![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Pavisam īsi - izteikšu minējumu, ka lai arī progrnodokļa ideja nāk no kreisajiem, zemos griestus iespējams ierosinājuši labējie. Zems progrnodokļa slieksnis piebremzētu pārāk strauju algu celšanos, iestatot izdevīguma griestus, un tas it kā būtu labi gan biznesam (no izmaksu viedokļa - mazas algas pie patreizējā mazā ražīguma), gan valsts ekonomiskās attīstības rādītājiem, jo ekonomika nepārkarsētos, radot burbuli un padarot biznesu mazāk rentablu (lielas algas pie aizvien zema ražīguma, etc).
Kaut kādi krasie sliekšņi tikai radīs jezgu, pārpratumus un nekārtības. Atbalstītu tādu progresijas formulu, kurā IIN pieaugtu vienmērīgi sākot ar ikmēneša bruto ienākumiem virs 3000 EUR un atsitoties pret maksimālo robežu - 35% pie 10000 EUR. Iegūtajiem līdzekļiem būtu jānonāk nevis budžeta katlā, bet gan speciālā fondā ES līdzfinansētiem zinātnes attīstības projektiem. Tad es kā salīdzinoši labi pelnošais uzņēmējs vai kā algotais darbinieks ar uzņēmejdarbības uzsākšanas potenciālu vismaz zinātu, ka mana progrnodokļa starpības nauda aiziet jomā, kas man ilgtermiņā ienākumus atkal var vairot, jo ar manu devumu ir paaugstinājusies zinātnes kapacitāte vai kvalitāte un arī manas produkcijas pievienotās vērtības vai darba ražīguma teorētiskais potenciāls. Tas, vai es to pratīšu izmantošu būs atkarīgs no manas kā uzņēmēja izveicības izmantot zinātnieku pakalpojumus produkcijas attīstīšanai. Ja šādi būšu investējis, tad visticamāk būšu motivēts piestrādāt, lai tā notiktu. Savukārt mana biznesa attīstība palielinoties nomaksātā nodokļa apjomam (nevis procentiem) netieši sāktu pabarot arī maznodrošinātos caur nodokļiem, kas nonāk kopējā nodokļu katlā.
M?
Kaut kādi krasie sliekšņi tikai radīs jezgu, pārpratumus un nekārtības. Atbalstītu tādu progresijas formulu, kurā IIN pieaugtu vienmērīgi sākot ar ikmēneša bruto ienākumiem virs 3000 EUR un atsitoties pret maksimālo robežu - 35% pie 10000 EUR. Iegūtajiem līdzekļiem būtu jānonāk nevis budžeta katlā, bet gan speciālā fondā ES līdzfinansētiem zinātnes attīstības projektiem. Tad es kā salīdzinoši labi pelnošais uzņēmējs vai kā algotais darbinieks ar uzņēmejdarbības uzsākšanas potenciālu vismaz zinātu, ka mana progrnodokļa starpības nauda aiziet jomā, kas man ilgtermiņā ienākumus atkal var vairot, jo ar manu devumu ir paaugstinājusies zinātnes kapacitāte vai kvalitāte un arī manas produkcijas pievienotās vērtības vai darba ražīguma teorētiskais potenciāls. Tas, vai es to pratīšu izmantošu būs atkarīgs no manas kā uzņēmēja izveicības izmantot zinātnieku pakalpojumus produkcijas attīstīšanai. Ja šādi būšu investējis, tad visticamāk būšu motivēts piestrādāt, lai tā notiktu. Savukārt mana biznesa attīstība palielinoties nomaksātā nodokļa apjomam (nevis procentiem) netieši sāktu pabarot arī maznodrošinātos caur nodokļiem, kas nonāk kopējā nodokļu katlā.
M?