par zupām
(vienas cibiņas žurnālī pamanīju, ka cilvēkiem patīk lasīt par zupām, tad nu es atskaitos:))

es šajās brīvdienās izvārīju kārtējo savu variāciju par pho bo. diezgan akurātu pēc garšas un sastāvdaļām, bet es šmaucos, jo man bija no Berlīnēm sen sen atvesta burciņa ar pho garšvielu pastu (pffff, i know, eyeroll). nu prieki ir beigušies, jo pasta ir beigusies. tagad nāksies vien mācīties īstās garšvielu proporcijas un bliezt akurāto buljonu augšā pašai. skērī šit.
bet es dikti nebēdāju, man ir vīra dāvāta grāmata par Āzijas zupām, kurā es atradīšu garšvielu proporcijas un tā kā es nesen atklāju, ka man mājās ir veselas divas (2!) ejošas Straumes, tad varēšu sev samalt jaunu devu. galu galā man ir arī neaiztikta Gemosa dāvanu karte.
autentisks pho man neizdosies vienalga, tākā es sevišķi neiespringstu.

arī vēl es sapratu tādu lietu... skaties vai neskaties miljons receptes grāmatās, youtube un cooking show, bet kā visveiksmīgāk izvārīt buljonu var piešauties tikai pats ar laiku. es tagad par pamatu ņemu no Hankišijeva noskatītu franču baltā buljona recepti, kura ir pietiekami vienkārša.

vēl es kaut kur internetos sagrābstīju padomu dārzeņu un garšaugu atlikumus (tādus, kas ir piemēroti) mest saldētavā vienā maisiņā. un tad, kad maisiņš ir pilns, vai ir tāda nepieciešamība, šo maisiņu var izlietot un izvārīt vai nu dārzeņu buljonu, vai arī piemest klāt taisot gaļas buljonu. man šī ideja likās ļoti praktiska un patīkami zēroveistīga.

vispār padalieties ar saviem buljona lifehacks.

(to, ka viņu var izvārīt un sasaldēt, es jau zinu, paldies)