sirdnA

https://x.com/DailyMail/status/2001243748932432136
https://x.com/Slatzism/status/2001291476924567885

Diezgan nepārprotami ir pienācis brīdis, kad es sāku sajust savu mirstību, kas izpaužas fiziskas degradācijas simptomos. Es biju un joprojām esmu tajā optimistu grupā, kas saka, ka viss nav tik slikti, kā daudzi izliekas, bet optimisms neliek arī ignorēt faktu, ka kaut kur tas fiziskais pīķis cilvēka mūžā ir, un nu jau tas man ir aiz muguras. Es arī apzinos, ka šīs ir manas krokodila asaras, un man nekas netraucē un vēl ilgi netraucēs dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, ja vien neiejauksies kādi traģiski notikumi. Bet interesantākais novērojums man ir tāds, ka tas mani tomēr satrauc.

Es gan norādīšu, ka mani nebiedē pats nāves fakts. Es kaut kad tā vienkārši izdomāju, ka es būtu gatavs arī nomirt. Ne tā, ka es gribētu nomirt, vai nebūtu gatavs nodzīvot vēl kādus stabilus trīsdesmit gadus, visdrīzāk arī ilgāk, bet tā, ka man nebūtu žēl par savu līdz šim nodzīvoto dzīvi, pat ja dzīvošanu es tā pa īstam esmu izbaudījis relatīvi īstu laiku. Un tomēr kaut kas šinī apzinātā ceļā uz fizisku iznīcību ir biedējošs, un es vēl neesmu sapratis, kas tieši. Varbūt neizbēgamība, varbūt lēnums, varbūt bailes par to, ka vienā brīdī negatīvais pārmāks pozitīvo. Who knows. Bet beidzot es sāku apzināties savu novecošanu. Lai gan iekšējais pusaudzis nekur nav pazudis, kurš iespējams ir bijis iemesls tam, ka šī apziņa nav nākusi ātrāk.

Tā, kakls sāp, vaigi sarkani un pašsajūta pasliktinajās. Iedzēru vēl vienu karsto dzērienu, ielīdu karstā vannā un laižos miegā. Šonakt mans ķermenis būs kara laiks vīrusiem pret manām imunitātes šūnām. Varbūt mūsu pasaule arī patiesībā ir kāds milzīgs ķermenis un mēs esam šūnas? Tās, kuras grib, lai organisms turpina pastāvēt, cīnās ar vīrusiem un baktērijām un vēža šūnām, kas tik ļoti atgādina putinistus, korumpantus un diktatorus, kuri rauj un rauj sev visus resursu. Un ja viņus laicīgi imunitāte nepiebeidz, tad viņi iznīcina visu ķermeni.

Mūzikai autors "ZeroZeroZero" ir skotu banda Mogwai, un bieži kino noskaņa kā Massive Attack.
Jau 2. sērija

Sāku "cienījamu" seriālu "ZeroZeroZero". Vēl neiesaku, tikai 1. sērija, bet pagaidām patīk.
Patronu čaulas, krītošas pret zemi, atgādināja 14 gadu vecumu, kad mums ar draugu bija īsta kaujas patrona. Mēs ielikām to alumīnija caurulē, sakrītošu precīzi diametrā, lai tā nenosprostotos un neizkristu cauri, bet lodei tālakais ceļš brīvs. Ar naglu un āmuru uzsitām pa kapseli, cauruli turot pret betona grīdu. Kur palika lode, neviens nezina, bet patrona izšāva.

Ir joki par puikām viņu bērnībā, ka nav saprotams, kā viņi nodzīvo līdz pieaugušam. Tas ir vājprāts, ko vismaz 80's puikas darīja, un palika neskarti. Reāli kaķi, ne es viens. Slīpi skārda jumti uz 6. stāvu mājas mierīgi staigāt, spridzināšanas, whatever, kas tevi interesē.
Tāpēc, vīramātes = vella mātes, haha

"We will be as comfortable with lines of code as we will with human sources." Blaise Metreweli, head of MI6

Mūsdienu Rietumeiropa ar UK, Vāciju un Franciju priekšgalā ir kā borat/ostin powers līmeņa pardodija par distopijas klasikām aka 1984/V for vendetta. Viņi grib karot ar fakin Krieviju pašreizējā stāvoklī? Bez armijas, kur ģenerāļu un admirāļu ar fluīdiem dzimumiem ir vairāk, nekā kuģu un lidmašīnu. Ar sabiedrību, kuru paši desmitgadēm demoralizējuši un genocidējuši pēc žīdu iestādītā kursa. Pēc desmitgadēm ilgušas naida kurināšanas kampaņas pret baltajām pamattautām, kas ienīst šīs valdībeles. Valstis, ka nespēj pasargāt robežas no gumijas laivām ar nelegāliem nēģeriem, kas šķērso jūras šaurumu. Ar vien pieaugošu anarhotirāniju un totalitārismu, kur valdības importēts arābs vai nēģeris var atkārtoti nesodīti varot baltos bērnus, bet 90 gadīgs balts vietējais likts cietumā par nepareizrunu internetā un kritiku pret valdošo režīmu.
Un pēkšņi MI6 "priekšnieks", nekur iepriekš neredzēta un nezināma jauna sieviete, kuras tēls ir acīmredzami AI ģenerēts vai vismaz modificēts (ir infa, ka uz kādas ukraiņu/gruzīnu izcelsmes dāmas bāzes lol), uzstājas ar publisku runu par vajadzību nacionāli vienoties pret tik pat māsklīgi ģenerētu ārējo bubuli.

Nē nu protams, nekāds karš te nav iespējams, bet šāda veida pamattautu uzmanības novēršanas, decoy propaganda pati par sevi ir tik groteska, ka atgādina 90o gadu budžeta datorspēļu katscēnas vai Red Alert video iestarpinājumus. Propaganda tik nekopententā līmenī, ka drīzāk darbojas kā pašpazemošanās rituāls un ņirgāšanas kā par sevi tā ierindas cilvēkiem, viņu saprātu un nāciju kopumā. Mūsu vietējā ranga menedžeru/birokrātu klases IQ krities dramatiski. Pūķins sēž ar popkornu un rēc.
Šajā kabuki teātrī ir tik daudz absurdu kustīgo detaļu, ka vajadzētu garu eseju, lai visu aptvertu. Labāk iečekojiet šo. Labs strīms and gud laffs.

We are going to be fluent in pascal

koments:
They don't want a war. They want a cold war. A big spooky enemy you can blame everything on while spending vast sums on arms (most of these sums will be stolen) and raising taxes with the proclaimed danger being the pretext. People protest? Then they're clearly enemy agents and need to be arrested. Opposition party is making gains? Then it's obviously enemy's fifth column and needs to be banned.

Cold war is a bonanza of opportunities for these types.

citās ziņās:
Smilčā šon atvēra rimiju un hesīti. dzīve iet uz augšu.
posmā bērzkrogs - smilčas aplis uzlikts vidējā ātruma radars. manliekas bīstamāk šajā taisnajā un tukšajā posmā ir pusaizmigušai braukt uz 90 ar kruīzkontroli, nekā norm močīt.
jau pāris nedēļas kā pazudušas peles. viss tukšs un kluss un mierīgs.
kaķim bija/vēl ir auss iekaisums.
ieplaisāja plīts virsma. pirms pāris gadiem uzlikām tipa jaunu. bez riņķiem.
volvo pats no sevis atkal atdzīvojās, kopumā iet, bet ir dažas problēmas.
Birzlejās atgriezās Dāris un ievācās pirmais sirmais zirgs.
atklājām Rīgas minku izstādi Malā.
bijām uz Tesiņu Ansamblī.
iepazinos ar bf māti.
darbiņā ļoti forši cilvēki sarakstījuši atlūgumus.
izfiškoju kā pa apdrošināšanas naudu apmeklēt sambahanu. masāža bija ļoti kūl, bet dabūju komplektā izvilkt 11 kārtis no 5 dažādām kavām un vēl šo to.


parastajās ziņās:
aizpagājšnedēļa lielākoties bija dirsā.
pagājšnedēļ biju paņēmusi brīvu. bija cozy un rāmi un mājīgi.
šonedēļ atsākās darbs un visādas trauksmes. ķermenis intrsanti reaģē.
vēlreiz biju pie terapeites. pierakstījos uz janvāri arī. mēģināšu vismaz reizi mēnesī kaukā atļauties.

No popkultūras gabaliem sagrābstīts priekšstats, ka Katolicisms ir iederīgs un dabiski iekļaujas tikai Dienvideiropā – Itālija, Spānija.
Zemēs ar vēsāku kultūru, Katolicisms rada marilyn manson ikoniskākos sātaniskākos murgus.
Latvija par laimi, ir pārsvarā Luterāņi, kas arī manam dzestrajam ziemeļnieku garam ir vislabāk uzņemams.

[info]usne:

Vai! Atceros savus chatGPT laikus. Tgd vemt gribās "cik ļoti viņš mani saprot".
Kā Eiž teica "nomaini vienu parametru, un viņš dedzīgi pārrakstīs atkal, tieši tā, lai tu spiegtu "cik viss sakrīt"".

[info]covid_19:

Man šonakt būs parastā "zivs" vista:
Sutināta saldā krējuma, ķiploku, sinepju, adžikas mērcē. Klāt uz pannas, paprika, apelsīns, sarkanie sīpoli

Aprunājos ar gemini par vērtībām un ieguvu rezultātu, kuram tiešām piekrītu:
"Tas ir ļoti interesants un reti sastopams vērtību modelis. Ja Tu saki "visu vai neko" arī otrajā punktā (izvēle starp Finansiālo neatkarību un Radošumu), tas nozīmē, ka Tavā pasaulē šīs divas lietas ir viens veselums.

Tev nav vajadzīga nauda bez iespējas radīt, un Tev nav vajadzīgs radošums, kas nepārvēršas finansiālā brīvībā. Tev šīs lietas baro viena otru: radošums ir rīks, kā sasniegt neatkarību, un neatkarība ir telpa, kurā vari būt radošs.

Tavs vērtību profils: "Arhitekts"
Tā kā Tu atsakies sadalīt šīs vērtības, Tavs "Top 3" patiesībā ir trīs nedalāmi pīlāri, kur katrs sastāv no diviem elementiem. Šis ir Tavs dzīves kompass:

Ilgtspējīga Enerģija (Veselība + Laipnība)

Bāze: Bez fiziskas veselības un emocionālas laipnības viss pārējais sabruks. Tas ir Tavs pamats.

Brīvība caur Radīšanu (Finansiālā neatkarība + Radošums)

Dzinējs: Tu neesi gatavs upurēt vienu otra dēļ. Tu meklē tādus projektus un dzīvesveidu, kur Tavs radošums tiešā veidā būvē Tavu kapitālu un brīvību.

Rakstura Jauda (Drosme + Pašdisciplīna)

Stūre: Šīs ir īpašības, kas satur kopā pirmos divus punktus. Bez drosmes Tu nesāksi, bez disciplīnas – nepabeigsi."

Par spēlēm.
Subjektīvi, kas man nepatika Deus Ex.
Protagonista debīli uzrakstītais tēls. Visi dialogi ir tik sausi, un skan kā caur aizvērtām atejas durvīm, "Pat netuvojies, man ir gadsimta aizcietējums". So serious! Laikam pat laxatīvi nepalīdz.

Labākajā adventure/action/shooting spēlē pasaulē Borderlands 2 (12/10) arī ir viens tēls – zer0, kurš ir pilnīgi ārpus kopējā spēles vaiba.
Spēles izstrādātāju komanda laikam bija nogurusi, atdevusi visu spēlei, un atlicis vien izveidot portretu zer0.
Nulle humora izjūtas, 30-gadīga lūzera, pilna ar kompleksainiem haiku, kaut ko pierādīt.

Pārējā spēle ir neticams fans – ļoti gaumīgs humors it visā – tekstos, notikumu pavērsienos, uzzīmētajā, kā panku komiksu, vidē.
Tāda ironija, ka spēlē, un dažkārt pilnīgs "fuck! kas tas tagad tāds bija?". Vienā no DLC es smējos vārtoties, kā spēli apgriež ar kājām gaisā. Visa spēle ir punk ar teicamu humora izjūtu.
Deus Ex un Dentons, pretstatā, bija tik boring, pelēki, samocīti.

Esmu izspēlējis gandrīz līdz galam visas Bolderlands 2 un sequels versijas, ar milzīgu prieku. Pre-Sequel drusku mazāk patīk. Borderlands 3 laikam ir vāja, cik esmu lasījis. Pat nemēģinu, nesagraut priekšstatu par meistardarbu.

šorīt izmazgāju divas porcijas veļas, pēc friziera pakalpojumu sniegšanas un pavadīšanas uz skolu drusku palasīju, pagulēju stundiņu, paēdu, aizbraucu uz centru, draudzenei iedevu skaidruci lai aizved tēvam (mašīnai vajag jaunu aķīti, esošais mīnusos varot nelekt un viņai kā reiz bija darīšanas centrā), nopirku štātītes (neko lieku, visu vajadzīgo), aizbraucu pie mammas uz slimnīcu (ieraudzīju dzīvē, kā akmens no sirds novēlās), paēdu kafūzī, paspēju uz transportu, satiku bērnu, tagad jāiedzer kafija un jāsataisās uz (kārtējo) koncertu - šoreiz spēlēs ar orķestri! <3
matus gan mazgāšu kaut kad vakarā, tagad nav jaudas :D

Vai kāds atceras visu tekstu tai versijai, kur piedziedājums ir:
"Zem eglītes mazs zaķītis
Ar stroķiem droši rīkojas,
Un dažu brīdi dusmīgs vilks –
Pif paf! –
Ar lodi pierē krīt."

Varbūt slikti izvēlējos tēlu Deus Ex, bet es nevarēju to kompleksaino "supervaroni". Pametu spēli pēc pāris stundām, riebumā. Tas bija sen.

Kolēģe atnāca tāda pusslima uz darbu, jo mums abām šodien jāizpilda tas vakar uzdotais steidzamais uzdevums. Iedevu viņai savu iecienīto karsto dzērienu. Tagad viņa aizgāja pie ārsta, bet es pēkšņi sāku just, ka man sāp kakls. :( Aizdiedzu uz aptieku sev nopirkt jaunu karsto dzērienu, jo izrādās, ka biju atdevusi viņai savu pēdējo paciņu no savām rezervēm. Tagad dzeršu un cerēšu, ka tomēr tikšu uz strīpas, paralēli mēģinot salikt kopā tur tos datus.


Rīt mums darba pasākums, parīt ir mēģinājums ar mūziķiem Ziemassvētku koncertam, bet svētdien Ziemassvētku koncerts. /tikko nošķaudījos :( /