[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Wednesday, June 15th, 2011
| Time | Event |
| 12:19a | top 10 i tā abi divi gājām mūzikā padejot faktiski izrādījās kartupelis |
| 9:42a | Vella pulveris Kāda velna monologs. Nolāpītie cilvēki! Kā viņi man apriebušies! Paši tevi izdomā, personificē, var teikt - rada, un tad paši lamā un uzkrauj visāda veida atbildību. Velna kārdinājums, velns pagrūda, pie visa velns vainīgs, paši par sevi svēti kā dievgosniņas. Nu nekas, es jau parādā nepalieku. Pirmais vella pulveris, ko izdomāju, bija pūderis. Sievietēm, ko seju smukāku kā patiesībā pataisīt. To jau tiem... šumeriem.. vai ēģiptiešiem iesmērēju? Lāga neatceros - sen tas bija. Rezultāti uz sejas - ne viens vien vīrelis ieskatījās par dziļu tādā nopūderētā bābietī, pazaudēja galvu, labākajā gadijumā maku un veselību, sliktākajā - no rīta modās apprecēts un ar šausmām skatījās vēl nenopūderētajā laulenē, kas atšķīrās no vakardienas eņģellīdzīgās būtnes visai radikāli. Bet par spīti visam tie pretekļi turpināja vairoties, kā jau šiem tika instrukcijās no augšas aprakstīts. Nācās drusku padomāt un jaunu vella pulveri šiem iesmērēt. Biszāles. Dumjie aziāti gan neko daudz efektīgāku kā feijerverķus neizdomāja, bet tie eiropieši... tiem ir jauki izvirtis saprāts. Drīz vien visā pasaulē būkšķēja, dārdēja un rībēja. Lielgabali, musketes un pistoles samazināja cilvēku skaitu ne pa dienām, bet pa stundām, reizēm pat veselām buntītēm tos iznīcinot, ja kāds gudrinieks ar sveci par tuvu šaujampulvera mucai pieliecās. Lai gan viņi attīstīja ideju par sevis pašiznīcināšanu straujos tempos, tomēr arī vairojās kā trusīši, tā ka redzama efekta šis vella pulveris nedeva. Ja nu vienīgi drusku sabremzēja cilvēku skaita pieaugumu. Nācās padomāt, ko nākošo likt priekšā. Pulveris, pulveris, pulverīši.... O! Narkotikas. Un drīz daudz visādi pulveri tika šņaukti, laisti vēnā un pat pīpēti. Ļautiņi pat apvienoja vairākus manis dāvātos vella pulverus vienā akcijā, un par tiesībam tirgot opiju Ķīnā uzrīkoja jauku kariņu, kur eiropieši ar biszālēm čakli iznīcināja daudz šķībacaino. Bet diemžēl drīz apdomājās, un sāka aizliegt un kontrolēt narkotikas. Bet man jau jauns vella pulveris pa rokai - veļas pulveris! Teiksiet - kas tur slikts, tīras apakšbikses noteikti smaržo labāk par nedēļu nemainītām? Hahā! Te mums ir gājiens ar zirdziņu - marketings, reklāma, PR! Veļas pulveris ir tas Trojas zirgs, kas dāsni mēslo reklāmas industriju, ļaujot tai attīstīties un plaukt. Un visiem labi - vidējais pilsonis stiklainām acīm blenž televizorā, kur kārtējais mazgāšanas līdzekļa apmaksātais meksikāņu seriāls redzams, gudrākie spļauj putas un lamā reklāmistus par smadzeņu skalošanu, vai arī pelna naudu ar reklāmu, visiem ir nodarbe, un negatīvās emocijas bagātīgi virmo. Un jo vairāk negatīvo emociju, jo mazāk vairošanās. Uhhh, ka man viņi riebjas, tie cilvēki. Pazemojoši apzināties, ka viņi mani ir izdomājuši, praktiski radījuši... |
| 11:00a | Vella pulveris ( vella pulveris ) |
| 11:02a | Humors un Satīra. Mūsdienās ir ērti izzināt un izprast kādu pārādību, notikumu vai apstākli. Tam ir lielisks instruments – google.com. Tur viss ir atrodams. Arī humoru atrast gūglē, protams, ir vienkāršāk par vienkāršu. Tad nu metos izzināt, kas tas humors tāds ir.( ”blablablablablabla’ ) |
| 11:58a | Paviljons Paviljons. Zivju. Zoja strādāja zivju paviljonā jau tik dudzus gadus, ka būtu nepieklājīgi minēt precīzu (vai pat aptuvenu skaitu). Viņā spēja jebkuru zivi izsfilēt sekundēs. Galvu nost, iekšas ārā, svirkš, svarkš un gatavs! Visa viņas (un viņas resnā mājas kaķa Barsika) dzīve bija zivis. Veselas zivis, ķidātas zivis, filejas un zupu izlases. O jā, filejas un zupu izlases. Zojas izgrieztajiem zivju atkritumiem (ko lepni dēvēja par zupas izlasi) bija vismazākais zivs gaļas saturs. Katrs grieziens bija precīzs, lai pēc iespējas vairāk labuma paliek pie dārgākajiem gabaliem. Svirkš, svarkš... Pūlis, kas katru dienu (vai tikai reizi nedēļā, vai vēl retāk, bet tos nav ko ieskaitīt), iepirkās zivju paviljonā, bija visdažādākais. Maziņi ierēdņi un vēl mazāki ierēdnīši, daudzbērnu māmiņas, bezbērnu sekretāres, pusbomži un pusbiezie. Svirkš, svarkš... Kādu dienu pie viņas pienāca necila paskata vīrietis, ģērbies patumšās, neuzkrītošās drēbēs un sāka interesēties par zivju izlasi. Pa priekšu viņš pajautāja, cik tieši daudz zivs ir klāt pie asakām un galvām, pēcāk viņš vēlējās noskaidrot, cik daudz atgriezumu ietilpst kilogramā. Nogrozīja galvu un paņēma pus kilo, samaksājot ar maza nomināla santīmiņiem. Pēc pāris dienām vīrietis bija klāt atkal, nu jau drošu roku pērkot puskilo „zupas izlases” Pēc vairākām šādām iepirkšanās reizēm, Zoja, kuru līdz šim bija interesējušas tikai zivis un Barsiks, un lai kāda zivs tiek arī iekš Barsika, sāka ieskatīties dīvainajā pircējā. Viņš vienmēr bija kluss un neuzkrītošs, ar vieglu, mulsu smaidu, pērkot zivju atgriezumus ik pārdienas, vienmēr par tiem maksājot maziem santīmiņiem. Zoja sametās vīrieša žēl. Gan jau nabadziņš, nevar atļauties neko vairāk par plānu zivju zupu.. Ech, kā gan viņa to vīrišķi piespiestu pie krūts un sabarotu ar filejām, ikriem un sacepumiem! Bet atcerēsimies, ka pēdējos gadus vienīgais vīrieškārtas pārstāvis, ar ko Zojai bija bijusi darīšana (izņemot rupjos tirgus krāvējus un seninspekciju, bet tie tak neksaitās), bija paviljona pieklīdenis kaķis Barsiks, kuru tā pārcēla uz dzīvi pie sevis mājās. Lai vakaros divatā ar televizoru nav tik garlaicīgi. Nevarot izdomāt neko labāku, Zoja nolēma zaudēt tirgus sievas un labākās filētājas stāju, atstājot pie asakām un atgriezumiem krietni vairāk zivs, nekā tas skaitītos pieklājīgi. Vismaz tā nabadziņš dabūtu kādu treknāku komosu... Bet labie darbi palika neatalgoti. Nākamajā dienā mistiskais pircējs tikai viegli palūkojās Zojas stenda virzienā un devās pa taisno pie tās koši uzkrāsotās zoss Nadjušas. Ak tu tētīt, viņi pat kautko runāja ilgāk, nekā pienāktos vienkārši iepērkoties. Šķiet pat norādīja viņas virzienā un kaza nadja ieķiķinājās. Zoja juta, kā viņai metas melns gar acīm. Nav dzīvē taisnības! Ko viņš tajā m**kā atradis!? Nākamajā rītā zivju paviljona darbiniekus pāršalca satraucoša vēsts. Šķiet, viena no tirgus sievām bija paslīdējusi uz karpu baseina malas, atsitusies ar galvu un nemaņā esot noslīkusi. Barsiks trinās gar saimnieces kājām un mielojās ar izmeklētu fileju. Dīvainais pircēls vērīja no zivju asakām klīsteri. Tam derēja tikai visla’bāk noķidātās, ar vismazāko zivs gaļas piedevu. |
| 12:06p | Humors un Satīra ( ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} racoon darbs)Kaut kāds sammits Briselē. Vakarā cigāru klubā satiekas Vācijas, Anglijas un Latvijas ekonomikas ministri. Visiem līdzi ir savas cigāru kastes. Pirmais savu izvelk Vācijas ekonomikas ministrs Filips Roslers un saka, edz kā mūsu pilsoņi mani mīl. Parāda kastes vāku uz kura iegravēts : „Mīļajam Filipam Rosleram no Vācijas Cukura ražotājiem”. Tas viss ir nieks, saka Anglijas ministrs Osborns uz no portfeļa izvelk sarkankoka kārbu ar zelta apkalumiem kur iegravēts „Misteram Osbornam no Velsas arodbiedrību apvienības”. Kampars klusējot izsaiņo milzīgu cigāru kārbu, ar zelta, sudraba inkrustrācijām, kurās iestrādāti briljanti. Kastē kubas cigāri, pilnīgs meistardarbs! Abi pārējie ministri izbrīnā noelšas:”Kur Tu tādu dabūji?!” Kampars apgriež kasti otrādi, kur ir mazs gravējums: „Bertoldam no Aināra”. |
| 12:09p | |
| 12:10p | |
| 12:12p | |
| 12:13p | |
| 12:16p | |
| 12:21p | Tēmas šīs kārtas nākamajiem dalībniekiem iekodeets vs dominikaTēma: «Lidojošais paklājs» lodzinjsh vs milkTēma: «Ķīna caur noliktavas prizmu» sirdna vs vistu_zaglisTēma: «Šahs un mats» komeeta_naak vs tvarjTēma: «Zelta zobentiņš» toadbeauty vs laukurozeTēma:: «Pūznis 2017» Paveiktais jāiesniedz līdz piektdienai, 17. jūnijam, 12:00. |
| 12:51p | Pūznis 2017 Ne darbīgo skudru, ne lapseņu neganto, Un arī ne bambarboku galanto... Es esmu - vienkārši lūznis Viens pamatīgs miega pūznis! |
| << Previous Day |
2011/06/15 [Calendar] |
Next Day >> |