ?
1) godīga konkurence uz planētas ar ierobežotiem resursiem un praktiskas dabas jautājumiem nav iespējama. pat ne mikropasaulēs ar fiksētiem noteikumiem, kā tour de france.
2) netikai nav iemesla domāt, ka VID darbība var apturēt labklājības iestāšanos (kā tu izproti, kas ir labklājība), bet kas ir daudz būtiskāk, nav iemesla domāt, ka apgrieztais ir spēkā - VID kontrole pār nodokļu maksātājiem labklājību veicinās.
pat gadījumā kādā situācijā sakritīs kvalitatīva nodokļu kontrole ar to, ka cilvēki gūs tādus ienākumus, kas palīdzēs vest komfortablu dzīves veidu, nevaru iedomāties, kā tu varētu secināt, ka no pirmā ir sekojis otrais.
(kā tu izproti, kas ir labklājība) bija jautājums, nevis apgalvojums :) aizmirsu jautājiena zīmi.
Nu, jautājumi par ticību kaut kam pēc rakstura ir reliģiski, es tos vispār neapspriežu, jo tie nevajadzīgi balstās uz dogmām.
1) Atbilde ir spēļu teorija. Kopēja sadarbība vienmēr ir izdevīgāka nekā darbošanās katram par sevi. Ar resursu daudzumu tam nav nekāda sakara, jo cilvēku skaits arī nav bezgalīgs. Jautājums ir tikai, kas ir godīga resursu sadale.
2) Ja tavs partneris krāpjas, tad šī pati spēļu teorija pierāda, ka ir izdevīgāk ar viņu nesadarboties. Tas automātiski noved pie mazāka ieguvuma ikvienam dalībniekam. Kas ir interesanti, ka cilvēka dabā ir krāpties, tāpēc spēle bez kontroles mehānisma dos mazāku ieguvumu nekā spēle, kur noteikumu ievērošana tiek kontrolēta. Protams, daudzi citi faktori, kurus šeit mēs neapskatām, var ietekmēt spēles iznākumu.
3) Par to, kas ir labklājība vai dzīves kvalitāte tu vari pajautāt kādam filozofijas studentam. Domāju, ka tev ar viņu būs interesanta diskusija.
1) es ne par reliģiju, bet tevi konkrēti. ja tie balstās uz dogmām, lai balstās. katram ticība balstās uz ko citu. varu pārformulēt jautājumu - 'cik sen bija pēdējā reize, kad mainīji viedokli, saskaroties ar to, ka kāds to apstrīd?'; 'vai vari pieņemt, ka vienlaikus ir divi dažādi viedokļi vienā jautājumā, kur nevar pierādīt ne viena, ne otra patiesīgumu?' kā piemēram, nākotnes pareģošana.
2) kā spēļu teorija attiecas uz vid un labklājību? varētu piemēru? un tādu, kurš balstās uz empīriskiem datiem par cilvēku uzvedību, nevis teorētiskiem priekštatiem. (man nav nekāda naida pret spēļu teoriju, tikai pēdējā laikā pārāk daudzi pētījumi šajā jomā liecina, ka cilvēks daudz ko nav spējīgs realizēt)
3) attiecībā uz spēles noteikumiem arī ir tā, ka turēšanās pie tiem samazina godīgumu. labāk ir tos laiku pa laikam mainīt.
1) Diskusijās par personīgiem jautājumiem es nevēlos daudz ielaisties. Mācies diskutēt par tēmu.
2) Elementāri, VID ir viena no iestādēm, kas kontrolē, lai tiktu ievēroti spēles noteikumus. Kā tas ietekmē kopējo ieguvumu, skatīt iepriekš.
3) Kaut kā neloģisks teikums. Kā spēles noteikumu ievērošana var samazināt godīgumu? Vai tas, ka tu redzi, ka partneris spēlē pēc noteikumiem, tāpēc tu tagad gribi šmaukties? Noteikumus var mainīt, ja mainās apstākļi vai tiek izdomāti labāki noteikumi. Tas nav pretrunā ar iepriekšējo, ka ir vajadzīga kontrole. Ja nav kontroles un noteikumus pārkāpj, tad to maiņai tāpat nav jēgas.
paldies par ieteikumu :) pēdējo domu pārformulēšu. ja vid dzelžaini turēsies pie noteikumiem, tad spēlētāji sāks spēlēt pēc tiem, lai maksimizētu peļņu, noteikumu ietvaros. tam nav nekāda sakara ar kopīgās labklājības augšanu, bet labāko 'sistēmas spēlētāju' spējām un viņu labumu. tam nav arī nekāda tieša sakara ar godīgumu, kā principu, bet tiesību normām un tās nevar uzrakstīt perfektas. gribētu teikt, ka demokrātijas apstākļos, pat teorētiski neredzu kā varētu rasties godīgumu veicinoši likumi.
(piekrītu, ka jebkuriem noteikumiem ir lielāka jēga, ja tos ievēro).
žēl, ka neatbildēji uz to, kas man tiešām interesē. jauku nedēļas nogali!
Ja palaidi garām, tad mana doma jau no paša sākuma bija, ka nekādi godīgumu veicinoši likumi pēc būtības nav iespējami. Godīgumu nodrošina tikai un vienīgi kontrole. Amerikāņiem ir princips – uzticies, bet pārbaudi.
Un par to, kā tas ietekmēs labklājību, mēs jau ejam pa riņķi. Ja visi cilvēki ievēros noteikumus, tad būs vieglāk sadarboties. Arī konkurencē uzvarēs labākais ražotājs – nevis tas, kurš mācēs labāk nemaksāt nodokļus.
Nekas šajā pasaulē nav un nebūs perfekts, tas nenozīmē, ka mēs nevaram tiekties pēc labākas dzīves, taisnīgākiem likumiem utt.
Ok, es sāku saprast, ka ar godīgumu tu domā kaut ko citu, nevis noteikumu ievērošanu.
nujā. godīgums ir subjektīvu morāles normu ievērošana. var sakrist un var nesakrist ar rakstīto likumu.
piemēram tie, kas domā, ka ja viņu nesoda par noziegumu procesuālu iemeslu dēļ, tad jamais nav noziedzies, manās acīs nav godīgi, kaut arī viss notiek likuma ietvaros.
Kas būtībā ir tā pati noteikumu ievērošana, tikai attiecas uz nerakstītiem likumiem.
un attiecībā uz nodokļiem - tie jau pēc savas dabas samazina labklājību. tas nozīmē, ka tie, kas domā, ka nodokļu rezultātā labklājība uzlabosies ir jānāk klajā ar konkrētiem pierādījumiem un cipariem.
es nesaku, ka tas nav iespējams, un neesmu pret nodokļiem. bet vispārīgi apgalvojumi, ka nodokļu iekasēšana uzlabos labklājību, nav patiesi.
Pierādi pats pretējo - ka nodokļi samazina labklājību.
Protams, ir daudz faktoru, bet tas, ka selektīva nodokļu maksāšana ir ļoti demoralizējošs faktors Latvijā, ir acīmredzams. Tiem, kas nemaksā, ir naids uz valsti (jo krāpnieks nevar justies mierīgi), un tiem, kas maksā, ir dusmas, ka viņi ir tie duraki, kam tas ir jādara. Biznesa sadarbība Latvijā ir ļoti grūta.
1) to jau vikings sākumā ilustrēja. nodokļu iekasēšanas un maksāšanas administratīvās izmaksas ir aprēķināmi zaudējumi labklājībai. tālāk iet runa par nodokļu izmantošanu. es nevaru atrast tagad atsauces, bet ir daudz pētījumu, kas liecina, ka valstij uzticētā nauda tiek izšķiesta lielā mērā. ne tikai latvijā - visur. pieņemot, ka arī izšķiestie līdzekļi paliek valstī, tāpat paliek korumpantu, lobijistu atalgojums, kas ir zaudējumi. (kā arī tas ir pretrunā ar konkurences veicināšanu, šeit tak tu neiebilsti?)
2) es piekrītu, ka savstarpēja uzticēšanās uzlabo labklājību. paātrinās darījumu temps, mazākas izmaksas juristiem un tamlīdzīgiem vērtību nepievienojošiem cilvēkiem, var veikt ilglaicīgāku plānošanu un citi labumi.
kur es nepiekrītu, ka tu to sasaisti ar nodokļiem. neredzu pamata.
1) Man ir nedaudz cits viedoklis. Es lietoju ceļus, medicīnisko palīdzību, izglītību, bibliotēkas, subsidēto sabiedrisko transportu utt. Tas viss ļoti ir uzlabojis manu labklājību. Es nespēju iedomāties, kā to visu tādā pašā līmenī spētu sniegt privātais sektors.
To var labi ilustrēt ar dažādo pieeju medicīnai. ASV tā pamatā ir privāta medicīna ar brīvprātīgu apdrošināšanu, kas ir relatīvi dārga un nav visiem pieejama. Savukārt Eiropā un Kanādā tā galvenokārt ir valsts nodrošināta visiem rezidentiem, kuri maksā minimālu obligātu apdrošināšanu, bet pārējo nosedz no kopējiem nodokļiem. Šis ir tas gadījums, kad ASV privātā sistēma nestrādā tik labi, kā Kanādas nacionālā sistēma. ASV medicīna ir tikpat efektīva, bet tās pieejamība ir zemāka nekā Kanādā. ASV galvenais bankrota iemesls ir neparedzēti parādi par medicīnu un ir cilvēki, kas kļūst pat par bomžiem, jo nespēj samaksāt šos parādus. Cilvēku mūža ilgums ASV ir netipiski zemāks nekā citām attīstītām valstīm. Un izrādās, ka pat administratīvās izmaksas ASV medicīnā ir augstākas nekā Kanādā. Šis ir tas gadījums, kad valsts šo uzdevumu var veikts labāk nekā privāti uzņēmumi.
Tas, ka Latvijā iekasētie nodokļi tiek izšķērdēti, ir nekonkrēts apgalvojums. Droši vien, ka daļa ir un ir lietas, kuras noteikti vajag uzlabot, bet objektīvi vērtējot stāvoklis nemaz nav tik slikts, kā mums tas varētu likties.
2) Tu apraksti tikai otršķirīgas lietas, bet varbūt sāksim ar to, ka vispār darījums nenotiks, ja nebūs uzticēšanās. Un ja tas nenotiks, tad būs vairāk bezdarbnieku, kas nekādi neuzlabos viņu labklājību neatkarīgi no nodokļu likmes lieluma.
>> kur es nepiekrītu, ka tu to sasaisti ar nodokļiem. neredzu pamata.
Šeit ir divi aspekti. Pirmais, ka nodokļi veido sabiedrības labumu. Piemēram, infrastruktūra, ceļi, bibliotēkas, māksla, kultūra, skolas. Tie ietekmē labklājību tieši, un arī paver labākas un vienlīdzīgākas iespējas uzņēmējiem. Otrs, godīga spēle uzlabo uzņēmējdarbību. Uzņēmums, protams, nodokļus uzskata par tukšiem izdevumiem, jo to sniegtais sabiedriskais labums ir pārāk atdalīts no ikmēneša ienākumiem. Bet ja reiz tie ir jāmaksā, tad svarīgi, ka arī konkurentiem tie ir jāmaksā apmēram tādā pašā līmenī.
| |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}