|
8. Jan 2010|20:07 |
Nu, jautājumi par ticību kaut kam pēc rakstura ir reliģiski, es tos vispār neapspriežu, jo tie nevajadzīgi balstās uz dogmām.
1) Atbilde ir spēļu teorija. Kopēja sadarbība vienmēr ir izdevīgāka nekā darbošanās katram par sevi. Ar resursu daudzumu tam nav nekāda sakara, jo cilvēku skaits arī nav bezgalīgs. Jautājums ir tikai, kas ir godīga resursu sadale.
2) Ja tavs partneris krāpjas, tad šī pati spēļu teorija pierāda, ka ir izdevīgāk ar viņu nesadarboties. Tas automātiski noved pie mazāka ieguvuma ikvienam dalībniekam. Kas ir interesanti, ka cilvēka dabā ir krāpties, tāpēc spēle bez kontroles mehānisma dos mazāku ieguvumu nekā spēle, kur noteikumu ievērošana tiek kontrolēta. Protams, daudzi citi faktori, kurus šeit mēs neapskatām, var ietekmēt spēles iznākumu.
3) Par to, kas ir labklājība vai dzīves kvalitāte tu vari pajautāt kādam filozofijas studentam. Domāju, ka tev ar viņu būs interesanta diskusija. |
|