un attiecībā uz nodokļiem - tie jau pēc savas dabas samazina labklājību. tas nozīmē, ka tie, kas domā, ka nodokļu rezultātā labklājība uzlabosies ir jānāk klajā ar konkrētiem pierādījumiem un cipariem.

es nesaku, ka tas nav iespējams, un neesmu pret nodokļiem. bet vispārīgi apgalvojumi, ka nodokļu iekasēšana uzlabos labklājību, nav patiesi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pierādi pats pretējo - ka nodokļi samazina labklājību.

Protams, ir daudz faktoru, bet tas, ka selektīva nodokļu maksāšana ir ļoti demoralizējošs faktors Latvijā, ir acīmredzams. Tiem, kas nemaksā, ir naids uz valsti (jo krāpnieks nevar justies mierīgi), un tiem, kas maksā, ir dusmas, ka viņi ir tie duraki, kam tas ir jādara. Biznesa sadarbība Latvijā ir ļoti grūta.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1) to jau vikings sākumā ilustrēja. nodokļu iekasēšanas un maksāšanas administratīvās izmaksas ir aprēķināmi zaudējumi labklājībai. tālāk iet runa par nodokļu izmantošanu. es nevaru atrast tagad atsauces, bet ir daudz pētījumu, kas liecina, ka valstij uzticētā nauda tiek izšķiesta lielā mērā. ne tikai latvijā - visur. pieņemot, ka arī izšķiestie līdzekļi paliek valstī, tāpat paliek korumpantu, lobijistu atalgojums, kas ir zaudējumi. (kā arī tas ir pretrunā ar konkurences veicināšanu, šeit tak tu neiebilsti?)

2) es piekrītu, ka savstarpēja uzticēšanās uzlabo labklājību. paātrinās darījumu temps, mazākas izmaksas juristiem un tamlīdzīgiem vērtību nepievienojošiem cilvēkiem, var veikt ilglaicīgāku plānošanu un citi labumi.

kur es nepiekrītu, ka tu to sasaisti ar nodokļiem. neredzu pamata.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1) Man ir nedaudz cits viedoklis. Es lietoju ceļus, medicīnisko palīdzību, izglītību, bibliotēkas, subsidēto sabiedrisko transportu utt. Tas viss ļoti ir uzlabojis manu labklājību. Es nespēju iedomāties, kā to visu tādā pašā līmenī spētu sniegt privātais sektors.

To var labi ilustrēt ar dažādo pieeju medicīnai. ASV tā pamatā ir privāta medicīna ar brīvprātīgu apdrošināšanu, kas ir relatīvi dārga un nav visiem pieejama. Savukārt Eiropā un Kanādā tā galvenokārt ir valsts nodrošināta visiem rezidentiem, kuri maksā minimālu obligātu apdrošināšanu, bet pārējo nosedz no kopējiem nodokļiem. Šis ir tas gadījums, kad ASV privātā sistēma nestrādā tik labi, kā Kanādas nacionālā sistēma. ASV medicīna ir tikpat efektīva, bet tās pieejamība ir zemāka nekā Kanādā. ASV galvenais bankrota iemesls ir neparedzēti parādi par medicīnu un ir cilvēki, kas kļūst pat par bomžiem, jo nespēj samaksāt šos parādus. Cilvēku mūža ilgums ASV ir netipiski zemāks nekā citām attīstītām valstīm. Un izrādās, ka pat administratīvās izmaksas ASV medicīnā ir augstākas nekā Kanādā. Šis ir tas gadījums, kad valsts šo uzdevumu var veikts labāk nekā privāti uzņēmumi.

Tas, ka Latvijā iekasētie nodokļi tiek izšķērdēti, ir nekonkrēts apgalvojums. Droši vien, ka daļa ir un ir lietas, kuras noteikti vajag uzlabot, bet objektīvi vērtējot stāvoklis nemaz nav tik slikts, kā mums tas varētu likties.

2) Tu apraksti tikai otršķirīgas lietas, bet varbūt sāksim ar to, ka vispār darījums nenotiks, ja nebūs uzticēšanās. Un ja tas nenotiks, tad būs vairāk bezdarbnieku, kas nekādi neuzlabos viņu labklājību neatkarīgi no nodokļu likmes lieluma.

(Reply to this) (Parent)

>> kur es nepiekrītu, ka tu to sasaisti ar nodokļiem. neredzu pamata.

Šeit ir divi aspekti. Pirmais, ka nodokļi veido sabiedrības labumu. Piemēram, infrastruktūra, ceļi, bibliotēkas, māksla, kultūra, skolas. Tie ietekmē labklājību tieši, un arī paver labākas un vienlīdzīgākas iespējas uzņēmējiem. Otrs, godīga spēle uzlabo uzņēmējdarbību. Uzņēmums, protams, nodokļus uzskata par tukšiem izdevumiem, jo to sniegtais sabiedriskais labums ir pārāk atdalīts no ikmēneša ienākumiem. Bet ja reiz tie ir jāmaksā, tad svarīgi, ka arī konkurentiem tie ir jāmaksā apmēram tādā pašā līmenī.

(Reply to this) (Parent)