Cibas Galaktiskais Retorikas Čempionāts' Friends
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Below are the most recent 25 friends' journal entries.

    [ << Previous 25 ]
    Monday, October 20th, 2014
    ld
    1:57p
    Pēdējo dienu Rīgā aizvadu telpās. Aiz loga ir troksnis un pilsēta, bet te iekšā divi apslimuši bērni.
    Tā bēdīgi beidzas mans piedzīvojums.
    vistu_zaglis
    12:20p
    Tā, nu re, pamazām sāk ieskicēties nākamā gada kultūras programma, un jau atkal iemesls gaidīt pavasari.

    Mar 18: Archive @ Lucerna Music Hall Prague.

    Current Mood: Prmdn, bļķ
    sirdna
    12:40p
    Skat, pat Dalailama atzīst, ka laimīgas dzīves obligāta sastāvdaļa ir naudas čupa. "Lai dzīvotu laimīgi, vajag ne tikai naudu", saka vecais skinheds. Tobiš, vajag vēl šo to, bet bez naudas nekādi.
    martcore
    12:22p
    darba dienas rutīnu spilgti iezīmē moments, kad kolēģis tevi atrauj no maskavas-gailīšu šķirstīšanas ar jautājumu, kāpēc uz tualetes papīra ir uzzīmēti ziedi

    sākām apspriest

    vispār, saku, raugoties no etniskās mērķauditorijas viedokļa, jautājums ir kontroversāls
    no vienas puses, lūk, latvietis iet pa ceļu, un savajagas viņam pēkšņi paveikt operāciju numur divi. ko viņs dara? viņš skrien mežā. a tur tikai egles un priedes, katrs par sevi un dievs pret visiem. a vot būtu maijpuķīšu lauki...
    no otras puses pēc visām tām dzirdētajām epopejām ar latvāņiem, khm.

    nujā, nolemjam, etniskās mērķauditorijas viedoklis ir gaužām svarīgs. teiksim, varētu taisīt igauņu tualetes papīra dizainu ar uzrakstiem "līdz lāča atnākšanai atlikušas divas minūtes un četrdesmit piecas sekundes". var mēģināt tomēr pamēģināt iekarot bezcerīgo arābu tirgu - zīmēt uz papīra pamīšus roku un sešstūrainu zvaigzni. vai, teiksim, ierosinu, var palaist modernu trendu, apartamentu sanitārajos mezglos klasisko vaterklozetu vietā atgriežoties pie padomju stacijas tualešu dizaina principiem, tikai tur zelts ar marmoru, nu, bijušajām kriminālajām autoritātēm varētu patikt. vēl to zinātniski pamatot, tipa, lai cilvēki nebojā sev stāju, lasot uz poda grāmatas.
    perkons
    12:26p
    Briesmīgi sāp mugura.
    Domāju par jõgu.
    Varbūt sākt nodarboties?
    black_data
    12:24p
    Eiropu iesūdz Eiropā
    Iesūdzēt Eiropu Eiropas tiesā? Vot tas ir insepšens! Varētu jau teikt, ka tas ir ļoti pa krievisko... bet tad jau redzēs, vai pati sirmā Eiropa uz šito neuzkārsies.
    martcore
    11:59a
    jā, par ekstremālajiem ziemas sporta veidiem runājot
    nezinat, kāds vēl tirgo čukus un gekus
    kamēr stilīgākā tautas daļa aizraujas ar bodīdaivingu kaitsērfingu plastmasas zābakos, mums nav lielāka prieka, kā intoksikācijas augstākajā pakāpē sašķaidīt kārtējo mehānisko spēkratu pret kādu celmu astoņdesmit astoņu kilometru ātrumā
    martcore
    10:56a
    norčika vakardienas ieraksts un vispārējais noskaņojums ļauj pavadīt šo rītu kompānijā ar "maskavu-gailīšiem", interesanti, kāpēc man vispār ir vajadzīga grāmata, es tekstu, man liekas, jau sen no galvas zinu

    Я был противоречив. С одной стороны, мне нравилось, что у них есть талия, а у нас нет никакой талии, это будило во мне - как бы это назвать? "негу", что ли? - Ну да, это будило во мне негу. Но, с другой стороны, ведь они зарезали Марата перочинным ножиком, а Марат был Неподкупен, и резать его не следовало. Это уже убивало всякую негу. С одной стороны, мне, как Карлу Марксу, нравилась в них слабость, то-есть, вот они вынуждены мочиться, приседая на корточки, это мне нравилось, это наполняло меня - ну, чем это меня наполняло? негой, что ли? - ну да, это наполняло меня негой. Но, с другой стороны, ведь они в И..... из нагана стреляли? Это снова убивало негу: приседать приседай, но зачем в И..... из нагана стрелять? И было бы смешно после этого говорить о неге... Но я отвлекся.

    vot, vot. lasu, smejos.
    noisiite
    10:08a
    Laiks skrien ātri un bērni aug vēl ātrāk.
    Vilhelmīnei šodien jau seši mēneši. Pa kuru laiku?
    sirdna
    9:35a
    Bijām uz kino apskatīt Annabelle.

    Pieņemsim, ka seko spoileris, lai gan, ko tur var piespoilēt, es nezinu...

    ... tālāk ... )

    Filmai dodu vienu aci, jo ar otru es gulēju.
    noisiite
    9:29a
    Izdomāju, ka man vajag overloku. Principā visam, ko gribas sašūt, tas ir arī vajadzīgs, lai iekšpuse skaisti izskatītos. Protams, vēl visādu citādu feinu ideju realizēšanai arī tas overloks vajadzīgs.
    Sunday, October 19th, 2014
    black_data
    10:35p
    Kirils joko: dibeni
    Kirils ir dajokojies tik tālu, ka apspriež jūtjūbes klipus ar 88 mijoniem skatījumiem. Es, protams, saprotu, ka var izbesīt Putina pieminēšana katrā otrajā rindkopā, bet sadūšoties, un nosaukt lietas īstajos vārdos... "dirsa"... jā, nu, pačots un uvažuha, un miljonu līgums ar cehs.lv. Frāze, "es neesmu redzējis šo klipu", varētu izklausīties pēc taisnošanās, nevis pēc lielības, jo... kāds gan būtu iemesls normālam cilvēkam viņu redzēt? Ok, es esmu no MTV paaudzes, bet jūtjūbes skatīšanās tomēr ir diezgan brīvprātīgs pasākums.

    Es kaut kā esmu neveikli taisnojies visādiem kulturāliem cilvēkiem, jā, mēdzu lasīt Rīgas Laiku. Un, jā, tā ir izklaide, nevajag to tvert nopietni, tomēr būtu bēdīgi, ja tāda Rīgas Laika nebūtu. Bet pēc stāsta par melnādainu dirsu... nu, es pat nezinu. Ījabs, kuram nupat ir lielākā pievienotā vērtība, varētu ieslēgt sarkasmu uz pilnu klapi, un mums būtu jauns Dadzis. Rubrika "Īsumā par svarīgāko" jau ir, vēl kādu Gārfīlda komiksu pielikt, kādu "mākslas foto" ar plikiem dibeniem, jo pliki dibeni "kulturāliem cilvēkiem" ir viss, kamēr vien bilde ir melnbalta, un tad uz priekšu. Vot, vai četrus eiro par to prasīt būtu pareizi. Tomēr cik alus var nopirkt par četriem eiro.
    vilibaldis
    10:10p
    svētdiena
    Ech, karstvīna sezona atklāta. Nu dikti labi pasēdējām :)
    martcore
    3:47p
    slinkums iet uz iztulko
    sofijas lorēnas īstais vārds ir Sofia Villani Scicolone
    cik esmu mācījies it valodas pamatus, man sanāk - šikolone?!
    martcore
    3:14p
    starp citu, džodžo klūnijs noprecējis kaut kādu ņedodžouliju, jums tā nešķiet
    [nu vai ņedodemijumūru]
    martcore
    3:10p
    We fall in lust and love (usually in that order) when we allow ourselves to. It doesn’t ‘just happen’, we’ve allowed it to happen.
    [...]
    Who we fall in love with isn’t out of our control, it’s a choice.
    raksta deilīmeila seksa kolumniste treisija koksa

    meitenēm ar mīlestību laikam tā arī ir
    vilibaldis
    2:56p
    mazkaķis
    Mazkaķis pārvilkās slapjš un smirdīgs..., bet ar zivi. Interesanti gan, kam viņš brokastis nospēris. Un kur lai es tagad to smirdoni lieku? Iekšā nelaist nevar, līst...
    martcore
    2:04a
    arlabunakti
    xxx

    Saturday, October 18th, 2014
    noisiite
    10:15p
    Vakar Vilhelmīne tā pielika autiņu, ka pats autiņš pilns līdz malai un vēl viss bodijs gandrīz līdz kaklam nošmulēts. Saucu V. palīgā, jo tiešām nezināju no kura gala ķerties klāt tam bērnam. Ieliku mazgāties ar visu bodiju un pamazām likvidēju šmuci. Žults ziepes vispār ir kaut kas lielisks, jau otrais bodijs, divu dienu laikā, tika izglābts no izmešanas, traipi skaisti izmazgājās.
    Šodien ciemiņu diena bija, pat pa vairākiem lāgiem sanāca, nevarēja būt visi reizē. Un bērnam tāāādi prieki, visiem pa rokām dzīvojās, smaidīja, spēlējās. Helme tiešām ir ļoti sabiedriska. Rīt vēl otra babuļka ciemos brauc.
    Un tad vēl vakarnakt viņa visu nakti nokarājās pie pupa, pilnīgi šausmas, labi, ka šodien nekas nebija jādara daudz, ciemiņi paši pratās. (un mamma vēl traukus nomazgāja)
    Pilnie autiņi pa vairākām reizēm dienā, karāšanās pupā- ceru, ka šoreiz tiešām tie zobi arī iznāks. Citādāk būs kā iepriekš. Nāca, nāca un pagāja garām.
    martcore
    9:10p
    Uruk-haju tautas teātra uzvedums "Gaidot Frodo"
    redz
    6:25p
    āreče
    spurn in hell

    Current Music: sing along
    dooora
    3:42p
    vienkārši marija
    nemācēju biedram nosaukt irbeni angliski.
    pēc saldēšanas ogās pazūd sūrums. lieliskas sulai.

    http://lt.wikipedia.org/wiki/Paprastasis_putinas
    un fiļmas, šukšinas

    dooora
    3:42p
    mūzikālā pēcpusdienā
    ENGINES OF DOMINATION
    dooora
    2:42p
    who the heck is Russel Baker?
    The two best places for a writer to live are America and Russia. Both are dynamic imperial powers prone to making mistakes. I should not like to live in Switzerland. Switzerland does not make mistakes, and therefore deprives a writer of grievances. For a writer, that society is best which is most burdensome. The favor is returned: for a society, that writer is best who is most burdensome.
    It is true enough that in Russia writers with serious grievances are arrested, while in America they are merely featured on television talk shows where all that is arrested is their development. This is an important difference, but it does nothing to change the fact that grievance is the source of all interesting prose. Without grievance, a writer tends to become a celebrant, which is an agreeable but repetitious state. After you have sung two choruses of God Bless America, what else is there to say?
    I must hasten to add that though grievance is a necessary condition for good prose, it is far from sufficient. There are, after all, differences between a writer and a wimp. The differences are easier to notice than to describe, but we may at least say this: a good writer is a wimp who has found a unique and prudent form in which to say “No.” I use the word “unique” to mean that the form is well suited to the nature of the writer, assuming the writer is sane. I use the word “prudent” to mean that the form is well suited to the nature of the grievance, assuming the grievance is sane. According to these definitions, there is no better complaint ever written than the Declaration of Independence or a worse one than Mein Kampf. Among writers whose exposition, by my lights, has achieved triumphs of nay-saying are George Orwell, who found his form in a humorless, crystalline understatement; H. L. Mencken, who found his in a brassy, mean-spirited, but imaginative sarcasm; and Russell Baker, who finds his in detached whimsy. My impression is that today Orwell is read very little, and then only in school, Mencken not at all. This is a sorrowful condition, with ominous overtones for the well-being of the Republic. Fortunately, Baker is available and inexhaustible. I imagine him to be like some fourth-century citizen of Rome who is amused and intrigued by the Empire’s collapse but who still cares enough to mock the stupidities that are hastening its end. He is, in my opinion, a precious national resource, and as long as he does not get his own television show, America will remain stronger than Russia.
    devour
    1:20p
    Vai mēs vienmēr būsim jaunim un bezrūpīgi,
    Vai tiešām arī kādreiz vāji un bezpalīdzīgi?
    Paliec šeit! Paliec dzīvs!
    Padod roku tam, kuram to vajag - palīdzi piecelties!


    Ghettozloba ir kaut kas lielisks. Citi teiks troksnis, es teikšu, ka Pamats Sirdsmieram varētu būt mans šī gada mīļākais albums. Un šis ir gads, kad iznāca Madball, Sick Of It All un vel kalns ar labumu.

    Bet tā...

    Vai jums kādreiz pārņem tā sajūta, kad atceries kādu pagātnes notikumu. Un atmiņas ir tik īstas un patiesas, ka liekas, ka tūlīt, tūlīt Tevi katapultēs atpakaļ laikā. Vai arī tieši pretēji. Ka gribētos lai laiks skrietu ātrāk. Un tad jau domā, ka atvērsi acis un būs sestdiena un gulēsi zem siltas segas.
    Atcerējos koledžas laiku. Kā kaut kad ziemā bastoju lekcijas, lai ietu pieskatīt Kristiānu. Un tad gājām pastaigā un Kika rādija uz vilcieniem un izdvesa 'uuu' skaņas. Un no malas tas drošvien izskatījās labi. Sniegs pa perimetru, garš lohs armijas biksēs un zābakos pieliecies tur pie rokas bērnu rozā jakā.
    life is sweet...
    Šad tad man arī ir sajūta, ka man izdosies satvert gaismu ar pirkstu galiem un paraut viņu sev līdzi.

    Uz nesaistītas nots... Lielākais ieguvums no dzīves šeit. Beidzot, savos 22 gados esmu iemācijies atpazīt zāles smaku. Jo guess what..? Tā te ir gandrīz visur.
    Vakarnakt gājam garām svinētājiem ar misteru Koprowski un viņa pirmais teksts bija 'uuu, thats some good stuff'..

    Vel es varētu parunāt, ka pa šo nedēļu esmu nostrādājis 60h. Un tad ir visi tie sīkumi, kuri sakrājas un tad Tevi nospiež.
    Bet, good news ir tas, ka no jaunā gada mani mācīs tālāk. Gan jau pats pēc tam nožēlošu, bet vienalga. Vajag mācīties un savākt no visiem visu iespējamo, lai varētu braukt mājās un neuztraukties par lietām... nu... vismaz ne tik ļoti.
    Tagad ikdienā mana mantra ir 'vel tikai viena nedēļa'...

    Iesim roku rokā,
    Turēsimies kopā.
    Ne vārda vairāk.
    Mēs būsim kopā.

    No Ghettozlobas pārslēdzos uz Non Skid. Hārdkõrs wūp wūp.

    Īsumā tas arī viss. Daru lietas 'on borrowed time'. Ir ok.
    Ir daudz apdegumu. Maz griezumu. Viss kā tam jābūt.
    [ << Previous 25 ]
About Sviesta Ciba