Cibas Galaktiskais Retorikas Čempionāts' Friends
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Below are the most recent 25 friends' journal entries.

    [ << Previous 25 ]
    Thursday, November 23rd, 2017
    martcore
    9:16a
    bet pamosties un dagulēt no rīta vēl pāris stundas - laiks elektriskākajiem sapņiem!

    sapnī (piedod, [info]skuka) lietotājs anonymous bija apņēmis manu māmuķi par sievu, un, it kā vēl ar to nepietiktu, adoptējis vēl citu lietotāju [info]norkoz, kas tagad man skaitās laikam kā audžubrālis, vārdsakot, radījis jau pilnīgu psihoimpēriju. attiecībā uz norkozu anonymous, starp citu, ļoti pašrefleksē par šo situāciju, nahuja gan to vajadzēja darīt, es saku, nu, tas ir labs jautājums, bet pēdējā laikā nebūt ne vienīgais pie viņa

    un mēs visi stāvam šāda auksta un lietaina novembra vakarā dzintaru pludmalē pie grila - noskaņojums, ka tūlīt no blakuspludmales ar vīnu ieradīsies kaimiņi, vīrieši parunās par makšķerēšanu, bet sievietes par vīriešiem, kad intro noslēdzas, un virs galvas atskan masīvu helikopteru skaņa. es saprotu, ka atkal kaut ko esmu savārījis, taču vienmēr šis puciskais kārdinājums - it kā vajadzētu jau nest organismu kaut kur tālāk no šejienes, bet kaujas helikopteri ar saviem starmešiem naktī ir tik glīti, kā gan var neapbrīnot. tāpēc ar vienu roku telefonā izsaucu taksometru (pēc šaušalīgām vilcienu ablavām uz lielupes tilta, es tagad pa jūrmalu miegā pārvietojos tikai ar taksometriem), ar otru māju helikopteriem, lai pielido tuvāk un pakruķījas vēl virs galvas

    helītis diemžēl nosēžas, ārā izkāpj uniformēta dāma, kas tur saka tā un tā, par mahinācijām totalizatorā jūs tūlīt tiksiet apcietināts, es iešu noformēt protokolu, tikmēr pludmalē atbrauc taksometrs. atstāju pusi naudas savai postmodernistiskajai famīlijai, tipa, uzcepiet pankūkas (uz grila???!), iesviežu krūmos telefonu, uzvelku citu jaku, beisbola cepurīti ar nagu kā mets deimons, un ātri eju (atcerieties, nekad neskriet, bet vienmēr ātri iet!) uz zaļacaino, un nu jau mēs traucamies uz bulduru centru, hesburgeru, pēdējo kinoseansu un sekojošo naitlaifu. oh, slava melotanīnam
    black_data
    12:43a
    Rational Geographic
    https://youtu.be/vXMAATogHaw
    Wednesday, November 22nd, 2017
    vilibaldis
    11:16p
    sāku adīt kā cimdu, pa ceļam izdomāju ka nepatīk un turpinu kā zeķi.
    black_data
    10:22p
    Ko gan sievietei vēl vajag
    Ja es turpināšu agri ierasties ofisā, es varēšu pierakstīt pilnu cibu ar ofisa stāstiem.

    Es nekad nebūtu iedomājies, ka svaigas zivs pirkšana ir tik diskusijas raisoša tēma. The joke's on me. Bet šodien atkal kādu sveica, un kādā brīdē es apsveicamo ar puķēm redzēju virtuvē, un bija saruna.

    - O, tu visa tāda priecīga ar tām puķēm.
    - Nu, jā, ko tad sievietei vairāk par puķēm vajag?

    Man, protams, ir versijas, ko vēl sievietes mēdz vēlēties vēl bez puķēm, bet tas nav tik interesanti. Kas man šķiet tiešām interesanti, ir jautājums, vai šinī ķēdītē "sievieti var iepriecināt ar puķēm, es esmu sieviete, man ir puķes, tātad es esmu priecīga" tajās sieviešu galviņās nekas nenobrūk? Nē, man nav nekas pret puķēm, sievietēm vai prieku, bet skatoties uz šo patieso prieku, man pašam iet uz īso no domas, ka tas tiešām ir patiess prieks, jo viss ko es redzu ir dresēts mērkaķītis. Lai gan es nevaru noliegt, ka tīri no praktiskā viedokļa man kā vīrietim tas ir ļoti ērti, ja starp sievieti un puķu patikšanu varētu vilkt vienlīdzības zīmi.
    zin
    7:37p
    zin
    3:46p
    dooora
    2:17p
    1917-2017: razPuķin, dvaPuķin, triperis un audī kwatrō
    https://youtu.be/SdkkrkDTUsc - Keģmī klārē, kurš tieši sagrāva Krieviju. Kerenskim visvairāk tiek.
    https://youtu.be/5pIX7FSu45c - intervija ar Kerenski, 1964
    martcore
    1:06p
    Izsakoties dzejnieka vārdiem auksts drēgns un gribas čurāt
    penny_lane
    12:24p
    oh, hi tallinn!
    aborigens
    9:56a
    krikumi
    "Tas ir plaši pazīstams sociālās psiholoģijas atzinums – ja starp cilvēkiem nav tieša ikdienišķa kontakta, viņi otru cilvēku sāk redzēt caur tādu negatīvu prizmu, pieraksta viņam visu iespējamo slikto. Tā tiešām ir principiāla mūsu sabiedrības problēma."

    "Jautājums ir par to, vai bērni ir pašmērķis. Mēs izaudzinām bērnus, viņi atkal audzina nākamos bērnus… Ja mēs neatrodam neko citu sabiedrībā – vai ar to mums pietiek? Man liekas, ir diezgan daudz cilvēku, kas sev uzdevuši jautājumu, vai ir vērts turpināt šo pasauli, nepārtraukti liekot sevi bērnos."
    dooora
    8:42a
    ja Baldonē, Ceplīšu kalnu masīvā, ir Morisōna kalns, tad starp Smārdi un Džūksti varētu uzbērt Bargās klintis ar Moriseja kalnu memoriālā anzambļa viducī.
    bozena
    12:30a
    Jautājums no stulbā gala - foto Krievijas vīzai tiešām jābūt no salona un nevis pašiņam uz balta fona 3.5x4.5?
    Jaunkundzei, protams nav. Vecā vīzas foto ir vairāk kā pusgadu veca un ar zīmogu no 2016. gada.
    Tuesday, November 21st, 2017
    tipa75
    11:20p
    nu forši bija
    racoon
    9:34p
    Par progresīvo vārdu
    Kur es lūdzu varētu iegādāties visus Agneses Kleinas līdz šim izdotās Bendžī Kņūvmen žurnālgrāmatas?
    martcore
    8:34p
    konkurss viktorīna tiem, kam 30+

    zviedru zilbju krustvārdu mīklā uzdūros šādam
    ostas pilsēta francijas rietumos, 4 zilbes, la - - la

    ierastā futbola ģeogrāfija nenostrādāja. toties nostrādāja kas cits
    (neskatoties cilvēka intelektu apkaunojošos resursos apdomājiet paši)
    dooora
    6:42p
    appasionātā pirmais ā nav noliegums
    uz divām dzīvēm + 40 gadiem notiesātā Rosa Ulbrihta mamma Linna appasionēti atzīst, ka dēls viņu iedvesmo.
    inspirē gan vienādiņ, iedvašo radītājā garu un sparu, jo citādi tak galīgi nav skaidrs, uz kāda oktānskaitļa degvielas šī apbrīnojamā sieviete vēl pārvietojas pa dzīvi.

    FreeRoss
    po
    7:02p
    water and oil
    Ja, piemēram, latvieši un krievi pēc simt gadiem ir tik "saliedēta un vienota" kultūra, ka par pilsonisko sabiedrību var tikai sapņot, tad ko afro-optimisti gaida no Subsahārai nederīgo musulmaņu invāzijas?
    penny_lane
    4:01p
    krāmēju mantas, fonā ik pa brīdim mēģinu atrast īsto troksni, bet neder ne brodska dzeja, ne panamas papīru izpēte, tik daudz nevienam nevajadzīgu krāmu, tik daudz atmiņu par laikiem, kad mūsu potenciāls vēl nebija pārvērties nožēlā par neizmantotu potenciālu.

    vēstules, es jau atradu divas ar roku rakstītas šķiršanās vēstules, zīmulis pabalējis, lai teiktu, ka nav vērts lasīt, mazs papīriņš, divas svītriņas, arī tāds, vai nu izmetami krāmi vai nu nefiltrētas asaras, aizsiet acis un krāmēties tad, kāpēc krāmēties ir tik sāpīgi, pamest neko nav sāpīgi, atrast pagātnē pamesto - tur gan ir sāpe, tur ir pat sāpe par sāpi, pārmetums - kam tev to nostalģiju, vai tad tu nezini, ka cilvēka atmiņa visu neizbēgami sakropļo?

    nekas no tā visa nekad nav noticis. "esiet sveicinātas, skumjas" grāmatiņa samērcēta no visām pusēm, tintes traipi no somā izjukušas pildspalvas, brīžiem pat burti izšķīduši, kaut kur priekšā novēlējums, kaut kur aizmugurē ar tinti, bez jebkādas cieņas ierakstīti kaut kādi skricelējumi: "tu man neesi tik daudz, lai es tevi varētu atstāt nepieskatītu. pilnmēness virs elizejas laukiem. es tevi mīlu." un blakus franciski pierakstīts no telefonsarunas "savākt matus copē, svārki pāri celim, satikties pie Saint-Honoré, paņemt bankas datus." ko es mīlu, to, lūk, neatceros. bet, ka to darbu nedabūju, to gan, protams, atceros.

    vēl ir laiks. vēl var pamēģināt vēl vienu jaunu dzīvi.
    sirena
    3:34p
    Cīnos ar pašas nesvarīguma sajūtu. Zini to sajūtu - ka nekas neatmetas?
    po
    3:20p
    Maizīti valstij no mutes rauj laukā :(
    Pankūciņas ēdi, zagli?
    penny_lane
    3:14p
    šī ir visdīvainākā recenzija, ko esmu lasījusi pēdējā pusgada laikā.

    http://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/filmas-ar-putam-uz-lupam-recenzija-cilveciskas-rejas.a257840/
    peacemaker
    12:35p
    mufs
    12:58p
    vakar taisot dārzeņ-lēc-rīs-kautko sajaucu burciņas un dārzeņu zaptes vietā piešķīlu bazilika-čili zapti

    pūšu uguntiņu un priecājos,ka ofisā tik trokšņaini, jo vēderā pūķi kaujas nudien.

    nevaru sagaidīt savu londõnu
    man jau bail,ka būšu uz to sacerējusies tik ļoti,ka tas laimes lācis nenostrādās; manās iedomās tās 3 dienas vienai pašai samazinās naidu pret cilvēci un sapildīs baterijas un vienradzim pūce astes vietā izaugs
    tvarj
    12:35p
    man likās, ka te kāds rudenī gribēja dalīt cidonijas pa labi, pa kreisi, ne? nav vēl kāds drusciņš palicis?
    vilibaldis
    12:06p
    un tad tu cilvēks ieraugi sludinājumu ar sapņu darbu, a tur komplektiņā minimālā alga... nu labi, drusku vairāk, bet tik ļoti drusku, ka tas īsti neskaitās.
    [ << Previous 25 ]
About Sviesta Ciba