Marta

Prāta Vētrai ir dziesma "Ziema". MSK ir dziesma "Laimīgās Sejas". Man ir dziesma "Ballīšu Karaliene Ziema". Zinu, ka tas ir diezgan gejisks nosaukums, but that's the point. :)

Bļe, esmu tik gandarīts!

No paracetamola es svīstu kā narkomāni filmās.

Vienā raidījumā lesbiskas izcelsmes sieviete paziņoja, ka saglabājusi savas heteroseksuālās attiecības uztaisot striptīzu. Kas tas bija par vīrieti? Tas bija super vīrietis!

Vulgāri vārdi. Tieši magnēti. Bīstams cilvēks.

Un tad viņš piespieda viņu izģērbties portālā draugiem.lv.

Vispopulārākā mūzika ir tā, kura parādā laiku, kādā dzīvojam.

Dzeru viskiju un pīpēju zāli. Biju lubančikā.

The Blind Side ir gada sirsnīgākā filma.  

Draugi mani sauc par fotogrāfu. "Fotogrāfs. Viņš ir fotogrāfs!" viņi saka, un es pamāju un saku: "Čau!" Izskatos nedaudz fancy, bet tas ir arī tāpēc, ka daudz fotografējos. Pārsvarā izvēlos fotografēt sevi. Esmu skaists un bildēs labi izskatos. Man ir arī vairākas galerijas. Vispār esmu populārs. Mani varētu raksturot vienkārši - ballītes.

Es taču aizmirsu pateikt, ka esmu arī dzejnieks. Es rakstu dzeju. Tikko jaunas vārsmas uzmetu. Skan raiti, tāpēc padalīšos. Tikai lasiet kā dzeju.

"Varbūt pasaule cer, ka Latvijai ir pa spēkam kaut kā dabūt naudu.

Varbūt Krievija ar ASV ir noslēgusi derības.  

Varbūt pēc tam šeit tiks izgāzti atkritumi.

Varbūt tad visi aizbrauks, un šeit būs jauna rase.

Jā. Varbūt par to uzņems nopietnu filmu. Vēsturisko."

 

Šodien vairākas stundas lauzu vaļā vienu mājaslapu. Cilvēki šķūrē sniegu, bet es laužu lapu. Kā pēdējais muļķis laužu par 50latiem. Beigās tomēr atklāju, kas par lietu - vainīgs bija viens viltīgs enkript-kods. Uzlikts tur tākā tāds netīrs puteklis. Biosā izmainīju konfigurācijas. Un zvanīju šefam. Programmētāju aprindās esmu pazīstams kā bīstamais programmētājs.

Šogad Oskaram kā gada labākās nominētas 10 filmas. Varētu domāt, ka bijis ražīgs gads. Tomēr man šķiet, ka nav bijuši pietiekoši ieņēmumi.  

Beidzot Legāli!

Trešā bērna vietā izvēlēties otru automašīnu? wtf

Šodien termometrs rāda -15 pēc c. Esmu Maskavā, kaut kādā viesnīcā pie kremļa. Pārdodu uz ielām pulksteņus un pelnu naudu MSK albūmiem. Kaut kur lasīju, ka pie -24 grādiem visi vampīri nosalst. Pieļauju, ka tas ir dēļ tā, ka vampīriem apģērbs nav pietiekoši silts. Cilvēki aukstumā spēj domā tikai par aukstumu, tāpēc nenotiek attīstība. Cenšos kliedēt garlaicību šķirojot krievu grāmatas. Esmu kā Dostajevskis, bļe. Grāmatas, kuras man patīk, rūpīgi nolieku plauktiņā. Grāmatas, kuras man nepatīk, sadedzinu. Esmu sadedzinājis kādas 6 grāmatas un divas nolicis plauktiņā. Tēju vai bulciņas?

Manam brālim menedžeris ieteica aiziet patrenēties dziedāt pie Jolantas. Jāmaksā 8 lati, un nodarbība notiek 10 cilvēku grupiņā. Par 80 latiem Jolanta varētu arī atsūkāt.

Apmeklējot kinoteātrus, es parasti savas mantas un virsdrēbes atstāju uz blakus esošā krēsla. Tas ir mans staf-beņķītis. Pēc filmas, protams, visu savācu un dodos mājās. Tāpēc es pērku trīs biļetes. Vienu sev. Otru stafam. Un trešo, jo man patīk atstarpe no blakus sēdošiem cilvēkiem.

Esmu gatavs derēt, ka filma The Last Station tiks nominēta Oskaram.

Būtu tikai godīgi, ja ziemā sabiedriskais transports maksātu divreiz lētāk nekā vasarā. Lai gan varbūt vienkārši nevajag nekur braukt.