Cibas Galaktiskais Retorikas Čempionāts' Friends
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Below are the most recent 22 friends' journal entries.

    Sunday, December 22nd, 2024
    tipa75
    6:56a
    Pamodos neparasti moži, neparasti agri. Nu, nav jau nemaz Tik agri, vien pusstundu agrāk, kā katru dienu. Palaidu suni pagalmā pačurāt. Viss Āgenskalns vēl kluss. Tālumā kaut kur dzied strazds. Īsas aprautas skaņas. Bet strazds, Patiešām dzied. Ziemas saulgriežos, kad ārā ir plus 3 grādi. Šitik silta ziema, laikam, ir pirmo reizi manā mūžā. Silta un smaga. Dēļ tās bezgalīgās tumsas. Neizsakāmi i;gojos pēc sniega, gaismas un sala. Nu kaut vien kādi mīnus pieci būtu. Bet, lai daba aizietu gulēt, nevis manas rozes joprojām pumpuros un ceriņa resnie pumpuri zaļotos, kā uz plaukšanu. Man traucē un uztrauc šī dabas kārtības nekārtība. Šķiet, tā ietekmē visu dzīvo radību tādā nepasakāmā veidā. Nav tā kā jābūt.
    Saturday, December 21st, 2024
    dumshputns
    10:13p
    Haha, un kā ar Kokakolas Santu?
    Savādā saikne starp resnumu un korumpētību politiķu vidū. Kartējums.
    zin
    2:20p
    priecīgus saulgriežus
    black_data
    1:02p
    Par ziņām runājot.

    "Could psychedelic drugs improve the mental health of autistic people?" www.science.org/content/arti... Next up we need to know whether autistic drugs work for psychedelic people."

    Man patīk termins "psychedelic people".
    black_data
    12:45p
    Šajā filozofijas pilnajā rītā ikdienas jautājumus ģenerējošā aplikācija pajautāja, vai man šķiet, ka zināšanām ir "intrinsic value" (jā, sure, "patiesā" vērtība), vai tikai tad, ja tām ir praktisks pielietojums. Neatkarīgi no tā, ko es atbildēju uz šo kinda bināri uzstādīto jautājumu, man patīk doma par to, ka pašai filozofijai ir praktisks pielietojums. Ne tik praktisks, kā āmuram ar naglu, bet tā, piemēram, spēj sniegt atbildes par to, kā interaktot ar to pašu āmuru un naglu dažādās dzīves situācijās. Es, protams, par to neko daudz nezinu, bet man patīk tas, ka starp vairākām hipotētiskām elektroniskām grāmatām būs iemesls izlasīt vienu fiziski nodrukātu, nevis aizpildīt šo nišu ar aktuālajām ziņām.
    Friday, December 20th, 2024
    tipa75
    11:34p
    Jā! Es šovakar svētā vientulībā kapitāli piedzēros. Atzīstos. Neliedzos. Un, protmas, es esmu svētā panikā, kamēr mana jaunkundze nav mājās.
    aborigens
    9:36p
    Tu ne quaesieris, scire nefas, quem mihi, quem tibi finem di dederint.
    zin
    2:56p
    tikai tikko pieleca, ka šī ir pēdējā darbadiena pirms svētkiem
    (Xmas tree)
    Thursday, December 19th, 2024
    black_data
    10:42a
    Var jau būt, ka es pārāk nonivilēju trīszvaigžņu ordeņa vērtību, bet mēs vienu tādu varētu piešķirt cilvēkam, kas ir izdomājis apzīmējumu "Latvijas Nokia". Vēl, protams, var būt tā, ka šis apzīmējums nav tik izplatīts, kā man šķiet.

    Lai vai kā, bet ir diezgan neiespējami lasīt Latvijas medijus, un regulāri neuzrauties uz runām par "uzrāvienu". Mēs visu laiku gaidām uzrāvienu, intervējam cilvēkus, kas ir piedzīvojuši uzrāvienu, vai kuriem ir viedoklis par to, kā iegūt uzrāvienu. Tagad "kaut kas, kaut kas", prezidenta administrācija un likmes uz mākslīgo intelektu, kas mums dos uzrāvienu. No vienas puses saprotu, ka pasaule ir mainīga, un ir svarīgi nepalaist garām iespējas uzlabot savas dzīves, bet man ir bažas par to, vai tur apakšā nav kaut kāda nepareiza mentalitāte. Viens piemērs varētu būt spektrā kaut kur starp crypto bros, kas gaida savu asetu "uzrāvienu", bet mazāk glamūrīgā versijā tas var būt nabags, kas visu laiku cer uz to, ka viņam izdosies uzvarēt loterijā, un tas mainīs visu viņa dzīvi, un varbūt pat personību. Ja mēs par savu kolektīvo "es" nedomājam tik avantūriskās līnijās, tad vēl visas šīs runas par uzrāviena gaidīšana atgādina cilvēku, kurš diezgan pavirši apmeklē treniņus, bet visu laiku cer, ka tūlīt viņam būs kvalitatīvs lēciens viņa sniegumā, lai gan patiesībā tas granīts ir jāgrauž pa mazam gabaliņam, bet sistemātiski, un par visādiem maģiskiem dopingiem jāsāk domāt tad, kad tu esi atsities pret savas performances griestiem, un tev ir jānovērš stagnēšana.

    All that said, man patiesībā nav ne jausmas, kā mums ir ar tiem uzrāvieniem. Latvija sev vairs nav nabadzīga valsts spriežot pēc patēriņa cenām, bet kaut kā dzīvojam. Tai pat laikā es zinu par apkārt esošo nabadzību, bet es arī sevi nepieskaitu pie turīgiem cilvēkiem. Jau atkal, varētu būt tā, ka liela daļa no tiem, kurus es uzskatu par turīgiem, vienkārši prioritizē citas lietas, un es redzu tikai izkārtni. Mana izkārtne, protams, liecina, ka es esmu vienkāršs zēns, kas nedzer konjakus, un džinsus pērk uz atlaidēm. Bet izkārtne vai ne, man arvien vairāk šķiet, ka mums aktīvāk būtu jāsāk domāt par nevienlīdzības izlīdzināšanu. Un ja mēs tiešām sagaidīsim to daudzināto izrāvienu, tad nu noteikti tā augļi būtu jāsāk pārdalīt proporcionāli, jo tā plaisa sāks izskatīties ļoti uzkrītoši.
    vilibaldis
    10:34a
    un vēl par neapķērību.

    sēžu, dzeru rīta kafiju un NESAPROTU, ko tās zīlītes bļaustās un ik pa brīdim iesitas logā. viņas, attiecīgi, nesaprot, ko es to Murminci nesavācu uz iekšu...
    Jo Murmincis sēž uz palodzes pretī barotavai un netiek istabā, tas ir vienīgais veramais logs telpā...
    Tuesday, December 17th, 2024
    black_data
    11:38p
    Krievija satraucas par to, ka rietumi veic provokācijas, iesūtot rusofobiskus emigrantus, kuru bērni mēģina tikt viņu skolās, nezinot valodu. Izklausās jau smieklīgi, bet ir rīcības plāns, ir likumdošanas grozījumi, cilvēki var rosīties, lai aizstāvētu valsts un tautas intereses.

    Mums, protams, visas problēmas ir īstas, un nevienam no malas neizskatās smieklīgas. Nav tā, ka mums par katru sadārdzinātu projektu ir kāds reāls sods, bet šādu tādu kriminālatbildību var arī noraut. Turpretī šai jaukajai rotaļai ir bezgalīgs potenciāls - izdomājam problēmu, pārliecinam cilvēkus par tās nopietnību, un tad varam aktīvi imitēt darbību. Vēl labāk ir tas, ka šādas problēmas ir ļoti viegli risināt, jo rezultātu izmērīt nav iespējams, un tad var nākt klajā ar izdarīto darbu sarakstu. Un stulbas lietas jau notiek tikai Krievijā, jo mūsu ielu pārsaukšanas un pieminekļu demontāžas ir pavisam kas cits. Un esmu gandrīz pārliecināts, ka arī Krievijā kaut kādi margināļi skatās uz Krievijā notiekošo, un domā - kas par absurdu? Tikmēr vairums visdrīzāk arī reāli atbalsta šo cīņu pret rietumu provokācijām.

    Nez, cik daudz mums ir aklo punktu uz šādām lietām?
    zin
    12:55a
    "stulbā dzīve" bija laba
    Monday, December 16th, 2024
    zin
    11:58a
    lol @ autotranslate: Rullīša antiperspirants dzeltenu un baltu traipu noņemšanai no apģērba
    Friday, December 13th, 2024
    aborigens
    9:31p
    man liekas šausmīgi, ka Neiburgas dienasgrāmata tiks publicēta. Personīgi nepazinu.
    black_data
    6:45p
    Tas ir tik jocīgi, ka tev vajag nodzīvot uz šīs zemes... diezgan daudz, precīzi es izskaitīšu pēc nedēļas, lai saprastu, ka tev ir diezgan prikolīgs brālis. Es īsti neatceros, kādas tieši man bija jūtas par faktu, ka viņš tur kaut kur eksistē, bet laikam tur bija kaut kāds aizvainojums, jo viņš bija "kaut kāds tur sīkais", kas absolūti nebija viņa vaina vai izvēle. Bet visu jocīgo nesatikšanos pēdējā laikā var diezgan viegli aizargumentēt prom ar faktu, ka viņš tomēr nedzīvo Latvijā, un iespējas satikties tāpat nav nemaz tik lieliskas.

    Ir mazliet citādāk ar māsu. Viņa vienmēr ir bijusi līdz manai un gandrīz vai arī līdz viņas pilngadībai, bet nu jau vairākus gadus nav. Tagad nācās viņai rakstīt, ja nu mana māte vēlas apmeklēt bēres. Komunikācija varbūt nebija naidīga, bet diezgan īsa un sausa. Man īsti nav nekāda aizvainojuma pret viņu, lai gan arī nav nekādas vēlmes aktīvi meklēt kontaktu, bet esmu diezgan drošs, ka otrā pusē ir iespaidīgs aizvainojums. Un es nekādi nespēju to uztvert citādāk, ka tā ir viņas pašas izvēle būt aizvainotai. Un tas drošvien ir augstprātīgi tā domāt, bet es domāju viņai ne tikai nav vēlmes, bet arī kapacitātes saprast, kāpēc šāda situācija ir izveidojusies, un man nav nekādas vēlmes sevi izskaidrot kādam, kuram tas nemaz neinteresē. Man noteikti ir attiecības kurās es vēlos un man būtu pamats emocionāli investēties.
    Thursday, December 12th, 2024
    black_data
    10:41p
    Absolūti lieliskā kārtā šovakar spēlējoties ar suni, suns man saskrāpēja seju. Good timing.
    black_data
    7:11p
    Tad kad viss it kā ir izdarīts, un rīt ir TĀ diena, stresiņš biš ceļās. Es neesmu all over the place kā pirmdien, bet tomēr.
    black_data
    4:08p
    Es te dienās esmu pavadījis laiku Facebook mazliet vairāk kā parasti, un tā neapšaubāma ir ļoti jocīga vieta. Facebook automātiski piedāvā visādu dīvainu saturu, un viens no dīvainā satura novirzieniem ir filozofiski citāti, un tā apakšžanrs ir Džordana Pītersona fanbojiem tēmēti citāti par cīņu, savaldību, ciešanām un ziedošanos, kas tiek pavadītas ar homoerotiskām ilustrācijām ar onkuļiem ar zobeniem. Un vienam citātam es nez kādēļ pieķēros: "The way of the samurai is to seek death, not to fear ir." Pirmajā brīdī tas šķiet ļoti samuraisks, bet kaut kur fonā mani grauza doma par to, ka kaut kas ar šo citātu nav kārtībā. No pupulārās kultūras mēs, protams, zinām par to, ka samuraji ir veikuši pašnāvības ar mērķi saglabāt godu, bet mēs zinām arī to, ka viņi tomēr bija elitāra līmeņa kareivji, kas prasa daudzus gadus treniņu, un tas kaut kā man nelīmējas kopā ar aktīviem mēģinājumiem atrast nāvi. Man radās doma, ka varbūt kaut kas ir pazudis tulkojumā. Šis citāts ir piedēvēts Miyamoto Musashi, kas laikam ir īsta persona, un Gūgle apgalvo, ka viņš ir nodzīvojis kādus 60 gadus, kas 16., 17. gadsimtam galīgi nav maz, īpaši jau aktīvi meklējot veidus kā nomirt. Mēģināju saprast viņa vispārējo filozofisko nostāju, un neko par aktīvu nāves meklēšanu neatradu. Tā vietā es piefiksēju šādu viņa citātu, kas vairākās vietās tiek piedēvēts viņam: "Fixation is the way to death. Fluidity is the way to life." Kopumā neizskatās, ka viņš ir bijis pro-death. Pagaidām labākā versija, kas man nāk prātā, ir tā, ka šis ir mākslīgā intelekta ģenerēts saturs, jo nu saspamojusi tā konkrētā Facebook lapa pēdējās nedēļas laikā ir diezgan iespaidīgi. Laikam morāle šim visam ir tāda, ka ne tikai nevajag ticēt visādam pseidofilozofiskam saturam internetā, bet arī tas, ka šāda satura kļūs tikai vairāk, un drošvien visi entuziasti, kas šādu saturu laikos, tikai vairos tāda satura automātisku ģenerēšanu. Beigās tur otrā galā pat vairs nebūs ezotēriski vai ciniski noskaņota cilvēka, bet to visu ģenerēs algoritmi.

    UPD. Tikko noskaidrojās, ka Miyamoto tiešām pieder šis citāts, bet, protams, konteksts tur ir drusku svarīgs.
    dooora
    3:42p
    meli mazajiem par bladī zvēriņiem
    lapsa, viņa nāk ar gaidīšanu. ilgām. caur caureju smilgās.
    lācis, šis paķeras uz sildīšanu. gastrō-maķ–intestinālis.
    ko mēs, bērni, šovakar no šī varam mācīties?
    viss tas ūr•primārais laimes un sūdu avots mīt punča rajōnā.
    sekojiet sev, esiet uzmanīgi & piesardzīgi.
    sen nav skanējis anzamblis „Belly” ar hītu „My Boody Lies over the Ocean”:
    might as bloody well
    Tuesday, December 10th, 2024
    mufs
    4:53p
    un kā es sapi*os meistarībā
    braucu vienu vakaru un skatījos, kā mājas apdekorētas ar gaismiņām, daudzviet tiešām smuki, bet nekādi nesaprotu, kāpēc cilvēki izvēlas krāsainās lampiņas, izskatās tik... krieviski un nemājīgi

    betnu, es arī gribēju kaut kādu z sv dekoru mājai ielikt, īsti vienīgais risinājums likās - logā, jo durvis man ir no sētas.

    tērēt naudu, protams, negribēju

    aizbraucu uz depo, nolūkoju led lampiņu zvaigznes, nekas cits īsti neģeldēja likšanai logu starpā.

    atbraucu mājās, ieliku baterijas un - TADĀ - lampiņas krāsainas. Uz iepakojuma skaidrā latviešu valodā rakstīts - krāsains. vot,kā instant karma sit par to, ka domājam slikti par citiem.

    aizbaucu, samainīju pret baltajām.

    long story short - tās nolāpītās lampas pat, ja pa dienu izslēdz, ir izēdušas visas 3 barterijas (katrai) pa nepilnām 3 dienām. sapīku. skopums.

    nu, un vēl arī besis, jo lēkājot pa dīvāna malām, ielauzu finieri, to vajag mācēt.
    mufs
    4:47p
    no zila gaisa ņēmu un vakar nolikos ar sāpošu kaklu, šonakt jau pievienojās mega iesnas, visu dienu esmu pa gultu novārtījusies, jo strādāšana ar tādu ķobi nekāda nesnāks

    agrākos gados es vispār mēdzu nolikties ar temperatūru īsi pirms ziemassvētkiem, mēs parasti ar māti bijām ne pārāk labās attiecībās un tad tas bija tāds materiāls izlīgumam, bet šoreiz tā kā par agru un pārāk pamatīgi.

    gribas normāli elpot
    Monday, December 9th, 2024
    black_data
    6:14p
    God damn! What a day today is! Jay-Z? Nopietni? Pēdējā laikā ir radusies sajūta, ka jo jobnutāk tas izklausās, jo reālāk beigās arī izrādās.
About Sviesta Ciba