26 Aprīlis 2015 @ 00:48
 
šodien izdarīju divas lielas lietas. pirmkārt, sāku skaidrot sergejam to, tieši cik lielas tiesiskas problēmas ir mūsu industrijā, jo viņš bija dzīvojis laimīgā neziņā par tiesas prāvu, privātkantoriem un 90to gadu patvaļu rezultātiem. 
savukārt otrā lielā lieta bija veselu divu filmu noskatīšanās. kā apzinīgs darbinieks aizpildu savus zināšanu robus latviešu kino mantojumā, pagājušajā nedēļā skatījos ebreju kursistes traģēdiju un mammu, es tevi mīlu, savukārt šodien noskatījos sapņu komandu 1935 un lāčplēsi, to, kas no 1930. gada. 
par jaunākajām filmām īpaši neko teikt negribu - nevis tāpēc, ka sliktas vai kā, es jau sen esmu pārstājusi filmas uztvert labi/slikti kategorijā, jo jebkas, kas top, tomēr ir laikmeta liecība un tamlīdzīgi, es te varētu pierakstīt pilnu lapu, bet to jau daudzi iepriekš ir darījuši, un vispār, mana problēma laikam ir tā, ka man nepatīk tas laikmets, kas tiek liecināts šajās filmās, bet ne par to stāsts. 
stāsts šoreiz ir par latviešu mēmo kino, kas vispār ir problemātisks. es saprotu, ka ne visi ir lasījuši Ingas Pērkones pētījumu par latviešu kino 1920.-1940. gados, bet viena no galvenajām lietām, kas jāpatur prātā, ir tas, ka ir ļoti maz kas saglabājies. daudz kas ir apzināti iznīcināts padomju gados, šis tas ir vienkārši pazudis, bet tas, kas mums ir pieejams, tomēr ir ļoti interesanti. sāksim ar ''Kur patiesība? Ebreju kursistes traģēdija'', filma, kas tapusi 1913. gadā, jūs saprotat, pirms vairāk kā simts gadiem, un tā ir vecākā filma, kas ir saglabājusies (ne vecākie materiāli, tiesa - visvisvisvecākais, kas mums ir pieejams, ir cara Nikolaja II vizīte rīgā 1910. gadā, kas arī ir dziļi fascinējoši, tā taču vēl ir Rīga Krievijas impērijas sastāvā, tur vēl ir sabiedriskais transports caur Vecrīgu (starp citu, kad tas tika aizliegts?), Rīga izskatās daudz mazāka un vispār, viss ir tik interesanti). Ja ar Nikolaja II vizīti vēl nav tik traki, tad ebreju kursiste mani dzina dziļā izmisumā, liekot mest rokas gaisā un pret debesīm paust savu bēdīgumu, ka es tiešām, ar visu savu grādusu, izglītību un pieredzi, nesaprotu mēmo kino. šī estētikas forma man ir pilnīgi sveša, es nespēju nolasīt tur paustos kodus un idejas, reizēm es pat nesaprotu, kas tur notiek, it sevišķi kursistē, kur nemaz nav starptitru, un man visas sievietes izskatās vienādi (gari, melni mati, izteiksmīgas acis, ļoti ekspresīva ķermeņa valoda, kas gan ir raksturīgs mēmajam kino). un vēl ir ļoti interesanti tas, ka tur kamera gandrīz nemaz nekustas, tas ir, ik pa brīdim ir minimālas kameras kustības uz abiem sāniem, bet tas arī ir viss, lielākoties ir stīvi, statiski kadri, kas savukārt reizēm noved pie tā, ka kāds aizsēžas garām kadra malām, un mēs no šī tēla redzam tikai rokas, jo operators neiedomājās, ka var pagriezt kameru uz to pusi. 
bet Lāčplēsis, ak, Lāčplēsis! es nebiju gaidījusi, ka man filma tā patiks, bet varbūt tas sastatījums ar kursisti lika man novērtēt daudz augstāk. filma ir ļoti sarežģīta, un tā kino evolūcija ir tik ļoti labi redzama: no grūti nolasāma stāsta ebreju kursistē mēs pēkšņi esam nokļuvuši filmā, kurā darbība notiek trīs līmeņos un divās dimensijās, tas ir, ir mitoloģiskais līmenis, ir īstais vēsturiskais līmenis, kas iemieso mitoloģiskā līmeņa notikumus, un ir personīgais, kur laimdota/mirdza iemīl lāčplēsi/jāni, un tas viss notiek mitoloģiskā laikā, kur lāčplēsim, protams, ir kupli mati un zobens, bet laimdotai - gara kleita un sargājama jaunavība, kā arī vēsturiskajā laikā ar 1905. gada revolūciju, karu un LR proklamēšanu. un galvenais, ka tie visi mošķi no mitoloģiskās pasaules ir tik interesanti, tie visi, kuri tur mēģina noburt Laimdotas saktu tā, lai viņa beidzot iemīlētu melno bruņinieku, un tad tur ir milzdeguņi, ir pats melnais bruņinieks ar tādu izstieptu galvaskausu, kas mierīgi iederētos kādā tematiskā ballītē, tur ir tik daudz fantastiski briesmīgu tēlu, ka tik nenopriecāties. 

bet nu iespējams, ka man filma tik ļoti patika mana muzikālā piedzīvojuma dēļ. tā kopija, kas ir saglabājusies, ir bez mūzikas, filmai, protams, kādreiz bija mūzika, bet vairs nav, tāpēc ir kopija bez skaņas, un kas tā par skatīšanos bez skaņas, vai ne. tāpēc es piegāju lietai radoši un dīdžejoju pati savu muzikālo pavadījumu. vispirms mēģināju klausīties kaut kādas dziesmas fonā, sapratu, ka tas riktīgi neiet, tad pārgāju pie šopēna izlases, arī negāja kopā, eksperimentēju ar debisī mūziku fonā, kas bija mazliet labāk, bet vienalga nepārāk, un tad atklāju, ka čaikovskis iet ļoti labi kopā ar lāčplēsi. man ļoti patīk tā doma par jaunas mūzikas pielāgošanu mēmajām filmām, un es visu laiku kaut kur prātā arī risinu to, ko man ginters pirms kāda laika teica, ka aņa delovejevna, lūdzu domājiet par to, kā kino varētu izrādīt laikmetīgā garā, un varbūt šis ir viens no variantiem. bet tad laikam ir jāiet pavisam lielā trakumā, piemēram, eksperimentējot ar hiphopu un lāčplēsi. 

redz kā, sestdienas nakts, es neeju gulēt, jo man ir jāpieraksta, kādi pārdzīvojumi manī raisījās pēc tam, kad noskatījos lāčplēsi. bet bez jokiem un ironijas, tā ir pirmā latviešu filma, par kuru runājot es personīgi izmantotu vārdu episki. 
Tags: ,
 
 
25 Aprīlis 2015 @ 18:33
nečrl  
Līdzīgi nevienam nezinu, kas īsti ir hipsterīgums, bet, ielūkojies mugursomas dibena nosēdumos, konstatēju, ka esmu natural-born (ja hipsteri vispār eksistē). Mazais moleskins, binte, muskatrieksti, mutes ermoņikas. Pārējās kabatās Makgaivers. Hoķa, varbūt esmu načuralbōrn maggaivers.
Enīvei, beidzot visa tā draza dabūs mazliet izceļot ārā no betona, dzelzs, stikla un asfalta. Pilnam komplektam varētu iestešot blašķi kandžas. Hmm.
Tags: ,
 
 
galvā skan: psytrance
 
 
25 Aprīlis 2015 @ 12:01
 
- Es skatos, Jerofejev, tu esi tikai gadu jaunāks par mani, bet tu šobrīd atrodies tajā posmā, kurā es biju, laikam pirms gadiem trim vai četriem. Tu aizraujies ar dzejoļiem, bet tas man jau sen ir noiets etaps... Tiesa, es ne jau tā aizrāvos, kā tu, - lai vēl caurām dienām tikai ar to vien nodarbotos...
- Ziniet ko, biedri atslēdzniek-ūdensvadu montieri, es arī kādreiz runāju muļķības...bet tas man jau sen ir noiets etaps. Tiesa, es arī toreiz neaizrāvos ar to tā, kā tu - lai caurām dienām tā muldētu.

(1957. gada 26. aprīlī)
 
 
24 Aprīlis 2015 @ 23:34
 
Da labi, es jau arī esmu stipri savāds. Peace out.
 
 
gara stāvoklis: po
 
 
24 Aprīlis 2015 @ 22:23
atkal autoskolas  
kādas atsauksmes par autoskolu SIA "Autoskola"?
vai kas labāks sisītim, kurš saņēmies beidzot?
tnx
Tags:
 
 
24 Aprīlis 2015 @ 18:14
Amazon.de vai uk uz LV  
Kā tad īsti ir, no Amazon.de vai uk.co adresēm pasūtot, tiek sūtīts uz Latviju vai arī tas atkarīgs no gala piegādātāja?
 
 
24 Aprīlis 2015 @ 16:14
džengi  
yēš! dolārs jau gandrīz pilnīgi 1 pret 1 ar eiro. par to es esmu ļoti, ļoti laimīgs. jo laime taču ir naudā, vai ne, pilsoņi?
 
 
galvā skan: Eskobar - Angels
 
 
24 Aprīlis 2015 @ 15:56
 
tikko bija labi, bet nu ir atkal dirsā.

un tā visu laiku, visu laiku.

tā ir dzīve, ja?
 
 
galvā skan: Amanda Jenssen - For The Sun
 
 
24 Aprīlis 2015 @ 14:59
laika prognozzz  
bet kur bļāģ ibiopeso ir pavasaris?

satikšu - nositīšu! tā kavēties un čakarēties nedrīkst, yo!!!
 
 
galvā skan: The Smiths - What Difference Does It Make
 
 
24 Aprīlis 2015 @ 13:50
Virsmatracis (140x200, vismaz 5 cm biezumā).  
Ļoti, kā elpot. Par ļoti mazām naudiņām. Vecīšu mūžu izgulētais dīvāns jaunajā īres mājoklī lauž muguru.
Paldies.
 
 
24 Aprīlis 2015 @ 12:22
kabinets nav mēbele, nē  
Grūti lasīt tulkoto literatūru, jo pārāk bieži sanāk galvā tulkot atpakaļ (jo šķiet aizdomīgi iztulkots / jo interesē, kā tas varētu būt pasniegts oriģinālvalodā). Bet tas noteikti arī (vai galvenokārt) tādēļ, ka es vienkārši pārāk maz lasu un tāpēc arī neesmu iemācījusies nedomāt tik ļoti par valodu.
 
 
galvā skan: The Cure, jo bija taču Roberta svinamdiena
 
 
24 Aprīlis 2015 @ 11:48
Vians latviešu tulkojumā  
Vēlos iegādāties B.Viana grāmatas "Dienu putas" un/ vai "Sarkanā zāle".

luizelotte[at]inbox.lv
 
 
24 Aprīlis 2015 @ 11:31
Dabas taka, kur ērti nokļūt ar sab. transportu  
Lūdzu iesakiet jauku dabas taku vai purva laipu, kur varētu aizbraukt pastaigāties brīvdienās, un kur būtu ērta piekļūšana ar sabiedrisko transportu.
Paldies!
 
 
24 Aprīlis 2015 @ 10:57
Kā sauca seriālu?  
Mans mīļākais dokumentālais seriāls TV pirms dažiem gadiem bija par cilvēkiem, kas paliek dzīvi neiespējamās situācijās - apmaldījušies džungļos, izkrituši no laivas jūrā, aizklīduši tuksnesī vai nogāzušies no slēpošanas trases. Man šķiet, ka to sauca "Man nevajadzēja palikt dzīvam", bet gūgle atsakās izmest jel kādu rezultātu uz šiem vārdiem. Un kā seriālu sauca angliski?
 
 
24 Aprīlis 2015 @ 10:32
 
Dāvis Dreimanis, stobri, ašš šižetšs in "REBEKA"
https://vimeo.com/117210980
Tags:
 
 
23 Aprīlis 2015 @ 17:57
strukturālā terapija  
Sveiki, ļaudis, varbūt kāds zinās -
kurš Latvijas psihoterapeits praktizē strukturālo ģimenes terapiju? (Sistēmiskā nederēs šoreiz)
 
 
23 Aprīlis 2015 @ 17:19
 
mans draudziņš meind. Oksfordā sāka strādāt par baristu, because why not, un viņa pirmais klients bija Toms Jorks.

kā viņš saka, I feel it can only get worse from here.
 
 
23 Aprīlis 2015 @ 16:25
Bērnu lietas vajadzīgas.  
Vajag bēbītim ratus nedārgus, bet labus.
Sešgadīgam puikam velosipēdu ērtu, foršu ne drausmīgi dārgu.

Var būt ir?
 
 
23 Aprīlis 2015 @ 12:28
Vakariņas, heh :D  
Laba diena, Cibiņi!

Izdomājām, ka vajag ko traku spēlei. Galvenais izaicinājums būs tārpu un taml. ēšana (kā tas čalītis Discovery kanālā).
Jautājums sekojoš, ko Latvijā labu dabūt, ko var ēst? Ballīte plānojas ap Maija sākumu/vidu.
 
 
23 Aprīlis 2015 @ 11:03
Diendusa Rīgā  
Kur Rīgā dienas vidū var pāris stundiņas veselīgi nosnausties?