Cibas Galaktiskais Retorikas Čempionāts' Friends
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Below are the most recent 25 friends' journal entries.

    [ << Previous 25 ]
    Thursday, March 5th, 2015
    dooora
    5:42a
    In God We Trust: All Others Play Clash
    vakar vienu laicīgi-ekumēnisku maketu nācās sūtīt apstiprināšanai uz kādu reliģisku organizāciju vārdā nenosauktā eurōpas demokrātijā.
    verdikta gaidās jūtos viegli deflorēts. un aizvien neziņā: vai mans kērnings ir gana pazemīgs, vai ledings pietiekami gaisīgs, vai krāsu palete – debešķīga?

    jāņem talkā zelta griezums.
    zied un paspēlē: guvernante dievversante un padebešu gubernādōrs
    Wednesday, March 4th, 2015
    hidroxo
    11:32p
    kad vārdu vairs nav
    :D :D :D
    noisiite
    6:51p
    IR!
    Un vēl pie reizes šodien iepirku arī Helmei velosēdekli un ķiveri. Velosēdekli beigu beigās izvēlējos to weeride. Jāuzstāda un jāapskatās kad tad īsti varam sākt to velosezonu.
    Kad būsim jau kādu apli izbraukušas, būs vairāk ko uzrakstīt.
    martcore
    5:45p
    birdman
    vai arī vēl kādu zīmīgu sapni redzēju, teiksim, kaplacim varētu patikt

    ka esmu aktieris kaut kādā eksperimentālajā teātrī, kas atrodas pierobežas zonā, bet blakus atrodas šīs pašas pierobežas armijas bāze
    un abas mūsu teritorijas ir atdalītas nu uz koleģiālas vienošanās, nevar taču teātri apjozt ar dzeloņdrātīm, lai arī nebūtu tā sliktākā ideja, bet mēs ne par to
    darbojošos cilvēku skaits ir mazs, laikam tikai kādi deviņi cilvēki, bet tas nekas, jo skatītāju izrādē apmēram arī ir tikpat

    tiesa, mums bija lielāka popularitāte, kad mēs devāmies ar izrādēm viesturnejā pa poliju
    cik atminos, dzīvojām mēs tur nevis kā normāli aktieri viesnīcā vai treilerparkā, bet gan mežā, teltīs, vidū ugunskurs, apkārt ganās zirdziņi
    vēl ir liela, krāsaina kulba ar tērpiem, rekvizītiem un dāmu-gaišreģi (tas bija plāns, lai daļēji segtu turnejas izdevumus, nevermind)

    taču mūsu stāsts ir nevis viņu, bet gan par garderobistu mišu - tas bija vienīgais cilvēks mūsu teātrī, kas nespēlēja uz skatuves, lai arī ļoti gribēja
    viņš visu laiku centās kaut kā ietekmēt režisoru, teiksim pirms izrādes stāv garderobē plašķī, a kā pienāk apmeklētājs - hops, viņš jau ir viduslaiku zilā satīna kamzolī ar kruzuļiem, kur uzkārt jūsu mantiju, kungs
    nu, mūsdienu latviešu eksperimntālajam teātrim ar to ir krietni par maz
    taču pienāca arī viņa stunda - jaunajā, ultramodernajā detektīvizrādē sasirga galenās lomas atveidotājs, un beidzot kāds izfunktierēja galvā versiju, a kāpēc lai nepamēģinātu mišu

    labi, režisors ir ar mieru, bet tikai mišam būtu jāatrod sava ekstraordināra teātra valoda, savs rokraksts, lai šis detektīvs kļūtu par īstu izrādes vizītkarti
    un te miša atcerējās par savu triku ar plasķi un kamzoli, tikai radikālāk. proti, pirms sākt pratināt lieciniekus, viņš izģērbās pilnīgi kails, uzvedās agresīvi, un, tā kā bija augumā vismazākais trupā (precīzāk būtu jāsaka, kā tagad noteikti raksta presē - grupējumā), savu ekspresīvo pratināšanu pavadīja ar samērā augstiem lēcieniem, kur jūs bijāt vakarā no septiņiem līdz deviņiem, jbtv???!!!!11
    nu, drusku pārspēlēja, jā, bet kurš tad mūsdienās nepārspēlē

    sākās repetīcijas, bija vēls novembra vakars
    miša, vēlēdamies atstāt iespaidu uz teātra vadību, jau pavisam agresīvi zvaniem plīvojot sāka lēkt virsū noindētā barona advokātam - tā, ka aizdomās turamajam nācās meklēt patvērumu jau aiz teātra telpām, uz bāzes pusi, taču nepielūdzamais detektīvs viņam sekoja arī tur
    jāsaka, ka sekoja abiem personāžiem jau vairs ne tikai pats izmeklētājs, bet arī rezišors, mēs - pārējie aktieri, kā arī pat noindētais barons baltā kreklā un ar putām uz lūpām
    kā jūs apmainījāt roku pirkstu nospiedumus pret kāju pirkstu nospiedumiem, auroja miša, kamēr nabaga advokāts bezspēcīgi paslīdēja dubļos
    lūk, tieši šajā momentā iedegās ehaloti, sāka riet suņi un mums uzbruka regulārā latvijas pierobežas armija
    dooora
    4:42p
    arbakadarba
    fahitas būs, bet ne ķipī.
    ķipī vispār neviena nebūs.
    būs arbūzs, trīs pusītes
    noisiite
    3:18p
    Iepirku velosipēdam jaunas kameras, nomainīšu, saeļļošu visu un došos beidzot izbraucienā. Jau gadu neesmu ar velo braukusi!
    Ceru, ka līdz sestdienai sanāks to visu izdarīt.
    dooora
    3:03p
    somu viesmākslenieks, izrādās, būs pēc mēneša. fahitas gan būs. nav tikai skaidrs, vai būs, kas ēdīs
    sirena
    1:51p
    vakar ar madaru bijām vienā no rīgas escape room, vispār ļoti forši, mēs joprojām esam vislabākā komanda, iesim vēl uz kādu.
    vilibaldis
    1:46p
    kamēr apkārt dauzījos pieteicies bezvārda pleķis pa vidu starp Zālamana salām un Britu Virdžin
    nez ir vērts apjautāties cert.lv?
    tvarj
    1:16p
    No vienas puses labi, ka RU to Abreni jau ir savaakusi...
    vilibaldis
    11:09a
    nu re, 11:05 iezvanījās Kaimanu salas :)
    nu tā, ka iezvanās un nomet. šoreiz pat nemēģināju celt, tik kodu paskatījos. Intresanti kas tas ir?
    vilibaldis
    9:30a
    jau otro rītu precīzi 9:15 man zvana "Antigua and Barbuda" i nerunā. Var jau būt, ka zvanīja arī citu rītu, bet tad manis nebija mājās.
    zin
    9:31a
    saulīte ir atgriezusies! :)
    penny_lane
    8:01a
    .
    dooora
    6:42a
    šovakar var iegriezties Ķipī:
    plkst. 9ņos skandēs un skandalēs suomu folkmūziķis, cilvēks-anzamblis Kuuhullu, bet iesildei ap 7ņiem celsim galdā ģeneralissima nāves gadadienai veltītas Fajitas Stalinitas sin sin carne.
    līdz tam gan vēl jāiztur kārtējā 13 stundu darbadiena.

    Cult Of The 13th Hour - Way Of The Gun
    spkwrds
    2:19a
    Sandarīna mandarīna
    Sandarīna man mēdza pienest ar sauli piesūcinātus augļus. Vienu dienu es viņu saķēru aiz kājas, kad viņa bija ienākusi mājās un noskūpstīju.
    Viņa uz mani paskatījās ar tādu skatienu kā mēness skatās upē.
    Kad pienāca nākošā otrdiena, augļu grozs bija atstāts pie durvīm. Uz tā bija maza zīmīte ar vienu vārdu.
    Es atvēru kasti ar svaigi nokniebtiem mandarīniem. Vienā no tiem bija izurbts caurums.
    Es to mandarīnu nekad tā arī nepagaršoju.
    Tuesday, March 3rd, 2015
    dumshputns
    10:22p
    laiks
    Kad vakar braucu uz Dizaina muzeju, pulkstens bija 14:14 manā telefonā, pēc tam 2:22 autobusa displejā, bet atpakaļ braucot rādīja 16:16. Un tā tas ir jau pāris nedēļas, ļoti bieži laiku apskatu tā vienādo ciparu brīžos. Arī nupat.
    Wednesday, March 4th, 2015
    noisiite
    12:02a
    Helme mācās dzert no slīpās krūzītes. Kamēr viņai slāpst, māk dzert ļoti labi. Pati paceļ krūzi, padzeras. Bet tad viņa aizmirstas, sāk spēlēties, viss ir slapjš, krūzīte kļūst tukša, es to piepildu un tā uz riņķi vien vairākas reizes. Kad jau ir gana, krūzi noliekam malā, pārģerbjamies. Reizēm pēc pusstundas šo visu atkārtojam. Gadās arī vairākas reizes dienā.
    Mana pacietība ir tāāāā augusi, ka nenobrīnīties, kādreiz šķita, ka šo prasmi nekad neapgūšu, bet nē, bērns ne to vien iemāca.
    Mierīgi skatos kā Helme ēd pēc 'bērna vadītas ēšanas', grib visu darīt pati, plūkā papīrus, vienvārdsakot, aug.
    Tuesday, March 3rd, 2015
    hidroxo
    9:33p
    ak dievs, es visu laiku nevaru beigt ķiķināt, tik neaprakstāmi mīļi, un vispār man vajag iekārtot random ideju blociņu, tām lietām, lai neaizmirstas. Vismaz mana biznesa ideja par to kā pelnīt ar legālu eitanāziju šķiet laba un viļājas pa prātu. Galvenais, ka tā lieta takš jau eksistē, un te vēl varētu iedzīvoties uz zelta zara, pat, ja ne pārāk morāla. Lai gan, kur ir redzēti morāli zelta zari :D
    Nez, brīžiem tas viss šķiet pārāk jauki, lai būtu patiesi.
    Ah, un arī projekts drīz noslēgsies, pilnīgi jau redzu tuvojamies to brīdi, kad atkal varēšu izgulēties. Izrādās es atkal tiku slavēta, vismaz, ja tic manai priekšniecei, jēēēēj, lai gan iekšējā kritizētāja tāpat man atkārto, ka varēji takš arī labāk, bet nekas, nākamajā projektā, kurā esmu izraudzīta, un kurš jau daļēji sācies vismaz jau zināšu ko darīt, lai būtu efektīvāk, un vēl našķis brauc uz Latviju!!! Mans mīļais un dārgais našķēns būs šeit!!!!!! Kur tik daudz prieka var būt vienam cilvēkam. Mans saulesstariņš jau nopircis biļeti. Savukārt es rīt dabūšu vīzu un pēc mēneša varēšu braukt pie viņas. Pēdējā laikā man gandrīz palika žēl Urzulas, bet hej, ne mana cūka, ne druva, vai ne? Vampīrus turēt blakus tikai tāpēc, ka gribi saskatīt visos labo ir reāli stulbi. Ne visi cilvēki ir labi.
    Un vel atradu trešo spēlētāju šaham, jēēēj, lai gan to pasākumu būs jēga plānot tik pēc dzimšanasdienas, jo šobrīd kalendārs jau ir drusku pārāk pilns. Ou, un es pavisam drīz, wow jau pēc mazāk kā divām nedēļām būšu ceturtdaļgadsimtu veca! Zinu, pat tagad dzimšanasdienas sagaidu priecādamās kā mazs bērns. Kā es dievinu dzimšanasdienas! Galu galā tie ir vienīgie svētki, kas tiešām svin to, ka tieši tu esi piedzimis šajā pasaulē, kas gan var būt jaukāks. Nosvinēt to, ka tu esi šeit un tagad, ka esi dzīvs un nosvinēt savu dzīves gājumu. Bet es vēl joprojām neesmu izdomājusi, ko tieši rīkot, nelielu pasēdēšanu pie sevis vai mēģināt ko lielāku....nez.
    dumshputns
    7:49p
    Bet manā ģimenē,
    Piemēram, pateikt: "Tev pie psihoterapeita vajag?", bija tāpat kā pateikt: "Tu idiots esi?" Un to teica reizēm mana mīļā ome, bet reizēm mamma, kad pusaudža vecumā netiku galā ar sevi, pasauli, pārmaiņām.
    Pie tam, neizlikšos, psihoterapeitu no psihologa vai psihiatra neviens tā īpaši neatšķīra.
    toadbeauty
    8:43p
    Iesniedzu VID EDS deklarāciju. Īsumā - cik nodokļu samaksāts, tik arī dabūju atpakaļ. 4 apgādājamie tomēr ir zināma priekšrocība.
    Tā ka es vieglprātīgi ķiķinot atmetu ar roku visādiem bezbērnu nodokļu plāniem. Manuprāt, es nemaz neesmu apdalīta vairošanās dēļ un man nevajag, lai citi tamdēļ tiktu noštrāpēti par nevairošanos.
    vilibaldis
    8:05p
    furšets
    kad es vēl biju jauna un māksla bija mans aicinājums, izstāžu atklāšanās varēja regulāri sastapt trīs inteliģentos bomzīšus, kas ar vīna glāzi rokā visnotaļ cītīgi iepazina mūsdienu mākslu. visjaukākais bija onka ar hūtīti, kas alaž autoram paspieda roku un izteica savus viedos iespaidus, mīļi no sirds.
    Cik noprotu laiks ir gājis un nu viņi mākslu bauda citos laukos, bet "zārks jau nevar palikt tukšā" un mūslaikos viss ir daudz advancētāk.
    Šodien saņēmos un izgāju cilvēkus, un nevilšus novēroju "mākslas baudītāju" jauno paaudzi. iesākumā ieradās viens nahļebņiks, glīti novēroja situāciju ieņēma pozīciju telpas stūrī un sāka apzvanīt kolēģus ieaicinot vakariņās, pēc pusstundas kad gāju prom, viņi jau bija pieci... jāteic māksla viņus nekustināja nemaz jeb tā teikt nebija obligāta.
    jimmy
    7:52p
    cik gan viegli būt ir par no visiem izraidīto
    tad jāmīl nav vairs it neviens vai jāatsmaida agros rītos
    paliks viens
    kam nav ko teikt vairs it nevienam
    savas dienas
    tev laikam jāpaliek būs vienam

    cik gan garš ir ceļš no taviem puspavērtiem plakstiem
    līdz vairs tevis nav un manis, jā tās dienas ātri paskrien
    līdz vairs nav
    šeit neviens un vairs neviena
    kāds tev lūdz
    vēl palikt dažas dienas

    ilgi tevi saucu gadiem senās foto bildēs
    vienmēr gaidu, bet es zinu, ka neviens tur neatbildēs
    kā ikreiz
    kad tevi saucu atskan klusums
    neaiztiec
    tas tikai nesen atplēsts pušums

    paliec vēl uz brīdi, ļauj man tevi vienu atstāt
    esmu vēstule bez markas kuru nepieņēma pastā
    paliks viens
    kam nav ko teikt vairs it nevienam
    savas dienas
    tev jāpaliek būs vienam
    po
    6:50p
    neīstā saimniece
    Figņas maisījumiem "Īsta Saimniece"



    RIMI reklāmā priekšā cenas zīme, biju drošs, ka aiz tās jāslēpjas "Ne".
    mufs
    4:55p
    iegūglēju par bērniem,kas mūk no mājām.
    izrādās,visi vecāki ir morāli kropļi, kuri paši ir vainīgi,ka bērni tā dara.
    ļoti noderīgi,
    [ << Previous 25 ]
About Sviesta Ciba