![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Pirmkārt, sveiciens visiem, kas nekavējoši zina, ka mani uzskati ir ultralabēji (nezinu, no kā tas spriedējuprāt izriet), varam ieteikt palasīties vairāk par šo tēmu visumā, tipa, kas tad raksturo vienus, otrus, trešos un ambidextros.
<
>,
Otrkārt, lietotājs Watt piegādā Berlīnes tēmu, tfuti, Vācijas progrnodokļa apskatu. Treškārt, neskatīsimies nu pagātnē (netālajā 2009. gadā, kad progresiju gribēja ieviest bez neapl. minimuma un sākot ar 400 LVL bruto), paskatīsimies, ko piedāvā šobrīd PROGRSĪVIE, tā taču ir viņu iniciatīva, ja?
Esiet vērīgi, nesajauciet ar citu pamfletu PAR PROGRESĪVU NODOKĻU SISTĒMU, kurā nav ne smakas no konstruktīvisma vai kaut viena skaitļa, izņemot Gini koefa pieminēšanu. Biju arī pati vērīga: abu iniciatīvu autors ir viens un tas pats pilsonis, jautājums tikai - kāpēc uzsaukumu virsraksti neatbilst saturam un kāpēc viņiem ir licies saprātīgi sadalīt iniciatīvu 2 zaros, lai maksimāli izkliedētu iespēju kaut vienai no tām savākt nepieciešamo balsu skaitu, ?.. labi, lai tas paliek viņu ziņā.
Tātad, tie, kas iestājas par TAISNĪGU NODOKĻU SAMAZINĀŠANU DARBA SPĒKAM ir pat sarūpējuši skaitļus savam piedāvājumam. Tie ir šādi:
• ar iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) neapliekamo minimumu noteikt 150 LVL apmērā;
• darba algām noteikt 15 % IIN bāzes likmi;
• sākot no 800 LVL, par katru nākamo latu noteikt 25 % IIN likmi;
• sākot no 1500 LVL, par katru nākamo latu noteikt 30 % IIN likmi;
• par katru apgādībā esošu personu noteikt ar IIN neapliekamo minimumu 150 LVL apmērā;
Izsaku cerību, ka runa ir par mēnešalgām (tā vieglāk domāt, mazāki skaitļi, mēs katrs apmēram filmējam, cik tad mēnesī kabatā ieripo). Watta piemērā - gada griezumā, tāpēc korektai salīdzināšanai pareizināsim.
Ar IIN neapliekamais minimums gadā:
- 8130 EUR=Vācija, (kam patīk domāt mēnešu kategorijās - 476 LVL/mo) ;
- 2561 EUR=Latvija, ((150 LVLx12)/0.702804= (priekšlikums));
Šajā vietā mēs varētu arī beigt, bet nu nemetīsim plinti krūmos, jo:
- tālāk vācieši ar 14% apliek visu līdz 42000 EUR gadā (jātic wattam, jo es vāciski nerubīju), kas būtu 3500 EUR/mo, arī 2459 LVL/mo;
***********LABOJUMS************ nē, 14% sākuma-tarifs (einstiegs-tariff) ir tikai tiem pirmajiem eiro virs 8130 neapl.minimuma (2013 gadā), tad tarifs diezgan stāvus kāpj līdz 24% (robežas-likme) pie 14'000, tad lēzenāka progresija, līdz tiem 42% (robežas-likme), pie kuras paliek (lai gan pats nodokļa % turpina augt, līdz sasniedz maksimālo procentu pie gada ienākuma 250.730 € - Latvijas pretpiedāvājums: ar 15% aplikt intervālu 151-800 LVL (2578 EUR - 13660 EUR)
- 801-1500 menesī, (13670-25611 EUR gadā) aplikt ar 25%;
- pārējo Latvijā piedāvā aplikt ar 30%. (sākot no 25628 EUR gadā).
>, ka Latvijā cilvēku skaits, kas saņem algu virs 800 latiem bruto mēnesī ir 12.6 % no sievietēm un 18.6 - no vīriešiem.
Censoņu, kas saņemtu vairāk par 1500 LVL bruto mēnesī (uz rokas - nedaudz virš štukas, 1025 LVL/mo) ir 2.6 % sieviešu un 5.4% vīriešu. Jāpiezīmē, ka, salīdzinot ar Vāciju, mēs vēl joprojām ar šiem 1500 bruto LVL/mo sasniedzam tik vien 25611 EUR gadā, kas ir drusku vairāk kā pusceļš līdz Vācijas 42 000 EUR gadā.
Vēlētos uzsvērt, ka šie ir dati par personām, kuru ienākumi ir legāli un par kuriem nodokļi tiek maksāti. Mēs vēlamies izrakstīt pizģuļus 2.6% sieviešu un 5.4% vīriešu, kas visticamāk, strādā algotu darbu vietās, kuras visticamāk paģēr šauri specifiskas zināšanas konkrētās jomās, un kurās nav iespējams izvairīties no nodokļu nomaksas. Tās nav dividendes, tās nav aplokšņu algas, mēs vēlamies piegriezt šo saujiņu, kas pelna nedaudz vairāk kā pusi no Vācijas pelnītājiem, kurus apliek ar pašu mazāko likmi.
Šīs priekšlikums, jūsuprāt, veicina sociālās nevienlīdzības mazināšanos, ilgtermiņā, Eiropas kontekstā? Manuprāt, tas veicina to, ka nelielā Latvijas saujiņa, kas Eiropas līmenī ir tādi paši nabadziņi, tiek pielīdzināta uz leju.
Tev žēl, ka kādam klājas nedaudz labāk kā tev? Nodibini savu uzņēmumu, radi darba vietas, dzīvo laimīgs, maksā progresīvo nodokli ar smaidu! Visbiežāk praksē novērojam, ka kaismīgākie prog-n aizstāvji vārdos ir tie, kam pašiem šī problēmiņa nav aktuāla, toties ai kā patīk ironizēt un aprūkt tos otrus.
Visu gaišu.
Nenoturējos
Un cilvēku procenta piesaukšana vispār ir demagoģija, neņemot vērā to, kādi ir šīs cilvēku grupas kopējie resursi uz pārējo, mazāk nodrošināto cilvēku grupu fona.
Es labi saprotu, ka tādu, kā Tu izpratnē ir taisnīgi un racionāli, ka izredzēto mazākums savāc sev vairumu resursu, atstājot pārējiem undermenšiem iztikas minimumu. Tad varu teikt, ka mūsu izpratnes būtiski atšķiras.
Re: Nenoturējos
Re: Nenoturējos
Re: Nenoturējos
Re: Nenoturējos
Re: Nenoturējos
2) Kapēc ir divi pīķi? Viens pie 200 (minimālā alga?) un otrs pie 1000 (simboliskā alga)?
Pie 1000-1500 pīķa iemeslus nezinu.
Pie 1000 - 1500 - es teiktu, tā ir psihologiskā robeža - vērtīgiem kaut kādā mērā/jomā darbiniekiem vieglāk nosaukt ciparu 1000 lati uz rokas (+/-). Kas tad arī sastāda to intrvālu 1000 - 1500 uz papīra
jo atšķirība starp 999 un 1001 ir milzīga.
bet tad laikām tiešām simboliski 1000 lati uz rokas, jo 1100 jau bruto ir pāri 1500.
ja esmu sapratis par ko iet runa pareizi - es te aatri palasiiju ;)
(cilvēks, kas no tā visa neko nerubī, jo līdz šim nav bijis laika iedziļināties, bet lepojas ar nepopulāro komplektiņu LR pase + ultralabēji uzskati. kapitālistu cūka, vārdsakot)
Tikai džeki aizmirsuši, ka dividentes aprēķina no peļņas pēc UIN nodokļa, kas ir 15% liels. Un tas nozīmē, ka uzņēmuma īpašnieks jau tā ir valstij nomaksājis 25% (15+10). Un ja mēs gribam vispārkādu ekonomiku Latvijā, tad uzņēmumu īpašniekiem ir jābūt kādai interesei strādat un pelnīt un radīt darba vietas. Pie šitāda scenārija, es gribu redzēt, kuri būs tie filantropi, kuri baros visu šito cirku.
Superbagātnieki un miljonāri (Latvijā? haha) noteikti savus ienākumus vienādo ar jēdzienu "darba alga". Šaubu nav, šis pieņēmums ir tik lōģisks.
Vācijā arī, ar nodokli apliek ienākumus, nevis "algu". Ir lohnsteuer, ko darba devēji maksā, bet (ja es pareizi saprotu) pārējais tiek pārskaitīts darba ņēmējam, un tas jau pēc saviem individuālajiem apstākļiem, maksā ienākuma nodokli, atkarībā no sava individālā ģimenes stāvokļa - partnera alga (ja kopā deklarāciju iesniedz), bērni, atvieglojumi utt.).
Es īsti nezinu vai darba devējs tur grāmatvedībā palīdz. Man liekas, nepalīdz, tāpēc ta uz katra stūra "steuerberater" birojs - nodokļu konsultanti visur.
Taču, ja domā strateģiski, valstiski - ar kaut kādu procentu taču ir jāsāk. Ko tad - gaidīsim, kamēr 99% iedzīvotāju būs algas virs 1500LVL un tad gan būs labi?:))
P.S. Nav tā, ka man nebūtu ienākumu. Nav tā, ka būtu dzimis 1985.gadā, esmu reālists, vienkārši:))
Kad cilvēki iemācīsies saprast, ka jau sen vairs nedzīvojam vietā, no kuras nevar aizbraukt
wot I fink
OK - that's it: peace
Re: wot I fink
Yes, let's increase non-taxable income, let's do it progressively based on income thresholds, but don't take away from those few, actually, few thousand (http://www.csb.gov.lv/dati/darba-nemej
I can not comment on your bank theories, neither I wish to study it in detail; most of the time I can allow myself only focus on my job, and children. This week is somewhat exception, I'm leaving this strange city and contemplating what future will bring.
Re: wot I fink
If you ever have the time, I recommend you study the banking system in detail. I think you will find it fascinating, and we (it aint just me) do need more committed rightists to be informed.
Re: wot I fink
I've notice quite a few of them find a great deal of fun in throwing foods at each other, moreover, I one seen a boxed children game (in the cashdesk queue at Morrisons), named Throw-a-Meatball-on-Chef :)
Re: wot I fink
Kaut kādi krasie sliekšņi tikai radīs jezgu, pārpratumus un nekārtības. Atbalstītu tādu progresijas formulu, kurā IIN pieaugtu vienmērīgi sākot ar ikmēneša bruto ienākumiem virs 3000 EUR un atsitoties pret maksimālo robežu - 35% pie 10000 EUR. Iegūtajiem līdzekļiem būtu jānonāk nevis budžeta katlā, bet gan speciālā fondā ES līdzfinansētiem zinātnes attīstības projektiem. Tad es kā salīdzinoši labi pelnošais uzņēmējs vai kā algotais darbinieks ar uzņēmejdarbības uzsākšanas potenciālu vismaz zinātu, ka mana progrnodokļa starpības nauda aiziet jomā, kas man ilgtermiņā ienākumus atkal var vairot, jo ar manu devumu ir paaugstinājusies zinātnes kapacitāte vai kvalitāte un arī manas produkcijas pievienotās vērtības vai darba ražīguma teorētiskais potenciāls. Tas, vai es to pratīšu izmantošu būs atkarīgs no manas kā uzņēmēja izveicības izmantot zinātnieku pakalpojumus produkcijas attīstīšanai. Ja šādi būšu investējis, tad visticamāk būšu motivēts piestrādāt, lai tā notiktu. Savukārt mana biznesa attīstība palielinoties nomaksātā nodokļa apjomam (nevis procentiem) netieši sāktu pabarot arī maznodrošinātos caur nodokļiem, kas nonāk kopējā nodokļu katlā.
M?