Cibas Galaktiskais Retorikas Čempionāts' Friends
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Below are the most recent 25 friends' journal entries.

    [ << Previous 25 ]
    Tuesday, February 21st, 2017
    ravejsledzejs
    4:54p
    - Grieķu valodā, - Teodors teica, metodiski košļādams sviestmaizi, - gredzenūbeli sauc dekaoctura, zini, astoņpadsmitniece. Leģenda vēstī, ka tad, kad Kristus nesis krustu uz soda vietu, kāds romiešu kareivis ieraudzījis, cik Viņš nomo­cījies, un apžēlojies par Kristu. Ceļa malā kāda veca sieviete pārdevusi… ēēē … zini… pienu, un tā romiešu kareivis piegājis pie viņas un vaicājis, cik maksā kauss piena. Sieviete atbildējusi, ka astoņpadsmit monētas. Bet kareivim bijušas tikai septiņ­padsmit. Viņš… ēēē… lūdzies, lai vecā sieva pārdod kausu piena Kristum par septiņpadsmit monētām, bet tā bijusi mantrausīga un palikusi pie astoņpadsmit. Tāpēc tad, kad Kristus bija pie­sists krustā, vecā sieviete tika pārvērsta par gredzenūbeli un notiesāta līdz pat mūža galam lidot apkārt un atkārtot - dekaocto, dekaocto, astoņpadsmit, astoņpadsmit. Bet, ja viņa pie­kristu pateikt - dekaepta, septiņpadsmit, viņa atkal kļūtu par cilvēku. Ja viņa pārliecīgā stūrgalvībā pateiks - dekaennaea, de­viņpadsmit, pasaulei pienāks gals.

    -- Dž.D.
    po
    4:40p
    *
    Vo, sniegpārslas zirga lielumā! Tas brīdi bija izpalicis.
    ravejsledzejs
    4:00p
    cilvēks pierod pie visa. reiz kādu čigānu esot kāruši. jamam tas neesot paticis, esot cilpā raustījies un spirinājies, bet beigās tomēr pieradis un tapis pavisam rāms.

    es pagaidām gan esmu pieradis tikai pie tā, ka elpot ir grūti un atvemtas tiek plaušas...
    martcore
    1:37p
    sešos no rīta saulei austot mēs iejājām el paso, un no salona iznāca pončo tērpies meksikānis ar vislielāko sombrēro un vislīkākajām kājām viņpus tihuānas, un teica tas, ka biljarda nekāda nebūs
    po
    12:55p
    Aizmāršības smagā nasta
    Mans iepirkumu saraksts ir īss, toties gandrīz nemainīgs un no veikala parasti atgriežas kā uzvarētājs.
    mako
    11:47a
    Dzimšanasdiena
    Ar lielu brīkšķi tuvojas mana kārtējā dzimšanas diena. Bija doma to sagaidīt kādā krodziņā, kur tie, kas grib mani sabučot, atnāk un sabučo. Tad man parādijās doma, ka kā svētku sastāvdaļu var paspēlēt manu iemīļoto pokeru. Bet sakiet - kā mums tagad ar likumdošanu, var spēlēt pokeru publiskā vietā? Krodziņā, kafejnīcā? Negribētos skaidrot pašvaldības policistam, ka mēs jau tikai tā, uz sērkociņiem, ne naudu spēlējam....
    tvarj
    9:57a
    well, hello, zaraza :/
    vilibaldis
    8:25a
    Man šķiet pusaudzis ļoti labi noformulēja "Patiesībā šī ir ekstravertu pasaule un ja tu tāds neesi vai vismaz nespēj par tādu izlikties, tad esi tur kur tu esi"

    Sapnī tēvs mani veda uz kapiem.
    Monday, February 20th, 2017
    bozena
    9:00p
    Man ir siltas jūtas pret Acu traumpunktu Biķernieku slimnīcā. Viņi pusdev
    iņos vakarā piekrita apskatīt Jaunkundzes pagalam apsarkušās acis, lai gan nepilngadīgos viņi vispār neņem.
    vistu_zaglis
    6:05p
    Par mūžīgo
    Un agrāk vai vēlāk tas brīdis pienāks. Cilvēce izmirs, pēdējie mūsu civilizācijas pārstāvji sairs pīšļos, sabruks tilti un HESi, Dārzaugļu iela aizaugs ar ābelēm, visi jūsu lepnie Bentliji sarūsēs, naktīs valdīs pilnīga tumsa un klusums. Tikai trauki – trauki turpinās smērēties.

    Current Mood: Apcerīgs
    Current Music: Sunsay galvā skan
    penny_lane
    9:30p
    noskatījāmies šitādu. pagrūti skatīties, visādas pretrunīgas sajūtas. 
    vilibaldis
    3:39p
    Sešas stundas nīkuļa darbā un viss mans uzkačātais priecīgums čušš. Bet rīt varēs sēdēt darbnīcā un stimulēt priecīgumu no jauna.
    black_data
    4:59p
    Bikes of Burden
    Mazliet par Vjetnamas satiksmes īpatnībām... https://web.facebook.com/bikesofburden/
    sirdna
    9:50a
    Tā saule ir viens traks objekts. Vakar izklimtu laukā no mājas un pēc kādas stundas likās, ka atpakaļ vairs nepārvilkšos, tāds bezspēks visā organismā. Šodien, kad to Lucifera zvaigzni aizsedz pūkaini mākonīši, esmu spirgts un līgsms.
    penny_lane
    9:24a
    gribēju sagūglēt dzejoli par to, ka mīlestība ir kuce, kas pišas uz svešas grīdas. vai tamlīdzīgi, neatceros. sagūglēju komentārus pie raksta par rajeckas jaunajām attiecībām, atmiņu stāstus par Sibīriju un kaut ko par mirušu saimnieci un suņiem, kas iesprostoti dzīvoklī.
    zin
    12:28a
    putota olbaltuma un pūdercukura savienojumā ir vnk kaut kas velnišķīgs
    Sunday, February 19th, 2017
    dunduks
    10:19p
    Vidzemes atlase uz Latvijas finālu
    Nedaudz gan pietrūka - gan paša varēšanas, gan arī citi tabulas apakšā nepalīdzēja papildrādītājus uzlabot. Partijas bija interesantas, lai arī pēc tam ar mašīnu paskatoties sanāk uzzināt daudz jauna un, objektīvā realitāte izrādās stipri atšķirīga nekā likās pie galdiņa.

    Nu un apsveikumi b.[info]pinjons, bet man, tā kā finālā uzspēlēt gribas, tad nekas cits neatliek kā marta beigās doties uz Zemgales atlasi un, ja tur nesanāks, tad izmantojot, ka pusfināls nav pa Lieldienām un mēģināt arī tur: ja ne ar meistarību, tad vismaz neatlaidību panākt savu :-)
    martcore
    10:02p
    a ar ko jūs nodarbotos, ja nokļūtu west worldā
    man, lūk, ļoti iepatikās eda harisa ideja ar sprādzieniem, viņš gan pasūtīja tikai neliela apjoma pirotehnisku efektu, un augšās to apstiprināja
    bet varētu uzlaist gaisā veselu fortu! (var arī bez cilvēkiem, tas nav būtiskākais). bet tik prāvu efektu laikam vadība neatļautu
    tāpat kā mēģināt iet strādāt par ļauno radžu, vietējie kovboji un šerifs nesaprastu, ja es tur čalmā un ar krellēm rokās dziedātu un dejotu ļaunprātīgos austrumu ritmos kopā ar sievietēm plikiem vēderiem un iemīļotajiem ziloņiem, kas ir apkrauti ar zeltu
    perkons
    7:44p
    Es neesmu vācējs, neesmu. Bet, ja redzu, ka izmešanai izlikta 100 gadus veca, jā, tieši 1917. gadā izdota, grāmata, tad kaut kā nespēju viņu nepaķert līdzi.

    Pilnīgi noteikti zinu, ka pats viņu nelasīšu, jo vāciski neredzu un nedzirdu, un tieši tāpēc jūtos vēl muļķīgāk.

    Attēls ir ilustratīvs, jo mana grāmata ir krietni labāk saglabājusies.
    zin
    6:13p
    un tad diena vienkārši pazuda
    tikko vēl bija rīts un plāns par mājasdarbiem un darbu darbiem un visādiem citādiem (vairāk vai mazāk) sīkumiem, ko šodien derētu paveikt.
    tagad laika palicis tik maz, ka svētdienas labsajūtas nebojāšanas vārdā daļu tā visa vnk nāksies atmest.
    otra opcija būtu neiet uz reidu..
    bet, vismaz ir sajūta, ka atpūtos :)
    tvarj
    5:01p
    varena nedēļas nogale, kurā visu ko paspējām. gan paballēties, gan Goldena deju grīdu padeldēt, gan pie vecākiem izciemoties trīs (3!) dažādās mājās. sestdien uz paģirām izgājām apli pa veco Sloku. man ļoti patīk taisīt tādu tūristīgu house hunting, paskatīties kā cilvēki dzīvo. jūra, mēh, jūru nafig, man padod padomju laika vasarnīcu rajonus, kur cilvēki ir būvējuši mājas no vidažādākajiem materiāliem un visvājprātīgākajās formās. absolūtākā sajūsma man, protams, ir par tiem ciematiem, kur cilvēki ir būvējuši mājas "traknākos" padomju laikos, kā Salacgrīvā vai Garciemā. Slokā no tāda viedokļa īsi nebija, ko redzēt, tas ir rajons ar lielu čigānu koncentrāciju, attiecīgi viss diezgan nolaists, pērļu maz. kaut gan mazliet apmaldoties un brienot dabūjām iziet cauri kapiem, kur aplūkojām vizuāli ļoti izteiksmīgos čigānu kapakmeņus. ā, vēl bija burvīgs haskiju jaunēklis/jaunuve, kas vienas mājas pagalmā taisīja gaudiņu, ko skaistajā, saulainajā un rēnajā dienā varēja dzirdēt pa visu rajonu.

    šodien pasnīkojām apkārt pa Jelgavu, bet kāds tur house hunting šitādā laikapstāklī.
    penny_lane
    9:25p
    vecie ceļojošie cilvēki mēdz būt savādi. te ir nereāli daudz franču, kaut kāda nostalģija pēc koloniālisma, vai, bet man visu laiku nākas viņus dzirdēt, un, piemēram, kundze, kas tikko miegaini man angliski pajautāja, vai es varu runāt lēnāk, un es varonīgi nesasmējos, bet sāku runāt klusāk, jo ir aizdomas, ka uz to viņa mērķēja, pirms tam šausminājās par tualetēm, tualetes kā tualetes, drusku riebīgas, bet tād ir tā dzīve, ja tu braukājies ar lētu autobusu, tāda viņa būs. un tad viņi turpināja sūdzēties par visu pārējo, protams, tas ir viņiem šūpulī, sabiedriski sūdzēties, taču tikpat ļoti kā es apbrīnoju visas tās omītes, kas palēkdamās sprinģo pa pasauli, mani mulsina šīs ilgas pēc komforta, komforts ir taču nopērkams, ja tā ir prioritāte, un ja komforts ir prioritāte, bet nav naudas, tad vienmēr var palikt savos šūpuļkrēslos.

    then again, varbūt viņiem vienkārši liekas, ka ciba - tie ir citi.
    bozena
    3:58p
    Sakiet, kokosriekstu piens bundžās vai pakās ir derīgs arī pie kafijas?
    jimmy
    2:51p
    Sakūst elpa. Tomēr es esmu tepat.
    Neviens manas durvis nav vēris.
    Ir pasaule tava no zelta,
    bet mana kā kamambērs.

    Zini - mēneši aiziet
    Gaidot dienas kad apstāsies.
    Zini - es esmu tepat.
    Dvēsele, domas un miesa.

    Tik tuva elpa. Joprojām esmu tepat.
    Vēl pirms manas durvis kāds vēra
    es zināju - nevajag zelta,
    vien šķēlīti kamambēra.
    zin
    1:51p
    [ << Previous 25 ]
About Sviesta Ciba