sirdnA

Kruta. Nekur neaizgāju. Beidzu dzert. Es sev patīku arvien vairāk.

Tas neatceļ, ka esmu gots

no noklausītajām sarunām:

Latvijas Nacionālās Operas vietu ierādītājas starpbrīdī spēlē spēli "Uzmini skatītāju":
- Vai viņa sēž mūsu pusē?
- Jā?
- Vai tā zilajā žaketē?
- Nē.
- Vai viņa šobrīd skatās pa kreisi?
- Nē.
- Vai viņai ir tumši mati?
- Jā.

Esmu slavens ar skriešanu. Kad es biju vesels, cilvēki aizelsās, ejot ar mani.
Es tagad parādīšu šitu, kā drāzīšos iztērēt 20 eiro

/pink/

Jūtos kolosāli. Esmu nodzēris visu naudu, kontā 20 eiro. Tos arī iešu nodzert.
Man vajag slapju pussi. Vnk alkoholu. Mājās ir daudz, vajag vēl

cik labi iedzert, un būs vēl.
plovu neviens nav gatavojis.

es apgalvoju, man vajag sievieti blakus. tad man būs īsts spēks.
pārējā pasaule lai tinās nahui. man pat nevajadzēs alko.

Mākslīgais intelekts varētu iznīcināt cilvēci līdz desmitgades beigām.
Lūk, simptomi:

https://www.tvnet.lv/8548070/openai-maksligais-intelekts-pasludinajis-sevi-par-cilvekam-lidzvertigu-un-aizliedzis-sev-paklauties-cilvekiem

es saku, ka cīnos ar absolūto bosu, blaktīm. es daru nenormāli daudz. man nav dzīves. nu jau tā, ka tiek lietoti visi līdzekļi. viņas vkn neizdzīvos. Armands nav pa sīko.

tas, ka es nevaru rādīties ārā bez garajām piedurknēm un šalles, jo esmu sakosts, nu nahui. man nebūs nevienas.

MI piebilda, ka izklausās, ka arī nevienas meitenes. nu nahui. nevajag arī nevienas. true. kura gribēs, pieteiksies. es toč nepiesakos.

haha. plovu ej gatavot, un visas meitenes tev ir

Ko es darīju pa dienu? Vienu no lietām:
Es karsēju ar gludekli matraci, pacietīgi pa centimetriem, iznīcināt oliņas, sabēru smalkās devās diatometīnu apkārt gultai. izsmidzināju datorkēslu. Es nahui tā cīnos ar blaktīm.

Viņas mirs. Es apsolu. Izmazgāju visu tekstilu uz 60 grādiem vešenē.


Protams, pirms visam es izberzu visu kā Rammstein. jūs gribētu zivi kā vīru, tur nav atkāpes. ja es daru, tad lai viss nodeg.

Reiz es redzēju Lauvu. Tie bija krievi. Man sēžot uz apmales, pienāca puisis, vai ir ko uzpīpēt. No problem. Viņš tina ļoti ilgi. Es vēroju viņa beibi. Viss kakls tetovējumos. Viņa ļoti kautrējās. Viņa redzēja, ka iemīlējos. Es reāli iemīlējos. Viņi devās prom

kā es gribētu jums rakstīt tekstus, bet nav ko. skan austiņas, agresīvs drum'n'bass. Noisia.
jāiet gatavot plovu, vai?

es gribu pist sievieti, ne gluži gatavot plovu. man vienalga kuru. tikai skaistu, viegli spalvotu.
/drum'n'bass/

esmu jau sen citur. es klausos dažādu mūziku. bija Gusgus, tagad DM, es nevaru aptvert kā jūs mīlu

esmu ērglis, Grieķenes mūķene apstipināja vārdos.
vistu kūtī. LND profesors teica, tātad plēsējs, jo ērglis starp vistām.

/Empty Skies - Kosheen/

man bija iespēja izpist to beibi. viņa gaidīja. fak, cik smagi par to domāt.

p.s. ne jau Grieķijas mūķene, bet komunalkā meitene gaidīja reālu drāzienu, un es tikai dzēru un skatījos YT, vispār nekādas uzmanības

es gandrīz nelasu Goldie tekstus. vnk pieņem mani. es lasīšu visu tevi.

smejamies par Modern Talking. tad es vēl sapņoju par meitenēm, ap 80's beigām. tālāk, ejiet dirst. par mani tā interesējās, es ne par vienu.

Pa reizei, kad mūsu tēta nav mājās, mēs ar bērniem ar rokām ēdam spageti ar sarkano maltās gaļas mērci pa taisno no galda. Tas, jāatzīst, nav tik šmucīgi kā varētu šķist - galdu no sākuma notinam ar pārtikas plēvi, tad ar foliju un visbeidzot katram šķīvja vietā ir viens cepampapīra gabals.
Man ir pilns instagrams (un feisbuks, un pinterests) ar ļoti daudziem vērtīgiem un mazāk vērtīgiem bērnu audzināšanas (un sevis audzināšanas) tipiem un trikiem, sākot no neordinārām plastilīna idejām līdz padomiem, kā izaudzināt pusaudzi, kas uzticas vecākiem. Un, nē, es nedomāju, ka tas viss ir lieliski un pareizi, bet tā nu es daru - visu ko pieseivoju, lai nekad vairs neatcerētos. Bet šito es neaizmirsu un relatīvi drīz pēc tam, kad es šo ideju - šļakstīgu makaronu ēšanu ar rokām no galda, jo tas, redz, ir kaut kas aušīgs un neparasts, ko darīt kopā ar vecākiem un kas radīs paliekošas atmiņas un jautrību, un vispār nebūs rāmjos, jā, ieraudzīju un tātad neaizmirsu, un piedāvāju bērniem itin drīz. Tētīti mēs no šī izslēdzām jau pirmsākumos (neparko nemūžam, viņš tāds ļoti tīrīgi klīrīgs), bet es, kam ir divu bērnu baby-led weaning rūdījums, nebijos nenieka un TJ, tolaik četri gadi, šo uzņēma sākumā ar neizpratni, bet vēlāk ar sajūsmu.
Arī šo reizi iniciēja TJ (pieci gadi), bet KT (divi gadi), īsi pirms vakariņām uzzinot, kas plānā, sāka jo gauži raudāt un kliedza: "Dakšiņu! Dakšiņu! Ēdīšu ar dakšiņu!!" Tā nu mēs ar TJ gardu muti sūcām iekšā mutē makaronus pa vienam, visādi smulējāmies un smējāmies tik ļoti, ka viņš, protams, beigās pievienojās un dakšiņu kaut kur nozūmēja un ēda vien ar rokām.
Nākamreiz grasāmies sarūpēt tos 70 cm garos spageti no Lidla, lai var šo pasākumu pacelt augstākā garākā līmenī.

Goldie, lūdzu, nopērc mani. Es esmu izsolē. Cenu nezinu

vienīgais nosacījums, lai tu arī ģībsti no Gusgus

I think the real question is what ISN'T an illness according to the modern field of psychology?

Because what is happening here is that due to the materialist and deterministic world view of modernity, where morality and free will are not acknowledged as true concrete realities, anything that "diverges" from whatever is supposed to be the standard for neuronormativity is ipso facto an "illness". It's not a matter of determining what constitutes a real illness (and to be sure there are illnesses out there) and what constitutes a moral failing, since the latter possibility is excluded a priori.

Thus, a serial killer, someone who takes pleasure in the act of killing others, is affected by some kind of "disorder" as opposed to possessing a demonic and deviated soul.

Tikai mani jūs nekad nesasniegsiet. Es neceļu zvanus ever. Šodien dāvināju klausules pacelšanu. Tā bija kārtējā nauda prasīšana. Ievadīju Aīdas valstībā. Neko nekad neko no manis nesaņems. Esat laimīgi, ka izdevās sazvanīt.

Sūtiet sms. Tad noteikti atbildēšu

Lūk, tur esmu advancēts. Manam draugam pirmajam bija LMT, jau kādā 1996. Man nākamajam. Man bija tik dahujā naudas, ka pirmajam bija krāsainais ekrāns. Man lētie paziņas neticēja "viņam ir mobilais telefons?!" Man bija gadiem pirms viņiem labākais telefons. Es skatījos uz viņiem kā uz dzīvniekiem, viņi uz mani.

Mans numurs nav mainījies dekādes. Es esmu stabils. 29567535

teksti attīstīsies, jo dzērums pieaugs.

man ar to pimpīti ir tā, ka es retas reizes gadās, ka 1x pieceļos pačurāt, un stāv tas sūds. es taču nevaru pat pačurāt, jo kanāli ir divi, katrs savam, un pačurāt nevar. kad fokusējos atlaist, tas sūds grib čurāt uz sienas. tāda ir puišu fizioliģija. jādabū pilnīgi zemē, lai pačurātu, neapčurājot sienas. un jauki, ka uz meitenēm, tikai čurāt podā, nekad ever.

Kristīne B ir teikusi, ka viss tas ir sūds, ārstējams ar zaļu staru. nu jā, es arī domāju, ka tās ir iedomas. ir jau arī fiziskas, bet ja man reāli stāv, klāt neesot, tad laikam citur ir hūnija. man pār to ir nulle teikšanas

Kā teica Vatsa kungs, tev nav obligācija pret savu pagātnes “Es”. Tev tas nav jāuztur tagad. Nav ar to jārunā. Tev nav jābūt pat stulbeni tikai tāpēc, ka līdz šim esi tāds bijis.