Humors un Satīra.
Mūsdienās ir ērti izzināt un izprast kādu pārādību, notikumu vai apstākli. Tam ir lielisks instruments – google.com. Tur viss ir atrodams. Arī humoru atrast gūglē, protams, ir vienkāršāk par vienkāršu. Tad nu metos izzināt, kas tas humors tāds ir.

Ierakstot meklētājā vārdu „humors”, kā galvenais resurss humora izzināšanai uzrādās portāls smiekli.lv, kurā ir četras sadaļas - „Anekdotes”, „Asprātības”, „Mērfija likumi” un „Tosti”. Aha. Slavenie četri vaļi. Vai tomēr ziloņi.

Varētu jau rūpīgi izanalizēt visu to, kas rodams šajās četrās sadaļās, bet tas jau būtu doktora disertācijas cienīgs darbs un ne man ir tik daudz laika, lai šādu pilnvērtīgu analīzi veiktu, nedz kādam citam tik daudz pacietības, lai to visu pēc tam lasītu. Līdz ar to, paanalizēšu tikai sadaļu „Anekdotes”, iedziļinoties trijās no tām, kā atlases kritēriju izmantojot seno un godīgo „katra otrā” metodi.

Paraugs Nr.1.
Lienīte pamostas četros no rīta: «Māmiņ, pastāsti man pasaciņu!»
Māte: «Pagaidi bērniņ, drīz pārnāks tētis, viņš mums stāstīs pasaciņu».

Bērnam slikts miegs, sapņi nomoka vai zobs sāp. Pamostas nakts vidū, grib, lai māte pastāsta pasaciņu. Māte, tā vietā, lai stāstītu pasaciņu, pilnīgi nepamatoti izvirza pieņēmumu, ka drīz atnāks tētis. Ja tai meitiņai arī ir tētis, par ko mani māc šaubas pēc šādas te sievietes reakcijas uz bērna lūgumu, tad varam pieņemt divus notikumu attīstības scenārijus.
Pirmais ir tāds, ka tētis strādā kaut kur naktsmaiņas, atgriezīsies noguris, a te sieva „Pastāsti bērnam pasaku, es pati nevaru”. Tētis dusmīgs, ka sieva pat pasaku bērnam nevar pastāstīt, vārds pa vārdam, mežonīgs skandāls.
Otrs ir tāds, ka tētis nekādas naktsmaiņas nestrādā vis, ir ar draugiem kaut kur aizsēdējies, apspriežot jaunākos notikumus hokejos un citās filozofijās. Atnāks mājās un tad jau nu gan laulenei spēki parādīsies. „Kur tu vazājies, bērns nevar aizmigt, nav, kas viņam pasaku pastāsta!”. Vārds pa vārdam – mežonīgs skandāls.
Viss humors ir tajā, ka mazā Lienīte grib dabūt pasaciņu, bet tā vietā dabūs saukt policiju un ātro palīdzību. Hahaha.

Paraugs Nr.2
- Kāpēc alus ir labāks par sievieti?
- Alus netaisīs skandālu, ja paņemsi vēl vienu alu.

Godīgi sakot, šo paraugu līdz galam nesapratu. Visvairāk mani mulsina vārds „paņemsi”. Uz kurieni? Kādā veidā? Nu, labi, šo iztirzāt būtu pārāk gari, formāts nav tas, pieņemu, ka šo var lasīt arī bērni, kuriem nav vēl 18, neiedziļināšos. Jebkurā gadījumā, viss sāls, cik noprotu, ir tajā, ka gan vēl vienu alu, gan vēl vienu sievieti var „paņemt”, bet skandālus taisa tikai sievietes, kas ir diezgan dabiski, jo alus, pat „dzīvais”, kurā čum un mudž visādas baktērijas, ir diezgan nerunīgs. Acīmredzot, nerunājošos vari „paņemt”, cik vien gribi, bet runājošie var celt pretenzijas. Labāk saprotama šī anekdote, manuprāt, būtu šādā formātā:
- Kāpēc mēma sieviete ir labāka par fiziski veselu?
- Mēma sieviete netaisīs skandālu, ja paņemsi vēl vienu mēmu sievieti.
Viss humors ir tajā, ka vīrieši tomēr dod priekšroku fiziski veselām sievietēm. Hahaha.

Paraugs Nr.3
— Vai tu jau ilgi kopš esi precējies?
— Divus gadus.
— Vai ar gaišmataino Ievu?
— Nē, ar manu bijušo sekretāri.
— Ak, ar to, kura rakstīja simts vārdus minūtē?
— Ar to pašu.
— Vai tad viņa vēl arī tagad tikpat ātri raksta?
— Nē, tagad viņa runā simts vārdus minūtē...

Šī anekdote, domajams, ir izrauta no kāda palielāka humora pārpilna romāna par divu rūpnieku pārsteigumiem pilno dzīvi. Gaišmatainā Ieva kaut kādu peripetiju rezultātā ir zaudējusi bijušajai sekretārei, kura ir bijusi spējīga uzrakstīt simts vārdus minūtē. Kas tiešām nav maz. Pamēģiniet paši. Šo divu rūpnieku savstarpējās attiecības arī ir dīvainas. Acīmredzot, pirms diviem vai vēl vairāk gadiem, kad viņi satikās, ir bijis šāds dialogs:
- Ir tev kāds perspektīvs zaķis?
- Jā, ir viena. Ieva. Viņai gaiši mati.
- Un kas vēl jauns?
- Pieņēmu darbā sekretāri, viņa raksta simts vārdus minūtē. Un tā augām dienām.
- Ā, nu tad labi, čau, man jāskrien.
Man gan šķiet, ka tā blondā Ieva to pastulbo rūpnieku vienkārši pasūtīja, bet gan jau, ka viss humors ir tajā, ka lasītājs pats var iztēloties, kādus vārdus tieši tā bijusī sekretāre tajā minūtē rakstīja un tagad, attiecīgi, runā. Hahaha.

Negribu uzspiest savu viedokli, man pēc šī īsā ieskata humora pasaulē sāk šķist, ka ļaunākais lāsts, kādu vien kāds kādreiz varētu izpelnīties ir „lai humors nāk pār tavu galvu!” Bet var jau būt, ka kļūdos. Anekdotes jau ir tikai ceturtā daļa humora. Vēl jau ir Asprātības un Mērfija Likumi. Un Tosti! Lūk, viens no tiem – „Iedzersim uz Tavu zārku. Lai tas būtu taisīts no simtgadīga ozola, ko es esmu stādījis. Rītdien.”
Nu tad rītdien arī iedzersim!