25 Jūnijs 2017 @ 17:43
 
27

Nopirkām jaunu kleitu no priekiem.
Nav ne jausmas, kā jūtos, arī šo visu svētku sakarā, bet, ja pieņemam, ka saulgrieži un dzimšanas dienas ir lieliska iespēja ieraudzīt lieko, šis uzdevums ir izpildīts.

Gribētos drusku lielāku iekšēju paļāvību un ticību, vairāk būt sev pašai, ne savien vecākiem, un tomēr beidzot iemācīties padomāt, pirms runāju.
 
 
25 Jūnijs 2017 @ 14:54
 
Kreicbergs vispār latviešu valodā ir lasāms?
 
 
25 Jūnijs 2017 @ 14:21
 
Video
 
 
25 Jūnijs 2017 @ 11:36
lieks akordeons  
Vai kādam mājās ir vecs, nevajadzīgs akordeons, ko varētu atdot? Var neskanēt kārtīgi vai arī neskanēt pavisam. Diezgan steidzami meklēju.
 
 
24 Jūnijs 2017 @ 10:20
May matter  
One of the intellectual founding fathers of the European Union, the Austrian diplomat and Freemason Richard Coudenhove-Kalergi outlined his plans for the overall future implications of the EU in his book ‘Practical Idealism’. Looking back at this text many years after it was initially penned by Kalergi it is interesting to note how many of his peculiar and often disturbing plans might be coming to fruition in contemporary Europe.

THE KALERGI PLAN

Kalergi described his dreams for a One World Government with its foundations in the European Union. He hoped that the European project would go on to become the blueprint for a society run entirely by the global elite over a completely powerless population. He wrote that he wished to see the end of national sovereignty and self-determination and he believed that nationalism, and indeed the very concept of nations, could be demolished through multi-culturalism. He wrote that a society that was racially and ethnically diverse was one which was easily controllable by the political elite.

According to Kalegri, a diverse and multi-cultural people were easy to control as they had no common identity to rally behind in the event of a political crisis. In addition to that, a diverse population would be easy to conquer by the means of divide and rule. The newly arrived immigrants would be pitted against the native people with both sides believing that they were a persecuted minority languishing under a system of law that was rigged against their favour.

Over the years, the European Union has gradually eroded aspects of national sovereignty for nation states, often making national law subordinate to that decided by unelected figures at the head of the international organisation. There has also been a concerted attempt to chip away at nationalist sentiments and nation-orientated social projects by such policy decisions as freedom of movement and Angela Merkel’s open door policy towards Syrian refugees.

While Kalergi’s text might seem to be a relic of a more authoritarian and intellectually warped era, it is notable that he is still celebrated and honoured among key members of the European Union today. The Kalergi prize, otherwise known as the Charlemagne Prize, was created in his honour to be awarded to European figures who have helped to promote his plan. Among those awarded this prize in recent years are Angela Merkel, Herman Van Rompuy (the former Prime Minister of Belgium and first President of the European Council) and Pope Francis.

The fact that Kalergi is still apparently alive in the minds of many prominent Europeans has led to the suggestion that this is what lies at the obvious antipathy towards the president-elect Donald Trump by European leaders. Kalergi hoped that the United States would be the next region to fall under the One World Government he envisaged and perhaps many people still nourished that dream until his shock election last year. Trump has proven himself to be openly hostile to the idea of multiculturalism and further immigration to the United States, in stark contrast to any of his recent predecessors. He has also preached an isolationist foreign policy and appears to be drawing the lines of the classic nation state in much darker shades than previous presidents. Perhaps it is the case that he is seen as a potential fly in the ointment when it comes to pursuing Kalergi’s bizarre plan for world domination.
 
 
23 Jūnijs 2017 @ 16:30
Global Nazionism  
Mazliet par jaunākajām kultūras aktivitātēm.
makes me wonder...
Var nestīties visu. Galvenais ir pats jautājums.
 
 
23 Jūnijs 2017 @ 12:46
 
kalnam pāri veļas biezi, vatīgi mākoņi, kopumā viegli apmācies un pēc sarunas ar Ilonu dzimusi vēl viena lieliska, sus-pointīga jūlja ideja. divas kafijas, zemenes un restarts ir sācies. vī.
 
 
23 Jūnijs 2017 @ 11:43
arī slotas kāts vienreiz mūžā izšauj  
Labdien! Nereāli, bet ja nu- vai kāds vakarā nevar mani pa ceļam/vai vienkārši aizvest uz Tukuma pusi, Zentenes pagastu? Vai arī rīt no rīta ? Atlīdzība un tā tālāk (:
kāds ar auto, ANYONE ?
 
 
22 Jūnijs 2017 @ 16:42
 
Vai puķuzirnīši ir labi vainagā? Kuras puķes nav vērts pīt kronī, jo ātri sapļek?
 
 
22 Jūnijs 2017 @ 10:32
 
Esmu pavilkusies uz filmiņām. Nu labi, tas nav nekas jauns, iet jau piektais gads. Atklāju, ka paziņu lokā ir meitene, kura arī pasākusi interesēties par fotogrāfiju un tā runājoties, uzzināju, ka viņa pazīst cilvēkus, kas zina visu "par un ap". Tā vakar saņēmu vēstuli, kur sīki un smalki aprakstīts, kas jāiegādājas (pat ar visiem linkiem, kur pirkt, pa cik) un kā tas viss smalki pa soļiem jādara. Vēl gaidu atbildi par to, kādu skeneri var ieteikt priekš mana budžeta. Atceros, ka tāda doma manā galvā riņķoja vēl 10 gadus atpakaļ, kad pirmoreiz nopietnāk iemēģināju filmiņu, bet tad gan tā bija melnbaltā un tur, protams, viss vienkāršāk. Rēķinos jau, ka gan jau būs vesela kaudze metamu filmiņu un, protams, sākumā neeksperimentēšu ar kadriem, ko žēl pazaudēt. Jau kopš pirmās reizes, kad šeit saņēmu ieskenētās fotogrāfijas, nepamet vilšanās sajūta, jo nav tā pati kvalitāte, kas Origo fotoservisā. Pikseļi bliež pa acīm, bet tu noliektu galvu tāpat maksā tos 13 eiro, un ir skumīgi, jo nav sajūta, ka rezultāts ir tā vērts. Protams, skeneris arī sevi tik ātri neatpelnīs (nezinu īsti, cik lielu daļu no tiem 13 eiro sastāda skenēšanas daļa un cik attīstīšana), bet ļoti lielā ilgtermiņā vajadzētu būt ok. Atkal ir tā iedvesmas sajūta, kad gribas darīt un mēģināt. 

Bet, ja nolaižos nedaudz tuvāk pie zemes - pēdējās 4 dienas temperatūra ap +36 grādiem. Pagājušajā naktī pārspēti kaut kādi 18xx gada nakts karstuma rekordi - 4 no rīta Parīzē temperatūra bija +29 grādi. Tu vēl neesi paspēji noslaucīties un izkāpt no dušas, kad jau atkal esi nosvīdis. Sabiedriskajā transportā nav ko elpot. Visi svīst, staigā slapji un nupat jau visiem arī vienalga - nav variantu. Darbā ir vismaz nedaudz svaigāk kā mājās. Pavasarī te uzstādīja sildītāju/kondicionieri, kas vismaz uztur elpojamu temperatūru lai gan mugura tāpat slapja. Ar visu karstumu vakar vakarā bijām uz Mūzikas svētkiem Īrijas kultūras centrā. Tāpat pamanījāmies piedzerties, kas šajā karstumā nav pārāk prātīga nodarbe, ņemot vērā, ka tāpat jau dehidrējies ar svīšanu, bet nu jau esmu dzīvotāja (pamostoties no rīta gan vēl nebiju). Šodien pavisam noteikti piektdienas noskaņojums, bet neko darīt.

Brīvdienās bijām netālu no Lionas uz Romain drauga "partnerības slēgšanas" (jes, atkal tas dīvainais apzīmējums) ballīti. Vienmēr prieks satikt viņa draugus. Un atkal piedzērāmies, bet tā gadās ar "trīsdienu pasākumiem". Svētdien mazliet miru pa ceļam atpakaļ uz Parīzi, jo atkal karsts, visu ceļu saule, logu vaļā taisīt nav vērts, jo asfalta karstums necik neatsvaidzina. Bet, jā, protams, pasākumā diezgan aktuāla tēma bija precēšanās, jo "partnerības slēgšana" ir jau pussolis tajā virzienā un viesu sarakstā bija pāris, kas aprīlī apprecējās. Tā nu n reizes mums tika jautāts, kad mēs precēsimies, bet mēs tik skatamies viens uz otru un smejamies. Viens no viņa draugiem gan gāja nedaudz tālāk - pienāca pie manis un, rādot ar pirkstu uz Romain, teica, ka "tev viņš jāapprec! tu saproti? jums jāprecas!". Aktīvists gan bija diezgan nopietni iedzēris, bet līdzīgas frāzes tika atkārtotas vairākkārt vakara garumā. Nav gan nekas jauns, citā reizē Romain pēc ciemošanās Lionā teica, ka tas pats draugs viņam esot teicis, ka Romain mani noteikti esot jāprec un ka mums būs smuki bērni. Izskatās, kāds ir apņēmies mūsu vietā visu novest līdz galam. Smieklīgi un jauki reizē. Un, jā, šķiet ka tas Lionas brauciens mums atkal iedeva otro elpu. Pēdējās dienas esam kā no jauna iemīlējušies. Tas nenozīmē, ka jūtas būtu zudušas iepriekš, bet šķiet, ka viss, kas notika, nedaudz uzpūta liesmu (jes, esmu poētiska). Ik pa brīdim vēroju viņu un atkal saprotu, kāpēc esmu šeit nonākusi. Pilnīgs pavasaris galvā.

Un vakar vakarā ar "fist bump" noslēdzām vienošanos, ka apceļosim pasauli kādā brīdī. Nav svarīgi, kurā brīdī, bet kādreiz. 


P.S. Ailbhe Reddy atklāju vakar Mūzikas svētkos. Viņas balss dzīvē ir tik pat skaista.
 
 
galvā skan: Ailbhe Reddy - Never Loved
 
 
22 Jūnijs 2017 @ 10:28
palieciet savās vietās  
ulmanis nāk.

būšot klāt 2019. gadā.

bet svinēt varam sākt jau tagad.
 
 
22 Jūnijs 2017 @ 09:59
turpinu fanot par izcilo rakstnieķeli  
otto dižozols turpina žūpot un rakstīt.

un šoreiz nonācis pie kolosālas atziņas - proti, viņam netīkamos pašvaldību rezultātos ir vainojami mediji!
 
 
22 Jūnijs 2017 @ 02:51
 
foo
Tags: , , ,
 
 
21 Jūnijs 2017 @ 23:52
briesmīgie imigranti ir slogs ekonomikai, jā, protams...  
Since the economic statistics for 2016 are now available, we can answer the question of what, in a comparative and historical perspective, this extraordinary large refugee immigration has implied for the Swedish economy. Here we are in for a real surprise. In 2016, the total Swedish economy grew four! times more than the other Nordic countries. Alas, not double, not triple but quadrupled economic growth! If we instead of total growth consider growth per capita, the figure will be somewhat, but not much, lower (3.5 times). Compared to the other rich industrialized countries in the world, Swedish growth in 2016wass about twice the average. It is thus not surprising that the OECD economic experts in their recent evaluation gave the Swedish economy several gold stars.

 
 
21 Jūnijs 2017 @ 22:00
Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums  
Vai kāds ir pētījis jauno autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumu? Manas zināšanas šajā jomā ir pārāk šķidras, lai es saprastu, vai tas kādā veidā maina noteikumus par darbu publisku izpildījumu komerciālos nolūkos, ja tā autors nav noslēdzis līgumu ar "kolektīvo pārvaldītāju" akka/laa vai citu organizāciju, kuru tie pārstāv.
 
 
21 Jūnijs 2017 @ 16:00
pietiek  
tas, ka kaut kāds tualetes papīŗa līmeņa izdevums kā "bailes" (sāku lasīt, huiņa reālākā, tas redzams jau pēc pāris lappusēm) kļūst par bestselleru, ir diagnoze mūsu nācijai.

reāli, man ir kauns.

kā var humanoīdi būt tādi idioti?
 
 
21 Jūnijs 2017 @ 15:50
informācijas kvalitātes kontrole ziņo  
mārtiņš hiršs ir viens no labākajiem pētniekiem šobrīd latvistānā.

kvalitatīvi un argumentēti izsakās par tādiem aktuāliem jautājumiem kā migrācija un terorisms.

kā pretstats viņam ir leons taivāns - vecs marazmātiķis, kurš izsakās par lietām, no kurām neko nejēdz, turklāt regulāri viskautko pārspīlē.
 
 
21 Jūnijs 2017 @ 14:45
mans plāns veselības aprūpei  
veselības aprūpe nav nekāds pakalpojums. tā ir vitāla nepieciešamība.

vai tad kāds iet pie ārsta prieka pēc? vai to var izvēlēties - ārstēt hronisku slimību vai nē? vai valstij būs izdevīgāk, ja humanoīdi a) ārstēs kaites tikai akūtā stāvoklī, izmantojot neatliekamo medicīnisko palīdzību b) nevarēs pilnvērtīgi strādāt vai priekšlaicīgi nomirs slimību dēļ?

būtu tikai normāli, ja veselības aprūpi nodrošinātu visiem iedzīvotājiem uz vienlīdzīgiem pamatiem. neārstēt humanoīdu tikai tāpēc, ka viņš nav soc-nodokli maksājis, ir idiotisms kvadrātā. ja kāds to nesaprot, tad viņš nav humanoīds - lai iet dzīvot džungļos pie pērtiķiem.
 
 
21 Jūnijs 2017 @ 14:18
metro ir draugs  
ja es būtu politiķis, es panāktu, lai rīgā uzbūvē metro.

kas tā vispār par galvaspilsētu bez metro?

tikai grupu "jumprava" pirms tam jālikvidē jau laicīgi, citādi sāks dziedāt savu naivo dziesmiņu par to, ka metro nav draugs.
 
 
21 Jūnijs 2017 @ 11:30
slimnieki  
neesmu redzējis, ka kaut viens žurnaļuga būtu uzdevis elementāru jautājumu kādam no veselības aprūpes diskusijā iesaistītajiem politikāņiem. 

šādu jautājumu:

ja veselības aprūpes pieejamība tiek sasaistīta ar soc-nodokļa nomaksu - tad kāpēc vispār tiek apspriesta veselības aprūpes finansēšana no pacelta pvn? pvn taču maksā visi, ieskaitot tūristus.